Dzintars Sodums

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (53); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (56)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsDzintars Sodums
KopsavilkumsDzintars Sodums (1922–2008) – rakstnieks, tulkotājs un burtlicis. Lirikai raksturīga raupja, kategoriska, beziluzora savas paaudzes traģikas atklāsme, vitāli hedonisks, brīžiem sarkastisks laikmeta un trimdas realitāšu attēlojums. Publicējis literāras apceres žurnālā "Ceļa Zīmes", laikrakstā "Latvju Ziņas" un žurnālā "Jaunā Gaita". Latvijā izdoti Kopoti raksti 7 sējumos (2001–2008).
Personiska informācijaTēvs Andrejs Sodums bija centrālās savienības “Konsums” darbinieks, vēlāk arī direktors un pēc padomju okupācijas izsūtīts.
Dēls, meita un sieva paglābušies, jo vecāki nesen bija šķīrušies. Māte Ella Soduma strādājusi Zemnieku savienības laikraksta "Brīvā Zeme" redakcijā.

1943: aprīlī iesaukts Latviešu leģionā, nosūtīts uz Volhovas fronti, kur strādājis par kara ziņotāju. 18 mēnešus bija kara žurnālists, rakstīja laikrakstam "Tēvija".
1944: oktobrī Rīgā dezertēja, ziemu nelegālā stāvoklī pavadīja Kurzemē.
1945: 17. maijā no Kurzemes laivā nonāca Gotlandē, kur vasarā nostrādājis kā laukstrādnieks, pēc tam pārcēlās uz Stokholmu, strādāja kā mašīnburtlicis un korektors.
1946: salaulājās ar bijušo Latvijas Mākslas akadēmijas studenti Skaidrīti Kronbergu (1921–1999).
1963–2006: dzīvoja ASV.
Kopš 2006: dzīvoja Latvijā, Ikšķilē pie rakstnieces Noras Ikstenas.

2013: Ikšķiles novads nodibināja Dzintara Soduma balvu, kuru ik gadu maijā piešķir par novatorisku sniegumu latviešu literatūrā.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1942: pirmā publikācija – Johana Volfganga Gētes dzejoļa "Atkalredzēšanās" atdzejojums no vācu valodas žurnāla "Latvju Mēnešraksts" 9. numurā.
1943: pirmā oriģinālpublikācija dzejolis "Maigums un spēks", publicēts laikrakstā "Daugavas Vēstnesis" 28. februārī.
1943: aprīlī Rīgas Radiofonā raidāmluga bērniem "Zaķu gans", režisors Jēkabs Zaķis.

Literārie darbi
1950: Trīs autori: dzeja, kopā ar Veltu Sniķeri un Ojāru Jēgenu (Stokholma: Daugava).
1957: Taisām tiltu pār plašu jūru (Bruklina: Grāmatu Draugs).
1993: romāni "Savai valstij audzināts"; "Taisām tiltu pār plašu jūru" (Rīga: Liesma).
1997: romāns "Jauni trimdā" (Rīga: Karogs).
2009: Šoks: Soduma dzejoļu izlase no 60 Dzintara Soduma dzejoļiem (Alūksne: Eraksti).
2011: Virtuves piezīmes (Rīga: Mansards).
2019: Post sciptum: atdzejojumi; sastādījusi Nora Ikstena (Rīga: Dienas Grāmata).

Kopoti raksti (2001–2008; Rīga: Atēna); 7 sējumos sastādītāja Nora Ikstena
1. sējums: romāns "Savai valstij audzināts".
2. sējums: romāns "Blēžu romāns. 1943–1944".
3. sējums: romāns "Taisām tiltu pār plašu jūru".
4. sējums: romāns "Jauni trimdā".
5. sējums: Varoņu konference: stāsti, lugas un Kulturknutte.
6. sējums: Dzeja.
7. sējums: Viņpuse.

Dzeja iekļauta antoloģijās "Paradīzes meklētāji" (1964), "Ko dziedāja Rīgas gaiļi" (2001), "Nakts rotaļas" (2004).

Tulkojumi

1943: Johans Volfgangs Gēte. Raksti (Rīga: K. Rasiņa apgāds); tulkojumi no vācu valodas: 2. sējumā un 6. sējumā.
1949: Džeimss Hiltons. Ardievu, mister Čips! (Stokholma: Parnass), tulkojums no angļu valodas.
1949: Ernests Hemingvejs. Ardievas ieročiem (Erebrū: Parnass), tulkojums no angļu valodas.
1951: Hermanis Hese. Narciss un Zeltamute (Stokholma: Daugava), tulkojums no vācu valodas.
1957: Džons Steinbeks. Par pelēm un cilvēkiem (Kopenhāgena: Imanta), tulkojums no angļu valodas.
1960: Džeimss Džoiss. Uliss (Vesterosa: Ziemeļblāzma), tulkojums no angļu valodas.
1993: Džeimss Džoiss. Uliss (Rīga: Liesma); atkārtots izdevums.
2002: Hermanis Hese. Narciss un Zeltamute (Rīga: Atēna); atkārtots izdevums.
2008: Džons Steinbeks. Par pelēm un cilvēkiem; kopā ar Rihardu Rīdzinieku (Rīga: Mansards); atkārtots izdevums.
2011: Džeimss Džoiss. Uliss (Rīga: Liepnieks&Rītups); atkārtots izdevums.
2012: Džeimss Džoiss. Dublinieši (Rīga: Rītups&Liepnieks), tulkojums no angļu valodas.

Darbu tulkojumi
1958: romānu "Taisām tiltu pār plašu jūru" angļu valodā tulkojis Ādolfs Grants (nav izdots).
2006: Igelkotten i brunnen: dikter i urval; dzeju atdzejojis Juris Kronbergs (Tollarp: Ariel).
Citātu galerija

Par Dzintara Soduma dzeju kopkrājumā "Trīs autori" (1950)

"lepriecina Dzintara Soduma panta sulīgums un lielais konkrētais spēks, kas reizē ari liecina par autora labo panta tehniku. [..] Autors parāda, ka spēj iekausēt dzejā "visnaturālistiskākos" jēdzienus un krāsu plankumus. Dzintara Soduma tematika ir plaša, un pantiem plašs vēriens."
Dambergs, Valdemārs. Trīs autori. Latvija, Nr.72 (20.09.1950)

"Dzintars Sodums ir Dzintars Sodums, latviešu jaunās dzejas ledlauzis. Apskaužami briljants svaigums kā tematikā, tā pantā, ritmos, iekšējās formas izkārtojumā un pārdroši, galīgi no "solīdisma" atbrīvotā dzejas viengabalainībā, ko nodrošina simpātiska spēja Izmantot sintaktiskas variācijas saviem nodomiem. Akcentētā vēlme – esenciāli demonstrēt – visumā devusi labus rezultātus. [..] Jauna pieeja balādei (Emigranta pavasaris) un sonetām (Pukstošs dienu ritums) mūsu literatūrā, – kaut visumā balstīta diezgan vecos dzejas virzienos, – kur atbrīvojies no vecām ritma un noskaņu prasībām."
Irbe, Andrejs. Nesolīda grāmata. Latvija, Nr.80 (18.10.1950)


Par romānu "Taisām tiltu pār plašu jūru" (Bruklina: Grāmatu Draugs, 1957)

"Dzintars Sodums ir savas paaudzes ikonoklasts, un kā visi viņa gara radinieki, kādu nekad nav trūcis cilvēces vēsturē, viņš visiem spēkiem mēģina izrauties no tradīcijas. Taču viņa protests vairāk vēršas pret virspusējām parādībām mūsu literatūras tradīcijā – pret pozitīvismu, pret vācisko sentimentu, kas tagad ir jau krietni izvēdināti lielajos pasaules vējos, tā-kā nav vairs cīnīšanās vērts. Taču cieši viņu tur dziļākā literatūras attīstības plūsma, un nav pazīmju, ka viņš gribētu no tās izkļūt. [..] Dzintars Sodums ir piedzimis ar žanrista acīm, tāpēc laikmets nosaka, ka viņa skats slīd pār tverto ainu virspusi. Jaunā grāmata ir žanra ainu mozaīka, kuru kopā satur nestiprs pavediens – triju draugu ceļojums no Rīgas līdz Kurzemes krastam un beigās pāri Baltijas jūrai. Kara pēdējā ziemā bēgļiem piedzītā Kurzeme, meži ar visu armiju dezertieriem un partizāniem, mājas, izrautas no parastās dzīves gaitas, ar nemitīgu svešu ļaužu kustību – viss tas dod pateicīgu vielu žanristam. Atsevišķās ainas tverot, Sodums parāda sava talanta labāko daļu. Viņa tēlojums īss, aprauts, sālītiem vārdiem piebārstīts. Žanra ainas grāmatā kļūst par pašvērtību, tās virknējas bez kopsakara. Cilvēki tajās pazib un atkal nozūd kā miglā. Lielo notikumu plūdums paliek kautkur tālu. Ainu ņirbēšana ir izvirzīta priekšplānā, un autors ap to tīksminās. Tā Sodums sevi apliecina par tipisku ārskata rakstnieku. [..] Romāna "es" formā paustais pārdzīvojums ir izslēgts, kaut viena no galvenajām personām ar vārdu Ego nes autora vaibstus. Tas rāda, ka Sodumam ir stila izjūta, kas liedz episkā darbā ienest lirisku kontrabandu. [..] Cilvēki šai grāmatā izkūst situācijās, žanra ainas valda grāmatā suverēni un varmācīgi. Bet Sodums nespētu šādu spilgtu un raibu mozaīku rādīt, ja viņam nebūtu asu acu to saredzēt un spēcīgu vārdu izteikt."
Andrups, Jānis. Kara beigu žanra ainas. Ceļa Zīmes, Nr.34 (01.01.1957)

Par romānu "Savai valstij audzināts" (Rīga: Liesma, 1993)

"Romānā Taisām tiltu Džoisa klātbūtne nebija manāma, bet šeit vēstījumā jūtama apziņas plūsmas ietekme, vedinot atcerēties Džoisa Mākslinieka portretu jaunībā. Dzintars Sodums cenšas palikt sava varoņa apziņas lokā, rādīt pasauli tādu, kāda tā atklājas mazam zēnam, vēlāk pusaudzim. Kad tomēr nepieciešams dot plašākas kopsakarības, dziļāku notiekošā izpratni, autors izmanto iespraudumus - 'Stāstītāja balss.' Blakus personības veidošanās procesam šajā darbā liela vieta ierādīta laikmeta tēlojumam, konkrētos notikumos un detaļās rādot neatkarīgās Latvijas pirmo gadu cerību pilno atmosfēru un vēlākā laika pārmaiņas. Krasi noraidoša ir Soduma attieksme pret Ulmaņa apvērsumu. [..] Šajā darbā sastopam arī pazīstamus rakstniekus un citus kultūras darbiniekus - Raini, Jaunsudrabiņu, Jānis Lapiņu, Valentīnu Skulmi, Alfrēdu Gobu, Bruno Saulīti, Pēteri Pētersonu u.c., bet visplašāk parādīts autora radinieks Ernests Brastiņš. Dzintara Soduma autobiogrāfiskajam stāstījumam ar jūtīgi tverto laikmeta tēlojumu ir ne tikai literāra, bet arī kultūrvēsturiska nozīme."
Hiršs, Harijs. Taisām tiltu... Literatūra un Māksla, Nr.24-25 (18.06.1993)

Par romānu "Jauni trimdā" (Rīga: Karogs, 1997)

"To varētu apzīmēt kā Bildungsroman, kas apraksta augšanas un mācīšanās procesu. Galvenā persona, kas arī ir stāstītājs, bet ne pirmā persona, ir Teobalds Kartons, saukts Tebe, kara ziņotājs Kurzemē, dezertē un pārbēg uz Zviedriju, kur viņam, kā jau katram citam bēglim, kaut arī zviedri cenšas būt izpalīdzīgi, nav viegli atrast maizes pelnīšanas veidu. Kad bērns gaidāms, viņš apprecas ar Skaidru, kas ar savu zīmēšanas talantu spēj papildināt Tebes izpeļņu, kas nāk no burtliča un korektora darba, un nodrošina ģimenei pieņemamu materiālu līmeni. Tā kā starptautiskais stāvoklis ar krieviem tuvos kaimiņos kļūst nedrošs, un iedzīvošanās Zviedrijā ir problemātiska, Tebe ar ģimeni, ne jau bez birokrātiskām grūtībām, pārceļas uz Savienotajām Valstīm. Traģisku notikumu te nav, taču stāstījums ir visai saistošs. Saistošs tāpēc, ka Tebe atklāj, ka viņam esot divas līgavas. Kad lasītājs sāk spicēt ausis sagaidot pikantu afēru, Tebe paziņo, ka viņa otrā līgava ir valoda. Tik tiešām stāstītājs liekas iemīlējies valodā. [..] Tā stāstījums risinās bez rotājumiem, bieži aprauts, ar mainīgiem izteiksmes veidiem. Vietām kaut kas līdzīgs reportāžai, citviet tā kā dienas grāmata vai hronika, reizēm dramatisks dialogs, kas piederētos skatuviskam uzvedumam. Taču nav svarīgi, kā to saucam, bigamists pavedina lasītāju kā ar valodu, tā tematika."
Silenieks, Juris. Bigāmijai uzaudzis. Latvija Amerikā, Nr.29-30 (19.07.1997)
SaiknesLija Kronberga (1918–1996) - Svaine
Ernests Brastiņš (1892–1942) - Mātesbrālis
Arvīds Brastiņš (1893–1984) - Mātesbrālis
Hermīne Brastiņa () - Vecāmāte
Milda Brastiņa (1896–1991) - Radiniece
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
rakstnieks
tulks
Dzimšanas laiks/vieta13.05.1922
Rīga
Rīga
Dzīvesvieta1922 – 1943
Rīga
Rīga

1945 – 1963
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

1963 – 2006
Bostona
Boston, Massachusetts, United States

2006 – 2008
Ikšķile
Ikšķile, Ogres novads
Izglītība
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

nezināms – 1936
Rīgas 23. pamatskola
Kronvalda bulvāris, Rīga
Kronvalda bulvāris, Rīga

1936 – 1941
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050

1942 – 1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050

Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: vēsture.

Studiju biedru vidū Irma Vīksniņa (tolaik Damberga), Alfrēds Gāters, Irma Liepsala (tolaik Grandberga), Jānis Graudonis, Māra Kalniete (tolaik Tamāra Kārna), Tatjana Suta, Vitolds Valeinis, Dzidra Zemzare (vēlāk Zemzare-Rinkule), Oskars Perro, Otomārs Poruks.

Dalība organizācijās
Latvijas PEN klubs
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden


Latviešu Rakstnieku apvienība
Dienests00.04.1943
Latviešu leģions

Iesaukts; bijis kara ziņotājs, kara žurnālists.

Miršanas laiks/vieta18.05.2008
Ikšķile
Ikšķile, Ogres novads
Apglabāts23.05.2008
Ikšķiles Pilsētas kapi
Klusā iela 3, Ikšķile, Ogres novads, LV-5052
ApbalvojumiPBLA Kultūras fonda Goda balva
Jauni trimdā
Prēmija piešķirta par daļēji autobiogrāfisko romānu "Jauni trimdā".
Rakstniecības nozare
1997

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2002. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
2002

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejā, prozā un tulkošanā.
Par mūža ieguldījumu
2007

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
13.05.1922Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Bostona
(Boston, Massachusetts, United States)
1963 - 2006DzīvesvietaPilsēta
3Ikšķile
(Ikšķile, Ogres novads)
2006 - 2008DzīvesvietaPilsēta
4Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1945 - 1963DzīvesvietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1922 - 1943DzīvesvietaPilsēta
6Ikšķile
(Ikšķile, Ogres novads)
18.05.2008Miršanas laiks/vietaPilsēta
7Ikšķiles Pilsētas kapi
(Klusā iela 3, Ikšķile, Ogres novads, LV-5052)
23.05.2008ApglabātsKapsēta
8Kronvalda bulvāris, Rīga - 1936IzglītībaIela
9Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1936 - 1941IzglītībaĒka, māja
10Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050)
1942 - 1943IzglītībaĒka, māja
11Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
12Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta

“Es neesmu literāts. Man nav speciālas izglītības, un nevaru būt autoritāte. Tagad pensijā man vaļas domāt par valodu, izteiksmi, vīziju,” savās ārpusnieka piezīmēs reiz pieticīgi bildis Dzintars Sodums. Viņam šodien simtā dzimšanas diena.

Dzintars Sodums dzimis 1922. gada 13. maijā Andreja un Ellas Sodumu ģimenē. Beidzis Rīgas 23. pamatskolu un Rīgas pilsētas 1. ģimnāziju. Analītiskā pieeja valodu mācībām ģimnāzijā rosināja tulkot. – “Tulkošana bija zibensnovedējs valodas pārpilnībai galvā”.

1941. gada notikumi izposta Dzintara Soduma radu saimi, deportēts tiek arī tēvs ar jauno ģimeni. Dzintars Sodums 1942. gadā uzsāka filozofijas, klasiskās un ģermāņu filoloģijas studijas Latvijas Universitātē, kas gan nebija ilgas. Tikai līdz 1943. gadam. Jāatzīmē, ka Dzintars Sodums studiju gados atdzejojis latīņu un vācu autorus. 1942. gadā “Latvju Mēnešraksta” 9. numurā lasāma pirmā Dzintars Soduma publikācija – Johana Volfganga Gētes dzejoļa “Atkalredzēšanās” atdzejojums no vācu valodas. 1943. gada 28. februārī laikrakstā “Daugavas Vēstnesis” publicēts pirmais dzejolis – “Maigums un spēks”, savukārt 1943. gada aprīlī Rīgas Radiofonā izskanēja raidāmluga bērniem “Zaķu gans” Jēkaba Zaķa režijā.

1943. gada pavasarī Dzintars Sodums tiek iesaukts Latviešu leģionā, nosūtīts uz Volhovas fronti, kura bija kara ziņotājs līdz 1944. gada oktobrim un viņa raksti publicēti laikrakstā “Tēvija”; 1944. gada rudenī Dzintars Sodums dezertēja un ziemu un 1945. gada pavasari pavadīja Kurzemē, līdz 1945. gada 17. maijā bēgļu laivā nonāca Zviedrijā. Lūk, tēlojums “Pret rietumiem” par trim kara ziņotājiem, kuri 1945. gada 13. maija agrā rītā kāpa nedrošā liedagā atrastā laivelē (vēlāk iestrādāts romāna “Taisām tiltu pār plašu jūru” tekstā) –

“Gaiša nakts, tumša laiva gaišā ūdenī. [..] Basu kāju pēdas iegājušas jūrā. Jūra gluda kā baļļas līmenis. [..] Airu vilciens pēc vilciena. Laiva kust. [..] Kurp doties? Uz rietumiem. [..] Bākas uguns mirdzina arvien zemāk pie apvāršņa. [..] Smagi mākoņi tūkst pamalē. Vējš pluinī mākoņu augšas. Dienvidis aug pūzdams. Ap pusdienas laiku neiespējami stūrēt uz rietumiem. Viļņi šķiet putas un šaltis, spiež laivu uz ziemeļiem. [..] Laiva iet šūpolēs. Šuves brakšķ viļņu sitienos, un ūdens sūcas iekšā gan pa spraugām, gan šļāc pār malu. [..] Tikko viens lietus un zibeņu mākonis aizgājis, nākamais nāk graudams. Katrs sakuļ jūtu augstāku. Vējš griežas no rietumiem. [..] Naktī bangas nāk no divām pusēm. Aumalīgi viļņi cits aiz cita skrien no rēgainas, tvaikainas, biezas tumsas. [..] Paiet diena un nakts. Laivas braucēji viļņu trokšņos apdulluši kurli. Ap pusdienas laiku var griezt šķērsu viļņiem uz rietumiem. Vējš rimst, bet ūdeņi vēl vārās. [..] Naktī viegla migla kūp uz ūdens. [..] Katrs pie sevis cer, ka laimēsies sasniegt pretējo krastu. [..] Migla apņem laivu. [..] Migla sabiezē un nolīst. Smalks lietus, sitoties pret ūdens virsu, sprēgā, šalc. Pārlaist šo nakti! [..] Aust gaisma, un caur miglas lietu tālumā redzams mežs, akmeņaina jūrmala. [..] Vecā laiva nu šķiet gausa. Viņpuslaika sajūtas un domas beidzas. Akmeņi spīd zaļā ūdenī. Krastā mežs un kaila smilts. Maza bāka mirkšķina zemes smailē.”

Stokholmā Dzintars Sodums izskolojās un strādāja par burtlici, korektoru (apgādā “Daugava”). – “Par burtlici mācījos, lai spētu eksistēt, un domāju, ka to darbu spēšu darīt.”

1946. gadā Dzintars Sodums salaulājās ar Latvijas Mākslas akadēmijas studenti Skaidrīti Kronbergu (1921–1999), piedzima divi dēli – Andris un Mārcis.

1963. gadā Sodumu ģimene pārcēlās uz dzīvi ASV, Masačusetas pavalstī turpinājis darbu par tipogrāfu (līdz 1974. gadamfg). Palaikam studējis. 1984. gadā pensionējies, kopš tā laika nodarbojies tikai ar rakstniecību. Dzīvojis Itakā, vēlāk Spenserā, 2006. gada rudenī atgriezies Latvijā un dzīvoja Ikšķilē, rakstnieces Noras Ikstenas mājā.

Dzintaram Sodumam raksturīgs zināms robustums, ironija, lakonisms, ne-romantizēšana. Sava veida skarbums bija iezīmīgs viņa paaudzes vaibstos, viņu sāpe nav vārdos izstāstāma, jaunības ieceru sabrukums un leģionāra gaitas “apzīmogoja” uz mūžu.

Divdesmitā gadsimta 50. gadu jaunā trimdas paaudze, pēc Dzintara Soduma domām, nozīmīga tieši valodas ziņā – viņi to bagātināja, padziļināja izteiksmi, radīja ekspresiju, ienesa tajā laikmetīgumu. Latviešu valodu visu mūžu dēvējis “par savu otro līgavu”. Viņam allaž bijis arī svarīgi zināt, kas notiek Latvijā (20. gs. 90. gados Latvijā izdoti vairāki viņa darbi, publikācijas arī periodikā). Visu mūžu Sodumam paticis domāt par dzeju, jau kopš pirmajām publikācijām un kopkrājuma “Trīs autori” (1950, kopā ar Veltu Sniķeri un Ojāru Jēgenu), kas kļuva par būtisku pagriezienu latviešu trimdas dzejas poētikā, noskaņā, vēstījumā, intonācijā, tomēr dzeja vairāk pieder viņa jaunības laikam, vēlāk viņš pievērsās prozai. Ilgus gadus viņš nevēlējās, lai jaunības laika dzejoļus pārdrukātu, -

“mana daļa rakstīta savam laikam un toreiz derēja. Mūslaikos tajos dzejoļos ir trūkumi: forsēts, kaut kas no histērijas, jo tie radīti nelāgos apstākļos. Siltu ēdienu Stokholmas augstskolas studentu ēdnīcā varēju atļauties pārdienas. Pārējo laiku pārtiku no biskvītiem un plūmēm, ko pirku tirgū pie Koncertnama. Vakaros saliktuvē mācījos par mašīnburtlici, saliekot latviešu tekstu.”

Dzintars Sodums atzinis, ka tolaik viņam bijusi cita valodas koncepcija – savā veidā “politiski vientiesīga valoda, kas bijusi paņemta līdz no 40. gadu sajauktās Latvijas.”
Viesturs Vecgrāvis Dzintaru Sodumu nodēvējis par unikālu personību latviešu literatūrā: “Daudziem nebija pieņemams, ka Sodums latviešu lirikā ieviesa sarunu valodu, vulgārismus, žargonu, epatāžu. Soduma dzeja bija sava veida šoka terapija latviešu lirikas vispārējā romantiskā izteiksmē. [..] Taču ironija un sarkasms nenozīmēja, ka Sodumam būtu sveša tēvzemes mīlestība un patriotisms. Tie vienkārši bija citādi – balstījās personiskajā pieredzē un dzīves nesaudzīgā skatījumā.”

Savukārt prozas tekstos ienācis paša autora dzimtas liktenīgums, paša personības un likteņa vērtējums daždažādos skatījumos, nereti konfrontējot tos ar sabiedrības vispretrunīgākajiem uzskatiem un rīcībām. Romāns “Savai valstij audzināts” (1993) ietver stāstījumu par savas dzimtas saknēm, “Taisām tiltu pār plašu jūru” (1957, 1993) ir vēstījums par vācu okupācijas lika beigām un aizbraukšanu no Latvijas, savukārt “Jauni trimdā” (Karogs, 1997) stāsta par trimdinieka dzīvi Zviedrijā līdz aizceļošanai uz ASV 1963. gadā, kur Tebe ir tāds pats bēglis kā visi citi. – “Septiņus mēnešus Kurzemē Tebe bija dzīvojis starp ļaudīm, kam rūpēja tikai dabūt pārtiku, kaut kad nomazgāties, kaut kā apģērbties, izsargāties no vāciem.” “Blēžu romāns” iezīmē kara ziņotāja gaitas Otrā pasaules kara beigās; romāns “Lāčplēsis trimdā” aizsāk t. s. demitoloģijas vilni, ironiski vēstījot par trimdinieku sadzīvi, ideālu trauslumu.

Būtisku Dzintara Soduma literārās personības šķautni veido tulkojumi (Hermaņa Heses “Narciss un Zeltamute”, Ernesta Hemingveja “Ardievas ieročiem”, Tomasa Sterna Eliota poēma “Tukšā zeme” u. c.), īpaši Džeimsa Džoisa “Ulisa” tulkojums (1960) ar savu leksikas un stila novitāti.

Dzintars Sodums bija LZA Goda loceklis, saņēmis PBLA Kultūras fonda Goda balvu par romānu “Jauni trimdā” 91997), Triju Zvaigžņu ordeni (2002), Literatūras Gada balvu par mūža ieguldījumu (2006), Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balvu ar mūža ieguldījumu (2006), kā arī citas atzinības, tomēr rakstniekam pati lielākā balva – ja viņa darbus lasa un tie raisa diskusijas, ka tie nepaliek vien par sava laika parādību, bet turpina rezonēt kultūrtelpā un impulsēt arī pēc rakstnieka aiziešana mūžībā.

Dzintara Soduma mūža gājums izritējis cauri Latvijai, Zviedrijai, Amerikai. Mūža nogalē viņš ieguva ļoti daudz – ieguva māju sajūtu Ikšķilē un sagaidīja daudzu savu darbu atgriešanos pie Latvijas lasītāja septiņu Kopotu rakstu sējumu formā (2001–2008), kuros iekļauti gan agrākos gados publicēti darbi: romāni “Savai valstij audzināts”, “Taisām tiltu pār plašu jūru”, gan pirmpublicējums “Blēžu romāns. 1943–1944”, pirmpublicējums grāmatā “Jauni trimdā”, pirmpublicējums “Varoņu konference: stāsti, lugas un Kulturknutte”. Atsevišķā izdevumā izdota arī dzeja un sējums “Viņpuse”, kas, pamatojoties uz dokumentāriem faktiem, aptver hronoloģiskus Amerikas laika (1963–2006) ikdienas gaitu pierakstus, vērojumus un atziņas. “Viņpuse” iznāca pēc dzejnieka aiziešanas mūžībā 2008. gada 18. maijā. Viņu apbedīja Ikšķiles kapos, un atvadīšanās izvērtās par latviešu kultūras ļaužu satikšanos un kopābūšanu.

Dzintara Soduma izteikas un prātojumi sakopoti grāmatā “Virtuves piezīmes”(2011), savukārt Noras Ikstenas faktiski (literāri) autobiogrāfiskais darbs “Vīrs zilā lietusmētelī” (2011) tekstā atklāj topošās rakstnieces un vieda rakstnieka garīgo tuvināšanos un sapratni.

Dzintars Sodums bija gana sarežģīta personība, savā ziņā cilvēks noslēpums vai mīkla. Taču, lasot viņa darbus un viņa dzeju, mēs spējam tuvināties arī viņa personības izpratnei. Viņa īpatnējā proza krasi atšķiras no citiem trimdas prozas tekstiem – “tā nav tradicionāli reālpsiholoģiska, ar grodu sižetu un vispusīgi atklātiem raksturiem” (Astrīda Skurbe).

Viss Dzintara Soduma mūžs aizritējis ‘valodā’ – dzejojot, rakstot, tulkojot, prātojot un dzīvojot.
“Latviešu valoda no viņa saņēmusi pārradītu realitāti, kas ļauj just ar prātu un domāt ar jūtām,” raksta Nora Ikstena, bet pats viņš gluži sodumiski teicis, ka ‘valoda viņam garšo kā kūka’.
Dzīvot latviešu valodā ir nozīmīgs Dzintara Soduma novēlējums šodienai un nākotnei. 2013. gadā Ikšķiles novads nodibināja Dzintara Soduma balvu, kuru ik gadu maijā piešķir par novatorisku sniegumu latviešu literatūrā.

Informāciju 2022. gada maijā sagatavoja Inguna Daukste-Silasproģe.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.