Eleonora Tjarve

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (7); Recepcijas persona (8)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsEleonora Tjarve
KopsavilkumsTulkotāja Eleonora Tjarve (1930–2017) tulkojusi no bulgāru un krievu valodas. Tulkojumu vidū ir Bogomila Rainova, Pāvela Vežinova, Antona Dončeva, Emilijana Stojanova darbi. Jaunībā pārslimotā poliomielīta dēļ tulkotāja bija piekalta slimības gultai, taču, par spīti tam, Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē ieguva filoloģes diplomu, pašmācības ceļā apguva bulgāru valodu un kopā ar tulkojumiem no krievu valodās iztulkoja vairāk nekā divdesmit darbu. Ir četru dzejoļu krājumu autore, izdota atmiņu grāmata.
Personiska informācija1930: 25. aprīlī dzimusi dārznieka ģimenē.
1948: saslimst ar poliomielītu, slimības sekas ir paralīze un invaliditāte.
Profesionālā darbība1958: 16. oktobrī laikrakstā "Padomju Students" pirmpublikācija – dzejolis "Gāju putni".
60. gadu sākumā: piedalās tulkotāju seminārā, kur tiek ieteikts mācīties mazāk zināmas svešvalodas. Tā kā tobrīd neviens netulko no bulgāru valodas, Eleonora Tjarve pašmācības ceļā to apgūst.
1978: sagatavojusi izdevumu "Norādījumi par cittautu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā: Bulgāru valodas īpašvārdi". 14. laidiens. Rīga: Zinātne.

Tulkojumi

No bulgāru valodas
1969: Kalčevs, Kamens. Divi jaunā pilsētā. Rīga: Liesma.
1970: Strašimirovs, Antons. Zem mākoņiem. Rīga: Liesma.
1971: Stojans, Genčo. Zelta cena. Rīga: Liesma.
1972: Karslavovs, Georgijs. Vienkārši cilvēki. Rīga: Liesma.
1973: Dimitrova, Blaga. Pastarā tiesa. Rīga: Liesma.
1976: Dončevs, Antons. Liktenīgā stunda. Rīga: Liesma.
1977: Rainovs, Bogomils. Nav nekā labāka par nejauku laiku. Rīga: Liesma.
1978: Dičevs Stefans. Eskadrons . Rīga: Liesma.

1978: Rainovs, Bogomils. Bezgala garlaicība. Rīga: Liesma.
1979: Karasimeonovs, Aleksandrs. Mīlestība. Rīga: Liesma.
1979: Manovs, Emīls. Direktora dēls. Rīga: Liesma.
1981: Vežinovs, Pāvels. Zvaigznes pār mums. Rīga: Liesma.
1982: Radičkovs, Jordans. Atmiņas par zirgiem. Rīga: Liesma.
1984: Popovs, Vasils. Zemiene. Rīga: Liesma.
1986: Rainovs, Bogomils. Viesuļvētras ar maigiem vārdiem. Rīga: Liesma.
1990: Stanevs, Emilijans. Janvāra ligzda. Rīga: Liesma.
1992: Stojanova, Krasimira. Vanga. Rīga: Liesma.
1994: Stanevs, Emilijans. Saules zaķītis. Rīga: Preses nams..

No krievu valodas
1966: Aibeks, Bērnība. Rīga: Liesma.
1967: Rašidovs, Šarafs. Varenais vilnis. Rīga: Liesma.
1968: Aibeks. Svētās asinis. Rīga: Liesma.
1969: Rasputins, Valentīns. Marijai vajadzīga nauda. Rīga: Liesma.

Eleonoras Tjarves oriģināldarbi

Dzejoļu krājumi
2003: Man sāpēs slāpst
2010: Ceļrādis sirdij
2012: Aiz mežim snīgōtim
2014: Caur brikšņiem

Atmiņu grāmata
2002: Spēks un smeldze
Citātu galerija

Par Eleonoru Tjarvi

"Nelaime viņu piemeklēja pēkšņi. Jaunā, spēkpilnā meitene bija pedagoģiskās skolas audzēkne, sapņoja mācīt bērnus. Bet smaga slimība pārvilka svītru visām iecerēm. Ārstu diagnoze abu kāju, mugurkaula, labās rokas paralīze, daļēji (līdz elkonim) kreisās rokas paralīze neatstāja nekādas ilūzijas. Astoņpadsmit gadu vecumā spēku plaukumā uz visu mūžu palikt pirmās grupas invalīdei, to apzināties bija briesmīgi. Zem bēdu smaguma salīkušajai meitenei ne vienreiz vien prātā nāca melnas domas. Par laimi, blakus bija uzticams draugs māsa Lidija. Viņa Eleonoru Tjarvi atbalstīja nelaimē, neļāva zaudēt dūšu. Mierināja, centās pārliecināt, ka jāatrod sevī spēks dzīvot tālāk un iespēju robežās jādod labums cilvēkiem. Lidija, ne brīdi nedomādama, uzņēmās rūpes par māsu, viņas ietekmē Eleonora iestājās vakara vidusskolas desmitajā klasē. Un ritēja ar jaunu jēgu piepildītas dienas. Eleonora pildīja mājas uzdevumus, Lidija tos nesa uz skolu. Gatavības apliecība bija saņemta. Pēc tam atkal mācības P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. Universitātes pasniedzēji, augstu vērtēdami studentes vīrišķību, darīja visu iespējamo, lai viņai palīdzētu: ieradās pie viņas mājās sniegt konsultācijas, pieņemt eksāmenus un ieskaites. Diploms bija rokā. Radās jautājums, ko darīt tālāk. [..]
Eleonora Tjarve ļoti uztraucas, atcerēdamās sen pagājušo dienu notikumus. “[..] Bet pēkšņi mana dzīve laimīgi pārmainījās. Reiz pie durvīm piezvanīja dzejniece un tulkotāja Elza Sudmale. [..] Elza Sudmale kļuva par manu darbaudzinātāju. Viņa man palīdzēja apgūt iemaņas tulkošanai no krievu valodas latviešu valodā. Kopš tā laika dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi.""

Šakele, V. Par spīti liktenim. Rīgas Balss, 1984, 15. martā.

Par Eleonoras Tjarves dzeju

“15. “Olūtā” tās [dzejas] ir daudz un ne mazums – īsti svaigas un pievilcīgas. Eleonora Tjarve, kas kopš agras jaunības piesaistīta invalīda ratiņiem, tulkojusi daudzu bulgāru rakstnieku prozu, regulāri Latgales Kultūras centra apgāda izdevumos publicējusi savdabīgus dzejoļu ciklus. Kļuvusi par pazīstamu, profesionālu dzejnieci. Eleonorai Tjarvei šoreiz seši dzejoļi bez nosaukuma, taču katrs kā spilgts likteņstāsts. Pēc 2003. gadā šajā izdevniecībā iznākušā krājuma “Man sāpēs slāpst” Eleonora Tjarve meklējusi ne tikai jaunus motīvus savai dzejai, bet veidojusi veselus oriģinālus dzejoļu “vainagus” ar kādu dominējošu filozofisku domu. Šie jaunie meklējumi raduši savu izpausmi apgādā “Jumava” nesen iznākušajā dzejoļu grāmatā “Ceļrādis sirdij”.”

Zeile, Pēteris. Sīkstums un misijas apziņa: Latgales Kultūras centra izdevniecība gadu ritā. Brīvā Latvija, 2011, 2. jūlijs.

Nodarbesdzejniece
tulkotāja
Dzimšanas laiks/vieta25.04.1930
Dzīvesvieta
Izglītība1938 – 1945
Malta
Malta, Viļānu pagasts, Viļānu novads

Ziedukalna pamatskola


1945 – 1948
Rēzeknes Valsts Pedagoģiskais institūts
Rēzekne
Rēzekne

Slimības dēļ mācības nācās pārtraukt.


1953 – 1956

Republikāniskā neklātienes vidusskola


1956 – 1962
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga

Filoloģijas un vēstures fakultāte

Dalība organizācijās1985 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga

1990 – 2017
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Miršanas laiks/vieta24.05.2017
Rīga
Rīga
Apglabāts29.05.2017
Rēzekne
Rēzekne

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
24.05.2017Miršanas laiks/vietaPilsēta
2Rēzekne
(Rēzekne)
29.05.2017ApglabātsPilsēta
3Malta
(Malta, Viļānu pagasts, Viļānu novads)
1938 - 1945IzglītībaCiems
4Rēzekne
(Rēzekne)
1945 - 1948IzglītībaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1956 - 1962IzglītībaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1985 - 1990Dalība organizācijāsPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1990 - 2017Dalība organizācijāsPilsēta

Eleonoras Tjarves (1930–2017) ceļš uz tulkošanu nav bijis viegls, taču izrādījies pareizi izvēlēts, jo piešķīris viņas dzīvei jēgu, padarījis to saturīgu un piepildījis vēlēšanos būt noderīgai citiem, būt iesaistītai dzīvē.

Astoņpadsmit gadu vecumā, mācoties Rēzeknes Pedagoģiskajā institūtā, Eleonoru Tjarvi piemeklē smaga slimība – poliomielīts, kas piesaista viņu gultai un pārvelk svītru sapnim kļūt par skolotāju. Taču slimnīcā viņa iepazīstas ar filoloģijas studenti Dzidru Sondori, kopējās sarunās izgaismojas doma, ka Eleonorai ir jāstājas neklātienes vidusskolā un jāiegūst vidējā izglītība. Ar draugu un māsas Lidijas atbalstu tas arī tiek paveikts. Par to, cik daudz spēka, izturības un uzņēmības vajadzēja, lai pabeigtu ne tikai vidusskolu, bet iegūtu arī filoloģes diplomu universitātē, viņa pēc gadiem uzrakstīs atmiņu grāmatā “Spēks un smeldze” (2002) – spēks būs izrādījies stiprāks par smeldzi.

Eleonoras Tjarves dzīves ceļā ir vēl kāds liktenīgs cilvēks – dzejniece un izdevniecības “Liesma” redaktore Elza Sudmale. Eleonora par šo sastapšanos stāstījusi, ka reiz, nonākusi pilnīgā izmisumā, uzrakstījusi vēstuli Rīgas pilsētas partijas komitejai (jo – kas gan padomju laikos bija ietekmīgākais spēks ar reālām iespējām palīdzēt, ja vien gribēja?). Un pie Eleonoras durvīm atskanēja zvans – tā bija Elza Sudmale. “Elza Sudmale kļuva par manu darbaudzinātāju. Viņa man palīdzēja apgūt iemaņas tulkošanai no krievu valodas latviešu valodā. Kopš tā laika dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi.” (Šakele V. Par spīti liktenim. Rīgas Balss, 1984, 15. aprīlī) Eleonoras darbu sarakstā ir vairāki tulkojumi no krievu valodas, taču par galveno tomēr kļūst bulgāru valoda. Un tas notiek šādi – kādā tulkotāju seminārā izdevniecībā tulkotāji tiek aicināti iemācīties vēl kādu valodu, no kuras līdz tam tulkojumu nav bijis. Eleonora Tjarve izvēlas bulgāru valodu.

Jaunas valodas apgūšana paver jaunu apvāršņus – jāapgūst arī Bulgārijas vēsture, jāiepazīstas ar šīs valsts tradīcijām un kultūru. Lai sekotu bulgāru literārajai dzīvei, Eleonora Tjarve pasūta preses izdevumus, sarakstās ar bulgāru rakstniekiem, pie viņas ceļo bulgāru romāni un stāsti un dažkārt viesojas paši vēstuļu draugi. Latviešu lasītājs saņem ap divdesmit bulgāru prozas grāmatu, tulkoto autoru vidū Antons, Dončevs, Bogomils Rainovs, Pavels Vežinovs, Emilijans Stanevs, Krasimirs Stojanovs un daudzi citi. Eleonora Tjarve veic arī bulgāru literatūras popularizētājas darbu – žurnālā “Karogs”, laikrakstā “Literatūra un Māksla” regulāri publicēti raksti par bulgāru literatūru un rakstniekiem, biļetenā “Jaunākās Grāmatas” – informācija par jauniznākušajiem bulgāru literatūras tulkojumiem.

Taču patiesībā pirmie bija dzejoļi – 1958. gada 16. oktobrī laikrakstā “Padomju Students” lasāms pirmais iespiestais Eleonoras Tjarves dzejolis. Intensīva dzejošana atsākas jaunajā tūkstošgadē, kad klajā nāk četri tulkotājas dzejoļu krājumi un jau pieminētā atmiņu grāmata.

Ieskatam Eleonoras Tjarves poētisks skatījums uz dzīvi.

* * *

Aiz mežiem sniegotiem grimst ziemas saule,
Drīz tumsas segu nakts pār zemi segs,
Nāks Viesis neredzams no senpasaules
Un kāda mūža eglē sveces degs.


Mūžs, piestarots ar gaismu svētsvinīgu,
Šo nakti svinēs tīrs un balts kā sniegs,
Un ieskanēsies betlēmiska stīga,
Kas ienaidam virs zemes valdīt liegs.


Ar zvaigžņu mirdzu brīnums stigu iemīs,

Pa kuru laime nāks un pieklauvēs.
Mūžs durvis vērs… un viņā mīļums ielīs –
Tas miernesīgu dzīvīgumu sēs.


Bet Viesis neredzamais svētīs mājas,
Kur, svecēm degot, durvis atvērsies,
Lai mūžs ar laimi silti parunājas…
Un svētība šī visiem līdzi ies.
2001

(Treji Vārti, 2001, Nr. 200)


Informāciju sagatavoja literatūrzinātniece Ieva Kalniņa (25.04.2020.)

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.