Elza Knope

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (47); Sastādītājs (6); Komentāra autors (11); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(13)

VārdsElza Knope
KopsavilkumsElza Knope (1925–1996) – literatūrzinātniece. Zinātnisko interešu lokā bijis latviešu literatūrkritikas vēstures marksistiskās kritikas atzars. Četru monogrāfiju autore, tās aptver Viļa Knoriņa (1970), Viļa Dermaņa (1976) un Jāņa Bērziņa (Ziemeļa) (1988) literatūrkritisko darbību. Par pamatu ņemot zinātņu kandidāta disertāciju, izstrādājusi pētījumu “Latviešu literatūras kritika 19. gs. otrajā pusē” (1962). Vērtējot literatūrkritiku un attīstības perspektīvas, aplūkojusi literatūru un kritiku kā vienotu procesu, akcentējot kopsakarības. Periodikā publicēti raksti par literatūras kritiķiem un zinātniekiem Jāni Asaru, Jani Jansonu (Braunu), Robertu Pelši, Ermani Pīpiņu (Vizuli), Ēvaldu Sokolu un citiem. Recenzējusi jauniznākušos prozas, literatūrkritikas un literatūrzinātniskos darbus. Sagatavojusi un komentējusi Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma 7. un 18. sējumu, sagatavojusi Raiņa “Runu un interviju” krājumu (kopā ar Birutu Kalnaču), pētījusi laikrakstā “Dienas Lapa” anonīmi publicētos Raiņa rakstus.

Personiska informācija1925: 11. maijā dzimusi retnieka ģimenē.
Profesionālā darbība1957: pirmā publikācija – raksts par Juri Alunānu "Demokrāts – apgaismotājs, latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs" žurnālā "Karogs" (Nr. 5).
1960: 16. decembrī aizstāvējusi disertāciju "Latviešu progresīvā literatūras kritika XIX gadsimta II pusē" (zinātniskais vadītājs Arvīds Grigulis) un ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidāta grādu.
1979: piedalījusies Raiņa Kopotu rakstu 7. sējuma tekstoloģiskā sagatavošanā un komentēšanā.
1983: sakārtojusi un komentējusi Raiņa Kopotu rakstu 18. sējumu.

Zinātniskās monogrāfijas

1962: Latviešu literatūras kritika XIX gs. otrajā pusē
1970: Vilis Knoriņš – literatūras kritiķis
1976: Vilis Dermanis – literatūras kritiķis
1988: Jānis Bērziņš (Ziemelis) – literatūras kritiķis
Citātu galerija"Saka – nav neaizstājamu cilvēku. Ir – katrs ir kaut kādā mērā kaut kam neaizstājams. Tu, Elza, tāda paliec literatūras un kritikas vēsturei: nav institūtā otra cilvēka ar tik fenomenālu atmiņu un tik dziļu literatūras un kritikas mijiedarbes izpratu. Nav, kas ar tādu pamatīgumu tvertu mākslas un sabiedrības sacirtes jautājumus un tik goddevīgi pārbaudītu katru sīkāko aspektu arhīvu dokumentos, presē. Jā, tā bij Tava gudrība, ko liki pie sirds jaunajiem: literatūras process, dzīve meklējama avīzēs un nevis izdotās grāmatās vai svešinieku izstrādātās teorijās. "Teoriju izkristalizē konkrētās literatūras attīstība, kas katrreiz ir sava un īpatna," – Tu mēdzi teikt, kad atkal ar kādu fiksu ideju bij samulsuši sabiedrības prāti. Tava nesteidzība, skaidrā doma, literatūras – arī aktuālās – perfektā pārzināšana un principiālā opozicionāres stāja pret lielkrievu šovinismu, rusifikāciju bij bezdibenīgi un nedalāmi. Opozicionāres, nevis skandālistes. Un kopā tas kaldināja autoritāti kā 70. gadu jaunajos – niknajos, tā priekšnieku acīs. Pat – viņu; reizēm jau starp priekšniekiem atrodas pa kādam, kam ausis nav ar vasku aizlietas un sirds deg par tautu un latviešu zinātni, kultūru. Kā vienu tādu Tu aizvien minēji Ēvaldu Sokolu, Tavu pirmo institūta direktoru, bet zinātnē kā paraugus vienmēr sauci skolotāju profesoru Albertu Jansonu un disertācijas vadītāju Arvīdu Griguli."

Kubuliņa, Anda. Elza Knope. Karogs, 1996, Nr. 10, 250. lpp.
Nodarbeszinātniece
literatūrzinātniece
Dzimšanas laiks/vieta11.05.1925
Bilska
Bilska, Bilskas pagasts, Smiltenes novads
Dzimusi Bilskas pagastā.
Izglītība1934 – 1940 (Datums nav precīzs)
Bilskas pamatskola
Bilskas pagasts
Bilskas pagasts, Smiltenes novads

1940 – 1944 (Datums nav precīzs)
Smiltenes vidusskola
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads

1945 – 1950 (Datums nav precīzs)
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga

Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa


1950 – 1953
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Aspirantūra
Darbavieta1954 – 1959
Daugavpils Pedagoģiskais institūts
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads
Docējusi lekciju kursu latviešu literatūras vēsturē un folklorā.

1959 – 1992
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Rīga
Zinātniskā līdzstrādniece
Miršanas laiks/vieta07.08.1996
Rīga
Rīga
Apglabāts1996
Smiltenes pilsētas kapi

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Bilska
(Bilska, Bilskas pagasts, Smiltenes novads)
11.05.1925Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
07.08.1996Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Smiltenes pilsētas kapi1996ApglabātsKapsēta
4Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1950 - 1953IzglītībaĒka, māja
5Bilskas pagasts
(Bilskas pagasts, Smiltenes novads)
1934 - 1940IzglītībaPagasts
6Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
1940 - 1944IzglītībaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1945 - 1950IzglītībaPilsēta
8Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1954 - 1959DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1959 - 1992DarbavietaPilsēta

Elzas Knopes (1925–1996) zinātnisko interešu lokā bijusi latviešu literatūras kritika, tās marksistiskais atzars. Trijās monogrāfijās par marksistiskajiem kritiķiem Vili Knoriņu (1970), Vili Dermani (1976) un Jāni Bērziņu (Ziemeli) viņa pētījusi šo autoru literatūrkritisko darbību. Par pamatu ņemot zinātņu kandidāta disertāciju, izstrādājusi arī pētījumu “Latviešu literatūras kritika 19. gs. otrajā pusē” (1962). Saprotams, ka šo autoru izvēli pilnā mērā noteica padomju režīma ideoloģiskais rāmis – gluži vienkārši nemarksistiskus kritiķus (piemēram, tos, kuri rakstīja Latvijas Republikas laikā un bija devušies trimdā) pētīt nebija iespējams. Taču Elzas Knopes monogrāfijās atrodams ne viens vien racionāls grauds, respektīvi, viņa klīdinājusi dažu labu tolaik jau iesakņojušos marksistisku mītu, kas nākotnes latviešu kritikas pētniekam dod vielu pārdomām un tālākiem meklējumiem.

Otrs Elzas Knopes pētījumu virziens bija saistīts ar Raini – viņa piedalījusies Raiņa Kopoto rakstu zinātniskā izdevuma 7. un 18. sējumu sagatavošanā un komentēšanā, iesaistījusies šo Rakstu 3. variantu sējuma veidošanā, apskatot variantus Raiņa humoristiskajai dzejai “Virpuļi”, sagatavojusi Raiņa “Runu un interviju” krājumu (kopā ar Birutu Kalnaču), pētījusi laikrakstā “Dienas Lapa” anonīmi publicētos Raiņa rakstus.

Elza Knope rakstījusi recenzijas arī par jauniznākušajām prozas grāmatām, Atmodas gados ar sevišķu cieņu un mīlestību apcerot dzimtās puses autorus Zeiboltu Jēkabu, Alfonu Franci, Arturu Gobu un citus un nepazaudējot saikni ar savu Smilteni.

Elza Knope dzimusi Bilskas pagastā, beigusi Smiltenes ģimnāziju (1944), studējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1950), tur arī beigusi aspirantūru un aizstāvējusi filoloģijas kandidāta disertāciju (1960). Šķietami sauss biogrāfijas fakts – aizstāvējusi disertāciju, taču neliela informācija laikrakstā “Latvijas Zinātnieks” (1960, 28. decembris) ļauj sajust Elzas Knopes radošo enerģiju. Viņas kolēģis Viktors Hausmanis raksta: “Liekas, ka sen filoloģijas nozarē Latvijā nebūs notikusi tik interesanta disertācijas aizstāvēšana.” Kā jau katrā šādā notikumā noris diskusija, ir oponentu piezīmes un iebildumi, taču disertante “pētījumā izteiktās atziņas aizstāvēja ar tādu pārliecības spēku un zinātnisku argumentāciju, kas vēlreiz apliecināja, ka viņa ir nopietna, dziļa un erudīta zinātniece”. Un šajos vārdos “pārliecības spēks”, “nopietna, dziļa un erudīta zinātniece” ir Elzas Knopes būtība – viņas polemizētajas gars, ilgstošs darbs, rokoties periodiskajos izdevumos, grāmatās, garas stundas arhīvos. Un ass prāts, kas ļauj izprast kopsakarības un secinājumus argumentēt gan ar faktiem, gan loģiku.

Pieci darba gadi aizrit Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, bet par galveno darbavietu trīs gadu desmitus kļūst Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta Literatūras vēstures daļa (1959–1992), kur Elza Knope ir ne tikai pētniece, bet uzlūkojama arī par jauno zinātnieku audzinātāju. Nē, viņa nav bijusi disertāciju vadītāja (kaut tāda būtu varējusi būt), “audzināšana” notiek sarunās, uzdodot āķīgus jautājumus un sverot, cik daudz jaunajam ir “iekšā”, cik patstāvīga viņa doma, cik darbspējīgs un darbu mīlošs tas ir. Arī mudinot apmeklēt konferences – jāzina taču, kas notiek zinātnieku vidē, arī daloties savā pieredzē – un viena tāda “fundamentāla” atziņa, kas, domāju, patiesi ietekmējusi daudzus, ir tā, ka literatūras process un literatūras dzīve ir meklējama avīzēs, periodikā un nevis grāmatās. Arī pret “kailām” teorijām viņai bija sava attieksme – teorijai jāizaug no konkrētās literatūras attīstības, nevis literatūra jāpiemēro tai. Elza Knope bija literatūrvēsturniece caur un cauri.


Informāciju sagatavojusi Ieva Kalniņa (10.05.2020.)

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.