Edgars Andersons

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (18); Redaktors (2); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (5)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsEdgars Andersons
KopsavilkumsEdgars Andersons (1920–1989) – vēsturnieks, tulkotājs. Specializējies Eiropas, sevišķi Ziemeļu un Austrumeiropas vēsturē, Amerikas, sevišķi Dienvidamerikas vēsturē, vispārīgajā historiogrāfijā, militārajā un diplomātijas vēsturē. Nozīmīgas Edgara Andersona grāmatas par Latvijas vēstures jautājumiem – "Tobago", "Latvijas vēsture, 1914–1920", "Tur plīvoja Kurzemes karogi", "Senie kurzemnieki Amerikā un Tobago kolonizācija", "Latvijas vēsture, 1920–1940. Ārpolītika" (1–2), tajās sniegts plašs faktu materiāls. Sakārtojis un tulkojis divas ziemeļamerikāņu prozas antoloģijas, sakārtojis Ādolfa Kaktiņa atmiņas "Dzīves opera". Viens no žurnāla "Treji Vārti" redaktoriem un "Latvju enciklopēdijas, 1962–1982" galvenais redaktors. Baltijas studiju veicināšanas apvienības (Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS)) dibinātājs.
Personiska informācijaDzimis Voldemāra un Emīlijas Almas Andersonu ģimenē.
Profesionālā darbībaKopš 1957: konsultējis ASV federālo valdību un Kalifornijas štata valdību vēsturē.
Bija arī padomnieks vēsturē, diplomātijā, muzeju un arhīvu jautājumos ASV valdības iestādēm, Hūvera institūtam un vairākām
universitātēm.

Vēstures pētījumi un monogrāfijas

1959: British policy toward the Baltic States 1918–1920.
1959: The Couronians and the West Indies.
1962: Tobago (Hirschhheydt).
1967: Latvijas vēsture, 1914–1920 (Daugava, atkārtots izdevums 1982)
1968: Latvia – Past and Present... (Latvju Grāmata).
1969: Die Militärische Situation der baltichen Staaten.
1970: Tur plīvoja Kurzemes karogi (Daugava).
1970: Senie kurzemnieki Amerikā un Tobago kolonizācija (Daugava).
1981: The United States and the Soviet Union in the 1980s (San José State University).
1981: Die politische Einstellung Englands zu den baltischen Staaten, 1940–1946 (Verlag Herder-Institut).
1982: Finnish-Baltic relations, 1918–1940.
1982–1984: Latvijas vēsture, 1920–1940. Ārpolītika (2 sējumi, Daugava).
1983: Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture (Daugavas vanagu apgāds).

Sastādītājs

1953: Cross Road Country Latvia (Latvju Grāmata).
1965: Ādolfs Kaktiņš. Dzīves opera: atmiņu tēlojumi (redaktors, pēcvārda autors).

Galvenais redaktors

1983–2006: Latvju enciklopēdija, 1962–1982 (5 sējumi, Amerikas Latviešu apvienības Latviešu institūts).

Edgars Andersons ir vairāku rakstu, recenziju un kritisku eseju autors, kas publicēti dažādos izdevumos: "American Historical Rewiew", "Baltic Rewiew", "Baltische Briefe", "Baltische Hefte", "Caribbean Quarterly", "Caribbean Studies", "Ceļa Zīmes", "Church History", "Daugavas Vanagu Mēnešraksts", "East European Quarterly", "Hispanic American Historical Review", "History", "Izglītības Mēnešraksts", "Jahrbücher für Geschichte Osteuropas", "Journal of Baltic Studies", "Journal of Central European Studies", "Latvju Domas", "Lituanus", "Mitteilungen aus baltischen Leben", "Revue Canadienne d’étude Slaves", "Russian Review", "Sauksme", "Scandinavian Studies", "Swedish Pioneer Historical Quarterly", "Treji Vārti", "Universitas", "Western Folklore", "Zeitschrift für Ostforschung" u. c.

Tulkojumi no angļu valodas

1946: rediģē Latviešu studentu centrālās savienības Apskatu un Biļetenu (līdz 1949); pirmā publikācija – amerikāņu rakstnieka Servuda Andersona stāstu "Nāve mežā", sarakstot arī apcerējumu par autoru (rakstu krājums "Kalve").
1949: Rietumu apvārsnis: ziemeļamerikāņu prozas antoloģija (Hanava: Gaismas Pils; arī sastādītājs, papildinājis ar rakstnieku biogrāfijām un apcerējumiem).
1949: Rietumu pasaule : Ziemeļamerikas prozas antoloģija (Frankfurte pie Mainas: Gaismas Pils; arī sastādītājs, papildinājis ar rakstnieku biogrāfijām un apcerējumiem).

Pagodinājumi

Saņēmis vairākas stipendijas gan no ASV, gan zviedru, dāņu, holandiešu, Trinidādas un Tobāgo iestādēm un organizācijām.
1969: izraudzīts par izcilu profesoru Livingstona universitātē, Alabamā.
1972–1973: atzīts par izcilu audzinātāju Amerikā.
1973–1974: atzīts par izcilu profesoru Sanhosē universitātē.
1980–1981: atzīts par prezidenta izcilu zinātnieku.
1982: saņēmis Kalifornijas gubernatora "zelta rokas spiedienu" (profesūru uz mūžu).
SaiknesTamāra Vilsone (1921–2000) - Bijusī sieva
Nodarbestulkotājs
vēsturnieks
Dzimšanas laiks/vieta17.06.1920
Tukums
Tukums, Tukuma novads
Dzīvesvieta1939
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009

1942 – 1944
Tallinas iela 48, Rīga
Tallinas iela 48, Rīga, LV-1001
Izglītība29.08.1934 – 13.06.1939
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

1939 – 1942
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: vēsture, baltu filoloģija.

1946 – 1949
Vircburgas Jūlija Maksimiliāna Universitāte
Sanderring 2, Würzburg
Sanderring 2, Würzburg, Bavaria, Germany
Doktorants

1948
Leidenes Universitāte
Leidene
Leiden, South Holland, Netherlands

1950 – 1953
Pensilvānijas universitāte
Filadelfija
Philadelphia, PA, USA

1954 – 1956
Čikāgas Universitāte
Čikāga
Chicago, Illinois
Iegūts doktora grāds (PhD) ar promocijas darbu "Kurši un Vestindija" (The Curonians and the Westindies).
Darbavieta1945 – 1949
Vircburgas Tautas augstskola
Vircburga
Würzburg, Bavaria, Germany
Mācību lietu pārzinis un lektors

1949
Laikraksts "Tālos Krastos"
Filadelfija
Philadelphia, PA, USA
Redaktors

1953 – 1957
Leikforestas koledža
555 N Sheridan Rd, Lake Forest, IL 60045, USA
555 N Sheridan Rd, Lake Forest, IL 60045, USA

1957 – 1989
Sanhosē Universitāte
Washington St 1, San Jose
Washington St 1, San Jose, California, United States
Vēstures profesors, no 1970. gada vadījis Baltijas studiju programmu.

1960 – 1963
Rediģēja angļu valodā iznākošo latviešu žurnālu "Zintis".

1973
Treji Vārti
Īstlansinga, Mičigana, ASV

Viens no žurnāla redaktoriem.
Dalība organizācijāsKonkordija "Valdemārija"
Rīga
Rīga

1945
Piedalījies Čehoslovākijas-Baltijas komitejas dibināšanā.

1946 – 1949
Vircburga
Würzburg, Bavaria, Germany
Latviešu studentu centra savienības vadītājs.

1947 – 1949
Vircburga
Würzburg, Bavaria, Germany
Baltijas studentu centrālās padomes priekšsēdētājs

1957
Studentu korporācija "Talavija"

1968
Baltijas studiju veicināšanas apvienība
Amerikas Savienotās Valstis
United States

Baltijas studiju veicināšanas apvienības (Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS)) dibinātājs.

Organizējis apvienības pirmās divas konferences 1970. un 1971. gadā. Bijis tās vicepriekšsēdētājs no 1970. līdz 1971. gadam un priekšsēdētājs no 1971. līdz 1972. gadam.

Emigrē1944
Vācija
Germany

1949
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Miršanas laiks/vieta05.07.1989
Sanhosē
San Jose, CA, USA
Gājis bojā autokatastrofā atceļā no Rietumkrasta Dziesmu svētkiem.
ApbalvojumiAmerikas latviešu apvienības Kultūras fonda balva
1971

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatām "Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture" un "Latvijas vēsture, 1920–1940".
1984

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-21 no 21.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Tukums
(Tukums, Tukuma novads)
17.06.1920Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
1939DzīvesvietaĒka, māja
3Tallinas iela 48, Rīga
(Tallinas iela 48, Rīga, LV-1001)
1942 - 1944DzīvesvietaĒka, māja
4Sanhosē
(San Jose, CA, USA)
05.07.1989Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
6Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1949EmigrēValsts
7Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
29.08.1934 - 13.06.1939IzglītībaĒka, māja
8Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1939 - 1942IzglītībaĒka, māja
9Filadelfija
(Philadelphia, PA, USA)
1950 - 1953IzglītībaPilsēta
10Sanderring 2, Würzburg
(Sanderring 2, Würzburg, Bavaria, Germany)
1946 - 1949IzglītībaĒka, māja
11Čikāga
(Chicago, Illinois)
1954 - 1956IzglītībaPilsēta
12Leidene
(Leiden, South Holland, Netherlands)
1948IzglītībaPilsēta
13Vircburga
(Würzburg, Bavaria, Germany)
1945 - 1949DarbavietaPilsēta
14Washington St 1, San Jose
(Washington St 1, San Jose, California, United States)
1957 - 1989DarbavietaĒka, māja
15555 N Sheridan Rd, Lake Forest, IL 60045, USA1953 - 1957DarbavietaIela
16Īstlansinga, Mičigana, ASV1973DarbavietaĒka, māja
17Filadelfija
(Philadelphia, PA, USA)
1949DarbavietaPilsēta
18Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
19Vircburga
(Würzburg, Bavaria, Germany)
1946 - 1949Dalība organizācijāsPilsēta
20Vircburga
(Würzburg, Bavaria, Germany)
1947 - 1949Dalība organizācijāsPilsēta
21Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1968Dalība organizācijāsValsts
Edgars Andersons (1920–1989) dzimis Tukumā. Beidzis Rīgas 2. pilsētas ģimnāziju, mācījies Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā. Studijas pārtrauca karš un sākās bēgļu gaitas. 1944. gadā viņš emigrēja uz Vāciju.

“Dzimtenē kara, okupācijas un trimdas gados daudz pieredzēju sociālo netaisnību, varmācību un neģēlību, pret kurām manī uz visiem laikiem radies riebums. Baigajos kara un agrīnos trimdas gados, Latvijā, Čechoslovakijā un Vācijā piedzīvoju gan badu, gan dēkainas, bīstamas situācijas, bet nekad nezaudēju optimismu. Izkļuvis plašajā pasaulē, baigo notikumu fonā kā vēsturiski un mākslinieciski ieinteresēts “tūrists” centos apmeklēt visas ievērojamās vietas sniedzamības robežās, lasīt un mācīties.” .” (Edgars Andersons. Teodors Zeltiņš (sast.). Pašportreti. Bruklina: Grāmatu Draugs, 1965, 13. lpp.).

Vācijā Edgars Andersons turpināja studijas Vircburgas Jūlija Maksimiliāna Universitātē, kā arī bija Vircburgas Tautas augstskolas mācību lietu pārzinis un lektors (1946–1949). Līdzās studijām viņš piedalījās Čehoslovākijas-Baltijas komitejas dibināšanā (1945) un Latviešu studentu centrālās savienības dibināšanā (1946; bija tās priekšsēdētājs līdz 1949. gadam), tāpat arī Baltijas studentu centrālās padomes darbā (priekšsēdētājs 1947–1949). Te parādījās pirmie profesionālie mēģinājumi publicistikā un tulkošanā. Viņš rediģēja Latviešu studentu centrālās savienības Apskatu un Biļetenu (līdz 1949), tapa pirmā publikācija – amerikāņu rakstnieka Servuda Andersona stāsta “Nāve mežā” tulkojums, ko papildināja arī apcerējums par autoru.

1949. gadā Edgars Andersons izceļoja uz ASV. Šajā laikā viņš sakārtoja un iztulkoja divas ziemeļamerikāņu prozas antoloģiju (1949), kā arī publicēja vairāku angļu un amerikāņu stāstu un amerikāņu, franču un vācu dzejas tulkojumus.

“Mana jaunības mīlestība bija literatūra, kas mani īstenībā ievadīja vēstures pasaulē. Blakus paša mēģinājumiem prozā un dzejā daudz studēju vācu, skandināvu, angļu un amerikāņu rakstnieku darbus. Studiju rezultātā radās raksti par skandināvu, vācu, holandiešu un angļu rakstniekiem un rakstniecības posmiem, paša atdzejojumi un 2 ziemeļamerikāņu prozas antoloģijas “Rietumu pasaule” un “Rietumu Apvārksnis”, kas guvušas lielu amerikāņu zinātnieku ievērību. Radās arī virkne latviešu literātūras darbu kritiku, kas tāpat kā citi raksti parādījās latviešu literātūras žurnālos un laikrakstos. Vēlāk arī pats kādu laiku biju gan žurnāla, gan laikraksta redaktors.” (Edgars Andersons. Teodors Zeltiņš (sast.). Pašportreti. Bruklina: Grāmatu Draugs, 1965, 13. lpp.).

ASV Edgars Andersons studēja Pensilvānijas (1950–1953) un Čikāgas universitātē (1954–1956), iegūstot doktora grādu vēsturē (disertācijas tēma “The Curonians and the West Indies”).

No 1957. līdz 1989. gadam viņš bija Sanhosē universitātes Kalifornijā profesors. No 1970. gada universitātē vadīja Baltijas studiju programmu. Viņš lasīja lekcijas daudzās Eiropas un pasaules universitātēs – ASV, Vācijā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā, Rietumindijā, Somijā. Tāpat arī ar priekšlasījumiem viesojies Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā (1977, 1979, 1988) un Latvijas Valsts universitātē (1979, 1988), kā arīIgaunijas PSR un Lietuvas PSR, Maskavas un Ļeņingradas zinātņu akadēmijās.

Edgars Andersons bija daudzu zinātnisku izdevumu līdzstrādnieks, ieņēma amatus daudzās starptautiskās zinātniskās organizācijās. Viņš ir Baltijas studiju veicināšanas apvienības (Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS)) dibinātājs (1968) un organizēja apvienības pirmās divas konferences 1970. un 1971. gadā. No 1970. līdz 1971. gadam bija apvienības vicepriekšsēdētājs, pēc tam priekšsēdētājs (1971–1972).

Jāatzīmē arī fakts, ka Edgars Andersons bija padomnieks vēsturē, diplomātijā, muzeju un arhīvu jautājumos ASV valdības iestādēm, Hūvera institūtam un vairākām universitātēm.

Viņš saņēma vairākas stipendijas gan no ASV, gan zviedru, dāņu, holandiešu, Trinidādas un Tobāgo iestādēm un organizācijām, tāpat ir ALA kultūras fonda (1971) un PBLA kultūras fonda (1984) laureāts. 1969. gadā viņš tika izraudzīts par izcilu profesoru Livingstona universitātē, Alabamā, bet 1972.–1973. gadā par izcilu audzinātāju Amerikā un 1973.–1974. gadā par izcilu profesoru Sanhosē universitātē. 1980.–1981. gadā par prezidenta izcilu zinātnieku un 1982. gadā saņēmis Kalifornijas gubernatora “zelta rokas spiedienu” (profesūru uz mūžu).

Lai arī pirmie Edgara Andersona profesionālie mēģinājumi saistīti ar rakstiem par literatūru un tās tulkošana, tomēr viņa mūža darbs ir vēstures pētījumi, sevišķi par seno kurzemnieku sakariem ar Karību jūras baseina salām Trinidādu un Tobāgo – “Tobago” (1962), “Tur plīvoja Kurzemes karogi” (1970), “Senie kurzemnieki Amerikā un Tobago kolonizācija” (1970). Trinidādā un Tobāgo viņš vadījis arī vēsturiskas un arheoloģiskas ekspedīcijas, savukārt kopš 1974. gada bija galvenais latviešu salidojumu rīkotājs Tobāgo.

Nozīmīgas ir Edgara Andersona grāmatas – “Latvijas vēsture, 1914–1920” (1967) un “Latvijas vēsture, 1920–1940. Ārpolītika” (1–2; 1982–1984).

Līdzās iepriekš minētajam Edgars Andersons sakārtojis Ādolfa Kaktiņa atmiņu grāmatu “Dzīves opera” (1965). Bijis arī žurnāla “Treji Vārti” redaktors un “Latvju enciklopēdijas, 1962–1982–1987–1989” galvenais redaktors.

Diemžēl viņa bagātīgā radošā un profesionālā darbība negaidīti pārtrūka, atceļā no Rietumkrasta Dziesmu svētkiem 1989. gada 5. jūlijā viņš gāja bojā autokatastrofā.

Informāciju sagatavoja pētniece Madara Eversone.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.