Emīlija Marjutina

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (1); Tulkotājs (1); Sastādītājs (3); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (1)

VārdsEmīlija Marjutina
Dzimtais vārdsSjakste
KopsavilkumsEmīlija Marjutina (1925–2012) – tulkotāja, redaktore. Tulkojusi no krievu valodas, tostarp vairākas pasakas sērijā "Brīnumzeme", kā arī sastādījusi un veikusi literāro apdari vairākiem latviešu folkloras krājumiem bērniem. Ilggadēja Latvijas Valsts izdevniecības un izdevniecība "Liesma" darbiniece. Publicējusi arī rakstus un recenzijas kalendāros un biļetenā "Jaunās Grāmatas".
Personiska informācijaKopš 1946: nodarbojusies ar keramiku, piedalījusies izstādēs PSRS, Japānā, Zviedrijā.
Aizgājusi pensijā, nodevās mākslai – darbojās Latvijas Universitātes tautas lietišķās mākslas studijā "Vāpe". Piedalījusies daudzās, arī starptautiskajās izstādēs ar svečturiem, dekoratīviem traukiem, sīkplastiku, gobelēniem.
Profesionālā darbība1960, 28. maijā: pirmā publikācija – raksts "Jādomā par tematiku un idejiskumu" laikrakstā "Literatūra un Māksla".

Rakstījusi rakstus un recenzijas kalendāros un biļetenā "Jaunās Grāmatas".

Sastādītāja

1956: Raiņa dzejoļu izlase bērniem "Dimantiņa vizulīši".
1956: latviešu tautas dziesmas, pasakas, sakāmvārdi, mīklas bērniem "Gudru ņēmu padomiņu".
1958: latviešu tautas dziesmas un pasakas par ganiņu bērniem "Maziņš biju, ganos gāju".
1975: latviešu tautas pasakas, dziesmas, sakāmvārdi bērniem "Zelta ābols" (arī literārās apdares autore).
1977: "Stāsts aiz stāsta: latviešu padomju rakstnieki bērniem" (arī pēcvārda autore).
1978: latviešu tautas pasakas par dzīvniekiem "Zaķis un viņa draugi" (arī literārās apdares autore).
1982: "Tieva, gara tēva josta.." (arī literārās apdares un ievada autore).
1986: Imants Lasmanis "Sēņu lietus" (arī ievada autore).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas
1956: Ļubova Voronkova "Nemierīgais cilvēks".
1957: "Brīnuma trauks" (pēc indiešu pasaku motīviem bērniem apstrādājis Nisons Hodza).
1958: Nikolajs Atarovs "Stāsts par pirmo mīlestību".
1960: Antoņina Golubeva "Diena ausīs".
1961: Oļegs Korjakovs "Drūmā Vangura".
1962: Anatolijs Aleksins "Katliņa neparastie piedzīvojumi".
1963: "Visstiprākais" (KPFSR tautu pasakas).
1964: Boriss Kremņevs "Volfgangs Amadejs Mocarts".
1965: Igors Golosovskis "Sārtais akmens".
1966: Perčs Zeituncjans "Man nepatīk stacijas".

1967: Jons Druce "Skumjās lapas".
1968: Jona Krjanges pasaku izlase "Pieci maizes kukulīši" (arī pēcvārda autore).
1970: Elizabete Drabkina "Balāde par boļševistisko pagrīdi".
1971: itāliešu tautas pasakas "Trīs apelsīni".
1972: Anatolijs Aleksins "Šaušalīgs notikums: detektīvstāsts, ko sacerējis Aļiks Detkins".
1972: Japānas salu pasakas "Zemenītes sniegā".
1973: Indijas pasakas "Gudrais papagailis".
1976: Vladislavs Krapivins "Karavelas ēnā".
1976: kazahu tautas pasakas Jevgeņija Maļugas pārstāstījumā "Teiksmainais dārzs".
1979: balkāru un karačaju pasakas "Lielībnieks un milži" A. Alijevas un A. Holajeva apdarē.
1980: Boriss Rjabiņins "Paša audzināts draugs".
1981: armēņu tautas pasakas "Meitene ar zelta matiem" Artašesa Nazinjana sastādījumā.
1983: uzbeku tautas pasakas "Padišahs un papagailis" Igora Rogova sastādījumā.
1983: Alberts Ļihanovs "Saules aptumsums".
1985: Alberts Ļihanovs "Mans ģenerālis".
1987: ķīniešu tautas pasakas "Mūžības kalni" (arī priekšvārda autore).
1989: Viktors Astafjevs "Pujeņu saknes", "Trezora dzīve", "Vecais zirgs" (stāstu krājumā "Noslēpumi").

No slovāku valodas
1978: slovāku pasakas "Saules zirgs".

Pagodinājumi

1990: Tautas daiļamata meistares nosaukums.
Nodarbestulkotāja
redaktore
Dzimšanas laiks/vieta10.12.1925
Sjaksti (tagad)
Sjaksti, Nirzas pagasts, Ludzas novads
Dzimusi Sjakstu ciema Kalna Makleros.
Dzīvesvieta1945 – 2012
Rīga
Rīga
Izglītība1934 – 1940
Raipoles 6-klašu pamatskola
Raipole
Raipole, Nirzas pagasts, Ludzas novads

1940 – 1944
Ludzas Valsts vidusskola
Ludza
Ludza, Ludzas novads

1972
Maskavas Poligrāfijas institūts
Maskava
Moscow, Russia
Darbavieta1947 – 1950
Rīgas paraugtipogrāfija
Rīga
Rīga
Korektore

1950 – 1965
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Redaktore

1965 – 1984
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Redaktore
Dalība organizācijāsLatvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Tulkotāju sekcijas biedre

1960 – 1990
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050
Biedre

1990 – 2012
Latvijas Žurnālistu savienība
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga, LV-1013
Biedre
Miršanas laiks/vieta30.06.2012
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Otrie Meža kapi
Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Sjaksti (tagad)
(Sjaksti, Nirzas pagasts, Ludzas novads)
10.12.1925Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
1945 - 2012DzīvesvietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
30.06.2012Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Rīgas Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
5Raipole
(Raipole, Nirzas pagasts, Ludzas novads)
1934 - 1940IzglītībaCiems
6Ludza
(Ludza, Ludzas novads)
1940 - 1944IzglītībaPilsēta
7Maskava
(Moscow, Russia)
1972IzglītībaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1947 - 1950DarbavietaPilsēta
9Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1950 - 1965DarbavietaĒka, māja
10Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1965 - 1984DarbavietaĒka, māja
11Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
(Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050)
1960 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
12Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
13Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga, LV-1013)
1990 - 2012Dalība organizācijāsĒka, māja
Žurnāliste un literāte Mārīte Romāne rakstījusi: “Emīlija Marjutina jeb — kā viņu kopš krietna laika dēvē gan draugi, gan attāli paziņas — Maruta pieder pie tiem brīnumainajiem cilvēkiem, kuri ap sevi veseliem vāliem izstaro optimisma fitoncīdus. Tālab ap viņu allaž pulcējas cilvēki. Šad tad Marutu var ieraudzīt svētās dusmās uzliesmojušu, ja kādam nodarīta pārestība, vai arī nobirdinām līdzjūtības asaru, ja kādu piemeklējusi nelaime, bet vienaldzīgu — nekad. Viņa pieder pie tiem retajiem cilvēkiem, kas otrā meklē un atrod tikai labu, tālab viņai līdzās gandrīz nekad nav gadījušies slikti cilvēki. Kaimiņi komunālajā dzīvoklī vienmēr trāpās izcili jauki ļaudis.”

Emīlija Marjutina (dzimusi Sjakste; 1925–2012) dzimusi Nirzas pagasta Sjakstu ciema Kalna Makleros zemnieku ģimenē. Mācījusies Raipoles 6-kl. pamatskolā (1934–1940), Ludzas vidusskolā (1940–1944), Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē (1945–1950) un Maskavas Poligrāfijas institūtā (1972).

Emīlija Marjutina strādājusi par korektori Rīgas Paraugtipogrāfijā (1947–1950), redaktori Bērnu un jaunatnes redakcijā Latvijas Valsts izdevniecībā, vēlāk izdevniecībābā "Liesma" (1950–1984). Kopš 1946. gada nodarbojusies ar keramiku, ieguvusi Tautas daiļamata meistares nosaukumu (1990), piedalījusies izstādēs PSRS, Japānā, Zviedrijā. Viņa sastādījusi un veikusi literāro apdari vairākiem latviešu folkloras krājumiem bērniem "Maziņš biju, ganos gāju" (1958), "Zelta ābols" (1975), "Zaķis un viņa draugi" (1978), "Tieva, gara tēva josta.." u. c.

Tulkojusi no krievu valodas. Nozīmīgākie tulkojumi: Boriss Kremņevs "Volfgangs Amadejs Mocarts" (1964), Jons Druce "Skumjās lapas" (1967), Anatolijs Aleksins"Katliņa neparastie piedzīvojumi" (1962), kā arī populārajā sērijā "Brīnumzeme" Emīlija Marjutina iztulkojusi vairākus pasaku krājumus – itāliešu tautas pasakas "Trīs apelsīni" (1971), Japānas salu pasakas "Zemenītes sniegā" (1972), Indijas pasakas "Gudrais papagailis" (1973), kazahu tautas pasakas "Teiksmainais dārzs" (1978), balkāru un karačaju pasakas "Lielībnieks un milži" (1979), armēņu tautas pasakas "Meitene ar zelta matiem" (1981), uzbeku tautas pasakas "Padišahs un papagailis" (1983), ķīniešu tautas pasakas "Mūžības kalni" (1987).

Emīlija Martjutina, aizgājusi pensijā, nodevās mākslai – darbojās Latvijas Valsts Universitātes (vēlāk – Latvijas Universitātes) tautas lietišķās mākslas studijā "Vāpe". Viņa piedalījusies daudzās, arī starptautiskajās izstādēs ar svečturiem, dekoratīviem traukiem, sīkplastiku, gobelēniem. 1990. gadā ieguvusi Tautas daiļamata meistares nosaukumu.

Informāciju sagatavoja Madara Eversone.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.