Eduards Patvaldnieks

2 bildes

26.09.1901 – 16.09.1988

Eduards Patvaldnieks (1901–1988) – dzejnieks. Dzejoļu krājumiem "Mirkļu melodijas" (1928), "Trauslā lokā" (1930) un izlasei "Gadu atspulgos" (1976) raksturīga romantiska un sentimentāla dzīves un skaistuma poetizēšana, elēģisks apcerīgums un skumjas par zaudēto dzimteni.

Dzimšanas laiks/vieta

26.09.1901
Liepāja

Miršanas laiks/vieta

16.09.1988
Kalamazū

Personiska informācija

Dzimis amatnieka ģimenē. Tēvs Johans Andrejs Hagenfelds, māte Līze Hagenfelde (dzimusi Janson).

1915
: sakarā ar vācu karaspēka Liepājas okupāciju, pārtrauca mācības.
1917: strādāja par kantoristu Liepājas kara ostas darbnīcās.
1918–1921: bija Liepājas karas ostas darbnīcās sekretārs.

1929: ieguvis doktora grādu Briselē.

1944: rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
1950: izceļoja uz ASV, dzīvoja Kalifornijā, vēlāk Kalamazū.

1978: salaulājās ar dziedātāju Emmu Saulīti-Reinvaldi.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

1924: pirmā publikācija – dzejolis "Jaunā invalīda stāsts" laikrakstā "Talsu Dzīve" 11. novembrī.

Dzejot sācis kopš 1924. gada, publicējoties "Jauno Līra", "Latvijas Vēstnesis", "Trauksme", "Piesaule" un citviet.

LITERĀRIE DARBI
1928: dzejas krājums "Mirkļu melodijas"
1930: dzejas krājums "Trauslā lokā"
1976: dzeja izlase "Gadu atspulgos"

1949. gadā sakārtots, bet nepublicēts dzejoļu krājums "Bārā gaita".

15 gadu bija Latvijas pilsētu savienības sekretārs un juriskonsults.
Sešus gadus darbojies Rīgā advokatūrā.
1937–1940: mēnešraksta "Pašvaldības Balss" redaktors.
Sastādījis pilsētu pašvaldību darbinieku rokas grāmatu.
Rakstīja par juridiskiem un pašvaldības jautājumiem "Jurists" un "Pašvaldības Balsī" un ārzemju komunālā periodikā.
1927–1940: Baltijas valstu pilsētu pašvaldību starpkomitejas pastāvīgais sekretārs.

Dzīvojot Kalifornijā, spēlēja vijoli San Josē simfoniskajā orķestrī.
1951: rudenī Palo Alto sāka darboties vīru koris "Dziesmu Draugs" Eduarda Patvaldnieka vadībā.

Citātu galerija

PAR DZEJAS IZLASI "Gadu atspulgos" (1976)

"Eduarda Patvaldnieka dzejā neskan un nesāp tikai viņa paša balss, mīlestība, sāpes, bet gan mūsu visu. [..] Vairumam Eduarda Patvaldnieka dzejoļu ir personiska, intīma pārdzīvojuma, prieka vai sāpju raksturs. Bet izteiksme un doma, dzejas kopbalss to paceļ vispārcilvēcīgā un visas tautas pārdzīvojuma līmenī. Lasītājs ar to var identificēties bez atlikuma. Jāpiemin arī tas, ka viņa dzejā ir domāšanas kultūra. [..] Patīkami lasīt dzeju, kam ir tīra un skanīga forma. [..] Savā dzejā Eduards Patvaldnieks dod liecinājumu ne vien par pārdzīvoto un izjusto gadu desmitos, bet arī par savu personību. Viņš ir nepārtraukti mācījies, bijis atvērts jaunām idejām un atziņām. Viņa sirmums ir radoši jauneklīgs. Viņā ir morāliskā drosme un tā ir jaunāka par cinisko vecīgumu daudzajos šodienas jauniešos."
Klīdzējs, Jānis. Gadu atspulgos. Latvija Amerikā, 1977, 30. apr.

Nodarbes

Dzimtais vārds

Eduards Andrejs Hagenfelds

Darbavieta

Rīga
15 gadus darbvedis, sekretārs un juriskonsuls Latvijas pilsētu savienībā.

1934–1940
Rīga
Darbojies advokatūrā kā privātadvokāts un zvērināta advokāta palīgs.

1937–1940
Mēnešraksta "Pašvaldības Balss" redaktors.

09.1940
Rīga
Iecelts Komunālās Saimniecības Tautas komisariātā par saimnieciskās pārvaldes padomnieku.

Izglītība

1921–1922
1. Liepājas Valsts tehnikums
Liepāja

1922–1923
Liepājas Valsts 1. ģimnāzija
Ausekļa iela 9, Liepāja

1923–1929
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beidzis studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas; ieguvis tiesību zinātņu kandidāta grādu.

Apglabāts

Kalamazū