Edmunds Zirnītis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (102); Recepcijas persona (19)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsEdmunds Zirnītis
Dzimtais vārdsEdmunds Zirnis-Zirnītis
KopsavilkumsEdmunds Zirnītis (1921–1989) – dzejnieks. Savai dzejai izvēlējies klasisko sonetu un sonetīnu formu; tā apkopota krājumā "Vērmeļu biķeris" (1964) un "Kaktusu tuksnesis" (1987). Izdoti literatūrzinātniski darbi – "Teiksma par Andreju Eglīti" (1980), "Zvaigžņu krusta ēnā" (1981), "Dzīvotājs dzejā" eseja par Pēteri Ērmani (1987) un citi. Periodikā publicētas esejas un literārie portreti apkopoti grāmatās "Satikšanās svešatnē" (1989), "Simtgadu kalnā" (1993).
Personiska informācijaDzimis zemnieku ģimenē.
1941: izveidojis ģimeni ar Ēriku Sutku (1918–2006). Meita pianiste Anda Zirnīte (dzimusi 1951), dēls inženieris Aldis Zirnītis (dzimis 1942)

1939–1940: dienests Latvijas armijā.
1943: iesaukts Latviešu leģionā.
1945: nonācis gūstā, tikai 1946. gadā izdevās atkal satikt sievu un dēlu Arni.
1951: izceļoja uz ASV, vispirms nonāca Elis salā, pēc tam dzīvoja Koloradospringsā. Strādājis pilsētas ūdens departamentā kā tehniskais zīmētājs, bet savu brīvo laiku veltīja literāram darbam un arī skolotāja pienākumiem Kolorado Springsas latviešu skolā.

Zirnītis Edmunds (1911 - 1989), dzejnieks, rakstnieks, literatūrkritiķis - Gulbenes novada bibliotēka (gulbenesbiblioteka.lv)

Profesionālā darbība

Literārā darbība

Dzejot sācis jau skolas gados.

1929: pirmā publikācija – apraksts "Pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa atklāšana" izdevuma "Mans Žurnāls" 3. numurā.
1933: laikrakstā "Students" 26. septembrī publicēts dzejolis "Mēs gribam".
Vēlāk dzejoļi iespiesti "Brīvajā Zemē", "Gulbenes Balsi", Ramaves rakstu krājumā "Ceļi" un citur.

Dzejas krājumi
Pirmais iespiešanai sagatavotais dzejoļu krājums "Aprīļa ūdeņi" karavīra gaitās gājis zudumā.
1964: Vērmeļu biķeris.
1987: Kaktusu tuksnesis.

Monogrāfiski izdevumi
1980: literatūrvēsturiska monogrāfija "Andrejs Eglītis".
1981: "Zvaigžņu krusta ēnā"
1987: "Dzīvotājs dzejā" (par Pēteri Ērmani).
1988: "Tā mūžam nepaliks" (par komponistu Valdemāru Ozoliņu).
1990: "Savrupais skaidrības un daiļuma meklētājs" (par Kārli Ieviņu).

Periodikā publicētas esejas un literārie portreti apkopoti grāmatās "Satikšanās svešatnē" (1989), "Simtgadu kalnā" (1993).
Citātu galerija

Par dzejas krājumu "Vērmeļu biķeris" (1964)

"Edmunda Zirnīša dzejoļu grāmata "Vērmeļu biķeris" ir savrupa parādība trimdas dzejoļu krājumu klāstā. Dzejnieks nav iesācējs, tomēr šī ir viņa pirmā grāmata. Kaut dzejoļi iespiesti grāmatā 1964. gadā, tie sacerēti pirms 20 gadiem, lielākā tiesa 1945./46. gadā, gūsta laikā."
Rozentāle, Magdalēna. Karš un trimdas traģika sonetu traukos. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/ind...
Nodarbesdzejnieks
literatūrzinātnieks
literatūrkritiķis
Dzimšanas laiks/vieta28.05.1911
Lubānas pagasts ✚
Indrānu pagasts, Lubānas novads
Dzimis "Veckalniņos", Lubānas ezera niedrāju un mežu ielokā.

IzglītībaLubānas pamatskola
Lubāna
Lubāna, Lubānas novads

1930
Lubānas Valsts ģimnāzija
Lubāna
Lubāna, Lubānas novads

Beidzis mācības.


1930 – 1937
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Pabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: baltu filoloģija.

DarbavietaKoloradospringsa
Colorado Springs, El Paso County, Colorado, United States
Skolotājs Koloradospringsas latviešu sestdienas skolā.

Augsburga
Augsburg, Bavaria, Germany
Skolotājs Augsburgā Hochfeldes tautas augstskolā.

00.09.1936 – 1944
Gulbenes Valsts komercskola
Gulbene
Gulbene, Gulbenes novads

Latviešu valodas un literatūras skolotājs, ar pārtraukumu 1939-1940, kad bija iesaukts dienestā Latvijas armijā.


00.09.1936 – 1944
Gulbenes arodskola
Gulbene
Gulbene, Gulbenes novads
Latviešu valodas un literatūras skolotājs.

1937 – 1938
Gulbene
Gulbene, Gulbenes novads

Laikraksta "Gulbenes Balss" atbildīgais redaktors.


1945

Rotaprintēta latviešu karavīru izdevuma "Degsme" redaktors.


1947 – 1949 (Datums nav precīzs)
Ebenveileras Latviešu ģimnāzija
Ebenveilera
Ebenweiler, Baden-Württemberg, Germany

Latviešu valodas skolotājs.


1969
Žurnāls "Akadēmiskā Dzīve"
Darbojās redakcijā.
Dalība organizācijāsKoloradospringsa
Colorado Springs, El Paso County, Colorado, United States
Darbojās Kolorado latviešu akadēmiskajā vienībā.

Daugavas Vanagi
Mūža biedrs.

Studentu vienotne "Zelmenis"
Dienests00.12.1938 – 00.05.1940
Latvijas Armija

1944
Latviešu leģions

Mobilizēts kā rezerves leitnants.

Apcietinājums1945 – 1946

Kā latviešu leģionārs pēc Otrā pasaules kara nonācis gūstā.

Miršanas laiks/vieta05.06.1989
Koloradospringsa
Colorado Springs, El Paso County, Colorado, United States
Apglabāts00.05.1990
Pārpelnots, urna apbedīta Ņujorkas štata latviešu īpašuma kapos "Rota".
ApbalvojumiPBLA Krišjāņa Barona prēmija
Andrejs Eglītis
Prēmija piešķirta par monogrāfiju "Andrejs Eglītis".
1981

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Lubānas pagasts ✚
(Indrānu pagasts, Lubānas novads)
28.05.1911Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Koloradospringsa
(Colorado Springs, El Paso County, Colorado, United States)
05.06.1989Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Lubāna
(Lubāna, Lubānas novads)
1930IzglītībaPilsēta
4Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1930 - 1937IzglītībaĒka, māja
5Lubāna
(Lubāna, Lubānas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
6Gulbene
(Gulbene, Gulbenes novads)
01.09.1936 - 1944DarbavietaPilsēta
7Gulbene
(Gulbene, Gulbenes novads)
01.09.1936 - 1944DarbavietaPilsēta
8Gulbene
(Gulbene, Gulbenes novads)
1937 - 1938DarbavietaPilsēta
9Ebenveilera
(Ebenweiler, Baden-Württemberg, Germany)
1947 - 1949DarbavietaPilsēta
10Koloradospringsa
(Colorado Springs, El Paso County, Colorado, United States)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
11Augsburga
(Augsburg, Bavaria, Germany)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
12Koloradospringsa
(Colorado Springs, El Paso County, Colorado, United States)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
Filologs, rakstnieks, dzejnieks, esejists, redaktors un skolotājs Edmunds Zirnītis (Zirnis-Zirnītis) dzimis 1911. gada 28. maijā Lubānas “Veckalniņos” Lubānas ezera niedrāju un mežu ielokā, lauksaimnieka ģimenē. Viņš beidzis Lubānas pamatskolu un vidusskolu, studēja baltu filoloģiju Latvijas Universitātē, kuru ar filoloģijas maģistra grādu absolvēja 1936. gadā. Studiju laikā Edmunds Zirnītis 1933. gadā izpelnās sudraba medaļu par Lubānas izloksnes aprakstu.

Pēc studijām Edmunds Zirnītis strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju Gulbenes valsts komercskolā, līdz Otrā pasaules kara notikumi un kara darbība nonāca Latvijā, un skolotāja darbs bija jāpārtrauc. Edmundu Zirnītis iesauca Latviešu leģionā. Leģionāra gaitas viņu aizveda uz Vāciju, kur Otrā pasaules kara izskaņā viņš nonāca gūstā. “Vakar lielpilsēta — pilna dzīves, skalas brīves.. / Šodien tikai akmeņkalni melni, kvēpi, pelni...” Šis ir smags laiks, jo trūkst arī ziņu, kas noticis ar viņa ģimeni.

Pēc atbrīvošanas no gūsta viņš atkal turpināja savas skolotāja gaitas, šoreiz sāka strādāt franču pārvaldes zonā Ebenveileres latviešu ģimnāzijā. Viņa skolēns Eižens Skurupijs atminas: “Viņš bija stingrs un noteikts un latviešu valodu mācīja ar lielu nopietnību un rūpību. Samērā īsā laikā viņš paspēja ievērojami uzlabot mūsu latviešu valodas zināšanas. Viņa stundās klases disciplīna bija nevainojama, un mēs savu skolotāju cienījām un respektējām. Atceros, ka Edm. Zirnītim bija liela koka kaste ar retām grāmatām. To viņš bija izvedis no Latvijas un paglābis visās cīņu un gūsta dienās.”

Kad Edmunds Zirnītis pārcēlās uz Augsburgu, tad strādāja Hohfeldes tautas augstskolā. Viņš bijis arī Hohfeldes nometnes latviešu komitejas priekšsēdis.

1951. gadā Edmunds Zirnītis atstāja kara postīto Eiropu un Vāciju, viņš mēroja ceļu uz ASV un apmetās uz dzīvi Kolorado Springsā. Kā visi iebraucēji, sākumā pelnīja iztiku dažādos darbos: strādāja smagu fizisku darbu kā būvstrādnieks un sava priekšnieka dārza kopējs. Vēlāk iesaistījās darbā pilsētas Ūdens departamentā kā tehniskais zīmētājs, kur zīmēja ielu plānus ūdens cauruļu likšanai; šajā darbā nostrādāja līdz pat pensijas laikam.

Savu brīvo laiku Edmunds Zirnītis veltīja literāram darbam, kā arī skolotāja pienākumiem Kolorado Springsas latviešu skolā. Kā literāts viņš mīlēja grāmatas, savā mājā iekārtoja plašu bibliotēku. Bijis arī liels dabas mīlētājs, savas mājas pagalmus izveidoja krāšņo ziedu un augļu koku dēstījumos.

Literārai jaunradei un dzejošanai Edmunds Zirnītis pievērsās jau sāka skolas gados. Pirmais dzejolis publicēts 1930. gadā laikrakstā “Students”, vēlāk dzejoļi iespiesti izdevumos “Brīvā Zeme”, “Gulbenes Balss”, filologu biedrības Ramava rakstu krājumā “Ceļi” u. c. Tiesa, Latvijā sakopotais dzeju krājums “Aprīļa ūdeņi” palika kādā lauku mājā un gāja zudumā.

1964. gadā trimdā iznāca pirmais Edmunda Zirnīša dzejas krājums “Vērmeļu biķeris”, 1981. gadā iznāca elēģijas un meditācijas “Zvaigžņu krusta ēnā”, 1987. gadā izdots dzejas krājums “Kaktusu tuksnesis”. Krājums “Vērmeļu biķeris” ir kā literāra dokumentāla liecība par smagām laikmeta ciešanām un pazemojumu. Dzejoļu tapuši 1945. un 1946. gadā, kad dzejnieks atradās gūstā. Rūgtā dvēseles pārdzīvojumā, slepeni uz papīra strēmelītēm Edmunds Zirnītis pierakstīja savas izjūtas un ilgas. Šī krājuma ievadā profesors Ludis Bērziņš ievadvārdos bildis – “tā ir liela sēru dziesma par smago likteni, kas skāris mūsu tautu un dzejnieku personīgi".

Dzejnieks Edmunds Zirnītis dzejā bija uzticīgs klasiskajai soneta formā, neraugoties uz, kā rakstījis Nikolajs Kalniņš, ka “daži kritiķi domā, ka turēšanās tikai pie zināmām klasiskām formām dzejniekam ir kā žogs, kas ierobežo brīvību, Edmunds Zirnītis [..] paliek uzticīgs kanonam, kādu izraudzījis.”

Bez dzejoļiem Edmunds Zirnītis rakstījis arī esejas, apceres (par Andreju Pumpuru, Ludi Bērziņu, Rūdolfu Blaumani, Raini, Aspaziju, Augustu Saulieti, Anšlavu Eglīti, Edvīnu Medni, Pēteri Ērmani un citiem), recenzijas, intervijas, stāstus jaunatnei, kas iespiesti žurnālos un laikrakstos dzimtenē un svešumā, kas aptvertu vairākas grāmatas, ja būtu apkopoti vienkopus.

Edmunds Zirnītis strādājis arī žurnālistikā un rediģējis dažādus izdevumus. Jau vidusskolā bijis Lubānas vidusskolas klases žurnāla atbildīgais redaktors (1930), tad laikraksta “Gulbenes Balss” (1938), karavīru 2. būvpulka žurnāla “Degsme” Tornā Augsburgas Hohfeldes nometnes latviešu informācijas biļetena “Nākotnei” (1949–1951) līdzredaktors, kā arī Amerikā viens no žurnāla “Akadēmiskā Dzīve” redaktoriem.

1980. gadā iznāca Edmunda Zirnīša monumentālais darbs teiksma “Andrejs Eglītis”, vērtīgs materiālu sakopojums no dzejnieka Eglīša bērnības līdz tagadējam laikam.Edmunds Zirnītis ir apbalvots ar ALA Kultūras biroja goda rakstu par latvisko audzināšanu un Kultūras Fonda Krišjāņa Barona balvu par grāmatu “Andrejs Eglītis”.

Viņš ir atstājis pabeigtus un nepabeigtus manuskriptus un iecerētus uzmetumus.

Nikolajs Kalniņš rakstīja: “Edmundam Zirnītim piedēvē trīs apzīmējumus: baltologs, dzejnieks un esejists. Ja jautātu, kurā nozarē viņš paveicis vairāk, atbildes varbūt dalītos. Bet par to visi būs vienisprātis, ka šīm lietām ir diezgan ciešs sakars. Studijas prasa rūpību, sistemātisku un neatlaidīgu iedziļināšanos vecajās, klasiskajās valodās. Tai pašā laikā viņš ir laikrakstu “Brīvā Zeme” un “Rīts” līdzstrādnieks. Rīgā rodas arī draudzība ar literātiem. Liekas, visciešākā ar jauno dzejnieku Jāni Trimdu, kas vēlāk pārdevējas par Vili Veldri. Šī draudzība turpinās arī pēc universitātes beigšanas, kad Edmunds Zirnītis sāk strādāt par latviešu valodas skolotāju Gulbenes komercskolā. Veldre brauc pie viņa ciemos, vakaros abi labo burtnīcas un runā par dzeju.”

Pēc Edmunda Zirnīša nāves iznāca grāmata “Satikšanas svešatnē”. Par saviem laikabiedriem un tuviem draugiem viņš iejūtīgi apraksta to dzīves gaitas. Viņš esot bijis labs cilvēku pazinējs un viņu vienmēr iepriecināja satikšanās, vienalga kur, kad varēja apmainīt domas un uzskatus. Edmunds Zirnītis atstājis monumentālu darbu par Anšlavu Eglīti, kas bija sagatavots, bet netika izdots.

Edmunda Zirnīša svešuma izjūtas atklāj dzejolis “Kaktusu tuksnesis”, jo dzejnieks reiz atzinis – “simboliski savu svešuma dzīves vietu esmu nosaucis par Kaktusu tuksnesi. Ir daži kaktusi, kas aug Kolorado prērijā, izturot ziemas aukstumu un salu. Parasti zied ap Jāņu laiku.”

Šī dzīve, kas sākās reiz skanošo birztalu šalkās,
Kur palainos aprīļos vizmaini ūdeņi skrien,
Šī vienmuļā svešuma dzīve nu dzīvības alkās
Ir bezgalīgs prērijas kaktusu tuksnesis vien.

Tur tuksneša karaļi kaktusi adatas smalkās
Kā dzeloņus smailus pret tevi tik draudīgi slien;
Tu negribot vairies un ļaudamies nodrebi šalkās,
Kā dvēseles dziļumos dzelkšņaini durdamas lien.

Tu nodrebot ievaidies dzeloņu dūrienu sāpēs:
Tev, rūgtuma pilnam un samītās dzimtenes smeldzes,
Tik dīvainos sapņos vēl pagātnes ogles vairs plien.

Pa smilšaino kaktusu tuksnesi mocīgās slāpēs
Kā eremīts, tvīkdams vēl oāzes avotu veldzes,
Tu atvērtām brūcēm uz mūžības tuksnesi brien.

1989. gada 5. jūnijā Kolorado Springsā noslēdzās Edmunda Zirnīša mūžs. –

Dvēsele svabada no zemes sāpēm, tumsas slāpēm
Pacelsies uz zvaigznēm mirdzošajām, mūžīgajām!

Skolotāja darbam viņš kopumā bija veltījis 27 savas dzīves gadus. Sieva Ērika Zirnīte no 1989. līdz 1999. gadam sakopoja vīra atstātos manuskriptus, un apgādā “Zirņa zieds” izdeva piecas grāmatas, pēdējo ar nosaukumu “Dzīves Peklē”, kurā iekļauti gūstā sacerētie raksti, daži no tiem rakstīti uz mazām papīra strēmelēm.

Informāciju 2021. gada maijā sagatavoja Inguna Daukste-Silasproģe.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.