Ēriks Kūlis

Ražīgais Dienvidkurzemes rakstnieks Ēriks Kūlis ir gandrīz 60 grāmatu autors. Nule apgādā “Jumava” izdota jauna grāmata bērniem ”Vēliesjustieskā” un viņa kopoto rakstu 1. sējums “Raksti 1. Rīta cēliens” (abas 2021). Drīzumā arī apgādā “Zvaigzne ABC” iznāks īsprozas krājums “Uguns Pēda” un grāmata bērniem “Rū pilsētas pasakas”. Ēriks Kūlis turpina rakstīt arī jaunus stāstus:"[..] katru dienu divarpus stundas no rīta, tad neliela pastaiga, un pēc tam pēcpusdienā atkal divarpus stundas pie datora." (Ēriks Kūlis pirms apaļās jubilejas aicina doties uz Vēliesjustieskā. irliepaja.lv, 2021, 19. okt.)

Ēriks Kūlis dzimis 1941. gada 12. novembrī Priekulē laukstrādnieka ģimenē. Tēvs kara laikā emigrēja uz Vāciju, līdz ar to Ērikam Kūlim tāpat kā daudziem viņa vienaudžiem nācās agri pieaugt, strādājot dažādus smagus fiziskus darbus. Beidzis Liepājas 3. celtniecības skolu (1960) un Liepājas 1. vakara vidusskolu (1968). No 1960. gada strādājis dažādos Liepājas uzņēmumos, bijis rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” martena ceha brigadieris (1971–1976), vēlāk sāka strādāt Liepājas laikrakstā “Komunists” par korektoru un literāro līdzstrādnieku (1981–1984). Kādu laiku viņš bija arī laikraksta “Diena” Liepājas informācijas biroja vadītājs (1990–1993), tad atgriezās kā izpilddirektors laikraksta “Komunists” redakcijā, kas kopš Latvijas neatkarības atgūšanas atguva agrāko nosaukumu “Kurzemes Vārds”.

Ēriks Kūlis latviešu literatūrā ienāca 20. gadsimta 60. gadu sākumā. Pirmās publikācijas – skice “Rīta Tramvajs” un tēlojums “Viņi raka siltumtrasi” lasāmas 1962. gada Liepājas laikrakstā “Komunists”. 1971. gadā izdots pirmais stāstu krājums “Rēķins pavisam vienkāršs” (1971), kam seko krājumi – “Sapņotājs no piektā stāva” (1974), “Maksis un Mīlestība” (1978), “Pārvērtību stunda” (1982), “Durvju laiks” (1985), “Uzticība, cerība, mīlestība” (1986) un daudzi citi. Pēc Ērika Kūļa garā stāsta “Nobela prēmija mīlestībā” motīviem uzņemta Rīgas kinostudijas mākslas filma “Parāds mīlestībā” (1984, režisors Varis Brasla).

Ēriks Kūlis raksta arī romānus. Sākot no 2010. gada, kad iznāca grāmata “Viesu nama romāns”, ik gadu rakstniekam iznāk jauns romāns. Viņš ir arī vairāku bērnu pasaku grāmatu autors. Populāri šo grāmatu personāži ir rūķi – Niķis, Ciķis, Riķis, Stiķis, Nikniķis u. c. Šie darbi iestudēti arī amatierteātros.

Literatūrzinātnieks Edgars Lāms rakstījis: “Ē. Kūlis gadu gaitā izveidojies par vienu no Lejaskurzemes spilgtākajām rakstniecības personībām, kura stāstus un romānus iecienījuši kā novadnieki, tā arī lasītāji visās Latvijas malās. Rakstnieka daiļrades pamatžanrs ir stāsts, ar saviem labākajiem darbiem Kūlis piepulcējas latviešu literatūras kolorītākajiem stāstniekiem un apliecina žanra plašās iespējas un māksliniecisko potenciālu arī postklasiskās literatūras periodā. [..] Kūlis ir rakstnieks reālists, tā saucamās dzimtenes literatūras pārstāvis.” (Edgars Lāms. Latvietība un kurzemnieciskums. Ēriks Kūlis. “Literārā Kurzeme”. Liepāja: LiePA, 2012, 131. lpp.)

Edgars Lāms norāda, ka būtisks ir arī Kūļa darbu kurzemnieciskais kolorīts. Rakstnieks daiļradē atspoguļojis labi pazīstamas Dienvidkurzemes vietas, Latvijas rietumu piekrastes ļaužu dzīvestelpu, īpaši – Nīcas pagastu un Liepāju, mēģinot atklāt arī kurzemnieku raksturus un leksiku.

Par Ēriku Kūli Liepājas “Rietumu Radio” 2020. gada maija raidījumā “Mēs rakstām Liepāju”: https://rietumuradio.lv/2020/05/22/vienkarsajiem-laudim-uzticigais-eriks-kulis/

---

Informāciju 2021. gada 12. novembrī apkopoja Madara Eversone.