Elza Miķelsone

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (5); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsElza Miķelsone
Papildu vārdiElza Grava
PseidonīmsElita, Elita Dzenis
Dzimtais vārdsElza Marta Dzenis
KopsavilkumsElza Miķelsone (1907–1984), rakstniece. Studējusi LU Filozofijas fakultātē. Romānu "Kādas sievietes dienas grāmata" (1930-31), "Sadedzinātas dzīves" (1932), "Sestais bauslis" (1935), "Bez ģimenes" (1937) autore. Darbos dominē sievietes intīmo pārdzīvojumu apraksts. Periodikā publicējusi arī dzejoļus, recenzijas par teātra izrādēm un rakstus par sievietes lomu ģimenē un sabiedrībā. Rakstījusi lugas Rīgas radiofonam. Nodarbojusies arī ar tulkošanu. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, vēlāk izbraukusi uz ASV. Nodarbojusies ar trimdas latviešu autoru popularizēšanu, lasījusi referātus par mākslu, literatūru, tautas tradīcijām.
Personiska informācija1. pasaules kara laikā bijusi bēgļu gaitās Krievijā.
1919: atgriezusies Latvijā.
1926: beigusi N. Draudziņas ģimnaziju.
1928. gada 25. jūlijs: laulības ar Rūdolfu Miķelsonu. (Laulība šķirta 1934. gadā.)
1929. 15. jūlijs: piedzimst dēls Valdis Miķelsons.
1930: beigusi stenografijas kursus. Darbojusies dažādās sabiedriskās organizācijās, strādājusi par stenogrāfijas skolotāju, papildu skolās provincē.
1931–34: strādājusi Saeimas stenogrāfijas birojā.
No 1934: strādājusi Iekšlietu ministrijā.
1937. gada 28. novembrī: laulības ar Arnoldu Grunti. (Vēlāk uzvārds tiek latviskots uz Grava.)
1944: emigrējusi uz Vāciju, bijusi komandante bēgļu nometnē.
1951: izbraukusi uz ASV, kur sākumā dzīvojusi Linkolnā Nebraskā.
1954: pārcēlusies uz Olbani Ņujorkas pavalstī.
Profesionālā darbība1930: pirmā publikācija – romāns "Kādas sievietes dienas grāmata" žurnālā "Modernā Sieviete" (1930-31).
Publicējusi periodiskajos izdevumos arī dzejoļus, recenzijas par teātra izrādēm un rakstus par sievietes lomu ģimenē un sabiedrībā.
1944: dramatisko darbu konkursā apbalvotā luga "Atvase" uzvesta Dailes teātrī.


Romāni

1931: "Mīlai ziedots mūžs" (pārstrādāts periodikā publicētais romāns "Kādas sievietes dienas grāmata")
1932: "Sadedzinātas dzīves"
1935: "Sestais bauslis"
1937: "Bez ģimenes"

Lugas Rīgas radiofonam

"Mantinieki"
"Ļaudis ledū"
"Ormanis"
"Vižņu ļaudis"
"Pirms sala"
"Vecais filozofs"

Tulkojumi

1932: Vera Križanovskaja. "Mana sirds pieder tev" (Latgrāmata)
1932: Olivija Uedsli. "Mīlestība sauc" (Latgrāmata)
1932: Eva Māja. "Advokāte Edīte un noziedznieks" (Latgrāmata)
1932: Liena Dibens (Ellen Grund) "Nina un viņas kārtībnieks" (Latgrāmata)
1936: Agnese Gintere. "Svētā un viņas nerrs" (Grāmatu Zieds)
1937: Arturs Brauzeveters. "Pārvērtība" (Latgrāmata)

Nodarbojusies ar trimdas latviešu autoru popularizēšanu, lasījusi referātus par mākslu, lit., tautas tradīcijām.
Citātu galerija"Romānos "Sadedzinātas dzīves" (1932), "Sestais bauslis" (1935) dominē sievietes intīmo pārdzīvojumu apraksts bez dziļāka problēmu vai māksliniecisko uzdevumu izvirzījuma. Romānā "Bez ģimenes" (1937) – iepriekšējos darbos iezīmēto problēmu risinājums, psiholoģiski motivētāks laulības dzīves tēlojums."

Anita Rožkalne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

"Arī Elitas smalkjūtība apšaubāma. Sevišķi tas sakāms par viņas romānu "Mīlai ziedots mūžs", kas liekas ļoti autobiogrāfisks. Minētas īstajā vārdā pazīstamas personas un organizācijas. Frivola šī lieta tāpēc, ka autore apkārtnes un laikā ziņā sīkumaini fiksē varones intīmās dzīves pikantos, pat ļoti piparotos sīkumus. Zēni politiska kluba telpās tai atklāj mīlestību un grib viņas dēļ nošauties. Piedzīvojušāki kungi turpretī mēģina varoni turpat iegūt ar varu. Ar daudziem viņa koķetē, vienam otram pilnīgi uzticas un tādā kārtā laikam piepilda kluba saucienu "Visu par Latviju!" Tas viss saista, bez šaubām, erotomāna interesi. Bet mūs interesē galvenā kārtā, kur te literāriski vērtīgais. Un te nu liels paldies Elitai par to, ka viņa mūs ilgi nemaldina un jau romāna 5. lappusē iepazīstina ar saviem nolūkiem. Šis romāns esot viņas dienasgrāmata, un viņa par to saka: "Lai neviens nemeklē viņā brīnišķu fantāzijas lidojumu, daiļu, izkoptu stilu, rakstnieces dāvanas. Meklējiet īstenību. Es solu to." Romāna smaguma centrs tātad atrodams nevis darba mākslinieciskajā, bet gan dokumentāriskajā nozīmē. Klubs, ko Elita sauc par Patriotu biedrību, piekopj divas lietas: politiku un uzdzīvi. Interesanti šie uzdzīves apraksti: tāda vaļsirdība, kādu atrodam tur, sastopama tikai Kaijas, Alijas Baumanes un Aīdas Niedras darbos; zināms, daudz mākslinieciskākā veidā. – Kā Elita pati uzsver, viņa savā darbā nav dzinusies pēc prozas mākslas sasniegumiem. Bet romāns var būt romāns tikai tad, ja viņš ir šāds mākslas darbs. Tāpēc pareizāk būtu, ja rakstniece "Mīlai ziedoto mūžu" nesauktu par romānu. Jo kā romāns arī šis darbs ievedams sēnalu literatūras sarakstā. Arī Elitas rakstība nepelnī uzslavu un liecina tikai par aprobežotām elementārām gramatikas likumu zināšanām. Viņas otrs romāns «Sadedzinātās dzīves" visumā no pirmā darba, zināms, neatšķiras. Te nav vairs uzsvērts autobiogrāfiskais elemants. Nav arī tādas deklarācijas par nodomu nepretenciozitāti, kādu redzējām "Mīlai ziedotā mūžā". Otrā darba centrā advokāta Aizas jaunā atraitne, modes salona īpašniece, kas lietā ļoti spilgtu "rouge". "Bālajā sejā viņas mute arvien dega kā asinssārta brūce," raksturo šo dāmu Elita. Aizas kundzes vienīgā nodarbošanās patiesībā ir tāļu ejošs flirts ar katru vīrieti. Viņa sāk ar atdošanos studentam Johanam. Tam "drīz jābeidz inženierzinātņu fakultāte, bet viņa vētrainais raksturs neļauj ticēt, ka tas noritēs gludi" (4. lpp ). Johans savukārt netīšām nodibinājis tuvas attiecības ar dejotāju Ilonu, kas vēlāk izrādās par viņa juku laikos Krievijā nozudušo māsu Silvu. Kļuvusi par skolotāju, Aizas kundze beidzot nonāk sava skolēna, leitenanta Līduma, rokās. Šī erotiskā tvana atmosfaira lasītāju nepamet ne brīdi un dominē nevien katrā autores nodomā, bet pat ikvienā atsevišķā domu gājienā. Arī šis Elitas darbs nekādā ziņā nekuplina mūsu daiļprozu, jo tas tajā neiederas tāpat kā autores pirmais romāns. Sēnalas tur, sēnalas arī te. Savā laikā aktuālā, bet nopeltā Kaija paceļas ar savu problēmatiku šīm dienasgrāmatām augstu pāri. Tāpat kompozīcijā viņa nesalīdzināmi labāka; Kaijai nebija tā: kas uz sirds, tas uz mēles. Viņai bij nevien kas savs ko pateikt, bet arī viņas māka to pateikt nebij nemaz tik smādējama. Turpretī Elitas tēlotā dzīve stereotipiska un tāpēc daudz bālāka par to dzīvi, ar kuru iepazinušies lasītāji neatkarīgi no rakstnieces ierosinājumiem; lasītāji var sacīt: mana pieredze plašāka, es jūtu un pārdzīvoju dziļāk, cēlāk nekā Elita, īsi sakot, autore cieš pilnīgu neveiksmi, izkrīt no rakstnieces lomas."

Baumanis, Arturs. Pelavu raža. Daugava, Nr.7 (01.07.1932)
SaiknesArnolds Grava (1912–1992) - Vīrs
Nodarbesrakstniece
Dzimšanas laiks/vieta02.10.1907
Malienas pagasts
Malienas pagasts, Alūksnes novads
Dzīvesvieta1917 – 1919 (Datums nav precīzs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1919 – 1944
Rīga
Rīga

1944 – 1951
Vācija
Germany

1951 – 1954
Linkolna
Lincoln, Nebraska, United States

1954
Olbani
Albany, New York, United States
Izglītībanezināms – 1926
Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Ģertrūdes iela 32, Rīga
Ģertrūdes iela 32, Rīga, LV-1011

1930
Rīga
Rīga

Beigusi stenogrāfijas kursus.

Darbavieta1930 (Datums nav precīzs)
Strādājusi par stenogrāfijas skolotāju, papildu skolās provincē.

1931 – 1934
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050

Strādājusi Saeimas stenogrāfijas birojā.


1934
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Rīga
Rīga

Stenogrāfiste


1944
Vācija
Germany
Komendante bēgļu nometnē.
Emigrē1944
Vācija
Germany
Miršanas laiks/vieta20.12.1984
Olbani
Albany, New York, United States
Apglabāts
Katskilu brāļu kapi
Bloomer Rd 414, Tannersville, State of New York, United States

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Malienas pagasts
(Malienas pagasts, Alūksnes novads)
02.10.1907Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1917 - 1919DzīvesvietaPilsēta
3Linkolna
(Lincoln, Nebraska, United States)
1951 - 1954DzīvesvietaPilsēta
4Olbani
(Albany, New York, United States)
1954DzīvesvietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1919 - 1944DzīvesvietaPilsēta
6Vācija
(Germany)
1944 - 1951DzīvesvietaValsts
7Olbani
(Albany, New York, United States)
20.12.1984Miršanas laiks/vietaPilsēta
8Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
9Katskilu brāļu kapi
(Bloomer Rd 414, Tannersville, State of New York, United States)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
10Rīga
(Rīga)
1930IzglītībaPilsēta
11Ģertrūdes iela 32, Rīga
(Ģertrūdes iela 32, Rīga, LV-1011)
- 1926IzglītībaĒka, māja
12Jēkaba iela 11, Rīga
(Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050)
1931 - 1934DarbavietaĒka, māja
13Rīga
(Rīga)
1934DarbavietaPilsēta
14Vācija
(Germany)
1944DarbavietaValsts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.