Egils Plaudis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (3)

Darbi: Darba autors (41); Atdzejotājs (1); Recepcijas persona (51)

Attēli: Persona attēlā(7)

VārdsEgils Plaudis
Kopsavilkums

Egils Plaudis (1931–1987) – dzejnieks, astoņu dzejoļu krājums autors. Pēc dzejnieka nāves izdots iepriekš nepublicētu dzejoļu krājums “Ripo mēness mandarīns” (2001). Latviešu romantiskās dzejas tradīcijas. turpinātājs un bagātinātājs, pašizpausmes dzejnieks, kas dzejā iemieso nevis apceri, refleksiju par īstenību, bet savu subjektīvo esamības pārdzīvojumu. Viņa daiļrade faktiski ir cilvēka (mākslinieka) meklējumi ceļā uz savu būtību, sava talanta atraisīšanu (duendes tēma). Plaudis variējis nedaudzas tēmas un motīvus, galvenais viņa dzejā ir jūtu dziļums, daudzveidība un bagātība. Dzejnieka poētikai raksturīgs tēlu simbolisms (krājumos konceptuālā slodze ir dažiem caurviju tēliem, ko pasvītro krāsu simbolika); asociativitāte dzejisko priekšstatu saistīšanā, pretrunīgu jēdzienu apvienojums vienā tēlā, poētiskās frāzes vienkāršība, precizitāte un lakonisms, lietojis tradicionālās panta formas, dzeja izteikti muzikāla (aliterācijas, asonanses, krusteniskās atskaņas). Atdzejojis no spāņu valodas (Pablo Neruda, Antonio Mačādo un citus).

Personiska informācija1931: 15. jūnijā dzimis rakstnieka Jāņa Plauža (1903–1952) un skolotājas un tulkotājas Ainas Plaudes (dzimušas Rītiņas, 1902–1949) ģimenē.
No 1959. gada oktobra slimības dēļ algotu darbu nav strādājis.
Dzīvesbiedre Skaidrīte Plaude.
Profesionālā darbība1957: pirmā publikācija – balāde "Triānas dārzniecīte" žurnālā "Karogs" (Nr. 12).

Dzejoļu krājumi

1967: Padebeši
1970: Zaļā krēsla
1971: Sāp pavasaris
1974: Zili sili zigu zagu augs
1978: Izkal putnu
1980: Zvani
1981: Sudraba māsa, melnā māsa (izlase)
1984: Lietuvēna spēle (1984)
1987: Pelnu deja
1997: Pašu mājas princesei (mīkas lirikas izlase)
2001: Ripo mēness mandarīns (iepriekš nepublicētie dzejoļi)
2011: Lirika

Atdzejojumi

No spāņu valodas
1967: Pablo Neruda. Zvanu avots. (Kopā ar Raini Remasu.) Rīga: Liesma.
1979: Pablo Neruda. Dzeja. (Kopā ar Gundegu Ramosu, Raini Remasu, Knutu Skujenieku.) Rīga: Liesma.
1985: Antonio Mačādo. Lakstīgalas māceklis. (Arī sastādītājs un priekšvārda autors.)

No franču valodas
1970: Es tevi turpinu. (Atdzejojis atsevišķus autorus.) Rīga: Liesma.

Tulkojumi

No krievu valodas
1961: Mitra, Khagendranātha. Barvedis Bhombols. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

No spāņu valodas
1961: Peress Galdoss, Benito. Kadisa. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

Egila Plauža dzejas recepcija mūzikā

Dziesmas ar Egila Plauža tekstiem komponējuši Agris Engelmanis, Edmunds Golšteins, Romualds Jermaks, Aivars Kalējs, Raimonds Pauls, Juris Pavītols, Pēteris Plakidis, Ģederts Ramans, Uldis Stabulnieks.
Citātu galerija

Par krājumu “Zaļā krēsla” (1970)

"Egila Plauža dzejā krāsai, gleznieciskajam elementam nav tikai ornamentāla un dekoratīva funkcija. Ar katru krāsu viņš asociē noteiktu domu, izjūtu. Dzejoļi iegūst ļoti spilgtu izteiksmi, un lasītāja iztēlē veidojas gleznains priekšstats. “Zaļā krēsla” ir tāpēc, ka šajā krājumā dominē viens kolorīts, viena jūtu un izjūtu gamma, kurā koncentrējas mūžsenā tumsas un gaismas spēku cīņa, bet šī gamma bagāta ar tūkstoš niansēm. “Zaļā krēsla” ir tāpēc, ka šis kolorīts ir padrūms, dzejnieks it kā apzināti vairījies no saules gaismas un dzīves priecīgā zaļuma, un tomēr tas valdonīgi ielauzies šajā zaļās krēslas valstībā un apliecinājis savu spēku.”

Ādmīdiņš, Reinis. Zaļās krēslas gaismā. Karogs, 1970, Nr. 9.


Par krājumu “Sāp pavasaris” (1971)

“Nepatosēts iecentrējums uz indivīda iekšējo dzīvi, izgaismojums no iekšienes, bet bez paššaustīšanās un sevis noniecināšanas; indivīda vērtības apziņa, cilvēciskās vērtības apzina. Viņa sāpe nav izmisīga, bet tā nav arī naivas cerēšanas nimba ieskauta. Tā nav imitācija. [..] Un vēl – romantiska atmosfēra, kas brīžam jau balansē uz banalitātes robežas, tomēr (ar nelieliem izņēmumiem) paliek baudāmības līmenī. Tur ir mandolīna un marta klavieres, dzērves, matroži un maijvaboles. Tur kopā ir gan romantiķu mūžsenā atribūtika, gan paša Plauža pieteiktā. Drusku sērīga, drusku rūgta, drusku dzīves alku pilna, bet patiesa un īsta atmosfēra.
Tā ir vēl viena Plauža dzejas iezīme – dziļš iekšējs ētiskums. Par vienu no trim galvenajām dzejas nelaimēm viņš pats uzskata moralizēšanu, un ar to viņam patiešām nav pa ceļam. Plauža dzeja ir ētiska bez moralizēšanas, kā bez moralizēšanas ētiskas ir mūsu tautasdziesmas. Visīpašāk to var jaust Plauža intīmajos dzejoļos, kas jūtas uztver un fiksē mūžīgā mainībā, bet nekur nedod uzbāzīgu vērtējumu vai pamācības.
Egila Plauža trešā dzejoļgrāmata ir emocionāla satrauktības dienasgrāmata, spriegai, uzvilktai ikdienai atrautas lapiņas. Tā ir saasinātas jutības dzeja, kura dzīvi tver ar kailiem nerviem; robežas starp mikropasauli un makropasauli te vārās – kā cigaretes plānais papīrītis. Viņa tēlainība traģiski sabiezināta [..].Plauža impulss ir neilgs, parasti tā pietiek diviem trim četrrindu pantiem; ja dzejnieks šai laikā pagūst sakoncentrēt savu emocionālo lādiņu, viņš ir uzvarējis.”

Čaklais, Māris. Egila Plauža trešā grāmata. Karogs, 1973, Nr. 2.

SaiknesJānis Plaudis - Tēvs
Aina Marta Plaude - Māte
Indriķis Rītiņš - Vectēvs
Baiba Plaude - Māsa
Ella Elīza Rītiņa - Vecāmāte
Nodarbesdzejnieks
Dzimšanas laiks/vieta15.06.1931
Rīga
Rīga
Izglītība1939 – 1944
Rīga
Rīga

Mācījies Rīgas 8. un 9. septiņgadīgajā skolā


1945
Lutriņi
Lutriņi, Lutriņu pagasts, Saldus novads

Lutriņu septiņgadīgā skola


1945 – 1949
Rīgas 1. vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050

1950
Rīgas 18. vidusskola
Rīga
Rīga

1958
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Vēstures un filoloģijas fakultāte

Miršanas laiks/vieta21.11.1987
Rīga
Rīga
Apglabāts28.11.1987
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiDzejas dienu balva
Lietuvēna spēle
Balva piešķirta par krājumu "Lietuvēna spēle".
Dzeja
1984

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
15.06.1931Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
21.11.1987Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
28.11.1987ApglabātsKapsēta
4Rīga
(Rīga)
1939 - 1944IzglītībaPilsēta
5Lutriņi
(Lutriņi, Lutriņu pagasts, Saldus novads)
1945IzglītībaCiems
6Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1945 - 1949IzglītībaĒka, māja
7Rīga
(Rīga)
1950IzglītībaPilsēta
8Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1958IzglītībaĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.