Darbi: Darba autors (59); Tulkotājs (4); Izdevējs (2); Sastādītājs (8); Redaktors (3); Lokalizētājs (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (24)
Attēli: Persona attēlā(8)
Vārds | Edvards Treimanis-Zvārgulis |
---|---|
Papildu vārdi | Edvards Treimanis-Zvārgulis, Treumans |
Pseidonīms | Zvārgulis, Zvārguļu Edvards, Jukums, Zobgals |
Kopsavilkums | Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866–1950) – dzejnieks, aktieris. Viens no vispopulārākajiem satīriskās un humoristiskās dzejas autoriem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Rakstījis arī lugas un sacerējumus prozā. 1907. gadā bijis Krievijas impērijas Otrās Valsts domes deputāts, īsajā laikā līdz Domes atlaišanai vairākkārt ziņojis par nežēlīgo 1905. gada revolūcijas apspiešanu Latvijā. Bijis pirmais dzejnieka Eduarda Veidenbauma kopotu rakstu (1907–1907) sastādītājs un pirmās biogrāfiskās apceres autors, izdevis arī Veidenbauma ekonomiski politisko sacerējumu "Gabals iz tautsaimniecības" (1908), par ko izcietis cietumsodu. Sabiedrībā zināms bija dzejnieka izdotais satīriskais periodiskais izdevums "Zvārguļa Zobgala kalendārs" (1901–1913). Vairākas Edvarda Treimaņa-Zvārguļa dziesmas komponētas 80. gados, to vidū pazīstamākās ir Ērika Ķiģeļa dziesma "Zīlīte" un Jāņa Lūsēna "Taisnība". Dzejnieka tekstus komponējis arī Juris Kulakovs un Haralds Sīmanis. |
Personiska informācija | Dzimis krodzinieka ģimenē, vēlāk viņa tēvs Jānis Treimanis kļuva par Zvārģu māju saimnieku. 1905. gada 25. novembrī apprecējies ar Mariju Elizabeti Kēzi (1881–1973). Laulībā divi bērni, Nora (1907–1983) un Normunds (1918–1987). |
Profesionālā darbība | Pirmā literārā publikācija1890: pirmais publicētais dzejolis "Tikai zāles, smildziņas..." laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā 7./19. jūlijā.DzejaĪpaši pievērsies satīriskajai un humoristiskajai dzejai, bet darbojies arī citos literatūras žanros, rakstījis lugas un sacerējumus prozā. Treimanis sastādījis "Zvārguļa Zobgala kalendāru" (1901–1913), piesaistīja tam talantīgus latviešu rakstniekus, un kalendārs ieguva lielu popularitāti.1896: "Sāpēs un smaidos" I (Rīga, autora izdevumā) 1897: "Sāpēs un smaidos" II (Rīga, Pūcīšu Ģederta apgāds) 1899: "Grēcinieka sirds" (Cēsis, J. Ozola apgāds; otrs papildināts izd. 1905) 1900: deklamācija "Jaunais gadu simtenis" (Pēterburga, autora izdevums) 1903: "Ardievas jaunībai" (Skrīveri, M. Freibergs) 1904: "Uz karstiem ķieģeļiem" (Rīga, D. Zeltiņš) 1905: "Vientulība" (Cēsis, J. Ozols) 1906: "Epigramas" (Rīga, D. Zeltiņš) 1906: izlase "Sirdsbērni" (Pēterburga, A. Gulbis) 1906: "Akoti" (Cēsis, J. Ozols) 1908: "Pēcskaņas" (Rīga, D. Zeltiņš) 1909: "Gaujmalas smildziņas" (Rīga, A. Golts) 1911: "Cietuma rozes" (Cēsis, K. Priedītis) 1920: "Svešumā" (Cēsis; Valmiera, K. Dūnis) 1930–1931: vēsturiskām personībām veltīts odu un poēmu krājums "Raksturu galerija" (autora izdevums) Vēlāk izdotās izlases un krājumi1959: izlase "Dziesminieka sirds" (Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība)1978: izlase "Kur Gauja ar Raunu tiekas" (Rīga, Liesma) 2016: "150 epitafu jeb kapuzrakstu") (Rīga, LU LFMI) 2021: "Sarkanā paradīzē" (Rīga, LU LFMI) Dramaturģija1905: luga "Svešinieki" (Rīga, D. Zeltiņš)1909: dramatisks dzejojums "Milda" (Cēsis, autora izdevums) Kopoti raksti1924–1925: "Kopoti raksti" 5 sējumos (Cēsis; Rīga, O. Jēpes izdevniecība)Sastādītie izdevumi1897: antoloģija "Dzejas pūrs" (Cēsis, J. Ozola apgāds)1901: almanahs "Burtnieks" (P. Bērziņa apgādībā Rīgā) 1907–1909: Eduarda Veidenbauma "Kopoti raksti" 5 sējumos 1909: antoloģija "Jūtu pasaule" (Rīga, E. Zirģeļa apg.) 1931: Lettische Poesie (vācu val., autora izdevums) Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi1900: Henriks Ibsens, luga "Nora"1900: Augusts fon Kocebū "Nemierīga māja" (brīvā attēlojumā no E. Treimaņa) 1902: Rudžero Leonkavallo "Pajaci" 1905: M. L. Gerbanovskis "Pirmā prāva" 1908: Gerhards Hauptmans, luga "Vientuļi cilvēki" 1910: Beatrise Haredena, romāns "Kuģi, kas satiekas naktī" 1911: Ludvigs Tomā, luga "Morāle" Atdzejojis galvenokārt no vācu valodas. Tulkoto autoru vidū Heinrihs Heine, Šillers, ungāru dzejnieks Šāndors Petēfi u. c. |
Citātu galerija | "Kā dzejnieks ir Treumans viens no naturālistiskā virziena galvenajiem priekšstāvjiem mūsu lirikā. Kā skarba disonanse skan viņa dzeja tautisko epigoņu salkanajā orķestrī. Tā nav izaugusi no 70. gadu romantiski tautiskajiem sapņiem, bet no patiesās reālās dzīves. Šai cīņā Treumaņa dzeja stāv tuvāk pirmā ievērojamākā latviešu dziesminieka Līventāla, nekā tautisko romantiķu un epigoņu dzejai. Līdzīgi Līventālam, Treumanis dzied par dzīves pabērniem un grūtdieņiem, par apspiestiem un cietējiem. Bet kamēr Līventāla dziesmās rit bezspēcīgas asaras, Treumaņa dzejoļos vāras žults un asinis." Vilis Plūdons. Edvards Treumanis. Latvju rakstnieki. Daiļliteratūras hrestomātija skolām un pašizglītībai. Rīga: A. Golta apgādība, 1911, 310. lpp. ''Treumanis smej skarbus smieklus, bet šajos smieklos ir daudz, daudz sāpīga rūgtuma un daudz nopietnas ironijas. [..] Treumaņa dzeja arvien ir bijusi cīņas dzeja.'' Jānis Tormanis |
Saiknes | Kārlis Veidenbaums (1865–1901) - Draugs Kārlis Veidenbaums (1865–1901) - Skolas biedrs Eduards Veidenbaums (1867–1892) - Draugs Eduards Veidenbaums (1867–1892) - Skolas biedrs Pērsietis (1862–1901) - Domubiedrs Andrejs Mezītis (1869–1918) - Draugs Andrejs Mezītis (1869–1918) - Skolas biedrs Oskars Treimanis - Mazmazdēls |
Nodarbes | dzejnieks politiķis aktieris grāmatizdevējs ierēdnis |
Dzimšanas laiks/vieta | 02.10.1866 "Rauguļi" "Rauguļi", Priekuļu pagasts, Cēsu novads, LV-4128 Dzimis Priekuļu novada Rauguļos. |
Dzīvesvieta | 1890 – 1900 (Datums nav precīzs) Rīga Rīga 1900 – 1950 Leukādijas Leukādijas, Priekuļu pagasts, Cēsu novads 1900. gadā Treimanis kopā ar Kārli Veidenbaumu pie Raunas ietekas Gaujā uzcēla māju "Leukādija" ("Villa Leukadia"). Šeit Treimanis-Zvārgulis pavadījis mūža lielāko daļu, nododamies literāram darbam. |
Izglītība | Cēsu draudzes skola Cēsis Cēsis, Cēsu novads Cēsu apriņķa skola Lielā Skolas iela 6, Cēsis Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 1920 Rīgas apgabaltiesa 1920. gada sākumā Rīgas apgabaltiesā nolicis privātadvokāta eksāmenu. |
Darbavieta | Cēsis Cēsis, Cēsu novads Ierēdnis (norakstītājs) dažādās iestādēs Cēsis Cēsis, Cēsu novads Aktieris un kupletists Labdarības biedrības teātrī Rīga Rīga Aktieris un kupletists 1890 (Datums nav precīzs) Rīgas apgabaltiesa Rīga Rīga Arhivāra palīgs Rīgas apgabaltiesā 1902 – 1903 Laikraksts "Pēterburgas Avīzes" Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Laikraksta "Pēterburgas Avīžu" satīras nodaļas "Purva malā" vadītājs 1909 (Datums nav precīzs) Cēsis Cēsis, Cēsu novads 1909. gadā Treimanis atvēris grāmatu veikalu Cēsīs, bet neveiksmīgās tirdzniecības dēļ to drīz pārdevis. |
Dalība organizācijās | 06.02.1907 – 03.06.1907 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Krievijas impērijas Otrās Valsts domes deputāts No maija līdz Valsts Domes atlaišanai jūnijā Treimanis strādāja Konstitucionāli demokrātiskās frakcijas autonomistu grupas latviešu kopā, komisijā par personas neaizskaramības jautājumiem. Treimanim izdevās vairākkārt ziņot par nežēlīgo 1905. gada revolūcijas apspiešanu Latvijā, uzstājoties debatēs par lauku kara tiesām un palīdzību bezdarbniekiem. 1941 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Latvijas Padomju Rakstnieku savienības biedrs |
Emigrē | 1915 – 1917 (Datums nav precīzs) Kaukāzs Caucasus Pirmā pasaules kara gados uzturējies Krievijā Saratovā un Kaukāzā. Latvijā atgriezies 1917. gada jūnijā. 1915 – 1917 Saratova Saratov, Saratov Oblast, Russia Pirmā pasaules kara gados uzturējies Krievijā Saratovā un Kaukāzā. Latvijā atgriezies 1917. gada jūnijā. |
Ceļojums | 1900 Vācija Germany 1900. gadā apceļo Vāciju, Franciju, Šveici un Itāliju. 1900 Francija France 1900. gadā apceļo Vāciju, Franciju, Šveici un Itāliju. 1900 Šveice Switzerland 1900. gadā apceļo Vāciju, Franciju, Šveici un Itāliju. 1900 Itālija Italy 1900. gadā apceļo Vāciju, Franciju, Šveici un Itāliju. |
Apcietinājums | 00.10.1910 – 00.04.1911 (Datums nav precīzs) Par Eduarda Veidenbauma ekonomiski politiskā sacerējuma "Gabals iz tautsaimniecības" publicēšanu (1908) Treimanim tika piespriests sešu mēnešu cietumsods, ko viņš izcieta no 1910. gada oktobra līdz 1911. gada aprīlim; šajā laikā top arī liriskā dienasgrāmata “Cietuma rozes” (1911). |
Miršanas laiks/vieta | 08.04.1950 Leukādijas Leukādijas, Priekuļu pagasts, Cēsu novads |
Apglabāts | Leukādijas Leukādijas, Priekuļu pagasts, Cēsu novads |
Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1927. gada 28. aprīļa lēmumu. III šķira 1927 |
---|
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | "Rauguļi" ("Rauguļi", Priekuļu pagasts, Cēsu novads, LV-4128) | 02.10.1866 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
2 | Leukādijas (Leukādijas, Priekuļu pagasts, Cēsu novads) | 1900 - 1950 | Dzīvesvieta | Ciems |
3 | Rīga (Rīga) | 1890 - 1900 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
4 | Leukādijas (Leukādijas, Priekuļu pagasts, Cēsu novads) | 08.04.1950 | Miršanas laiks/vieta | Ciems |
5 | Kaukāzs (Caucasus) | 1915 - 1917 | Emigrē | Reģions, apgabals |
6 | Saratova (Saratov, Saratov Oblast, Russia) | 1915 - 1917 | Emigrē | Pilsēta |
7 | Leukādijas (Leukādijas, Priekuļu pagasts, Cēsu novads) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Ciems |
8 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
9 | Lielā Skolas iela 6, Cēsis (Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ēka, māja |
10 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
11 | Rīga (Rīga) | 1890 | Darbavieta | Pilsēta |
12 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | 1909 | Darbavieta | Pilsēta |
13 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1902 - 1903 | Darbavieta | Pilsēta |
14 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
15 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
16 | Vācija (Germany) | 1900 | Ceļojums | Valsts |
17 | Francija (France) | 1900 | Ceļojums | Valsts |
18 | Šveice (Switzerland) | 1900 | Ceļojums | Valsts |
19 | Itālija (Italy) | 1900 | Ceļojums | Valsts |
20 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1941 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
21 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 06.02.1907 - 03.06.1907 | Dalība organizācijās | Pilsēta |