Elga Sakse

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (1); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsElga Sakse
KopsavilkumsElga Sakse (1930) – tulkotāja. Tulko no ungāru valodas. Elga Sakse ieguvusi agronomes izglītību Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1955), strādājusi specialitātē, vēlākos gados arī par grāmatvedi (1955–1965). Kopš 1965. gada pievērsusies tikai tulkošanai. Elgas Sakses tulkojumā publicēti vairāk nekā 60 ungāru rakstnieku darbu (daļa – nepublicēti), to vidū ir Magdas Sabo, Ferenca Molnāra, Ištvana Freketes, Ištvāna Erķēna, Guļas Ijēša, Šandora Mārai, Žužas Rakovskas, Lāslo Ģurko un daudzu citu darbi.
Par ieguldījumu ungāru literatūras popularizēšanā Latvijā saņēmusi Ungārijas Republikas literāro prēmiju (1988), Ungārijas valdības balvu – medaļu “Pro cultura Hungarica” (1993) un Ungārijas Republikas prezidenta zelta piemiņas medaļu (1997), kā arī ir Latvijas Republikas apbalvojuma – Atzinības krusta – kavaliere (2012).
Profesionālā darbība1964: pirmais daiļlieratūras tulkojums – ungāru rakstnieka Šandora Tereka stāsts "Burbuļu apvienības konference", kas publicēts žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" (Nr. 8).
1966: publicēta pirmā Elgas Sakses tulkotā grāmata no ungāru valodas – ungāru stāstu izlase "Septiņi kreiceri", darbs paveikts kopā ar Ruti Lediņu.
1979: Ungārijas Autoru aģentūra par teicamu ungāru literatūras popularizēšanu Latvijā Elgai Saksei piešķīrusi prēmiju.
1993: saņēmusi Ungārijas valdības balvu – medaļu "Pro cultura Hungarica".
1997: Elgai Saksei pasniegta Ungārijas Republikas prezidenta zelta piemiņas medaļa.
2015: 5. decembrī Latvijas Televīzijas raidījums "Latvijas stāsti. Personība" bija veltīts tulkotājai Elgai Saksei. https://www.youtube.com/watch?v=jJ2exa-Cu-k
2019: 9. oktobrī Latvijas Radio 3 skanēja Liegas Piešiņas veidotais raidījums "Grāmatu stāsti", kurā viesojās Elga Sakse. https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/gramatu-stasti/laura-valtera-visuma-veidoti-vardi-tulkotaja-elga-sakse-un-laslo.a122189/

Tulkojumi no ungāru valodas

1966: Septiņi kreiceri: ungāru stāstu izlase. Rīga: Liesma. (Kopā ar Ruti Lediņu.)
1967: Fekete, Ģula. Ārsta nāve. Rīga: Liesma.
1968: Šānta, Ferencs. Divdesmit stundas. Rīga: Liesma.
1970: Miksāts, Kālmans. Svētā Pētera lietussargi. Rīga: Liesma.
1971: Zāgoni, Ferencs. Ceļu meklējot. Rīga: Liesma.
1973: Jokaji, Mors. Akmenssirds cilvēka dēli. Rīga: Liesma.
1974: Molnārs, Ferencs. Pāla ielas zēni. Rīga: Liesma.
1974: Nēmets, Lāslo. Sēras. Rīga: Liesma.
1976: Kostolāņi, Deže. Anna Ēdeša. Rīga: Liesma.
1977: Feldeāks, Jānošs. Divu tēvu meita. Rīga: Liesma.
1977: Sabo, Magda. Masku balle. Rīga: Liesma.
1980: Berkeši, Andrāšs. Nāra zīmoggredzenā. Rīga: Liesma.
1981: Fekete, Ištvāns. Ērkšķu cietoksnis. Rīga: Liesma.
1982: Sabo, Magda. Freska; Stirna; Katalinas iela. Rīga: Liesma.
1983: Erķēns, Ištvāns. Rožu izstāde; Kaķu spēle. Rīga: Liesma. (Kopā ar Annu Žīguri.)
1984: Morics, Žigmonds. Laimīgais cilvēks. Rīga: Liesma.
1985: Feješs, Endre. Rūsas kapsēta. Rīga: Liesma.
1985: Janikovska, Ēva. Es jau eju bērnudārzā. Rīga: Liesma.
1986: Dāniela, Anna. Avārija. Rīga: Liesma. (Elgas Sakses pēcvārds.)
1986: Gārdoņi, Gēza. Garmatainās briesmas. Rīga: Liesma.
1988: Ijēšs, Ģula. Šāndors Petēfi. Rīga: Liesma.
1990: Lomba, Kato. Par valodām man nāk prātā. Rīga: Zinātne.
1991: Gergejs, Mihājs. Piecpadsmitais kosmosa likums. Rīga: Sprīdītis.
1991: Mešterhāzi, Lajošs. Prometeja mīkla. Rīga: Liesma.
1994: Ijēšs, Ģula. Hārona laivā vai novecošanās simptomi. Rīga: Preses nams.
1995: Fekete, Ištvāns, Vuks. Rīga: Sprīdītis.
1995: Krudi, Ģula. Podolinas spoks. Rīga: Preses nams.
1996: Lorencs Leslijs. Vilkača nakts. Rīga: Preses nams.
1996: Sabo, Magda. Abigaila. Rīga: Preses nams.
1998: Sabo, Magda. Durvis. Rīga: Preses nams.
1998: Sabo, Magda. Laumu princis Lala. Rīga: Sprīdītis.
1999: Tētis skuj spoguli: ungāru anekdotes. Rīga: Sprīdītis.
2003: Mārai, Šāndors. Esteres mantojums. Rīga: Atēna.
2004: Sabo, Magda. Uz Zeva sliekšņa. Rīga: Tapals.
2005: Mārai, Šāndors. Sveces izdeg līdz galam. Rīga: Atēna.
2005: Mārai, Šāndors. Zāļu grāmata. Rīga: Atēna.`
2007: Eseša, Hajnala. Meža valstības pasakas. Rīga: Zvaigzne ABC.
2007: Mora, Ferencs. Zelta zārks. Rīga: Tapals.
2007: Sabo, Magda. Elīzai. Rīga: Tapals.
2008: Eseša, Hajnala; Šalfai, Tibors Tamāšs. Pilsētas kaķu piedzīvojumi. Rīga: Zvaigzne ABC.
2008: Kērtess, Imre. Bezliktenis. Rīga: Tapals.
2009: Lorencs, Lesijs. Budistu klostera noslēpums. Rīga: Tapals.
2014: Bālinta, Āgneša. Vējainā ģimene. Rīga: Jumava.
2015: Bartoša, Erika. Draudzība. Rīga: Jumava.
2015: Bartoša, Erika. Varavīksne. Rīga: Jumava.
2015: Sabo, Magda. Cūku bēres. Rīga: Jumava.
2016: Rakovska, Žuža. Čūskas ēna. Rīga: Jumava.
2017: Sabo, Magda. Mirklis Kreūsīda. Rīga: Jumava.
2019: Ģurko, Lāslo. Doktora Fausta laimīgais gājiens pa elli. Rīga: Mansards.

1998: Ungāru īpašvārdu pareizruna un pareizrakstība latviešu valodā. Sastādītāja Elga Sakse. Rīga Zinātne.

Latvijas Nacionālajā teātrī (toreizējais Latvijas PSR Valsts Drāmas teātris) iestudētas Elgas Sakses tulkotās lugas:
1971: Molnārs, Ferencs. Lilioms
1973: Erķēns, Istvāns. Kaķu spēle
1977: Ģurko, Lāslo. Elektra – mana mīla
1983: Illēšs, E. Spānijas Izabella
1989: Gencs, Ārpads. Mūslaiku Mēdeja
1992: Molnārs, Ferencs. Spēle pilī
1993: Molnārs, Ferencs. Lū – labais eņģelis
1998: Molnārs, Ferencs. Viens, divi, trīs...
Citātu galerija

Par tulkotāju Elgu Saksi

"Viņas [Elgas Sakses] ceļš uz citas tautas rakstnieku darbu atveidošanu dzimtajā valodā nav bijis taisns un gluds. Viņa neizvēlējās savu vecāku [tulkotāji Anna Ozola-Sakse un Aleksandrs Sakss] literatūrā iestaigātu taku, bet apņēmās nolīst pati savu līdumu. Un nu šajā līdumā, kurā E. Sakse sākusi vagu dzīt un sēklu kaisīt kopš 1966. gada, jau krāšņi sakuplojis košs zaļums – latviešu valodā pārtulkoto ungāru rakstnieku daiļdarbu klāsts. Jā, iemācīties valodu, kura pieder pie gluži citas valodu saimes, ir tikpat sūrs darbs kā iekopt zemi akmeņainā, celmainā tīrumā. Viņa to ir spējusi, jo viena no Elgas personības iezīmēm ir nelokāma griba. Viņa nekad neatkāpjas no tā, ko aizsākusi, kamēr vien aizsāktajam nav atdevusi tik, cik spējusi atdot. [..]
Strādājot pie ungāru rakstnieku darbu atveidojuma latviešu valodā, vārda māksliniece aizvien spējusi iedzīvoties katrā autorā un katra tēlojamā varoņa rakstura īpatnībās, sniegdama oriģināla autoram līdzvērtīgu pārkausējumu, saglabādama autora noskaņu, tūkstoš toņos mainīdamās līdzi ungāru literatūras krāsu zaigam."

Jarmolinska, Tatjana. Līdumniece. Karogs, 1980, Nr. 8.
SaiknesAnna Ozola-Sakse (1899–1996) - Māte
Anna Sakse (1905–1981) - Tēvamāsa
Aleksandrs Sakss (1902–1949) - Tēvs
Nodarbestulkotāja
Dzimšanas laiks/vieta11.08.1930
Rīga
Rīga
Dzīvesvieta1965 līdz šim
Birzgale
Birzgale, Birzgales pagasts, Ķeguma novads
Izglītība1939 – 1936
Rīgas 9. pamatskola
Rīga
Rīga

1940 – 1945 (Datums nav precīzs)
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads

Lejasciema pamatskola


1945 – 1950
Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

1950 – 1955
Latvijas Lauksaimniecības akadēmija
Ausekļa iela 5, Rīga
Ausekļa iela 5, Rīga, LV-1010

Agronomijas fakultāte

Darbavieta1955 – 1965
Nautrēnu pagasts
Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads
Kolhozs "Udarņik", agronome, vēlāk strādājusi kolhozā dažādus darbus, tad – grāmatvede.

1965 – 1967 (Datums nav precīzs)
Birzgale
Birzgale, Birzgales pagasts, Ķeguma novads

Kolhozs "Druva", kasiere, vēlāk – grāmatvede.

Dalība organizācijās1979 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Ceļojums00.10.1980
Laosa
ປະເທດລາວ
PSRS Rakstnieku savienības uzdevumā.

00.03.1982 – 00.04.1982
Laosa
ປະເທດລາວ
Brauciens uz 20 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

00.09.1982
Ungārija
Hungary
Brauciens kā pavadonei uz izstādi.

00.06.1985 – 00.07.1985
Ungārija
Hungary
Komandējums no PSRS Rakstnieku savienības.
ApbalvojumiUngārijas Republikas literārā prēmija
Prēmija piešķirta par ungāru literatūras tulkojumiem.
1988

Atzinības krusts
Ordeņa kavaliere ar Ordeņa kapitula 2012. gada 18. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2012. gada 18. novembrī Rīgā, Melngalvju namā).
V šķira
2012

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
11.08.1930Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Birzgale
(Birzgale, Birzgales pagasts, Ķeguma novads)
1965DzīvesvietaCiems
3Rīga
(Rīga)
1939 - 1936IzglītībaPilsēta
4Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1940 - 1945IzglītībaCiems
5Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1945 - 1950IzglītībaĒka, māja
6Ausekļa iela 5, Rīga
(Ausekļa iela 5, Rīga, LV-1010)
1950 - 1955IzglītībaĒka, māja
7Nautrēnu pagasts
(Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads)
1955 - 1965DarbavietaPagasts
8Birzgale
(Birzgale, Birzgales pagasts, Ķeguma novads)
1965 - 1967DarbavietaCiems
9Laosa
(ປະເທດລາວ)
01.10.1980CeļojumsValsts
10Laosa
(ປະເທດລາວ)
01.03.1982 - 01.04.1982CeļojumsValsts
11Ungārija
(Hungary)
01.09.1982CeļojumsValsts
12Ungārija
(Hungary)
01.06.1985 - 01.07.1985CeļojumsValsts
13Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1979 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
14Rīga
(Rīga)
1990Dalība organizācijāsPilsēta

Tie, kam tuva ungāru literatūra un īpaši rakstnieces Magdas Sabo daiļrade, noteikti zina, ka tulkojumu autore ir Elga Sakse.

Kaut arī Elga Sakse (11.08.1930.) dzimusi tulkotāju Annas Ozolas-Sakses un Aleksandra Saksa ģimenē, viņas ceļš uz tulkotājas darbu nav bijis jau apriori noteikts.

Dzimusi Rīgā, taču izvēlējusies studēt nepavisam ne “pilsētnieciskā” augstskolā – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē (1950–1955). Tiesa, bijušas domas par filoloģiju, taču tolaik tas nozīmējis, ka noteikti būs jāstrādā par skolotāju, un šis darbs baidījis. Bijis arī otrs apsvērums – vēlējusies dzīvot tikai un vienīgi laukos, un tā nu izdarīta izvēle par labu Lauksaimniecības akadēmijai. Pēc augstskolas beigšanas strādājusi Nautrēnos (1955–1965) par agronomi, vēlāk – par grāmatvedi, pāris gadus Birzgalē (1965–1967) kolhozā “Druva” bijusi kasiere, vēlāk – grāmatvede. Birzgale kļuvusi ne tikai par darbavietu, bet mājām, kur tulkotāja dzīvo joprojām, un tieši šeit sācies arī intensīvais tulkotājas darbs.

Par to, kā pievērsusies tulkošanai, Elga Sakse stāsta: “Es pazinu toreizējo Rakstnieku savienības Tulkotāju sekcijas vadītāju, kura vienreiz izteicās, ka latviešu jaunatne nemācās valodas un viss ir jātulko ar starpvalodu palīdzību. Es tā vienkārši pajautāju – kādai valodai trūkst tulkotāju? Viņa atbildēja, ka ungāru valodai. Tad nu es, kad biju Rīgā, piegāju pie tēva grāmatplaukta, parakņājos, izvilku ungāru valodas vārdnīcu un sāku mācīties.” (https://valoda.lv/piegju-pie-grmatplaukta-izvilku-ungru-valodas-vrdncu-un-sku-mcties/)

Šķietami – tik vienkārši. Taču aiz ārējā viegluma slēpjas nopietns darbs, un, kā pati uzsver, – vispirms izkopjot savu latviešu valodu: “Bija arī Tulkotāju sekcijas tikšanās, kur piedalījās valodnieki – viņi palīdzēja izkopt latviešu valodu. Manā ģimenē vienmēr rūpējās par to, lai valoda būtu bagāta. Tas man iepotēts jau no vecākiem – kā rakstīt, kā runāt, lai nenonāktu pārāk lielās nepatikšanās pati, protams. Arī abās skolās man gadījās ļoti labi skolotāji, kuriem saku paldies. Un paldies maniem redaktoriem, kuri pratuši iejūtīgi labot manus darbus.” (Turpat.)

Laika gaitā izveidojušies kontakti ar ungāru rakstniekiem; lai gūtu plašāku ieskatu ungāru literatūrā un kultūrā, abonējusi ungāru laikrakstu un žurnālus.

Kā Elga Sakse izvēlējusies tulkojamās grāmatas? “Laikā, kad sāku tulkot, izdevniecībai “Liesma” bija no Maskavas iedots saraksts ar tulkošanai un izdošanai paredzētajiem darbiem, par kuriem jau bija nokārtotas arī visas formalitātes. Ko man iedeva, to tulkoju. Tie bija labi un patīkami darbi. Kad šī sistēma beidzās, man nācās izvēlēties pašai. Palīdzēja ungāru draugi – atsūtīja vienu otru interesantu grāmatu. Abonēju arī ungāru žurnālus un avīzes. Izlasīju, ja iepatikās, ‒ tulkoju, pēc tam jau piedāvāju izdevējiem. Ja kādam patika, izdeva. Tā tas ir joprojām. Neviens īpaši neprasa. Ko es atrodu, to tulkoju. Vai nu tulkojums pēc tam tiek publicēts, vai ne.” (Turpat.)

Elga Sakse citu tulkotāju vidu ir neparasta arī ar to, ka iztulkoto darbu ir vairāk nekā grāmatas formātu ieguvušo – lauku klusumā latviskoti gandrīz desmit ungāru autoru darbi, kuri joprojām gaida savus izdevējus. Elgas Sakses tulkojumā publicēti vairāk nekā 60 ungāru literatūras darbu, to vidū ir Magdas Sabo, Ferenca Molnāra, Ištvana Freketes, Ištvāna Erķēna, Guļas Ijēša, Šandora Mārai, Žužas Rakovskas, Lāslo Ģurko un daudzu citu proza. Latvijas Nacionālais teātris (padomju laikā – Latvijas PSR Valsts drāmas teātris) ar viņas starpniecību ticis pie Fērenca Molnāra “Lilioma” (1971) un “Spēles pilī” (1992), Ištvāns Erķēna “Kaķu spēles” (1973), Lāslo Gurko “Elektra – mana mīla” (1977), E. Ilēša “Spānijas Izabella” (1983) un citiem tekstiem, šo lugu iestudējumi bija skatītāju iemīļoti, un ne viens vien aktieris tajos nospēlēja savas izcilākās lomas, ierakstot sevi latviešu teātra vēsturē.

Elga Sakse sevi dēvē par tiltu, kas savieno divas kultūras un divas literatūras – latviešu un ungāru, tilts starp ungāru rakstnieku un latviešu valodu: “[..] pret autoru es izjūtu ļoti lielu cieņu, un pūlos nedarīt viņam pāri, nepazaudēt autora domu, arī autora stilu. Tomēr nekādā gadījumā nedrīkst nodarīt pāri arī latviešu valodai.” (Turpat.) Un biežāk dzirdēto iebildumu par to, kas kādu kavē izvēlēties tulkotāja maizi, – laikietilpīgo darba procesu –, viņa, gluži otrādi, uzskata par priekšrocību un ieguvumu, jo ir laiks visu apdomāt, labot, pārbaudīt, meklēt informāciju un konsultēties ar citiem.

Tulkotājas Elgas Sakses darbs ir novērtēts ne tikai ar lasītāju mīlestību, bet arī oficiāli – apbalvota ar Ungārijas valdības balvu – medaļu “Pro cultura Hungarica” (1993) un Ungārijas Republikas prezidenta zelta piemiņas medaļu (1997), kā arī ir Latvijas Republikas apbalvojuma – Atzinības krusta – kavaliere (2012).

Plašāk par savu mūžu un tulkotājas darbu Elga Sakse stāsta Latvijas Televīzijas raidījumā “Latvijas stāsti. Personība”, kuru iespējams arī noskatīties https://www.youtube.com/watch?v=jJ2exa-Cu-k.


Informāciju sagatavojusi pētniece Ieva Kalniņa (11.08.2020.)

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.