Darbi: Darba autors (89); Atdzejotājs (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (54)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Edvarts Virza |
|---|---|
| Papildu vārdi | Jēkabs Eduards Liekna, Jakobs Eduards |
| Pseidonīms | Edvarts Virza, Edvards Virza |
| Kopsavilkums | Edvarts Virza (arī Edvards Virza, īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna; 1883–1940) – dzejnieks, prozaiķis, atdzejotājs, tulkotājs, dzejnieces Elzas Stērstes vīrs. Viens no spilgtākajiem un ietekmīgākajiem latviešu dzejniekiem 20. gadsimtā, plašāk pazīstami ir viņa darbi – agrīnās dzejas krājums "Biķeris" (1907) un poēma "Straumēni" (1933). Atdzejojis un tulkojis no franču valodas. Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru (1926), Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru (1937), Kultūras fonda godalgas, Tēvzemes balvu (1938), Francijas, Itālijas, Polijas, Ungārijas, Beļģijas ordeņus. Vienīgais latviešu Nobela prēmijas kandidāts literatūrā 20. gadsimta starpkaru posmā (par poēmu "Straumēni"). Padomju totalitārisma režīma laikā Edvarta Virzas darbi bija aizliegti. |
| Personiska informācija | Dzimis saimnieku Annas un Jura Lieknu ģimenē kā vecākais bērns četrpadsmit bērnu ģimenē (pieci bērni miruši agri bērnībā, četras meitas un pieci dēli izdzīvojuši). Vecāki devuši vārdu Jakobs Eduards. 1901. gadā Juris Liekna mantojis tēva mājas "Billītes", tajā pašā gadā Lieknu ģimene kopā ar Bauskas pilsētas skolu beigušo Edvartu Virzu pārcēlās uz "Billītēm". Divas mājas ļāva ģimenei gūt zināmu turību. Kopš 1905. gada pastāvīgi dzīvojis dzimtas mājās "Billītēs", mācījies franču valodu un atdzejojis franču autoru darbus. 1919. gada rudenī Latviešu – franču tuvināšanas biedrības rīkotajā koncertā Melngalvju namā iepazinies ar dzejnieci Elzu Stērsti. 1920. gada vasarā Jelgavā, Annas baznīcā Edvarts Virza apprecējies ar Elzu Stērsti. Padomju totalitārisma režīma laikā Edvarts Virza bija t.s. aizliegto autoru vidū – līdz pat 1985. gadam par Edvartu Virzu nerakstīja un viņa darbus neizdeva. |
| Profesionālā darbība | Literārā darbībaPirmie dzejoļi tapuši mācoties Bauskas pilsētas skolā.1906: pirmā publikācija – dzejoļu cikls "Nakts dziesma" žurnālā "Dzelme" 1906 (3. nr.). Dzeja Dzejoļu krājumā "Biķeris" (1907) erotisks skurbums un fatālisms, simboliski atainotas alkas pēc intensīvas dzīves izjūtas. Dzejoļu krājumā "Dievišķīgās rotaļas" (1919) erotisks rotaļīgums un estetizācija, dzimtenes dabas un vēsturisku notikumu tēlojums konkrētās, sulīgās reālijās, akmeismam radniecīgā poētikā. Krājumā "Laikmets un lira" (1923) tautas un atsevišķu tās indivīdu heroisma slavinājums, patriotiska liroepika ("Nakts parāde", "Pulkveža atgriešanās", "Doma baznīcas balāde"), Zemgales ainavas un zemnieka darba cildinājums, satīras par šķiru cīņu un rev. kustībām, kā arī antīkās senatnes dievību stilizēta poetizēšana. Poēmās "Hercogs Jēkabs" un "Karalis Nameitis" (krājumā "Poēmas", 1924) cildināta spēcīga un aktīva personība, tās jutekliskā un emocionālā vitalitāte, dzīvesprieks un jaunrades spars. Ar ekspresīvo izteiksmi un vizuāli krāsaino kolorītu, spriego kompozīciju šīs poēmas pieskaitāmas pie latv. liroepikas virsotnēm. Krājums "Skaidrība" (1927) iezīmē pāreju uz neoklasicistisku pasaules koncepciju un poētiku, līdzās intīmiem, apceres un atmiņu motīviem cildinot zemniecisko dzīvesveidu kā indivīda un tautas stabilitātes nodrošinājumu. Šī iezīme raksturīga arī krājumam "Dzejas un poēmas" (1933), kurā dominē stipras, patstāvīgi domājošas un rīkoties spējīgas personības kults un prasība pēc kalpošanas mūžīgi stabilām vērtībām. Krājumā "Pēdējās dzejas" (1941) lauku dzīves harmoniskuma un darba svētīguma slavinājums, dabas glorificēšana, tautas traģiskas nākotnes vīzijas, nāves un iznīcības iracionālas nojausmas. Savrup šajā krājumā izdalās heksametros rakstītā poēma "Dievi un zemnieki" ar neoklasic. dzīves un darba interpretāciju. Virzas dzejas intonācijai raksturīga patosēta dinamika vai klasicistisks monumentālisms, vizuāli konkrēta un spilgta tēlainība ar tiecību uz simbolisku dubultplānu. Virzas dzejas īpatnības veidojušās galvenokārt franču klasiskās lirikas ietekmē. Proza Virzas proza – galvenokārt ekspresionistiski saasināti vai simboliski piesātināti tēlojumi un stāsti par latviešu zemnieku darbu un lauku dzīvi. Kara posts un zemniecības pietāte pret zemi, kā arī lauku dabiskās dzīves un pilsētas kultūras pretstatījums dominē stāstu un tēlojumu krājumā "Zaļā Zemgale" (1923). Virzas prozas virsotne ir poēma "Straumēni" (1933) – latviešu patriarhālās zemnieka sētas paražu un darbu, morāles un skaistuma simbolizēts tēlojums estetizēti reālistiskās ainās. Poēmā īstenība tēlota harmoniskas arhetipiskas teiksmas skatījumā, uzsverot cilvēka un dabas, garīgā un miesiskā, sakrālā un karnevāliskā vienotību un altruistisku saskaņu ar zemi un tās gadskārtu ritējumu kā harmonijas un patiesības nodrošinājumu, akcentējot zemniecisko pasaules izjūtu kā mūžīgu patiesību un svētumu. Poēmā reālistisks, lēns vēstījums apvienots ar svinīgi pacilātu, emocionāli piesātinātu majestātiskumu, detaļās spilgts kolorīts – ar simbolisku vispārinājumu. PublicistikaPublicistikai Edvarts Virza pievērsies no 1918. gada.Virzas publicistika par nacionālās dzīves un zemniecības tēmām, apceres un recenzijas par literatūru, mākslu un kultūru, ceļojuma piezīmes un esejas par sabiedriskiem jautājumiem apkopotas krājumos "Laikmeta dokumenti" (1920, papildināts izdevums 1930), "Zem karoga" (1935), "Jaunā junda" (1936). Atziņās nozīmīgi ir Virzas raksti par literatūras un latviešu mentalitātes īpatnībām. Patosēta vēstījuma maniere raksturīga monogrāfijām "Pirmais Latvijas nacionālo karaspēku virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks" (1927, atkārtots izdevums 1995), īpaši – "Kārlis Ulmanis" (1935). Cittautu autoru darbu tulkojumi un atdzejojumiPie latviešu atdzejojumu izcilākajiem sasniegumiem pieder Virzas tulkotās grāmatas "Franču lirika XIX g. s." (1921), "Franču renesanses lirika" (1930), E. Verhārena dzeju izlase "Dzīves sejas" (1920).Virza tulkojis arī G. Flobēra romānu "Salambo", noveli "Svētā Antonija kārdināšana" (abi 1924), V. Igo romānu "Parīzes Dievmātes katedrāle" (1927), "Nožēlojamie" (1928). Franču valodā izdota Virzas apcere par latviešu literatūru "La littérature Lettonne depuis I'époque du Réveil National" (1926). Kopoti raksti 3 sēj. (1938-39, nepabeigti), 4 sēj. (Mineapolisā 1958-66). Izdota Virzas dzejas izlase "Dievišķā gaismā" un rakstu izlase "Mīļās Māras pārnākšana" (abas 1991). Recepcija, darbu tulkojumi1992: "Pēdējā vasara", filma par Virzas dzīves pēdējiem gadiem (režisore S. Rikarde)Poēma prozā "Straumēni" (1933) tulkota un izdota igauņu, krievu, vācu, franču, horvātu un ungāru valodā. Citvalstu apbalvojumiFrancijas Goda leģiona ordeņa IV šķiraItālijas Kroņa ordenis Polijas "Polonia Restituta" III šķira ar lenti Ungārijas Nacionālo nopelnu krusta III šķira ar lenti Francijas akadēmiskā palma Beļģijas Kroņa ordeņa krusts Vienīgais latviešu Nobela prēmijas kandidāts literatūrā 20. gadsimta starpkaru posmā. (šķirklis tiek papildināts) |
| Saiknes | Vitauts Ļūdēns - Māsasdēls Anna Žīgure - Mazmeita Jānis Žīgurs - Znots Valdemārs Dambergs - Draugs Elza Stērste - Sieva Viktors Eglītis - Draugs Amarillis Liekna-Virza - Meita Diāna Jance - Radiniece |
| Nodarbes | dzejnieks politiķis prozaiķis sabiedriskais darbinieks atdzejotājs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 27.12.1883 Salgales pagasts Salgales pagasts, Ozolnieku novads Dzimis Emburgas, vēlākā Salgales pagasta "Rāceņos" – mātes Annas Vīgantes dzimtas mājās. |
| Dzīvesvieta | 1901 Billītes "Billītes", Salgales pagasts, Ozolnieku novads, LV-3045 1901. gadā Lieknu ģimene pārcēlusies uz dzīvi "Billītēs". Pēc skolas beigšanas Bauskā 1901. gadā Edvarts Virza atgriežas tēva mājās. 1905 Billītes "Billītes", Salgales pagasts, Ozolnieku novads, LV-3045 Kopš 1905. gada Edvarts Virza pastāvīgi dzīvojis dzimtas mājās, mācījies franču valodu un atdzejojis franču autoru darbus. |
| Izglītība | Salgales pagastskola Salgales pagasts Salgales pagasts, Ozolnieku novads Mācījies Salgales pagastskolā. 1901 Bauskas pilsētas skola Bauska Bauska, Bauskas novads 1901. gadā beidzis Bauskas pilsētas skolu. 1902 Rīgas pasta un telegrāfa skola Rīga Rīga 1902. gadā, tēva mudināts, iestājies Rīgas pasta – telegrāfa skolā, kurā neilgu laiku mācījies. 1904–1905 Maskava Moscow, Russia 1904. gadā sācis studēt profesora Vladimirova privātajā juridiskajā fakultātē (studē apmēram gadu), kur klausījies lekcijas tieslietās un tautsaimniecībā. 1905. gada notikumu dēļ šo fakultāti slēdz. |
| Darbavieta | 1919 Laikraksts "Latvijas Sargs" Dzirnavu iela 119, Rīga Dzirnavu iela 119, Rīga, LV-1050 1919. gada rudenī strādājis laikrakstā "Latvijas Sargs". 1919 Laikraksts "Tautas Balss" Valka Valka, Valkas novads Kopā ar Jēkabu Janševski un Oto Nonācu Valkā 1919. gadā izdeva un vadīja tobrīd vienīgo latviešu nacionālo laikrakstu "Tautas Balss". 1921–1922 Parīze Paris, France Latvijas Preses biroja vadītājs Parīzē. Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics piedāvāja Edvartam Virzam vadīt preses biroju Parīzē. Virza pavadījis Parīzē astoņus mēnešus. 1923–1940 Laikraksts "Brīvā Zeme" Laikraksta "Brīvā Zeme" literārās daļas vadītājs 1930 (Datums nav precīzs) Latvijas Radiofons 20. gadsimta 30. gados Latvijas radiofona priekšlasījuma nodaļas vadītājs. 1930 (Datums nav precīzs) Dailes teātris Lāčplēša iela 25, Rīga Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011 20. gadsimta 30. gados Dailes teātra direktors. 1934–1936 Latvijas Republikas Izglītības ministrija Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010 Izglītības ministrijas mākslas nodaļas vadītājs |
| Dalība organizācijās | 1917–1918 Latviešu pagaidu nacionālā padome Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia 1917.–1918. gadā Petrogradā darbojies Latviešu Nacionālajā padomē, tās uzdevumā sarakstījis eseju "Izpostītā Latvija" (1918), kurā propagandējis Latvijas valsti un latviešu nacionālās identitātes savdabību. No 1918. gada nogales nacionālās valdības laikrakstu žurnālists Liepājā un Valkā, galvenokārt publicējies laikrakstā "Tautas Balss". 1923 Latviešu zemnieku savienība 1923. gadā iestājies Latviešu zemnieku savienības partijā. |
| Dienests | 1916 1916. gadā iestājies 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. |
| Ceļojums | Grieķija Greece Bijis ceļojumā pa Grieķijas salām. Itālija Italy Itālijā apmeklējis Romu, Veronu u.c. vietas. 1921 Parīze Paris, France 1921. gadā Edvarts Virza ar Elzu Stērsti devās divarpus mēnešu ilgā ceļojumā uz Franciju. Edvartam Virzam tā bija pirmā viesošanās Parīzē, dzejnieki apskatījuši Parīzes Dievmātes katedrāli un Elzas Stērstes iemīļoto Saint-Chapelle baznīcu. |
| Miršanas laiks/vieta | 01.03.1940 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Piemiņas vietas | 00.03.1989 Edvarta Virzas iela, Iecava Edvarta Virzas iela, Iecava, Iecavas novads Pēc Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības Iecavas nodaļas un tās aktīvista Raimonda Sietiņa rosinājuma 1989. gada martā viena no centrālajām Iecavas ielām – Kirova iela – tika pārdēvēta par Edvarta Virzas ielu. 2003 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 2003. gada Dzejas dienās ar Zemnieku savienības atbalstu tika atklāts tēlnieka Imanta Lukaža darināts kapa piemineklis. 16.08.2003 Iecava Iecava, Iecavas novads Atzīmējot rakstnieka 120. dzimšanas dienu, 2003. gadā Iecavā, uz Edvarta Virzas un Rīgas ielas krustojuma iepretim kultūras namam tika atklāts tēlnieka Imanta Lukaža veidotais piemiņas akmens. Tajā iekaltas rindas no Edvarta Virzas liroepiskā darba "Doma baznīcas balāde": "Pieder man un manai tautai / Mūžīgākās dziesmas mūžs." |
| Muzeji | Edvarta Virzas un Elzas Stērstes memoriālā māja "Billītes" Billītes "Billītes", Salgales pagasts, Ozolnieku novads, LV-3045 |
| Apbalvojumi | Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par krājumu "Poēmas". Literatūra 1925 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu. III šķira 1926 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par poēmu "Straumēni". Literatūra 1934 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par monogrāfiju "Kārlis Ulmanis". Literatūra 1936 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par rakstu krājumu "Jaunā junda". Literatūra 1937 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts ar Domes 1937. gada 15. novembra lēmumu. II šķira 1937 Tēvzemes balva 1938 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 22.
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Salgales pagasts (Salgales pagasts, Ozolnieku novads) | 27.12.1883 | Dzimšanas laiks/vieta | Pagasts |
| 2 | Billītes ("Billītes", Salgales pagasts, Ozolnieku novads, LV-3045) | 1901 | Dzīvesvieta | Viensēta |
| 3 | Billītes ("Billītes", Salgales pagasts, Ozolnieku novads, LV-3045) | 1905 | Dzīvesvieta | Viensēta |
| 4 | Rīga (Rīga) | 01.03.1940 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 5 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 6 | Maskava (Moscow, Russia) | 1904 - 1905 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Salgales pagasts (Salgales pagasts, Ozolnieku novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pagasts |
| 8 | Bauska (Bauska, Bauskas novads) | 1901 | Izglītība | Pilsēta |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1902 | Izglītība | Pilsēta |
| 10 | Dzirnavu iela 119, Rīga (Dzirnavu iela 119, Rīga, LV-1050) | 1919 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 11 | Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010) | 1934 - 1936 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 12 | Parīze (Paris, France) | 1921 - 1922 | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Lāčplēša iela 25, Rīga (Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011) | 1930 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 14 | Valka (Valka, Valkas novads) | 1919 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Parīze (Paris, France) | 1921 | Ceļojums | Pilsēta |
| 16 | Grieķija (Greece) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Valsts |
| 17 | Itālija (Italy) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Valsts |
| 18 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1917 - 1918 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 19 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | 2003 | Piemiņas vietas | Kapsēta |
| 20 | Iecava (Iecava, Iecavas novads) | 16.08.2003 | Piemiņas vietas | Ciems |