Dāvis Kažoku

lv

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (6); Atdzejotājs (1); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (8)

Attēli: Persona attēlā(1)

Vārds	Dāvis Kažoku
Pseidonīms	Kažociņš, Kāds Veclatvietis
Dzimtais vārds	Dāvids Pelcs
Kopsavilkums	KAŽOKU Dāvis (īstajā vārdā Dāvids Pelcs, 1850–1913) ir skolotājs un rakstnieks. Kažoku Dāvis ir mācījies Smiltenes draudzes skolā un Rīgas 2. apriņķa un tirdzniecības skolā (1869). Viņš ir ieguvis mājskolotāja tiesības matemātikā un no 1870 strādājis Tveras guberņā. No 1873. gada Kažoku Dāvis ir dzīvojis Pēterburgā. 1880. gadā viņš ir ieguvis ģimnāzijas vācu valodas skolotāja tiesības un strādājis Vasilija salas sieviešu ģimnāzijā, pēc tam Pētera komercskolā. Kopā ar P. Gūtmani, Ausekli u.c. darbojies Pēterburgas latviešu literātu pulciņā, "Dunduru" krājumos publicējis satīrisku dzeju ("Kritiķiem", "Latviešu leksikons filologa Bizes rokās" u.c.) un īso prozu. Kažoku Dāvis gādājis par latviešu teātra izrāžu organizēšanu Pēterburgā. 1875. gadā izrādīta viņa luga "Plītnieks" ar Ausekļa prologu. Tā vēlāk pārstrādāta un publicēta ar nosaukumu "Mērnieks" (1877). Kažoku Dāvis ir viens no Pēterburgas Latviešu labdarības biedrības dibinātājiem (1878), aktīvi darbojies Pēterburgas Latviešu Jēzus draudzes vadībā. Pensionējies un mūža pēdējos četrus gadus viņš dzīvojis Cēsīs, kur panācis atsevišķas latviešu draudzes dibināšanu un Annas skolas darbības atjaunošanu. Kažoku Dāvja pirmā publikācija ir dzejolis "Svešumā" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1871.28.I. Ausekļa "Paidagoģiskajā gada grāmatā" (1876) iespiests Kažoku Dāvja apcere "Parunas jeb sakāmi vārdi". Viņš ir atdzejojis A. Puškina drāmu "Nāra" (1877; rediģējis Auseklis). Kažoku Dāvis ir pirmais Ausekļa biogrāfs. Pēc Ausekļa nāves 1879. gadā viņš ir publicējis nekrologu, kā arī apcerējumu "Krogzemju Mikus (Auseklis)" ("Balss", 1879, 17.-21.II) un sastādījis un sarakstījis priekšvārdu Ausekļa Rakstiem (1-2, 1888). Manaseina revīzijas laikā (1882-83) senatora Manaseina uzdevumā Kažoku Dāvis ir sastādījis reģistru "Augstskolās izglītotie latvieši" (tas tulkots krievu valodā, to nodevis senatoram Stērstu Andrejs). Laikrakstos "Baltijas Vēstnesis", "Balss", žurnālā "Austrums" u.c. iespiesti daudzi Kažoku Dāvja raksti, nozīmīgākie no tiem valodniecībā, piemēram, "Mūsu rakstu valoda un mūsu tēvu valoda" (1893). Kažoku Dāvis centies attīrīt un padarīt bagātāku latviešu valodu. Par ilggadīgu pedagoģisko darbu Dāvim Pelcam piešķirti vairāki apbalvojumi, 1910. gadā viņš ir arī valsts padomnieks. L. Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. R., 1893; [Zeiferts] T. Kažoku Dāvis // Druva, 1913, 5, 633. lpp.
Personiska informācija	Kažoku Dāvis ir dzimis saimnieku Jēkaba un Annas( dzimušas Elias) ģimenē kā jaunākais dēls un Jāņa, nākamā saimnieka, brālis. Brālis Jānis ir bijis dūšīgs strādnieks un aktīvs hernhūtietis. Kažoku Dāvis apprecējies 1885. gadā, laulībā dzimusi meita un dēls Vītauts Pelcs, kas studējis Pēterburgas Universitātē, pavadījis 25 gadus Vidusāzijā un Indijā, bijis vairāku angļu zinātnisku izdevumu līdzstrādnieks, publicējis rakstu žurnālā "Daugava" (nr.7, 1933).
Profesionālā darbība	Raksts par sadzīves jautājumiem 1880: Vēl kāds vārds par pagasta amata vīru braukšanām pie uzraugu tiesām. Balss, nr. 51 Dzejas publikācijas 1871: Svešumā. Baltijas Vēstnesis, 28. jūn. 1877: A. Puškina poēmas "Nāra" atdzejojums. Pēterburga. 1880: No tēvijas izstumts. Svešumā. Grām. Smaidi un asaras jeb dzejnieku labdienas. Red.M. Kaudzīte, 125. un 492.lpp. [t.p. citos Smaidu un asaru izdevumos]. Raksti valodniecībā 1876: Parunas jeb sakāmi vārdi. Paidagogiska gada grāmata 1876! 1884: Jautājieni. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums [RLB ZK Rk] nr. 2 1885: Par vietu nosaukumiem Latvijā [Par Smiltenes apkaimes mājvārdiem 19. gs. pirmajā pusē]. RLB ZK Rk nr. 3, 1.-8. lpp. 1888: Par nākamiem tautas svētkiem [izskaņas -ams nozīme]. Baltijas Vēstnesis nr.103 1893: Mūsu rakstu valoda un mūsu tēvu valoda RLB ZK Rk, nr. 8 1894: Sveši iespaidi mūsu valodā. Austrums, 1894, I, 10.-16.lpp. 1903: Kāda ortogrāfija mums visderīgākā? Rīgas Avīze, nr. 165 Kādu rakstību latviešiem ieteica nelaiķis Kaspars Biezbārdis? Rīgas Avīze, nr. 231 Vaj jāraksta maja mēnesis jeb maija mēnesis? Rīgas Avīze, nr.85 1908: Tērbata jeb Tērpata un kā mēs pārvēršam svešvārdus? Latvija, nr. 54 1911: Nepareizi muižu nosaukumi Vidzemē. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 239-243. Piezīmes pie mana raksta "Nepareizi muižu nosaukumi Vidzemē". Dzimtenes Vēstnesis, nr. 268. 1913: Latviešu valodas druskas. Latvija, nr. 18 Raksti par Baltijas kultūru un vēsturi 1884: Birutas kalns. Rota, nr. 1. 1886: Mūsu rakstniecības kavēkļi. Austrums IX, 547.-561. lpp. 1888: Latvju tautas svētku dienas [par III Dziesmu svētkiem]. Balss, nr. 26-30. 1890: No Arensburgas [par Jurjānu Andreja un R.Grīviņa garīgās mūzikas koncertu]. Baltijas Vēstnesis, nr. 176. 1892: Arī kāds no mūsu rakstniecības kavēkļiem [viena rakstnieka darbi dažādos formātos]. Baltijas Vēstnesis, nr. 159. 1903: Leonards Šterns [nekrologs Jēkaba Zvaigznītes brālim]. Rīgas Avīze, nr.216. 1908: 1908. gada jubilejas [35 gadi pirmajiem vispārējiem dziesmusvētkiem; 35 gadi himnai "Dievs, svēti Latviju" un Ausekļa dziesmai "Trimpula"; 25 gadi Pēterburgas Latviešu Labdarības biedrības studentu stipendiju kasei] Latvija, nr. 22. Rūpes par Ausekļa piemiņas saglabāšanu 1879: Krogzemju Mikus. Liepājas Pastnieks, nr. 11. Krogzemju Mikus (Auseklis). [Nekrologs, plašs ieskats Ausekļa dzīvē un veikumā] Balss, nr. 14.-15. 1880: Kažoku Dāvis izstrādājis Ausekļa kapa pieminekļa zīmējumu. 1888: Ausekļa raksti 2 sēj. [ar Kažoku Dāvja priekšvārdu un plašāku biogrāfiju, grāmata izdota par Kažoku Dāvja u.c.ziedotāju līdzekļiem; izdevuma atlikums izmantots pieminekļa celšanai uz Ausekļa kapa]. Kāda svētku dāvana [Ausekļa raksti un latviešu rakstniecība]. Baltijas Vēstnesis, nr. 130 Kāda svētku dāvana. Balss, nr. 24 Manuskriptā palikuši 1873-1874: iesieta burtnīca ar dažiem dzejoļiem 1875: burtnīca "Dispozīcija operai - Rūziņš - Jurjanam" un pirmais cēliens no nepabeigtas lugas. 1882: "Augstskolās izglītotie latvieši" - ziņas par ap 300 personām. 1891: burtnīca ar rakstu par Līvu pulksteni Cēsu Jāņa baznīcā, publicētu "Dienas Lapā" Nedatēti: stāsta fragments "Mūsu skola" [skolotājs, viņa kundze, skolēni, negatīvi rādīti tie, kuru vecāki pieder brāļu draudzei]; cita stāsta sākuma fragm.; manuskripts par lībiešiem un viņu asimilāciju latviešos; dzejolis "Biruta". No: Jānis Lapiņš. Aizrādījums. Latvju Grāmata, nr. 4 (1922), 32. lpp.
Citātu galerija	Mans mērķis [Latvijas vietvārdi apzināti un sakrāti] būtu aizsniegts, ja būtu pamudinājis pie šā darba ķerties, pie darba, kas tik pat svarīgs, ja ne svarīgāks, nekā tautas dziesmu, tautas teiku un citu tautas gara mantu krāšana. Tādēļ, cienītie kungi, pie darba, pie darba, lai jaunu laiku straume neaizpludina, neiznīcina to, kas vecs, cienīgs un derīgs valodai un vēsturei, mūsu tēvu - valodai, mīļas dzimtenes vēsturei. Kažoku Dāvis. Par vietu nosaukumiem Latvijā. Rakstu krājums, izdots no Rīgas Latviešu Biedrības Zinību Komisijas. 3. krāj. Rīga, 1885, 8.lpp. Paradis visu savu mūžu cītīgi darboties, un būdams savas tautas sirsnīgs labvēlis, viņš, kaut gan veselībā visai gaudens, nevarēja savu mūža vakaru pavadīt dīkā un apskatīgā mierā. Arī savā jaunajā dzīves vietā [Cēsīs] viņam rūpēja savu tautas brāļu garīgā labklājība. Novērojis, ka Cēsīs pāris tūkstots vācu vai pārvācotu pilsoņu jau gadiem kopojušies savā draudzē ar savu dvēseļi apkopēju priekšgalā, un turienes lauku draudzes mācītājs pārāk apkrauts darbiem, jo tam bija jāapmierina arī pilsētas latviešu iedzīvotāju garīgās vajadzības, Kažoku Dāvis jo dedzīgi piekrita nodomam, dibināt pastāvīgu Cēsu pilsētas latviešu draudzi. Ar dzīvē parasto neatlaidību (..) valdībai iesniedzamā lūgumrakstā, lai draudzi apstiprina, pats pirmais parakstījies "valstspadomnieks Dāvids Pelcs". K. Dāvis Pelcs (Kažoku Dāvis) pēdējā gaitā. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 81 (1913), 9. apr. Uzrādīdams plaisu, kāda cēlusēs starp mūsu tagad lietoto rakstu valodu un tautas gara mantās un pa daļai dzīvās sarunās novērojamo tēvu valodu, Kažoku Dāvis meklē ceļus, kā rakstu valoda formās un konstrukcijās vedama saskaņā ar īsto tautas valodu. T.[T.Zeiferts]. Kažoku Dāvis. Druva, 1913, nr. 5, 633. lpp. 1881. gada rudenī pirmo reizi satikos ar Pēterpils studentiem - latviešiem: Jurjānu Andreju, Vensku Edvartu, Stērstu Andreju, filistriem Mārtiņu Remiķi, Kažoku Dāvi, daudz citiem. Iespaids dažāds. Pozitīvs tamdēļ, ka šie jaunie paziņas mani ieveda līdz tam svešajā latviešu ideoloģijā. Visa mana audzināšana bija notikusi vācu skolā, vācu garā. Tēva mājā latviski nerunāja jau tādēļ vien, ka tanī mita vienmēr 6-8 pansionāri no tālākiem krievu, poļu, leišu vidiem, kas Jelgavas skolās meklēja, galvenais, vācu valodu. Negatīvi tamdēļ, ka mani priekšlaikus ierāva nekārtīgos bohēmiešu tikumos jeb pareizāk, netikumos: daudz laika tika tērēts, ko labāk būtu pavadījis grāmatas vai partitūras sabiedrībā; arī pāragri mani pieradināja pie alkohola: viss tas maniem tikai 18 gadiem bija vēl maz piemērots. Jāzeps Vītols. Manas dzīves atmiņas. Rīga: Liesma, 1988, 63.-64.lpp.
Nodarbes	skolotājs dzejnieks publicists rakstnieks dramaturgs atdzejotājs
Dzimšanas laiks/vieta	20.08.1850 Kažauči "Kažauči", Brutuļi, Smiltenes pagasts, Smiltenes novads, LV-4729 Dzimis Smiltenes pagasta Kažokos jeb Kažaučos, uz ziemeļiem, ap 4 km attālumā no Smiltenes, tā pirms 2. pasaules kara ir joprojām viena no lielākajām Smiltenes pagasta mājām. Māju un dzimtas vēsture: Jānis Pelcis. Pēteris Pelcis un Smiltenes "Kažauči". Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1999, nr.5.
Dzīvesvieta	1878 – 1879 Gatčina Gatchina, Leningrad Oblast, Russia Dzīvo Gatčinā - šo adresi uzrāda Ausekļa cienītājiem, lūdzot pēc dzejnieka nāves Kažoku Dāvim iesūtīt Ausekļa manuskriptus u.c. uzziņai un publicēšanai derīgus materiālus. 1879 – 1908 (Datums nav precīzs) Fontanka, Sv. Pēterburga, Krievija, 191023 1889. gadā dzīvo Fontankā 52 dz. 49, Pēterburgā.
Izglītība	nezināms – 1868 (Datums nav precīzs) Smiltenes draudzes skola Smiltene Smiltene, Smiltenes novads mācījies Smiltenes draudzes skolā, precīzs mācību laiks nav noskaidrots. nezināms – 1869 (Datums nav precīzs) Pētera I reālskola Palasta iela 9, Rīga Palasta iela 9, Rīga, LV-1050 beidzis toreizējo Rīgas 2. apriņķa un tirdzniecības skolu, iestāšanās datums nav noskaidrots. Apguvis franču un angļu valodu, pēc paša iniciatīvas - arī grieķu un latīņu valodu, gatavojoties iestājai ģimnāzijā. 1870 Rīga Rīga Nokārto mājskolotāja eksāmenu 1880 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Nokārto vācu valodas ģimnāzijas skolotāja eksāmenu.
Darbavieta	1870 – 1872 Tveras apgabals Tver Oblast, Russia Mājskolotājs, nostiprina krievu valodas zināšanas, apgūst senslāvu valodu. 1873 – 1878 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Skolotājs un audzinātājs Štirmera (Stürmer) privātskolā Pēterburgā 1878 – 1879 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Audzinātājs Ķeizariskajā Gatčinas bāreņu institūtā 1879 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Audzinātājs Katrīnas baznīcas skolā 1880 – 1908 (Datums nav precīzs) Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Skolotājs Pēterburgas Vasilija salas sieviešu ģimnāzijā un Pētera komercskolā. Kad darba gaitas šajās skolās beidzis, nav noskaidrots.
Dalība organizācijās	Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija Merķeļa iela 13, Rīga Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050 Loceklis, publicējies Zinību komisijas rakstu krājumos. Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība Dalībnieks 1878 – 1908 (Datums nav precīzs) Pēterburgas Latviešu Labdarības biedrība Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Precīzs darības laiks biedrībā nav noskaidrots. Bijis biedrības amatvīrs. 1882 – 09.05.1893 (Datums nav precīzs) Pēterburgas Latviešu Jēzus draudze Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Precīzs darbības sākuma laiks draudzē nav noskaidrots. Darbojas draudzes padomē (1880-1893), pilda rakstveža pienākumus, padomes sekretārs (1887-1893). 1885. gadā panāk latviešu tautības mācītāja J.Sandera iecelšanu, pārskata draudzes arhīvu. Domājams, pēc amatu atstāšanas turpina draudzes locekļa gaitas.
Miršanas laiks/vieta	13.04.1913 11.30tm Cēsis Cēsis, Cēsu novads Miris 31.martā/14. aprīlī.
Apglabāts	Luterāņu kapi Vaļņu iela 19A, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729 Izvadīts 5./19. aprīlī plkst. 11os no Cēsu sv.Jāņa baznīcas, izvadījis mācītājs V.Maldonis. Atvadu brīdis un izvadīšana 6./20. aprīlī plkst. 17os no Smiltenes baznīcas, izvadījis mācītājs K. Kundziņš, uz Smiltenes kapiem.

Apbalvojumi	Sv. Staņislava ordenis II un III pakāpe Sv. Annas ordenis III pakāpe

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Dzīvesvieta:

Miršanas laiks/vieta:

Apglabāts:

Izglītība:

Darbavieta:

Dalība organizācijās:

Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.

#	Vieta	Date	Veids	Vietas tips

1	Kažauči ("Kažauči", Brutuļi, Smiltenes pagasts, Smiltenes novads, LV-4729)	20.08.1850	Dzimšanas laiks/vieta	Viensēta
2	Fontanka, Sv. Pēterburga, Krievija, 191023	1879 - 1908	Dzīvesvieta	Iela
3	Gatčina (Gatchina, Leningrad Oblast, Russia)	1878 - 1879	Dzīvesvieta	Pilsēta
4	Cēsis (Cēsis, Cēsu novads)	13.04.1913	Miršanas laiks/vieta	Pilsēta
5	Luterāņu kapi (Vaļņu iela 19A, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729)	(Nav norādīts)	Apglabāts	Kapsēta
6	Smiltene (Smiltene, Smiltenes novads)	- 1868	Izglītība	Pilsēta
7	Palasta iela 9, Rīga (Palasta iela 9, Rīga, LV-1050)	- 1869	Izglītība	Ēka, māja
8	Rīga (Rīga)	1870	Izglītība	Pilsēta
9	Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)	1880	Izglītība	Pilsēta
10	Tveras apgabals (Tver Oblast, Russia)	1870 - 1872	Darbavieta	Reģions, apgabals
11	Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)	1873 - 1878	Darbavieta	Pilsēta
12	Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)	1878 - 1879	Darbavieta	Pilsēta
13	Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)	1879	Darbavieta	Pilsēta
14	Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)	1880 - 1908	Darbavieta	Pilsēta
15	Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)	1882 - 09.05.1893	Dalība organizācijās	Pilsēta
16	Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)	1878 - 1908	Dalība organizācijās	Pilsēta
17	Merķeļa iela 13, Rīga (Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)	(Nav norādīts)	Dalība organizācijās	Ēka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.