Eriks Ādamsons

lv

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (133); Atdzejotājs (1); Izdevējs (1); Recepcijas persona (125)

Attēli: Persona attēlā(4)

Vārds	Eriks Ādamsons
Pseidonīms	Ēriks Rīga
Personiska informācija	Dzimis 1907. gada 22. jūnijā Rīgā E. Ceppa mašīnu fabrikas galvenā grāmatveža Kārļa Ādamsona (1868–1950) un viņa sievas Annas Augustes (dzimusi Bērziņa, 1882–1944) ģimenē. 1931: oktobrī apprecas ar dzejnieci Mirdzu Ķempi. Nacistiskās okupācijas laikā dažu 20. gadsimta 30. gadu iespiestu pretnacistisku darbu dēļ Eriks Ādamsons nevarēja publicēties ar īsto vārdu, tāpēc parakstījās ar pseidonīmu – Ēriks Rīga. 1942?: kopdzīve ar Kārļa Padega atraitni Elvīru Padegu. 1943: saslimst ar tuberkulozi. 1944: piedzimst Erika Ādamsona un Elvīras Padegas dēls, kas nodzīvo tikai pāris nedēļas.
Profesionālā darbība	1924: pirmā publikācija – viencēliena komēdija "Amora apburtā lapene" (autora izdevums). 1926: pirmā dzejas publikācija – dzejolis "Kuģi" publicēts laikrakstā "Jaunākās Ziņas" 27. janvārī. Vairāki Erika Ādamsona darbi, it īpaši īsproza, atstāti manuskriptos (glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā). Darbi Dzejoļu krājumi 1932: Sudrabs ugunī 1937: Ģerboņi 1941: Saules pulkstenis 1951: Sapņu pīpe (sastādījis Andrejs Johansons) 2003: Sapņu pīpe (autora sakārtojums) Dzeja bērniem 1939: Čigānmeiteņs Ringla 1943: Koklētājs Samtabikse Proza 1937: Smalkās kaites 1942: Lielais spītnieks 1944: Sava ceļa gājējs (publicēts laikarkstā "Tēvija") 1960: Sava ceļa gājējs (grāmatā) 1984: Stāsti par dzīvniekiem 2000: Dāvana (pilnīgs īsprozas kopojums) Lugas 1924: Amora apburtā lapene 1932: Nagla, Tomāts un Plūmīte (teātrī; kopā ar Aleksandru Čaku) 1933: Seši krusti 1938: Mālu Ansis (teātrī) Izlases 1947: Noveles 1949: Asfodeles (dzeja) 1957: Izlase (dzeja, proza, dramaturģija) 1967: Sapņu pīpe (sakārtojusi Mirdza Ķempe) 1973: Gaišā cilvēka dziesmas (dzeja) 1989: Sudrabs ugunī (sastādījis Māris Čaklais) 1997: Jāņogvīns gaišsarkanais (dzeja) 2003: Rotaļlietu krodziņš (dzeja un proza) 2003: Sapņu pīpe (sakārtojusi Anta Lazareva) 2008: Dziesmas par labu dzīvošanu (dzeja) 2013: Tauriņš pār lielceļu Vēstules 1998: Mīlestības tuvskati: Mirdzas Ķempes un Erika Ādamsona sarakste Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi Eriks Ādamsons ir ne tikai profesionāls rakstnieks, bet arī tulkotājs. Viņš tulkojis un atdzejojis no angļu, krievu, franču un vācu valodas. 1936: Bairons, Džordžs Gordons. Šijonas gūsteknis. Daugava, Nr. 3. 1936: Vailds, Oskars. Infantas dzimšanas diena, Rīga: Zelta Ābele. 1938: Kiplings, Radjards. Jūras varoņi. Rīga: Valters un Rapa. Lugas teātrī 1932: 20. novembrī Dailes teātrī izrādīta Aleksandra Čaka un Erika Ādamsona luga bērniem "Nagla, Tomāts unPlūmīte". Režisors – Eduards Smiļģis, scenogrāfs – Oto Skulme. 1938: 7. maijā Nacionālajā teātrī iestudēta luga "Mālu Ansis". Režisors – Jānis Lejiņš. 1945: 11. augustā Latvijas PSR Valsts leļļu teātrī pirmizrādīta luga "Pasaka par Koklētāju" (pēc poēmas "Koklētājs Samtabikse"), Režisors – Pēteris Vasaraudzis, mūzikas autori – Marģeris Zariņš un Indulis Kalniņš, dekorāciju un leļļu autors – Ģirts Vilks. 1960: 2. maijā Kanādas Daugavas Vanagu teātra trupa Toronto iestudē lugu "Mālu Ansis". Režisore – Emma Znotiņa-Kalniņa. 1996: 18. maijā Dailes teātra Mazajā zālē iestudēta Aleksandra Čaka un Erika Ādamsona luga bērniem "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Režisors – Aivars Siliņš, komponists – Ungars Savickis, scenogrāfija un kostīmi – I. Pētersone.
Citātu galerija	Par noveļu krājumu "Smalkās kaites" (1937) "Kad ap 1930./31. gadu parādījās Ādamsona pirmie stāsti ("Bada spēle", "Brauciens pie Annas"), tad bija redzams, ka jaunajam autoram zināma radniecība ar Anšlavu Eglīti, kas iznira apmēram ap to pašu laiku, un ar Čaku kā prozaiķi (kā dzejnieks Čaks no abiem stipri atšķiras). Bija nemanot mūsu rakstniecībā radusies jauna stāstnieku grupa, kurai gan nav un laikam arī nebūs sava nosaukuma, kas arī nav vajadzīgs. Abi rakstnieki lietoja gandrīz vienādus izteiksmes paņēmienus, abi tie mīl nosaukt ļoti daudz tālu. un eksotisku priekšmetu un izpušķot tos vēl retākiem un neparastākiem epitetiem un salīdzinājumiem. Ja lasām šos stāstus, tad liekas, ka esam nokļuvuši kādā Parīzes vai Londonas izsmalcināta intelektuāļa un aistēta dzīvoklī, kas rotāts veciem gobelēniem, smalkām Meksikas un Peru vāzēm, Ķīnas porcelānu un citiem eksotiskiem retumiem. Ja aprakstāmais varonis arī neēd, tad katrā ziņā domā un sapņo par Kalifornijas ķiršiem, Ugunszemes saldiem un sulīgiem, baltiem un barojošiem ēdamiem augiem. [..] Ādamsons viss ir aistētiskas kultūras varā, un viņa stils, paņēmieni piekļaujas tam virzienam, ko agrāk dēvēja par "mākslu mākslai". Viņa literāriskos skolotājos ieskaitāmi angļu "ezera skola", prerafaelisti, aistēti kā Oskars Vailds, arī latviešu dekadenti un simbolisti ar vidējā perioda Viktoru Eglīti priekšgalā. Tanīs mēs atradīsim radniecīgo aistētisma kopšanu, īpatnēju priekšmetu nomenklatūras, kas savijas stilā ar dažādu vairāk vai mazāk tiešu pārdzīvojumu izteiksmi. Nekāda ārēja mākslotība nevar apslēpt īsta mākslinieka seju. Bet tīrā aistētiskā kultūra rakstniecībā izslēdz nodarbošanos ar reliģiskiem, sabiedriskiem, ētiskiem vai nacionāliem jautājumiem. Un tiešām, šie jautājumi, idejas un notikumi, kas saviļņo tautu un pārkārto viņas dzīvi, Ādamsonu neinteresē." Veselis, Jānis. Eriks Ādamsons – Smalkās kaites. Sējējs, 1937, Nr. 10. Šeit "Ādamsona dzeja sakņojas angļu klasicisma un pirmsromantisma, īpaši "ezeru skolas", kā arī prerafaelītu tematikā un izteiksmē, kas organiski sasaistīta ar latviešu ziņģes un romances metaforiskām tradīcijām. Ādamsona literārajā praksē humors, asprātība, intīmu situāciju un ikdienišķas realitātes estetizēšana veido īpatnu latviešu "nacionālo šarmu" (Ādamsona formulējums). Skaistums un elegance kā pašmērķis, "carpe diem" hedoniski un elēģiski motīvi, pirmatnēji jutekliskās baudas cildinājumi dominē Ādamsona agrīnajā dzejā; tajā kā faktūras elements izmantota stilizēti tēlota viduslaiku Rīga un tās iedzīvotāji, bībeliski patriarhālās pagātnes priekšstati par labo un skaisto. 30. gadu 1. pusē Ādamsons ieviesis latviešu dzejā komisko balādi un aktualizējis elēģisko romanci. Intonatīvi Ādamsona dzejā saistīts komiskais ar nopietno, smieklīgais ar dramatisko, bet 40. gadu dzejā arī ar skeptisko. Daļa dzejoļu veidoti kā parafrāzes par antīko mītu un personāžu pasauli, uzsverot tās vitalitāti, hedonismu un skaistumu. 40. gadu lirikas sižetiem izmantots arī lauku un dabas reāliju estetizēts atainojums, indiāņu vēsturiskie materiāli, bībelisko tēmu variācijas kā klusināts, taču neslēpts pretstats karam, varmācībai un iznīcībai, intonācijā pāreja uz skumji sāpīgu, taču fatālu pakļaušanos liktenim kā neizbēgamai dzīves konsekvencei. [..] Ādamsona prozā sākumposmā dominē "smalko kaišu" – cilvēku psihes dīvainību un kompleksu, neordinaritātes dziļš un precīzs tēlojums, apzināti izvairoties no morālu maksimu izvirzīšanas, skatot dzīvi un cilvēkus kā spožu un daudzveidīgu mozaīku, kurā nav galīgu un neapstrīdamu patiesību un vērtību. Krājumā "Lielais spītnieks" blakus šai tematikai tiek nostatīts pretī vitāla cilvēka dabiskums un oficiālās varas sastingums. [..] Pasakas bērniem "Čigānmeitēns Ringla" (1939), "Koklētājs Samtabikse" (1943) rakstītas liroepiskā formā, tām raksturīgs rotaļīgs, dzīvespriecīgs humors, asprātīgs sižets, smalkjūtīgi izteiktas pārdomas par mākslinieka un dzīves pretrunām." Vecgrāvis, Viesturs. Ādamsons Eriks. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 14. lpp.
Saiknes	Mirdza Ķempe (1907–1974) - Bijusī sieva Lidija Ādamsone-Vilka - Māsa
Nodarbes	dzejnieks tulkotājs rakstnieks dramaturgs autors
Dzimšanas laiks/vieta	22.06.1907 Rīga Rīga
Izglītība	1913 – 1914 Millersones proģimnāzija Lielā Nometņu iela 7a, Rīga Millersones proģimnāzijas bērnudārzs 1914 – 1915 Raņķa dambis, Rīga Rīgas pilsētas četrklasīgā elementārskolā 1916 – 1920 Augusta Sprīvuļa zēnu skola Rīga Rīga 1920 – 1924 Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija Raiņa bulvāris 8, Rīga Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050 1924 – 1931 Latvijas Universitāte Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas.
Darbavieta	1941 – 1942 Strādājis grāmatu veikalā par strādnieku un meža darbos
Dalība organizācijās	Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna" Rīga Rīga 1925 – 1928 Studentu korporācija "Talavija" Rīga Rīga Pēc studiju pārtraukšanas Latvijas Universitātē bija spiests izstāties. 1941 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Ģertrūdes iela 6, Rīga Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010
Dienests	00.02.1929 – 28.08.1930 Latvijas armija Daugavpils Daugavpils Dienējis Daugavpils cietoksnī
Emigrē	00.07.1915 – 00.08.1915 Lipovka, Russia "[..] karadarbība tuvojās Rīgai, iestādes, fabrikas un skolas tika evakuētas un daudzi rīdzinieki devās bēgļu gaitās. Tās sākās arī mūsu ģimenei. 1915. gada jūliju un augustu pavadījām Ļipovkas sādžā pie Roslavļas (starp Smoļensku un Brjansku) [..]. Sādžas iedzīvotāji bija diezgan pārtikuši. Visapkārt pletās sēņu meži, pie muižas dārznieka varēja par pusvelti pirkt labus ābolus, zemnieki vistu pārdeva par piecdesmit kapeikām, bet bodītē arvien bija dabūjamas skraukšķīgas barankas un pusmetru augsti, mīksti baltmaizes kukuļi. Bet istabā mudžēja blaktis; te nebija ne skolas, ne vīriešiem darba. Tāpēc augusta beigās bēgļu kolonija izklīda." (Ādamsone-Vilka, Lilija. Visu mūžu līdzās nak brālis Ēriks. Varavīksne 1981. Rīga: Liesma, 1981, 105. lpp.) 00.09.1915 – 00.01.1916 Bezhichi, Russia "Pārcēlāmies uz lielās ieroču fabrikas ciematu Biežicu pie Brjanskas. Tur tēvs bija pieņemts par kantora darbinieku. Dzīvojām īrētā istabā kāda fabrikas inženiera savrupmājā. Cilvēki bija ļoti laipni, izpalīdzīgi un rūpējās par mums kā par tuviniekiem. Atļāva man izmantot klavieres un mājas bibliotēku. Sāku apmeklēt ģimnāziju, bet Ēriku mācīju mājās, jo viņš krievu valodu tik labi neprata, lai varētu sekot mācībām." (Ādamsone-Vilka, Lilija. Visu mūžu līdzās nak brālis Ēriks. Varavīksne 1981. Rīga: Liesma, 1981, 105. lpp.) 00.01.1916 – 00.03.1916 (Datums nav precīzs) Maskava Moscow, Russia "1916. gada janvārī pametām Biežicu un pārcēlāmies uz Maskavu. Ar jauno darbavietu tēvs bija ļoti apmierināts, jo tirgotājs savu solījumu pildīja, bet nebija kur dzīvot: bēgļu komitejas ierādītā istaba bija slapja un sapelējusi, gar sienām tecēja ūdens. Sākām slimot, Ērikam radās nopietns acu iekaisums. Tā kā cits dzīvoklis nebija sameklējams, vecāki nolēma Maskavu atstāt. Mēs bijām paspējuši cik necik iepazīties ar Maskavas ievērojamākajām vietām — Kremli, muzejiem, lielo tirdzniecības namu, baznīcām. Pārsteidza daudzās mazās baznīciņas ielu krustojumos." (Ādamsone-Vilka, Lilija. Visu mūžu līdzās nak brālis Ēriks. Varavīksne 1981. Rīga: Liesma, 1981, 106. lpp.) 00.03.1916 – 00.06.1916 Tallina Tallinn, Harju County, Estonia "[..] devāmies uz Rēveli (Tallinu). [..] Tomēr radās neparedzēts sarežģījums — Rēveles skolās mācību valoda bija igauņu, bet to neviens no mums nezināja. Kā vietējās valodas nepratējus mūs atteicās uzņemt skolā. Tad nu sākām mācīties mājās. Līdz pavasarim bijām izņēmuši attiecīgo klašu kursus. Ilgāk tomēr tāds stāvoklis nevarēja turpināties, un vecāki atzina, ka mātei ar mums jāatgriežas mājās. Tēvs turpinās strādāt turpat Rēvelē. 1916. gada vasaras sākumā bijām atkal Rīgā." (Ādamsone-Vilka, Lilija. Visu mūžu līdzās nak brālis Ēriks. Varavīksne 1981. Rīga: Liesma, 1981, 106. lpp.)
Miršanas laiks/vieta	28.02.1946 Rīga Rīga
Apglabāts	04.03.1946 Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026

Apbalvojumi	Raiņa un Aspazijas fonda balva Balva piešķirta par romānu "Sava ceļa gājējs" (publicēts laikrakstā "Tēvija"). 1944

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Miršanas laiks/vieta:

Emigrē:

Apglabāts:

Izglītība:

Dienests:

Dalība organizācijās:

Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.

#	Vieta	Date	Veids	Vietas tips

1	Rīga (Rīga)	22.06.1907	Dzimšanas laiks/vieta	Pilsēta
2	Rīga (Rīga)	28.02.1946	Miršanas laiks/vieta	Pilsēta
3	Lipovka, Russia	01.07.1915 - 01.08.1915	Emigrē	Ciems
4	Bezhichi, Russia	01.09.1915 - 01.01.1916	Emigrē	Pilsēta
5	Maskava (Moscow, Russia)	01.01.1916 - 01.03.1916	Emigrē	Pilsēta
6	Tallina (Tallinn, Harju County, Estonia)	01.03.1916 - 01.06.1916	Emigrē	Pilsēta
7	Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)	04.03.1946	Apglabāts	Kapsēta
8	Raņķa dambis, Rīga	1914 - 1915	Izglītība	Iela
9	Rīga (Rīga)	1916 - 1920	Izglītība	Pilsēta
10	Raiņa bulvāris 8, Rīga (Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)	1920 - 1924	Izglītība	Ēka, māja
11	Lielā Nometņu iela 7a, Rīga	1913 - 1914	Izglītība	Ēka, māja
12	Daugavpils (Daugavpils)	01.02.1929 - 28.08.1930	Dienests	Pilsēta
13	Ģertrūdes iela 6, Rīga (Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010)	1941	Dalība organizācijās	Ēka, māja
14	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Dalība organizācijās	Pilsēta
15	Rīga (Rīga)	1925 - 1928	Dalība organizācijās	Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.