Džuljeta Plakidis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (6); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsDžuljeta Plakidis
Kopsavilkums

Džuljeta Plakidis (1906 – 1985) – tulkotāja. Studējusi klasisko filoloģiju Latvijas Universitātē (1934–1943). Tulkojusi no igauņu valodas. Nozīmīgs ir viņas veikums igauņu bērnu un jaunatnes literatūras tulkošanā (Silvijas Rannamā, Mati Unta, Aino Pervikas, Jāna Rannapa, Eno Rauda un citu darbi). Latviskojusi arī Frīdeberta Tuglasa, Jāna Krosa, Mari Sātas darbus. Piešķirta Juhana Smūla prēmija (1977).

Personiska informācija1906: dzimusi 2. martā Londonā ierēdņa, pēc tautības grieķa, ģimenē.
No 1908: dzīvojusi Maskavā, tad Latvijā, Valkā, kur apguvusi igauņu valodu.
1947: 4. martā dzimis dēls, vēlākais komponists Pēteris Plakidis (miris 2017. gada 8. augustā).
Profesionālā darbība1960: pirmais tulkojums – Frīdeberta Tuglasa romāns "Mazais Illimārs" (Rīgas: Latvijas Valsts izdevniecība).
1977: piešķirta Juhana Smūla prēmija (Igaunija) par divu igauņu literatūras darbu – Eno Raudas "Lidojošie šķīvji" un Silvijas Rannamā "Kadrija" – tulkojumiem latviešu valodā (Karogs, 1978, Nr. 5).

Tulkojumi no igauņu valodas

1960: Tuglass, Frīdeberts. Mazais Illimārs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Senās igauņu tautas pasakas. (Savācis un apstrādājis Frīdrihs Reinholds Kreicvalds.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1963: Gross, Vilems. Izplestie spārni. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Kalevipoegs (Fr. R. Kreicvalda eposu atstāstījis prozā Eno Rauds.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Puks, Holgers. Zaļās maskas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1966: Rannamā, Silvija. Kadrija. Rīga: Liesma.
1968: Mēris ar koka kāju. Igauņu tautas pasakas un teikas. Rīga: Liesma.
1969: Unts, Mati. Paliec sveiks, rudais runci! Rīga: Liesma.
1970: Rannaps, Jāns. Pēdējais Baltspalvis. Rīga: Liesma.
1971: Rannamā, Silvija. Kadrija. (Aleksa Satsa dramatizējums.) Rīga: Liesma.
1971: Rannaps, Jāns. Salu Juhans un viņa draugi. Rīga: Liesma.
1971: Rauds, Eno. Kriksītis. Rīga: Liesma.
1972: Pervika, Aino. Gaisa baloniņš. Rīga: Liesma.
1974: Pavasari meklējot: igauņu noveles. (Sastādījusi Dž. Plakidis, tulkojusi kopā ar Annu Žīguri un Jāni Žīguru.) Rīga: Liesma.
1977: Rannamā, Silvija. Kadrija. 2. izdevums. Rīga: Liesma.
1977: Rauds, Eno. Lidojošie šķīvji. Rīga: Liesma.
1978: Kross, Jāns. Ar Klio acīm. (Kopā ar Annu Velēdu Žīguri.) Rīga: Liesma.
1979: Bēkmans, Vladimirs. Dzelzs Roberts. Rīga: Liesma.
1981: Zelta vērpējas. Igauņu tautas pasakas. Rīga: Liesma.
1982: Rauds, Eno. Lāča māja. Rīga: Liesma.
1982: Sāta, Mari. Katastrofa, Ko iesākt ar māti? (Kopā ar Rūtu Karmu.) Rīga: Liesma.
1986: Tuglass, Frīdeberts. Zelta stīpa. (Kopā ar Tamāru Vilsoni un Jāni Žīguru.) Rīga: Liesma.
2003: Senās igauņu tautas pasakas. (Savācis un apstrādājis Frīdrihs Reinholds Kreicvalds.) Rīga: Zvaigzne ABC.

1967: Kārļa Abena “lgauņu-latviešu vārdnīca” Džuljetas Plakidis redakcijā.

No ukraiņu valodas

1962: Zbanackis, Jurijs. Jūras kaija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Citātu galerija

Par tulkotāju Džuljetu Plakidis

"Īpaša vieta igauņu darbu tulkošanā ir Džuljetai Plakidis. lenākusi literatūrā samērā vēlu, viņa ar savu neatlaidīgo darbu, būdama vienmēr precīza un principiāla, ir veikusi |oti labus tulkojumus. Dž. Plakidis izcilākais veikums ir smalkā igauņu stilista F. Tuglasa romāna "Mazais Illimārs" (I960) latviskojums. Jāmin arī Silvijas Rannamā "Kadrija" (1966), J. Līva "Uz Peipusa" (1961), M. Unta "Paliec sveiks, rudais runci" (1969), J. Rannapa stāsti "Pēdējais Baltspalvis" (1970) un vēl citi darbi."

Žīgure, Anna. Par kontaktiem. Karogs, 1972, Nr. 2.
SaiknesPēteris Plakidis - Dēls
Nodarbestulkotāja
Dzimšanas laiks/vieta02.03.1906
Londona
London, Greater London, United Kingdom
Izglītība
Valkas ģimnāzija
Valka
Valka, Valkas novads

1934
Rīga
Rīga

Beigusi Rīgas Krievu izglītības biedrības vakara ģimnāziju


1934 – 1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050

Pabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: klasiskā filoloģija.

Darbavieta1941 – 1944
Rīga
Rīga
Rīgas Darba departaments, tulks

1944 – 1950
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Rīga
Centrālās bibliotēkas bibliotekāre, Periodikas nodaļas vadītāja
Miršanas laiks/vieta31.12.1985
Rīga
Rīga
Apglabāts06.01.1986
Jaunciema kapi
Jaunciema 8. šķērslīnija 10, Rīga, LV-1023

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
02.03.1906Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
31.12.1985Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Jaunciema kapi
(Jaunciema 8. šķērslīnija 10, Rīga, LV-1023)
06.01.1986ApglabātsKapsēta
4Valka
(Valka, Valkas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1934IzglītībaPilsēta
6Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050)
1934 - 1943IzglītībaĒka, māja
7Rīga
(Rīga)
1941 - 1944DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1944 - 1950DarbavietaPilsēta
Tulkotāja Džuljeta Plakidis (1906–1985) dzimusi Londonā amatnieka, pēc tautības grieķa, ģimenē. No 1908. gada ģimene kādu laiku dzīvojusi Maskavā, tad pārcēlusies uz Valku, kur nākamā tulkotāja apguvusi igauņu valodu. Beigusi Valkas ģimnāziju (1934) un studējusi klasisko filoloģiju Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē (1934–1943). Otrā pasaules kara laikā Rīgas darba departamentā strādājusi par tulku, pēc kara beigām Latvijas Valsts universitātes Centrālajā bibliotēkā bijusi bibliotekāre (1944–1950).
Tulkošanai no igauņu valodas pievērsusies 1959. gadā, pirmais publicētais tulkojums – Frīdeberta Tuglasa “Mazais Illimārs” (1960), kam sekoja citi, savulaik lasītāju iemīļoti darbi kā Silvijas Rannamā “Kadrija” (1966), Mati Unta “Paliec sveiks, rudais runci!” (1969), Jāna Rannapa “Pēdējais Baltspalvis” (1970) un “Salu Juhans un viņa draugi” (1971), Aino Pervikas “Gaisa baloniņš” (1972), Eno Rauda “Lidojošie šķīvji” (1977) un citi. Dažs tulkojums veikts kopā ar kolēģiem, piemēram, igauņu noveļu krājums “Pavasari meklējot” (1974, kopā ar Annu Žīguri un Jāni Žīguru), Jāna Krosa “Ar Klio acīm” (1978, kopā ar Annu Žīguri), Mari Sātas “Katastrofa; Ko iesākt ar māti?” (1982, kopā ar Rūtu Karmu), Frīdeberta Tuglasa “Zelta stīpa” (1986, kopā ar Tamāru Vilsoni un Jāni Žīguru).
Par ieguldījumu igauņu literatūras tulkošanā Džuljetai Plakidis piešķirta Juhana Smūla prēmija (1977).
Džuljeta Plakidis devās mūžībā 1985. gada 31. decembrī, apglabāta Rīgā, Jaunciema kapos.

02.03.2021., sagatavojusi Ieva Kalniņa

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.