Darbi: Darba autors (119); Atdzejotājs (1); Izdevējs (1); Recepcijas persona (80)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Eriks Ādamsons |
|---|---|
| Pseidonīms | Ēriks Rīga |
| Personiska informācija | Dzimis grāmatveža
ģimenē. 1931.
gadā apprecējās ar dzejnieci Mirdzu Ķempi. Nacistiskās okupācijas laikā dažu 20. gadsimta 30. gadu iespiestu pretnacistisku darbu dēļ Eriks Ādamsons nevarēja publicēties ar īsto vārdu, tāpēc parakstījās ar pseidonīmu – Ēriks Rīga. 1943. gadā Eriks Ādamsons saslima ar tuberkolozi, viņš ārstējās Biķernieku sanatorijā, kur 1946. gadā arī nomira. |
| Profesionālā darbība | Pirmā publikācija – viencēliena komēdija "Amora apburtā lapsene" 1924. gadā. Savukārt pirmā dzejas publikācija – dzejolis "Kuģi" laikrakstā "Jaunākās Ziņas" 1926. gada 27. janvārī. Vairāki Erika Ādamsona darbi, it īpaši īsproza, atstāti manuskriptos (glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā). Darbi Dzejoļu krājumi 1932: Sudrabs ugunī 1937: Ģerboņi 1941: Saules pulkstenis 1951: Sapņu pīpe (sastādījis Andrejs Johansons) 2003: Sapņu pīpe (autora sakārtojums) Dzeja bērniem 1939: Čigānmeiteņs Ringla 1943: Koklētājs Samtabikse Proza 1937: Smalkās kaites 1942: Lielais spītnieks 1944: Sava ceļa gājējs (publicēts laikarkstā "Tēvija") 1960: Sava ceļa gājējs (grāmatā) 1984: Stāsti par dzīvniekiem Lugas 1924: Amora apburtā lappene 1932: Nagla, Tomāts un Plūmīte (teātrī; kopā ar Aleksandru Čaku) 1933: Seši krusti 1938: Mālu Ansis (teātrī) Cittautu rakstnieku darbu tulkojumiEriks Ādamsons ir ne tikai profesionāls rakstnieks, bet arī tulkotājs. Viņš tulkojis un atdzejojis no angļu, krievu, franču un vācu valodas.1936: Džordžs Gordons Bairons. "Šijonas gūsteknis" (žurnāls "Daugava", 3. burtnīca). 1936: Oskars Vailds. "Infantes dzimšanas diena". 1938: Radjards Kiplings. "Jūras varoņi". |
| Citātu galerija |
"Ādamsona dzeja sakņojas angļu klasicisma un pirmsromantisma, īpaši "ezeru skolas", kā arī prerafaelītu tematikā un izteiksmē, kas organiski sasaistīta ar latviešu ziņģes un romances metaforiskām tradīcijām. Ādamsona literārajā praksē humors, asprātība, intīmu situāciju un ikdienišķas realitātes estetizēšana veido īpatnu latviešu "nacionālo šarmu" (Ādamsona formulējums). Skaistums un elegance kā pašmērķis, "carpe diem" hedoniski un elēģiski motīvi, pirmatnēji jutekliskās baudas cildinājumi dominē Ādamsona agrīnajā dzejā; tajā kā faktūras elements izmantota stilizēti tēlota viduslaiku Rīga un tās iedzīvotāji, bībeliski patriarhālās pagātnes priekšstati par labo un skaisto. 30. gadu 1. pusē Ādamsons ieviesis latviešu dzejā komisko balādi un aktualizējis elēģisko romanci. Intonatīvi Ādamsona dzejā saistīts komiskais ar nopietno, smieklīgais ar dramatisko, bet 40. gadu dzejā arī ar skeptisko. Daļa dzejoļu veidoti kā parafrāzes par antīko mītu un personāžu pasauli, uzsverot tās vitalitāti, hedonismu un skaistumu. 40. gadu lirikas sižetiem izmantots arī lauku un dabas reāliju estetizēts atainojums, indiāņu vēsturiskie materiāli, bībelisko tēmu variācijas kā klusināts, taču neslēpts pretstats karam, varmācībai un iznīcībai, intonācijā pāreja uz skumji sāpīgu, taču fatālu pakļaušanos liktenim kā neizbēgamai dzīves konsekvencei. [..] Ādamsona prozā sākumposmā dominē "smalko kaišu" – cilvēku psihes dīvainību un kompleksu, neordinaritātes dziļš un precīzs tēlojums, apzināti izvairoties no morālu maksimu izvirzīšanas, skatot dzīvi un cilvēkus kā spožu un daudzveidīgu mozaīku, kurā nav galīgu un neapstrīdamu patiesību un vērtību. Krājumā "Lielais spītnieks" blakus šai tematikai tiek nostatīts pretī vitāla cilvēka dabiskums un oficiālās varas sastingums. [..] Pasakas bērniem "Čigānmeitēns Ringla" (1939), "Koklētājs Samtabikse" (1943) rakstītas liroepiskā formā, tām raksturīgs rotaļīgs, dzīvespriecīgs humors, asprātīgs sižets, smalkjūtīgi izteiktas pārdomas par mākslinieka un dzīves pretrunām." Vecgrāvis, Viesturs. Ādamsons Eriks. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 14. lpp. |
| Saiknes | Mirdza Ķempe (1907–1974) - Bijusī sieva Lidija Ādamsone-Vilka - Māsa |
| Nodarbes | dzejnieks tulkotājs rakstnieks dramaturgs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 22.06.1907 Rīga Rīga |
| Izglītība | 1914 – 1915 Rīgas pilsētas elementārskolā 1916 – 1920 Rīga Rīga Sprīvuļa zēnu skola 1920 – 1924 Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija Raiņa bulvāris 8, Rīga Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050 1924 – 1931 Latvijas Universitāte Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas. |
| Darbavieta | 1941 – 1942 Strādājis grāmatu veikalā par strādnieku un meža darbos |
| Dalība organizācijās | Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna" Rīga Rīga 1925 – 1928 Studentu korporācija "Talavija" Rīga Rīga Pēc studiju pārtraukšanas Latvijas Universitātē bija spiests izstāties. 1941 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Ģertrūdes iela 6, Rīga Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010 |
| Emigrē | 1915 – 1916 Kopā ar ģimeni bēgļu gaitās Krievijā un Igaunijā. |
| Miršanas laiks/vieta | 28.02.1946 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | Raiņa un Aspazijas fonda balva Balva piešķirta par romānu "Sava ceļa gājējs" (publicēts laikrakstā "Tēvija"). 1944 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 22.06.1907 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Rīga (Rīga) | 28.02.1946 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 4 | Rīga (Rīga) | 1916 - 1920 | Izglītība | Pilsēta |
| 5 | Raiņa bulvāris 8, Rīga (Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1920 - 1924 | Izglītība | Ēka, māja |
| 6 | Ģertrūdes iela 6, Rīga (Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010) | 1941 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 7 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1925 - 1928 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
