Eduards Veidenbaums

Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (114); Tulkotājs (1); Recepcijas persona (69)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsEduards Veidenbaums
KopsavilkumsEduards Veidenbaums (1867–1892) – latviešu dzejnieks un tulkotājs. Beidzis Rīgas guberņas ģimnāziju (1887), pēc tās studējis Tartu universitātē jurisprudenci. Lielākā daļa dzejas publicēta pēc nāves. Zinājis ap 10 valodu, tulkojis prozas un dzejas darbus no latīņu, franču, vācu, krievu un citām valodām. Veidenbaumam tuvs bijis romiešu dzejnieks Horācijs, kura darbu atdzejojumi publicēti galvenokārt žurnālā "Austrums" no 1890. gada. Interesējies par vēsturiskiem un sabiedriski politiskiem jautājumiem, sarakstīta ekonomiska apcere "Gabals iz tautsaimniecības", kas, domājams, kļuvusi pazīstama jau rokrakstā (pirmo reizi publicēta 1908. gadā). Rakstu krājumā "Pūrs" (1891) publicēti vairāki Veidenbauma apcerējumi, piemēram, "Soda likumu vēsturiskā attīstība un viņu filozofiskais pamats".

Personiska informācija
Dzejnieks Eduards Veidenbaums dzimis saimnieka ģimenē. 1872. gadā ģimene pārceļa uz Mūrmuižas pagasta Kalāčiem. Brālis – Kārlis Veidenbaums, dzejnieks. Studiju laikā Veidenbaumu materiāli atbalstīja vecākais brālis Kārlis, kas saimniekoja tēva mājās Kalāčos, tomēr Veidenbaumam nācās saskarties ar finansiālām grūtībām un 1889. gadā uz laiku studijas pārtraukt.
Profesionālā darbība1893: pirmā dzejas publikācija – dzejoļi "Pavasarī" un "Ikkatris tev godu dod, centīgais vīrs..." ("Dienas Lapa" literārais pielikums 22.05.1893.).

Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi

1887: Aleksandra Kruglova (Александр Круглов) stāsts "Izstumtais" (laikraksts "Austrums", 7–8).

Kopoti raksti

1907–1909: "Kopoti raksti" sešos sējumos (Pētera Skrastiņa apgāds).
1920: "Kopoti raksti" sešos sējumos (K. Duhnis). Edvarda Treimaņa redakcijā.
1926: "Eduarda Veidenbauma raksti" (Oskara Jēpes izdevniecība). Rūdolfa Egles redakcijā.
1961: "Kopoti raksti" divos sējumos (Latvijas Valsts izdevniecība). Ilgoņa Bērsona redakcijā.
Citātu galerija

Par Veidenbauma dzeju

"[..] Veidenbaums, ritma nests, velk savai dzejai noteiktu un skaidru robežu, un viņa priekšrocība ir nevis krāsas, bet zīmējums. Viņš dzeju nebeidz vis ar gandrīz nedzirdamu pianisimo, bet ar pilnasinīgu akordu. Tas ir liels, vēl līdz šim neatzīmēts Veidenbauma nopelns mūsu lirikā, un arvien tas parādās pie dzejniekiem, kuru mūza ir aktiva un konkrēta. [..] Veidenbaumam ir gluži neaizplīvurots skats uz visām lietām. Viņš netaisa sev dievekli ne no bagātības, ne mīlestības, ne draudzības ne slavas. Nekas šajā dzīvē nav pastāvīgs, jo no cilvēka gribas neatkarīgā nāve var izraut pamatu zem kājām ikvienam kaut kurā brīdī [..]. Viens no Eduarda Veidenbauma lieliem nopelniem ir mākslinieciskās satiras ievešana mūsu dzejā. Līdz tam satini uzskatīja pat zemāku dzejas veidu, bet Veidenbaums ar savām nedaudzām satirām tai ierādija goda vietu mūsu dzejas sistēmā. Veidenbauma satīra negriežas pret atsevišķām personām, bet viņš vēršas pret atsevišķām cilvēka dabas ļaunām tieksmēm, bieži vien sakopotām vienā cilvēkā."

Virza, Edvarts. Eduarda Veidenbauma dzeja. Brīvā Zeme, 27.05.1939


"Kaut arī Veidenbauma dzejā gandrīz pilnībā valda reālistiski konkrēta, nereti – groteski šaržēta laikmeta faktūra, poētisko detaļu tiešums, to precizitāte un ekspresīvs kāpinājums, eksistenciāls un satīrisks saasinājums, tomēr tās saturiskajā problemātikā dominē daudzas romantisma paradigmas: "pasaules sāpju" fatālisms un enerģisks, kategorisks negatīvisms pret sociālo netaisnību, cilvēka dabas antagonismu; pastāv arī negatīvo īpašību izgaismojums, kuram pretstatā atklāta romantiska ilgošanās pēc ideāla ar raksturīgajām opozīcijām – sapņu tālumi kā patiesā dzīve, bet zemes dzīve kā bēdu un sāpju ieleja (piemēram, dzejolis "Kā gulbji balti padebeši iet"). Faktiski Veidenbauma dzejā ambivalentā saistībā pastāv filozofisks skepticisms, pat nihilisms ar sociālo revolucionārismu un galēju individuālismu, pastāv suverēnas, patstāvīgi domājošas personības pašapziņa, pašcieņa, pat mesiānisms, tiecoties iznīdēt sabiedrības un cilvēka negācijas, nepieņemot virspusējas normatīvas likumības, un tam blakus sūrst hedoniski izaicinoša, rūgta samierināšanās ar cilvēka likteni. Ar Veidenbaumu latviešu dzejā pirmoreiz ienāk reālā dzīve ar visām tās neizbēgami dažādajām, kontrastainajām un nereti pat absurdajām izpausmēm. Dzejnieka attieksme pret šo realitāti izteikti skeptiska, un Veidenbaumam vienlīdz nepieņemami ir gan laikmetā valdošais alkatīgais un antihumānais, egoistiskais merkantilisms, liekulīgs un melīgs klerikālisms, gan arī cilvēka apziņas un mērķu aprobežotība, pakļaušanās naivām utopijām un sadzīviskām prasībām. Veidenbauma ideāls ir garīgi rosīgs, intelektuāli nesaudzīgs patiesības, atklātības un humānisma ideālus aktīvi aizstāvošs indivīds, kurš, nespēdams uzticēties romantiskā utopisma idejām, par patiesāko veidu izvēlas romantisko protestu skalā no nihiliska, ironiska skepticisma līdz pat revolucionāram mesiānismam un "pasaules sāpju" dramatismam."

Vecgrāvis, Viesturs. Latviešu literatūra no 1890. līdz 1905. gadam. Latviešu literatūras vēsture, Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.
SaiknesKārlis Veidenbaums (1865–1901) - Brālis
Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866–1950) - Draugs
Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866–1950) - Skolas biedrs
Pēteris Šmits (1869–1938) - Radinieks
Biruta Velta Leite (1912–1998) - Māsasmeita
Nodarbesdzejnieks
Dzimšanas laiks/vieta03.10.1867
Rūpniecības iela 18, Cēsis
Rūpniecības iela 18, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
Dzimis Priekuļu pagasta Glāzniekos (tagad Cēsu teritorija).





Dzīvesvieta1867 – 1872
Rūpniecības iela 18, Cēsis
Rūpniecības iela 18, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

Dzīvojis "Glāznieku" mājās.


1872
Kalāči
"Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128

No 1872. gada Veidenbaumu ģimene dzīvoja Mūrmuižas (šobrīd – Liepas pagastā) Kalāču mājās. No piecu gadu vecumam līdz mūža beigām Kalāču mājās dzīvojis Eduards Veidenbaums.

Izglītība1878 – 1880
Cēsu draudzes skola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Mācījies pēdējā klasē.

1880 – 1881
Cēsu apriņķa skola
Lielā Skolas iela 6, Cēsis
Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

Mācījies priekšpēdējā un pēdējā klasē.


1881 – 1885
Liepas
Liepas, Kocēnu pagasts, Valmieras novads
Pēc Cēsu apriņķa skolas beigšanas Veidenbaums četrus gadus patstāvīgi apguva ģimnāzijas mācības.

00.01.1886
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga
Rīga
1886. gada janvārī iestājies un gada beigās beidzis Rīgas guberņas ģimnāzijas pēdējo klasi.

00.05.1887 – 1892
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia

Studijas Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Lai gan E. Veidenbauma studijas finansiāli atbalstīja brālis Kārlis Veidenbaums, tomēr 1889. gadā naudas grūtību dēļ uz laiku studijas nācās pārtraukt.
1891.–1892. gadā Veidenbaums gatavojās beigt studijas.

Darbavieta1889 (Datums nav precīzs)
Rūjiena
Rūjiena, Valmieras novads
Ap 19. gadsimta 80. gadu beigām – 90. gadu sākumu īsu laiku strādājis par mājskolotāju Rūjienā.
Dalība organizācijās1888
Latviešu studentu biedrība "Pīpkalonija"
1888. gadā piedalījās studentu zinātniski literārās biedrības "Pīpkalonija" dibināšanā, tajā rosīgi darbojās.
Tērbatā izdotajā rakstu krājumā "Pūrs" publicēti vairāki Veidenbauma apcerējumi, piemēram, "Soda likumu vēsturiskā attīstība un viņu filozofiskais pamats" (1891, 1).
Miršanas laiks/vieta24.05.1892
Kalāči
"Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128
Apglabāts1892
Liepas kapi
"Kapu māja", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128
Piemiņas vietas1961
Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči"
Kalāči
"Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128

Eduarda Veidenbauma piemineklis Kalāču māju dārzā atklāts 1961. gadā. Pieminekļa tēlnieks Laimonis Blumbergs.


1967
Liepas kapi
"Kapu māja", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128

Eduarda Veidenbauma kapa piemineklis atrodas Liepas kapsētā. 1967. gadā atklātais piemineklis veidots no Staburaga klintsbluķa atlūzas, tēlniece Inta Kamara, arhitekts Gunārs Lūsis-Grīnbergs.

Muzeji1958
Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči"
Kalāči
"Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128

Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči" dibināts 1958. gadā.
1987. gadā muzejs cieta ugunsgrēkā.

Kartes leģenda



















Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rūpniecības iela 18, Cēsis
(Rūpniecības iela 18, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
03.10.1867Dzimšanas laiks/vietaĒka, māja
2Kalāči
("Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128)
1872DzīvesvietaĒka, māja
3Rūpniecības iela 18, Cēsis
(Rūpniecības iela 18, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1867 - 1872DzīvesvietaĒka, māja
4Kalāči
("Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128)
24.05.1892Miršanas laiks/vietaĒka, māja
5Liepas kapi
("Kapu māja", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128)
1892ApglabātsKapsēta
6Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1878 - 1880IzglītībaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
01.01.1886IzglītībaPilsēta
8Liepas
(Liepas, Kocēnu pagasts, Valmieras novads)
1881 - 1885IzglītībaCiems
9Lielā Skolas iela 6, Cēsis
(Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1880 - 1881IzglītībaĒka, māja
10Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia)
01.05.1887 - 1892IzglītībaĒka, māja
11Rūjiena
(Rūjiena, Valmieras novads)
1889DarbavietaPilsēta
12Kalāči
("Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128)
1961Piemiņas vietasĒka, māja
13Liepas kapi
("Kapu māja", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128)
1967Piemiņas vietasKapsēta
14Kalāči
("Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128)
1958MuzejiĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.