Daina Avotiņa

Daina Avotiņa dzimusi 1926. gada 4. novembrī Valmierā mežsarga ģimenē, agrā bērnībā zaudējusi māti. Mācījusies Bejas, Ingažu, Augšgaujas pamatskolā, Gaujienas vidusskolā. 1947. gadā beigusi Rīgas 3. vidusskolu, līdz 1951. gadam studējusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā, studijas nav pabeigusi. 1951. gadā sākusi strādāt Latvijas Valsts izdevniecībā (no 1966. gada “Liesma”) par redaktori (1951–1964), vadījusi izdevniecības Oriģināldaiļliteratūras redakciju (1964–1967), aizsākusi jaunākās dzejas antoloģiju “Dzejas diena” (iznāca kopš 1967. gada). No 1967. līdz 1968. gadam bijusi laikraksta “Literatūra un Māksla” galvenā redaktora vietniece. No 1968. gadā strādājusi Rakstnieku savienībā, izveidojusi un vadījusi Rakstnieku savienības Literatūras propagandas biroju, organizējusi Dzejas dienas, no 1976. līdz 1980. gadam bijusi Rakstnieku savienības valdes sekretāre. Veicinājusi latviešu un lietuviešu savstarpējos kultūras sakarus, rakstījusi par Lietuvu, tulkojusi daudzu lietuviešu rakstnieku darbus.

Sākotnēji publicējusi tulkojumus, pirmā tulkotā grāmata – krievu rakstnieces Valentīnas Osejevas stāsts bērniem “Rudais runcis” izdots Latvijas Valsts izdevniecībā 1949. gadā.

Dainas Avotiņas pirmā literārā publikācija – dzejolis “Viņš mīl?” žurnāla “Karogs” 1954. gada septembra numurā. Vienpadsmit gadus vēlāk iznāk pirmā dzejas grāmata “Magoņu vasara” (1965), tai seko vēl deviņi krājumi un izlases: “Vērmeļu vīns” (1967), “Akmens ziedēšana” (1969), “Delnā kā bezdelīdzēns” (1971), “Mazās ostas” (1974), “Caunas pēdu raksts” (1979), “Dadžu vijoles” (1981), “Ērģeles naktī” (1986), “Zem cīruļspārna...” (1992) un “Tikšanās” (2012).

1970. gadā iznāk Dainas Avotiņas pirmā prozas grāmata “Nenogaliniet stirnu...”, turpmākajos gados tai seko vairāk nekā 20 grāmatu, to vidū liriskais stāsts “Zuze” (1973), romānu triloģija “Celmi pie upes”, “Pāri akacim”, “Nāk diena pēc dienas” (1978–1990). Kopš gadsimtu mijas publicēts plašs prozas darbu klāsts, to vidū romāni “Nesalauztā” (1999), “Kapteiņa Jēka mīlestība” (2000), “Zudībās atrastais” (2004), “Vīramāte” (2011), triloģija “Kad lausks cērt”, “Jūlija”, “Rūdis” (2011–2014), romāni “Divas koka karotes un roze” (2015), “Nezūdošā vērtība” (2016), “Liktenim tīk pajokot” (2017), “Likteņmezgli” (2017),“Tāds laimīgs cilvēks” (2018) un “Ceļā” (2020).

2021. gadā iznākusi Dainas Avotiņas jaunākā grāmata – stāstu izlase “Debesis visur vienādas”, par kuru tās izdevējs “Zvaigzne ABC” raksta: “Savā jaunajā grāmatā literatūras vecmeistare Daina Avotiņa apkopojusi stāstus un garstāstus, kas vēsta par dažādiem laikposmiem mūsu tautas dzīvē. Taču neatkarīgi no tā, vai stāstu darbība notiek cariskās Krievijas un kara laikā, padomju gados un mūsdienās, vai tajos ievītas visskarbākās sižeta līnijas vai smalki humora pavedieni, stāsti pauž autores viedo skatījumu uz cilvēka dzīves pamatvērtībām, kuras ir tikpat paliekošas kā debesis virs galvas.”

Līdzās daiļprozai Daina Avotiņa publicējusi arī ceļojumu piezīmes, aprakstus, literārus portretus, atmiņas. Īpaši jāizceļ viņas sakārtotā un komentētā sarakste grāmatās “Mani spēka pīlāri: vēstules un mazi atmiņu komentāri” (sarakste ar Imantu Ziedoni un Ojāru Vācieti, 2015), “Paliekoši uzzibsnījumi: laikabiedru vēstules un atmiņu kripatas” (2017) un ”Soliņš pie Salacas” (sarakste ar lietuviešu dzejnieku Alfonu Maldoni, 2018).

Dainas Avotiņas darbi tulkoti lietuviešu, moldāvu, ukraiņu, krievu un citās valodās. Lietuviski tulkots liriskais stāsts ”Zuze” (“Pamotė”, 1978) un romāns “Vīramāte” (“Anyta”, 2018). Maskavā izdotas dzejas izlases “Цветение камня” (“Akmens ziedēšana”, 1973) un “Малые гавани” (“Mazās ostas”, 1982) un kopā ar Alfrēdu Šliseru sarakstītais romāns “Akmens enkurs” (“Каменный якорь”, 1979).

Dziesmas ar Dainas Avotiņas dzeju un atdzejojumiem komponējuši Alvils Altmanis, Ilona Breģe, Juris Broks, Pauls Dambis, Georgs Dovgjallo, Romualds Jermaks, Aldonis Kalniņš, Juris Kalsons, Valters Kaminskis, Andris Kristons, Aleksandrs Kublinskis, Jānis Ķepītis, Māris Lasmanis, Zigismunds Lorencs, Zigfrīds Miglinieks, Raimonds Pauls, Viktors Pizāns, Edgars Račevskis, Ģederts Ramans, Jānis Sildegs, Ādolfs Skulte, Ivars Vīgners, Ruta Vintule un citi komponisti. Plašu popularitāti ieguvis Raimonda Paula komponētais “Dziesmu cikls ar Dainas Avotiņas vārdiem” (“Vientulība”, “Nenopūt sveci”, “Ērģeles naktī”, “Zvani”, “Ne jau es...”) Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka izpildījumā skaņuplatē “Kurzeme” (1972).

Kā rakstījusi literatūrzinātniece Mirdza Ābola, “Dainas Avotiņas dzejai un prozas darbiem raksturīga liriska ievirze. Dzejā dominē mīlestības pārdzīvojumi, sievietes iekšējās pasaules atklāsme. Prozas darbos plaši izmantoti metaforizēti un personificēti dabas priekšstati, kas palīdz atklāt raksturu psiholoģiju un personāža savstarpējās attieksmes. Ceļojuma piezīmēs “Vakaru valodas” (1968) liriskas pārdomas par iespaidiem Lietuvā, tās kultūru, vēsturi, cilvēkiem. Aprakstu grāmatā "Baltijas toverī sālīti..." (1973, kopā ar Jāni Peteru) stāstīts par redzēto un izjusto Vidzemes jūrmalciemā, tā ļaužu dzīvi agrāk un mūsu dienās”.

Vērienīgs un nozīmīgs ir Dainas Avotiņas tulkojumu klāsts, īpaši no lietuviešu valodas: Vītauta Bubņa, Justīna Marcinkeviča, Salomējas Nēris, Joza Apuša, Vinca Mikolaiša-Putina, Alfonda Maldoņa, Mīkola Slucka, Alvida Šlepika, Romualda Granauska, Ķēstuša Kasparaviča un citu autoru darbi. Atdzejojusi arī no krievu (Mihails Ļermontovs), vācu (Rainers Marija Rilke) un moldāvu valodas (izlase “Pie draugu avota”, 1966).

1977. gadā Daina Avotiņa saņēmusi Viļa Lāča prēmiju par romānu (kopā ar Alfrēdu Šliseru) “Saksiņu vējos. Akmens enkurs”. Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1986), Lietuvas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1987). 2008. gadā apbalvota ar ordeņa “Par nopelniem Lietuvas labā” Virsnieka krustu, 2014. gadā – ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira). 2022. gadā saņēmusi LALIGABA Mūža balvu Latvijas literatūrā.

Informāciju 2022. gada 30. aprīlī apkopoja pētnieks Jānis Oga.