Darbi: Darba autors (114); Tulkotājs (1); Recepcijas persona (69)
Attēli: Persona attēlā(5)
| Vārds | Eduards Veidenbaums |
|---|---|
| Kopsavilkums | Eduards Veidenbaums (1867–1892) – latviešu dzejnieks un tulkotājs. Beidzis Rīgas guberņas ģimnāziju (1887), pēc tās studējis Tartu universitātē jurisprudenci. Lielākā daļa dzejas publicēta pēc nāves. Zinājis ap 10 valodu, tulkojis prozas un dzejas darbus no latīņu, franču, vācu, krievu un citām valodām. Veidenbaumam tuvs bijis romiešu dzejnieks Horācijs, kura darbu atdzejojumi publicēti galvenokārt žurnālā "Austrums" no 1890. gada. Interesējies par vēsturiskiem un sabiedriski politiskiem jautājumiem, sarakstīta ekonomiska apcere "Gabals iz tautsaimniecības", kas, domājams, kļuvusi pazīstama jau rokrakstā (pirmo reizi publicēta 1908. gadā). Rakstu krājumā "Pūrs" (1891) publicēti vairāki Veidenbauma apcerējumi, piemēram, "Soda likumu vēsturiskā attīstība un viņu filozofiskais pamats". |
| Personiska informācija | Dzejnieks Eduards Veidenbaums dzimis saimnieka ģimenē. 1872. gadā ģimene pārceļa uz Mūrmuižas pagasta Kalāčiem. Brālis – Kārlis Veidenbaums, dzejnieks. Studiju laikā Veidenbaumu materiāli atbalstīja vecākais brālis Kārlis, kas saimniekoja tēva mājās Kalāčos, tomēr Veidenbaumam nācās saskarties ar finansiālām grūtībām un 1889. gadā uz laiku studijas pārtraukt. |
| Profesionālā darbība | 1893: pirmā dzejas publikācija – dzejoļi "Pavasarī" un "Ikkatris tev godu dod, centīgais vīrs..." ("Dienas Lapa" literārais pielikums 22.05.1893.). Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi1887: Aleksandra Kruglova (Александр Круглов) stāsts "Izstumtais" (laikraksts "Austrums", 7–8).Kopoti raksti1907–1909: "Kopoti raksti" sešos sējumos (Pētera Skrastiņa apgāds).1920: "Kopoti raksti" sešos sējumos (K. Duhnis). Edvarda Treimaņa redakcijā. 1926: "Eduarda Veidenbauma raksti" (Oskara Jēpes izdevniecība). Rūdolfa Egles redakcijā. 1961: "Kopoti raksti" divos sējumos (Latvijas Valsts izdevniecība). Ilgoņa Bērsona redakcijā. |
| Citātu galerija | Par Veidenbauma dzeju"[..] Veidenbaums, ritma nests, velk savai dzejai noteiktu un skaidru robežu, un viņa priekšrocība ir nevis krāsas, bet zīmējums. Viņš dzeju nebeidz vis ar gandrīz nedzirdamu pianisimo, bet ar pilnasinīgu akordu. Tas ir liels, vēl līdz šim neatzīmēts Veidenbauma nopelns mūsu lirikā, un arvien tas parādās pie dzejniekiem, kuru mūza ir aktiva un konkrēta. [..] Veidenbaumam ir gluži neaizplīvurots skats uz visām lietām. Viņš netaisa sev dievekli ne no bagātības, ne mīlestības, ne draudzības ne slavas. Nekas šajā dzīvē nav pastāvīgs, jo no cilvēka gribas neatkarīgā nāve var izraut pamatu zem kājām ikvienam kaut kurā brīdī [..]. Viens no Eduarda Veidenbauma lieliem nopelniem ir mākslinieciskās satiras ievešana mūsu dzejā. Līdz tam satini uzskatīja pat zemāku dzejas veidu, bet Veidenbaums ar savām nedaudzām satirām tai ierādija goda vietu mūsu dzejas sistēmā. Veidenbauma satīra negriežas pret atsevišķām personām, bet viņš vēršas pret atsevišķām cilvēka dabas ļaunām tieksmēm, bieži vien sakopotām vienā cilvēkā."Virza, Edvarts. Eduarda Veidenbauma dzeja. Brīvā Zeme, 27.05.1939 "Kaut arī Veidenbauma dzejā gandrīz pilnībā valda reālistiski konkrēta, nereti – groteski šaržēta laikmeta faktūra, poētisko detaļu tiešums, to precizitāte un ekspresīvs kāpinājums, eksistenciāls un satīrisks saasinājums, tomēr tās saturiskajā problemātikā dominē daudzas romantisma paradigmas: "pasaules sāpju" fatālisms un enerģisks, kategorisks negatīvisms pret sociālo netaisnību, cilvēka dabas antagonismu; pastāv arī negatīvo īpašību izgaismojums, kuram pretstatā atklāta romantiska ilgošanās pēc ideāla ar raksturīgajām opozīcijām – sapņu tālumi kā patiesā dzīve, bet zemes dzīve kā bēdu un sāpju ieleja (piemēram, dzejolis "Kā gulbji balti padebeši iet"). Faktiski Veidenbauma dzejā ambivalentā saistībā pastāv filozofisks skepticisms, pat nihilisms ar sociālo revolucionārismu un galēju individuālismu, pastāv suverēnas, patstāvīgi domājošas personības pašapziņa, pašcieņa, pat mesiānisms, tiecoties iznīdēt sabiedrības un cilvēka negācijas, nepieņemot virspusējas normatīvas likumības, un tam blakus sūrst hedoniski izaicinoša, rūgta samierināšanās ar cilvēka likteni. Ar Veidenbaumu latviešu dzejā pirmoreiz ienāk reālā dzīve ar visām tās neizbēgami dažādajām, kontrastainajām un nereti pat absurdajām izpausmēm. Dzejnieka attieksme pret šo realitāti izteikti skeptiska, un Veidenbaumam vienlīdz nepieņemami ir gan laikmetā valdošais alkatīgais un antihumānais, egoistiskais merkantilisms, liekulīgs un melīgs klerikālisms, gan arī cilvēka apziņas un mērķu aprobežotība, pakļaušanās naivām utopijām un sadzīviskām prasībām. Veidenbauma ideāls ir garīgi rosīgs, intelektuāli nesaudzīgs patiesības, atklātības un humānisma ideālus aktīvi aizstāvošs indivīds, kurš, nespēdams uzticēties romantiskā utopisma idejām, par patiesāko veidu izvēlas romantisko protestu skalā no nihiliska, ironiska skepticisma līdz pat revolucionāram mesiānismam un "pasaules sāpju" dramatismam." Vecgrāvis, Viesturs. Latviešu literatūra no 1890. līdz 1905. gadam. Latviešu literatūras vēsture, Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. |
| Saiknes | Kārlis Veidenbaums (1865–1901) - Brālis Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866–1950) - Draugs Edvards Treimanis-Zvārgulis (1866–1950) - Skolas biedrs Pēteris Šmits (1869–1938) - Radinieks Biruta Velta Leite (1912–1998) - Māsasmeita |
| Nodarbes | dzejnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 03.10.1867 Rūpniecības iela 18, Cēsis Rūpniecības iela 18, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Dzimis Priekuļu pagasta Glāzniekos (tagad Cēsu teritorija). |
| Dzīvesvieta | 1867 – 1872 Rūpniecības iela 18, Cēsis Rūpniecības iela 18, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Dzīvojis "Glāznieku" mājās. 1872 Kalāči "Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128 No 1872. gada Veidenbaumu ģimene dzīvoja Mūrmuižas (šobrīd – Liepas pagastā) Kalāču mājās. No piecu gadu vecumam līdz mūža beigām Kalāču mājās dzīvojis Eduards Veidenbaums. |
| Izglītība | 1878 – 1880 Cēsu draudzes skola Cēsis Cēsis, Cēsu novads Mācījies pēdējā klasē. 1880 – 1881 Cēsu apriņķa skola Lielā Skolas iela 6, Cēsis Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Mācījies priekšpēdējā un pēdējā klasē. 1881 – 1885 Liepas Liepas, Kocēnu pagasts, Valmieras novads Pēc Cēsu apriņķa skolas beigšanas Veidenbaums četrus gadus patstāvīgi apguva ģimnāzijas mācības. 00.01.1886 Rīgas guberņas ģimnāzija Rīga Rīga 1886. gada janvārī iestājies un gada beigās beidzis Rīgas guberņas ģimnāzijas pēdējo klasi. 00.05.1887 – 1892 Tērbatas Universitāte Ülikooli 18, Tartu Ülikooli 18, Tartu, Estonia Studijas Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē. |
| Darbavieta | 1889 (Datums nav precīzs) Rūjiena Rūjiena, Valmieras novads Ap 19. gadsimta 80. gadu beigām – 90. gadu sākumu īsu laiku strādājis par mājskolotāju Rūjienā. |
| Dalība organizācijās | 1888 Latviešu studentu biedrība "Pīpkalonija" 1888. gadā piedalījās studentu zinātniski literārās biedrības "Pīpkalonija" dibināšanā, tajā rosīgi darbojās. Tērbatā izdotajā rakstu krājumā "Pūrs" publicēti vairāki Veidenbauma apcerējumi, piemēram, "Soda likumu vēsturiskā attīstība un viņu filozofiskais pamats" (1891, 1). |
| Miršanas laiks/vieta | 24.05.1892 Kalāči "Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128 |
| Apglabāts | 1892 Liepas kapi "Kapu māja", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128 |
| Piemiņas vietas | 1961 Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči" Kalāči "Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128 Eduarda Veidenbauma piemineklis Kalāču māju dārzā atklāts 1961. gadā. Pieminekļa tēlnieks Laimonis Blumbergs. 1967 Liepas kapi "Kapu māja", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128 Eduarda Veidenbauma kapa piemineklis atrodas Liepas kapsētā. 1967. gadā atklātais piemineklis veidots no Staburaga klintsbluķa atlūzas, tēlniece Inta Kamara, arhitekts Gunārs Lūsis-Grīnbergs. |
| Muzeji | 1958 Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči" Kalāči "Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128 Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči" dibināts 1958. gadā. |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rūpniecības iela 18, Cēsis (Rūpniecības iela 18, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 03.10.1867 | Dzimšanas laiks/vieta | Ēka, māja |
| 2 | Kalāči ("Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128) | 1872 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 3 | Rūpniecības iela 18, Cēsis (Rūpniecības iela 18, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 1867 - 1872 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 4 | Kalāči ("Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128) | 24.05.1892 | Miršanas laiks/vieta | Ēka, māja |
| 5 | Liepas kapi ("Kapu māja", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128) | 1892 | Apglabāts | Kapsēta |
| 6 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | 1878 - 1880 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Rīga (Rīga) | 01.01.1886 | Izglītība | Pilsēta |
| 8 | Liepas (Liepas, Kocēnu pagasts, Valmieras novads) | 1881 - 1885 | Izglītība | Ciems |
| 9 | Lielā Skolas iela 6, Cēsis (Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 1880 - 1881 | Izglītība | Ēka, māja |
| 10 | Ülikooli 18, Tartu (Ülikooli 18, Tartu, Estonia) | 01.05.1887 - 1892 | Izglītība | Ēka, māja |
| 11 | Rūjiena (Rūjiena, Valmieras novads) | 1889 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Kalāči ("Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128) | 1961 | Piemiņas vietas | Ēka, māja |
| 13 | Liepas kapi ("Kapu māja", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128) | 1967 | Piemiņas vietas | Kapsēta |
| 14 | Kalāči ("Kalāči", Liepas pagasts, Cēsu novads, LV-4128) | 1958 | Muzeji | Ēka, māja |