Daina Avotiņa

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (87); Sastādītājs (4); Redaktors (1); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (42)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsDaina Avotiņa
Dzimtais vārdsDaina Lejiņa
KopsavilkumsDaina Avotiņa (1926) – dzejniece, prozaiķe un tulkotāja. Dzejai un prozas darbiem raksturīga liriska ievirze. Dzejā dominē mīlestības pārdzīvojumi, sievietes iekšējās pasaules atklāsme. Izveidojusi Rakstnieku savienības propagandas biroju, organizējusi Dzejas dienas. Veicinājusi latviešu un lietuviešu savstarpējos kultūras sakarus, rakstījusi par Lietuvu, tulkojusi lietuviešu rakstnieku darbus.
Personiska informācijaDzimusi Valmierā mežsarga ģimenē, agrā bērnībā zaudējusi māti.
Mācījusies Bejas, Ingažu, Augšgaujas pamatskolā, Gaujienas vidusskolā.
1947: beigusi Rīgas 3. vidusskolu.
1947–1951: studējusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā.
Profesionālā darbība1951–1967: strādājusi Latvijas Valsts izdevniecībā (no 1966. gada "Liesma") par redaktori (1951–1964) un Oriģināldaiļliteratūras redakcijas vadītāju (1964–1967).
1967–1968: bijusi laikraksta "Literatūra un Māksla" galvenā redaktora vietniece.
1968–1972: noorganizējusi un vadījusi Rakstnieku savienības Literatūras propagandas biroju, organizējusi Dzejas dienas.
1976–1980: bijusi Rakstnieku savienības valdes sekretāre.
Veicinājusi latviešu un lietuviešu savstarpējos kultūras sakarus.

Pirmā literārā publikācija – dzejolis "Viņš mīl?" žurnālā "Karogs" 1954. gadā, nr. 9.

Dzeja

1965: "Magoņu vasara" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "Vērmeļu vīns" (Liesma).
1969: "Akmens ziedēšana" (Liesma).
1969: skaņuplate "Dzeja". Dzejoļus lasa autore un aktrise Dina Kuple (Мелодия).
1971: "Delnā kā bezdelīdzēns" (Liesma).
1974: "Mazās ostas" (Liesma).
1979: "Caunas pēdu raksts" (Liesma).
1981: "Dadžu vijoles", izlase (Liesma).
1986: "Ērģeles naktī", izlase (Liesma).
1992: "Zem cīruļspārna..." (POLY).
2012: "Tikšanās", izlase un jauni dzejoļi (Zvaigzne ABC).

Proza

1970: "Nenogaliniet stirnu...: stāsti no kādas dienasgrāmatas" (Liesma).
1973: "Zuze: lirisks stāsts" (Liesma).
1976: "Saksiņu vējos. Akmens enkurs" (kopā ar Alfrēdu Šliseru).
1978: "Celmi pie upes", romāns, triloģijas 1. grāmata (Liesma).
1983: "Pāri akacim", romāns, triloģijas 2. grāmata (Liesma)
1990: "Nāk diena pēc dienas", romāns, triloģijas 3. grāmata (Liesma).
1999: "Nesalauztā", romāns (Elpa).
2000: "Kapteiņa Jēka mīlestība", romāns (Lauku Avīze).
2004: "Zudībās atrastais", romāns (Lauku Avīze).
2011: "Vīramāte", romāns (Zvaigzne ABC).
2011: "Kad lausks cērt", romāns, triloģijas 1. grāmata (Zvaigzne ABC).
2011: "Melnā saulespuķe", romāns (Lauku Avīze).
2013: "Kumpiņa", "Atrastā dienasgrāmata", īsromāni (Lauku Avīze).
2013:
"Dzērvju svētība", romāns (Zvaigzne ABC).
2013: "Jūlija", romāns, triloģijas 2. grāmata (Zvaigzne ABC).
2014: "Rūdis", romāns, triloģijas 3. grāmata (Zvaigzne ABC).
2015: "Divas koka karotes un roze", romāns (Zvaigzne ABC).
2016: "Nezūdošā vērtība", romāns (Zvaigzne ABC).
2017: "Liktenim tīk pajokot", romāns (Latvijas Mediji).
2017: "Likteņmezgli", romāns (Zvaigzne ABC).
2018: "Tāds laimīgs cilvēks", romāns (Zvaigzne ABC).
2020: "Ceļā", romāns (Zvaigzne ABC).
2021: "Debesis visur vienādas", stāstu izlase (Zvaigzne ABC).

Ceļojumu apraksti

1968: "Vakaru valodas: ceļa piezīmes un pārdomas" (par Lietuvu) (Liesma).

Apraksti

1973: "Baltijas toverī sālīti...: vienas vasaras tēlojumi Vidzemes piejūrā" (kopā ar Jāni Peteru) (Liesma).

Literāri portreti, atmiņas, sarakste

1985: "Tuvie: literāri portreti un atmiņu skices" (Liesma).
1999: "Ticu zemei un cilvēkiem" (Likteņstāsti).
2015: "Mani spēka pīlāri: vēstules un mazi atmiņu komentāri", sarakste ar Imantu Ziedoni un Ojāru Vācieti (Zvaigzne ABC).
2017: "Paliekoši uzzibsnījumi: laikabiedru vēstules un atmiņu kripatas" (Zvaigzne ABC).
2018: "Soliņš pie Salacas", Dainas Avotiņas un lietuviešu dzejnieka Alfona Maldoņa sarakste (Zvaigzne ABC).

Darbu tulkojumi citās valodās (izlase)

1971: dzejoļi moldāvu valodā latviešu autoru dzejas antoloģijā "Поець летонь". Кишинэу: Картя Молдовеняскэ.
1973:
"Цветение камня" (dzejas izlase "Akmens ziedēšana" krievu valodā). Tulk. В. Елизаровa. Москва: Советский писатель.
1978: "Pamotė" (stāsts "Zuze" lietuviešu valodā). Tulk. Aleksandras Žirgulys. Vilnius: Vaga.
1978: dzejoļi lietuviešu valodā latviešu dzejas antoloģijā "Varpai". Tulk. A. Baltakis u.c. Vilnius: Vaga.
1979: Дайна Авотынь, Альфред Шлиссер. "Каменный якорь" (romāns "Akmens enkurs" krievu valodā). Tulk. Валда Волковскa. Москва: Советский писатель.
1982: "Малые гавани" (dzejas izlase "Mazās ostas" krievu valodā). Tulk. М. Борисовa. Москва: Советский писатель.
1988:
"Сирота. Тропа" (garstāsti "Bārenis" un "Taka" krievu valodā). Tulk. И. Цыгальска. Рига: Лиесма.
1988:
dzejoļi lietuviešu valodā grāmatā "Žemės akys". Tulk. Eugenijus Matuzevičius. Vilnius: Vaga.
1999:
dzejoļi ukraiņu valodā latviešu autoru dzejas antoloģijā "З латвійського берега". Tulk. Юрій Завгородній. Київ: 1999.
2018: "Anyta" (romāns "Vīramāte" lietuviešu valodā). Tulk. Bronė Balčienė. Vilnius: Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla.

Tulkojumi

No lietuviešu valodas
1968: Alfons Maldonis (Alfonsas Maldonis) "Aug koki", arī sakārtotāja un priekšvārda autore (Liesma).
1970: Mīkols Sluckis (Mykolas Sluckis) "Ceļojums uz pilsētu", stāstu izlase bērniem, tulkojusi kopā ar Alfonu Sukovski (Liesma).
1971: Justins Marcinkevičs "Mindaugs" (Justinas Marcinkevičius "Mindaugas"), drāma (Liesma).
1971: Justins Marcinkevičs "Vai, vai, vai, cik auksti!" (Justinas Marcinkevičius "U-ti-ti-ti, šalta"), dzejoļi bērniem (Liesma).
1971: Vītauts Bubnis "Arberona" (Vytautas Bubnys "Arberonas") (Liesma).
1973:
Vincs Mikolaitis-Putins (Vincas Mykolaitis-Putinas) "Esības stunda", sakārtojusi kopā ar Alfonsu Maldoni (Liesma).
1973: Vītauts Bubnis "Vaina" (Vytautas Bubnys "Kalte") (Liesma).
1974: Salomēja Nēris "Egle – zalkšu karaliene" (Salomėja Nėris "Egle žalčiu karaliene") (Liesma).
1974: Justins Marcinkevičs "Katedrāle" (Justinas Marcinkevičius "Katedra"), drāma (Liesma).
1974: Jozs Aputis (Juozas Aputis) "Pamalē skrien meža cūkas" (Liesma).
1977: Vītauts Bubnis "Zem vasaras debesīm" (Vytautas Bubnys "Po vasaros dangum") (Liesma).
1977: Aļģimants Baltaķis "Pazemes upes" (Algimantas Baltakis "Požeminės upės"), atdzejojusi kopā ar Liju Brīdaku un Ojāri Vācieti) (Liesma).
1978: Vītauts Bubnis "Baltais vējš" (Vytautas Bubnys "Baltas vejas") (Liesma).
1980: Justins Marcinkevičs "Mažvīds" (Justinas Marcinkevičius "Mažvydas"), drāma (Liesma).
1980: Romualds Lankausks "Negaidīta cerību piepildīšanās" (Romualdas Lankauskas "Netikėtų išsipildymų valanda"), kopā ar S. Avotiņu (Liesma).
1982: Violeta Paļčinskaite "Ri-ku ta-ku" (Violeta Palčinskaitė "Ri-ku ta-ku"), divdaļīga pasaku luga bērniem (Liesma).
1982: Vītauts Bubnis "Nesēto rudzu ziedēšana" (Vytautas Bubnys "Nesėtų rugių žydėjimas") (Liesma).
1983: Sauļus Šaltenis "Riekstu maize" (Saulius Šaltenis "Riešta duona"), kopā ar S. Avotiņu-Šliseri (Liesma).
1983: Vītauts Bubnis "Alkanā zeme" (Vytautas Bubnys "Alkana žeme") (Liesma).
1986: Aļģimants Bučis "Ienaidnieks tikai taviem ienaidniekiem" (Algimantas Bučys "Tik priešas tavo priešams" (Liesma).
1987: Jozs Ņekrošus "Četri vārdi" (Juozas Nekrošius "Keturi žodžiai"), dzejoļi bērniem (Liesma).
1987: Justīns Marcinkevičs "Dienasgrāmata bez datumiem" (Justinas Marcinkevičius "Dienoraštis bė datu") (Liesma).
1987: Alfonss Maldonis "Tuvošanās" (Alfonsas Maldonis "Rinktiniai raštai"), arī sakārtotāja (Liesma).
1990: Vītauts Martinkus "Medības liegumā" (Vytautas Martinkus "Medžiokle draustinyje") (Sprīdītis).
2005: Justins Marcinkevičs "Carmina minora" (Justinas Marcinkevičius "Carmina minora") (Tapals).
2006: Kazis Almēns "Pļaujas laiks" (Kazys Almenas "Piuties metas") (Nordik).
2010: Ķēstutis Kasparavičs "Zaķis Lielais Burkāns" (Kęstutis Kasparavičius "Kiškis Morkus Didysis"), grāmata bērniem (Zvaigzne ABC).
2010: Ķēstutis Kasparavičs "Pazudusī glezna" (Kęstutis Kasparavičius "Dingęs paveikslas"), grāmata bērniem (Zvaigzne ABC).
2011: Andrus Užkalnis "Anglija: cilvēki un viņu valsts" (Andrius Užkalnis "Anglija") (Zvaigzne ABC).
2011: Justīns Marcinkēvičs "Lidojošās priedes" (Justinas Marcinkevičius "Skrendančios pušys"), dzejas izlase, arī sakārtotāja (Mansards).
2011: Petrs Cvirka "Mazais un lielais"; Antans Vaičulaitis "Ziemeļniece"; Jurģis Savickis "Sarkanās kurpītes" izlasē "Lietuviešu zelta stāsti" (Lauku Avīze).
2013: Vītauts Bubnis "Krustā sistais balodis" (Vytautas Bubnys "Balandžio plastėjime") (Lauku Avīze).
2014: Vitauts Sirijos Gira "Sarkankoka paradīze" (Vitauts Sirijos Gira "Raudonmedžio rojus") (Lauku Avīze).
2015: Romualds Granausks "Migla virs ielejām" (Romualdas Granauskas "Rūkas virš slėnių") (Lauku Avīze).
2015: Alvids Šlepiks "Mans vārds ir Marīte" (Alvydas Šlepikas "Mano vardas – Marytė") (Lauku Avīze).

No krievu valodas

1949: Valentīna Osejeva (Валентина Осеева) "Rudais runcis", stāsts bērniem (Latvijas Valsts izdevniecība).
1950: Valentīna Osejeva "Burvju vārdiņš" (Валентина Осеева "Волшебное слово"), stāsts bērniem (Latvijas Valsts izdevniecība).
1952: Jakovs Apuškins (Яков Апушкин) "Mistera Higsa portrets", viencēliens (Latvijas Valsts izdevniecība).
1954: Cžou Li-bo (ķīniešu rakstnieks) "Viesulis", kopā ar Zinu Līci (Latvijas Valsts izdevniecība).
1955: Li Gi Jens (korejiešu rakstnieks) "Zeme", kopā ar Zinu Līci (Latvijas Valsts izdevniecība).
1956: Konstantīns Fedins "Pilsētas un gadi" (Константин Федин "Города и годы") (Latvijas Valsts izdevniecība).
1959: Aleksandrs Mališkins "Nomales ļaudis" (Александр Малышкин "Люди из захолустья") (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: Leonīds Solovjovs "Stāsts par Hodžu Nasredinu" (Леонид Соловьев "Повесть о Ходже Насреддине"), 2 sējumos, kopā ar M. Mencendorfu (Daina Avotiņa tulkojusi 2. sējumu "Apburtais princis") (Latvijas Valsts izdevniecība).
1962: Konstantīns Fedins "Brāļi" (Константин Федин "Братья") (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: Jūlijs Čepurins (Юлий Чепурин) "Dzīves saimnieki", drāma, tulkojusi I. Veide, dzejoļus un dziesmas atdzejojusi Daina Avotiņa (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: Sergejs Voroņins "Divas dzīves" (Сергей Воронин "Две жизни") (Latvijas Valsts izdevniecība).
1965: Vasilijs Titovs "Kad lapas krīt…" (Василий Титов "Когда опадают листья") (Liesma).
1966: Vera Panova (Верa Панова) "Serjoža; Vaļa; Volodja; Jevdokija" (Liesma).
1969: Gevorgs Emins (Գևորգ Էմին) "Septiņas dziesmas par Armēniju" (Liesma); papildināts izdevums 1985 (Liesma).
1974: "Svēta ir tava zeme", armēņu dzejas izlase, kopā ar citiem atdzejotājiem, arī sakārtotāja un ievada autore (Liesma).
1974: Mihails Ļermontovs (Михаил Лермонтов) "Lirika", dzejas izlase, kopā ar citiem atdzejotājiem (Liesma).
1976–1978: "Krievu padomju dzeja", antoloģija 2 sējumos, kopā ar citiem atdzejotājiem, arī redkolēģijas locekle (Liesma).
1981: Sergejs Zaligins "Komisija" (Сергей Залыгин "Комиссия") (Liesma).
1987: Bella Ahmaduļina (Белла Ахмадулина) "Noslēpums", dzejas izlase, kopā ar citiem atdzejotājiem (Liesma).

No vācu valodas
1975:
Rainers Marija Rilke (Rainer Maria Rilke) "Lirika", atdzejojusi kopā ar Māri Čaklo un Valdi Bisenieku, arī sakārtotāja kopā ar Māri Čaklo (Liesma).

No moldāvu valodas
1973:
Viktors Teleuke "Saules statujas" (Victor Teleucă "Statui solare"), atdzejojusi kopā ar Olgu Lisovsku un Imantu Ziedoni (Liesma).

Citi darbi

Izdevniecībā "Liesma" aizsākusi jaunākās dzejas antoloģiju “Dzejas diena” (iznāca kopš 1967. gada).
1966:
sakārtojusi dzejas izlasi "Pie draugu avota: runā Moldāvijas dzejnieki" (Liesma).
1968: kopā ar Vitautu Ļūdēnu sakārtojusi latviešu dzejnieku darbu izlasi "Zvani" lietuviešu valodā – "Varpai. Latvių poezija" (sud. Daina Avuotinia, Vytautas Liūdenas) (Vilnius: Vaga).
1969:
sakārtojusi Jāņa Sudrabkalna dzejas izlasi "Osis logā", arī pēcvārda autore (Liesma).
1971: "Latvijas Padomju Rakstnieku Savienība piecos gados (1966–1970): izdevums rakstnieku VI kongresam", sastādītāji: Imants Auziņš, Daina Avotiņa, Česlavs Kindzulis.
1980: "Plecu pie pleca: veltījums Latvijas Padomju rakstnieku savienības četrdesmitgadei", redkolēģijas locekle (Liesma).

1981–1985: Jānis Jaunsudrabiņš "Kopoti raksti 15 sējumos", redkolēģijas locekle (Liesma).
1992: kopā ar Baibu Peteri – autore krievu-latviešu-lietuviešu-igauņu-angļu valodas vārdnīcai "Русско-латышско-литовско-эстонско-английский словарь". Рига: Эндо.

Komponēti darbi

Dziesmas ar Dainas Avotiņas dzeju un atdzejojumiem komponējuši Alvils Altmanis, Ilona Breģe, Juris Broks, Pauls Dambis, Georgs Dovgjallo, Romualds Jermaks, Aldonis Kalniņš, Juris Kalsons, Valters Kaminskis, Andris Kristons, Aleksandrs Kublinskis, Jānis Ķepītis, Māris Lasmanis, Zigismunds Lorencs, Zigfrīds Miglinieks, Raimonds Pauls, Viktors Pizāns, Edgars Račevskis, Ģederts Ramans, Jānis Sildegs, Ādolfs Skulte, Ivars Vīgners, Ruta Vintule un citi komponisti.
Citātu galerija

Par Dainas Avotiņas daiļradi

"Dainas Avotiņas dzejai un prozas darbiem raksturīga liriska ievirze. Dzejā (krājumos "Vērmeļu vīns", 1967, "Delnā kā bezdelīdzēns", 1971) dominē mīlestības pārdzīvojumi, sievietes iekšējās pasaules atklāsme. Stāstā "Zuze" (1973), romānu triloģijā "Celmi pie upes" (1978), "Pāri akacim" (1983), "Nāk diena pēc dienas" (1990) darbība risinās galvenokārt Latvijas laukos pirms 2. pasaules kara, kara laikā un pirmajos pēckara gados, bet nabadzīgs Kurzemes zvejniekciems ar tā ļaudīm tēlots romānā diloģijā "Saksiņu vējos. Akmens enkurs" (1976, kopā ar A. Šliseru). Prozas darbos plaši izmantoti metaforizēti un personificēti dabas priekšstati, kas palīdz atklāt raksturu psiholoģiju un personāža savstarpējās attieksmes. Ceļojuma piezīmēs "Vakaru valodas" (1968) liriskas pārdomas par iespaidiem Lietuvā, tās kultūru, vēsturi, cilvēkiem. Aprakstu grāmatā "Baltijas toverī sālīti..." (1973, kopā ar J. Peteru) stāstīts par redzēto un izjusto Vidzemes jūrmalciemā, tā ļaužu dzīvi agrāk un mūsu dienās."

Ābola, Mirdza. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

"Daudzpusība un aktīva attieksme pret vēroto un pārdzīvoto ir Dainas Avotiņas literārās darbības būtiskākā iezīme. Katra grāmata ienes viņas daiļradē kaut ko jaunu. Dažreiz veiksmīgu, dažreiz mazāk veiksmīgu, bet allaž vēl nebijušu. Tāpat kā viņas literārie varoņi, arī rakstniece pati neatlaidīgi meklē sevi jaunas vērtības. Atrast sevi – tas Dainai Avotiņai nozīmē atrast jaunu, dziļāku un pilnīgāku skatījumu uz mūsu šodienas dzīvi un cilvēkiem, uz viņu pārdzīvojumu pasauli un savstarpējām attiecībām. Virziens ir pareizs. Tikai jāatbrīvojas no tieksmes uz sentimentalitāti, jāpārvar vēlēšanās rakstīt ātri un līdz ar to nereti pavirši, jāpalielina distance starp sevi un saviem varoņiem. Tas rakstniecei ir pa spēkam, tāpat kā bijis pa spēkam ar savu līdzšinējo daiļradi iedibināt sev savdabīgu un paliekamu vietu mūsu šodienas latviešu padomju literatūrā."

Gudriķe, Biruta. Atrast sevi. Karogs, 1977, Nr. 2, 147. lpp.
SaiknesJānis Lejiņš (1954) - Brālis
Nodarbesdzejniece
rakstniece
prozaiķe
redaktore
Dzimšanas laiks/vieta04.11.1926
Valmiera
Valmiera
IzglītībaBejas pamatskola
Alūksne
Alūksne, Alūksnes novads

Lugažu pamatskola
Valka
Valka, Valkas novads

Augšgaujas pamatskola
Gaujiena
Gaujiena, Gaujienas pagasts, Apes novads

Gaujienas vidusskola
Gaujiena
Gaujiena, Gaujienas pagasts, Apes novads

nezināms – 1947
Rīgas 3. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010

1947 – 1951
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa. Vēlāk pāriet uz neklātieni un no 4. kursa izstājas.

Darbavieta1951 – 1964
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050

Redaktore.


1964 – 1967
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Orģināldaiļliteratūras redakcijas vadītāja.

1967 – 1968
Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Rīga
Rīga
Galvenā redaktora vietniece.

1968 – 1972
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Literatūras propagandas biroja izveidotāja un vadītāja.


1976 – 1980
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Valdes sekretāre.
Dalība organizācijās1955 – 1990
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)

Biedre.


1965 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedre.


1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedre
Ceļojums1972
Polija
Poland

00.06.1985 – 00.07.1985
Ungārija
Hungary
ApbalvojumiViļa Lāča prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Saksiņu vējos. Akmens enkurs".
1977

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1986

Lietuvas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1987

Ordeņa “Par nopelniem Lietuvas labā” Virsnieka krusts
2008

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2014. gada 23. oktobra lēmumu. Ordenis pasniegts 2015. gada 23. maijā Staiceles pagastā, Alojas novadā.
IV šķira
2014

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Valmiera
(Valmiera)
04.11.1926Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Alūksne
(Alūksne, Alūksnes novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
3Valka
(Valka, Valkas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
4Gaujiena
(Gaujiena, Gaujienas pagasts, Apes novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
5Gaujiena
(Gaujiena, Gaujienas pagasts, Apes novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
6Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010)
1947IzglītībaĒka, māja
7Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1947 - 1951IzglītībaĒka, māja
8Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1951 - 1964DarbavietaĒka, māja
9Rīga
(Rīga)
1967 - 1968DarbavietaPilsēta
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1968 - 1972DarbavietaĒka, māja
11Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1976 - 1980DarbavietaĒka, māja
12Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1964 - 1967DarbavietaĒka, māja
13Polija
(Poland)
1972CeļojumsValsts
14Ungārija
(Hungary)
01.06.1985 - 01.07.1985CeļojumsValsts
15Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1965 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
16Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990Dalība organizācijāsĒka, māja
Daina Avotiņa dzimusi 1926. gada 4. novembrī Valmierā mežsarga ģimenē, agrā bērnībā zaudējusi māti. Mācījusies Bejas, Ingažu, Augšgaujas pamatskolā, Gaujienas vidusskolā. 1947. gadā beigusi Rīgas 3. vidusskolu, līdz 1951. gadam studējusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā, studijas nav pabeigusi. 1951. gadā sākusi strādāt Latvijas Valsts izdevniecībā (no 1966. gada “Liesma”) par redaktori (1951–1964), vadījusi izdevniecības Oriģināldaiļliteratūras redakciju (1964–1967), aizsākusi jaunākās dzejas antoloģiju “Dzejas diena” (iznāca kopš 1967. gada). No 1967. līdz 1968. gadam bijusi laikraksta “Literatūra un Māksla” galvenā redaktora vietniece. No 1968. gadā strādājusi Rakstnieku savienībā, izveidojusi un vadījusi Rakstnieku savienības Literatūras propagandas biroju, organizējusi Dzejas dienas, no 1976. līdz 1980. gadam bijusi Rakstnieku savienības valdes sekretāre. Veicinājusi latviešu un lietuviešu savstarpējos kultūras sakarus, rakstījusi par Lietuvu, tulkojusi daudzu lietuviešu rakstnieku darbus.

Sākotnēji publicējusi tulkojumus, pirmā tulkotā grāmata – krievu rakstnieces Valentīnas Osejevas stāsts bērniem “Rudais runcis” izdots Latvijas Valsts izdevniecībā 1949. gadā.

Dainas Avotiņas pirmā literārā publikācija – dzejolis “Viņš mīl?” žurnāla “Karogs” 1954. gada septembra numurā. Vienpadsmit gadus vēlāk iznāk pirmā dzejas grāmata “Magoņu vasara” (1965), tai seko vēl deviņi krājumi un izlases: “Vērmeļu vīns” (1967), “Akmens ziedēšana” (1969), “Delnā kā bezdelīdzēns” (1971), “Mazās ostas” (1974), “Caunas pēdu raksts” (1979), “Dadžu vijoles” (1981), “Ērģeles naktī” (1986), “Zem cīruļspārna...” (1992) un “Tikšanās” (2012).

1970. gadā iznāk Dainas Avotiņas pirmā prozas grāmata “Nenogaliniet stirnu...”, turpmākajos gados tai seko vairāk nekā 20 grāmatu, to vidū liriskais stāsts “Zuze” (1973), romānu triloģija “Celmi pie upes”, “Pāri akacim”, “Nāk diena pēc dienas” (1978–1990). Kopš gadsimtu mijas publicēts plašs prozas darbu klāsts, to vidū romāni “Nesalauztā” (1999), “Kapteiņa Jēka mīlestība” (2000), “Zudībās atrastais” (2004), “Vīramāte” (2011), triloģija “Kad lausks cērt”, “Jūlija”, “Rūdis” (2011–2014), romāni “Divas koka karotes un roze” (2015), “Nezūdošā vērtība” (2016), “Liktenim tīk pajokot” (2017), “Likteņmezgli” (2017),“Tāds laimīgs cilvēks” (2018) un “Ceļā” (2020).

Šogad iznākusi Dainas Avotiņas jaunākā grāmata – stāstu izlase “Debesis visur vienādas”, par kuru tās izdevējs “Zvaigzne ABC” raksta: “Savā jaunajā grāmatā literatūras vecmeistare Daina Avotiņa apkopojusi stāstus un garstāstus, kas vēsta par dažādiem laikposmiem mūsu tautas dzīvē. Taču neatkarīgi no tā, vai stāstu darbība notiek cariskās Krievijas un kara laikā, padomju gados un mūsdienās, vai tajos ievītas visskarbākās sižeta līnijas vai smalki humora pavedieni, stāsti pauž autores viedo skatījumu uz cilvēka dzīves pamatvērtībām, kuras ir tikpat paliekošas kā debesis virs galvas.”

Līdzās daiļprozai Daina Avotiņa publicējusi arī ceļojumu piezīmes, aprakstus, literārus portretus, atmiņas. Īpaši jāizceļ viņas sakārtotā un komentētā sarakste grāmatās “Mani spēka pīlāri: vēstules un mazi atmiņu komentāri” (sarakste ar Imantu Ziedoni un Ojāru Vācieti, 2015), “Paliekoši uzzibsnījumi: laikabiedru vēstules un atmiņu kripatas” (2017) un ”Soliņš pie Salacas” (sarakste ar lietuviešu dzejnieku Alfonu Maldoni, 2018).

Dainas Avotiņas darbi tulkoti lietuviešu, moldāvu, ukraiņu, krievu un citās valodās. Lietuviski tulkots liriskais stāsts ”Zuze” (“Pamotė”, 1978) un romāns “Vīramāte” (“Anyta”, 2018). Maskavā izdotas dzejas izlases “Цветение камня” (“Akmens ziedēšana”, 1973) un “Малые гавани” (“Mazās ostas”, 1982) un kopā ar Alfrēdu Šliseru sarakstītais romāns “Akmens enkurs” (“Каменный якорь”, 1979).

Dziesmas ar Dainas Avotiņas dzeju un atdzejojumiem komponējuši Alvils Altmanis, Ilona Breģe, Juris Broks, Pauls Dambis, Georgs Dovgjallo, Romualds Jermaks, Aldonis Kalniņš, Juris Kalsons, Valters Kaminskis, Andris Kristons, Aleksandrs Kublinskis, Jānis Ķepītis, Māris Lasmanis, Zigismunds Lorencs, Zigfrīds Miglinieks, Raimonds Pauls, Viktors Pizāns, Edgars Račevskis, Ģederts Ramans, Jānis Sildegs, Ādolfs Skulte, Ivars Vīgners, Ruta Vintule un citi komponisti. Plašu popularitāti ieguvis Raimonda Paula komponētais “Dziesmu cikls ar Dainas Avotiņas vārdiem” (“Vientulība”, “Nenopūt sveci”, “Ērģeles naktī”, “Zvani”, “Ne jau es...”) Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka izpildījumā skaņuplatē “Kurzeme” (1972).

Kā rakstījusi literatūrzinātniece Mirdza Ābola, “Dainas Avotiņas dzejai un prozas darbiem raksturīga liriska ievirze. Dzejā dominē mīlestības pārdzīvojumi, sievietes iekšējās pasaules atklāsme. Prozas darbos plaši izmantoti metaforizēti un personificēti dabas priekšstati, kas palīdz atklāt raksturu psiholoģiju un personāža savstarpējās attieksmes. Ceļojuma piezīmēs “Vakaru valodas” (1968) liriskas pārdomas par iespaidiem Lietuvā, tās kultūru, vēsturi, cilvēkiem. Aprakstu grāmatā "Baltijas toverī sālīti..." (1973, kopā ar Jāni Peteru) stāstīts par redzēto un izjusto Vidzemes jūrmalciemā, tā ļaužu dzīvi agrāk un mūsu dienās”.

Vērienīgs un nozīmīgs ir Dainas Avotiņas tulkojumu klāsts, īpaši no lietuviešu valodas: Vītauta Bubņa, Justīna Marcinkeviča, Salomējas Nēris, Joza Apuša, Vinca Mikolaiša-Putina, Alfonda Maldoņa, Mīkola Slucka, Alvida Šlepika, Romualda Granauska, Ķēstuša Kasparaviča un citu autoru darbi. Atdzejojusi arī no krievu (Mihails Ļermontovs), vācu (Rainers Marija Rilke) un moldāvu valodas (izlase “Pie draugu avota”, 1966).

1977. gadā Daina Avotiņa saņēmusi Viļa Lāča prēmiju par romānu (kopā ar Alfrēdu Šliseru) “Saksiņu vējos. Akmens enkurs”. Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1986), Lietuvas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1987). 2008. gadā apbalvota ar ordeņa “Par nopelniem Lietuvas labā” Virsnieka krustu, 2014. gadā – ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira).

Informāciju 2021. gada 4. novembrī apkopoja pētnieks Jānis Oga.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.