Emīls Cīrulis

Dzimis vidēja saimnieka ģimenē. Šajā laikā notiek zemes pārmērīšana, kur pagastā daļai saimnieku izceļas konflikti ar Rīgas pilsētas valdi, jo Ikšķiles pagasts tad pieder Rīgas pilsētai. Konfliktu rezultātā daudziem saimniekiem, tostarp Emīla Cīruļa tēvam, 1892. gadā ir jāatstāj savas rentes mājas. 
1894–1897: mācījies Ikšķiles pagasta Elkšņu skolā.
1897–1900: mācījies Ikšķiles draudzes skolā.
1900–1902: mācījies Ķeizarienes Katrīnas II pilsētas skolā Rīgā. Pēc tam ilgāku laiku nodarbojos ar zemkopību un citiem darbiem.
1907 un 1908: tikšanās ar Rūdolfu Blaumani.
Ap 1913: pārcēlies pie brāļa Sējas pagasta Zaķu mājās. Šajā gadā viņš sāk darbu Pēterupes mežniecībā – tas ir pirmais un ilgākais algotais darbs Emīla Cīruļa mūžā. Šeit iepazinies ar Pabažu skolotāju Olgu Veicmani, un drīz seko kāzas. No šī brīža Cīruļu laulātais pāris stājas Pabažu kultūras dzīves priekšgalā, bet pats Emīls turpmāko dzīves daļu velta lugu rakstīšanai un palīdz veidot sievai šo lugu uzvedumus uz skatuves.
1936: Cīruļa dzīvesbiedres Olgas intereses vairs nav savienojamas ar jaunās skolas vadību, viņi abi dodas prom no Saulkrastiem uz Klintaini, kur pavada laiku līdz II pasaules karam. 

Līdz 1945: strādājis dažādus darbus. 

1945: Rīgas apriņķa Pabažu ciema padomes sekretārs, vēlāk turpat bibliotekārs. Ģimenes apstākļu dēļ pārtrauc darbu bibliotēkā un turpina palīdzēt sievai viņas vadītajā skolā.

Ap 1905: publicējies satīriskajā žurnālā “Rīkstes” un citos izdevumos ar pseidonīmu Dzelonis. 

1907: avīzē “Latvija” un žurnālā “Dzelme” publicēti pirmie dzejoļi un tēlojumi.

LUGAS

1927: “Mīlas cietoksnis”
1928: “Veikalnieki”
1929: “Trešais”
1930: “Zvirbuļu karš”
1934: “Izlīdzināšanās”. 

Lugas izrādītas laukos apmēram divsimt reižu, luga “Veikalnieki” nonāk arī Rīgā.

Padomju laikā uzraksta vairākas lugas, kinoscenāriju un citus rakstus. 
Rakstījis atmiņas par Kaudzīšu Reini, Emīlu Dārziņu, Kārli Skalbi, darbā “Gāršas bērni” par māsām Rūtu un Austru Skujiņām un vēsturisku aprakstu “Saulkrastu hronika”. 

1963. gada 2. janvārī: atmiņu stāstu par Rūdolfu Blaumani nolasa radiofonā. 

"Raiņa Literatūras un vēstures muzeja fondos Rīgā Cīruļu Emīla vārds ir sastopams blakus Austras Skujiņas un viņas māsas, arī dzejnieces, Rūtas vārdam tās ir īsas, bet sirsnīgas un siltas atmiņas "Gāršas bērni"."

Lazovska, Māra. Kā Saulkrasti dabūja vārdu. Darba Balss (Rīgas rajons), Nr. 108, 08.09.1983.

"Vislielākais notikums E. Cīruļa mūžā ir tikšanās un draudzība ar dramaturgu Rūdolfu Blaumani. Šīs tikšanās notiek 1907. un 1908. gadā, īsi pirms R. Blaumaņa nāves. Uz tikšanos Cīrulis aiznes savas lugas un vienīgos trīs dzejoļus. Rūdolfs Blaumanis, būdams dedzīgs jauno talantu atbalstītājs, savu rakstnieka padomu neliedz arī Cīrulim. Viņš kritizē E. Cīruļa poēziju un aicina īpaši pievērsties dramaturģijai. Šo padomu E. Cīrulis ievēro visu mūžu, nerakstot ne stāstus, ne dzejoļus, bet vienīgi lugas."

Gurtiņa, Dagnija. Mūsu novadnieki – rakstnieks Emīls Cīrulis. 14.02.2018. https://saulkrasti.lv/novadpetnieciba/musu-novadnieki-rakstnieks-emils-cirulis/

Dzelonis, Emīlis

1894–1897
Ikšķiles novads
Mācījies Ikšķiles pagasta Elkšņu skolā.

1897–1900
Ikšķiles draudzes skola
Ikšķile

1900–1902
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Mācījies Ķeizarienes Katrīnas II pilsētas skolā Rīgā.

1913
Pēterupe
Strādājis Pēterupes mežniecībā.

1968
Saulkrastu kapi