Darbi: Darba autors (3); Recepcijas persona (1)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Bonifācijs Daukšts |
|---|---|
| Papildu vārdi | Bonifacijs Daukšts |
| Pseidonīms | Aivars Mazurs, A. Ozols, Dziga Vertovs, Kunis Knuts, Padsmitnieks, Aglonas lielhercogs |
| Saite | http://www.bonis.lv |
| Kopsavilkums | Bonifācijs Daukšts (1950) – vēsturnieks, diplomāts, literāts, tulkotājs, publicists. Dzeja publicēta periodikā, jauno autoru dzejas krājumā "Acis" (1981), izdota autorizdevumos nelielos metienos. Atdzejojis no krievu valodas Mihaila Ļermontova, Vladimira Nabokova un Sergeja Jeseņina darbus. Publicējis pētījumus un rakstus par vēsturi, darbojies Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijā. |
| Personiska informācija | Mācījies Aizpuriešu pamatskolā. 1962–1969: mācījies Aglonas vidusskolā. 1969–1974: studējis vēsturi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. 1974–1977: strādājis par vēstures skolotāju Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Rīgas pilsētas 16. profesionāli tehniskajā skolā, Rīgas 4. vakara (maiņu) vidusskolā. 1977–1992: Latvijas Valsts universitātes PSRS vēstures katedras pasniedzējs, vēlāk lektors Vissavienības Politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskajā nodaļā (t.s. Zinību biedrībā). 1991–1994: beidzis Latvijas Valsts universitātes aspirantūru ar aizstāvēšanai sagatavotu disertāciju par PSRS un Latvijas Republikas attiecību problēmām 20. gadsimta 30. gados. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbībā epizodiski iesaistījies jau kopš tās atjaunošanas sākotnes, bet oficiāli pilnā slodzē strādājis no 1991. gada sākuma; bijis Ārlietu ministrijas nodaļas, departamenta vadītājs, eksperts-padomnieks Latvijas Republikas delegācijā sarunās ar Krieviju par tās bruņoto spēku izvešanu no Latvijas teritorijas. 1995–1999: padomnieks Latvijas vēstniecībā Austrijā (Vīnē), līdztekus padomnieks arī Šveicē, Lihtenšteinā, Slovēnijā, Slovākijā un pagaidu pilnvarotais lietvedis Ungārijā, Latvijas pārstāvis ANO Atomaģentūrā Vīnē (IAEO) un pirmais sekretārs EDSO. 2003–2007: padomnieks un misijas vadītāja vietnieks Latvijas vēstniecībā Lietuvas Republikā. Pēc tam – ārštata padomnieks Ārlietu ministrijā. Zinātnisko un diplomāta kvalifikāciju paaugstinājis Ķīnas Ārlietu augstākajā (Džou Eņ Laja) skolā Pekinā (2001), kā arī augstāko amatpersonu kursos Gārmišā-Partenkirhenā (Vācijā) un citur. 2014–2019: Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas loceklis. kopš 2019: Publiskās atmiņas centra zinātniskās padomes loceklis. Dalība sabiedriskās organizācijāsKopš 20. gs. 90. gadu sākuma aktīvi darbojies nevaldības organizācijās.1992: ievēlēts par jaunizveidotā Baltijas un Ziemeļu valstu vēstures un politikas pētījumu centra viceprezidentu. Kopš 2003: Baltijas–Ziemeļu pētījumu centra prezidents Kopš 2009: Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) valdes priekšsēdētāja vietnieks. 2015: iecelts par neatkarīgās Užupes Republikas (Užupio Respublika Lietuvā) – ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Kairos – Skaistajos mirkļos. |
| Profesionālā darbība | Pirmā publikācija – dzejolis "Mēnessērdzīga dziesmiņa" ("Literatūra un Māksla", 1976, 3. jūlijā).DzejaDzeja publicēta periodikā, jauno autoru dzejas krājumā "Acis" (1981), izdota autorizdevumos nelielos metienos.2001: Ķīnas pārlidojumi. 2002: Turcijas cikls. 2005: Pago Pago: 1995–2005. 2006: Trauslā viela (izdots Viļņā). Darbu tulkojumi citās valodāsBonifacijus Daukštas. Knyga “Trapioji materija”, Vilnius, 2006. (“Trauslā viela” lietuviešu valodā, atdzejojusi Dzintra Elgas Irbyte.)Atdzejojumi1984: atdzejojis no krievu valodas dzejoļus un poēmas Mihaila Ļermontova Kopotu rakstu 1. un 2. sējumā (Liesma). 1984:: atdzejojis no ukraiņu valodas latviski ukraiņu dzejnieku darbus izlasē "Iet bērni pa Kijevu” (Liesma).Atdzejojis latviski arī Vladimira Nabokova un Sergeja Jeseņina darbus. Emuāra bonis.lv kategorijā "Dzeja" lasāma Bonifācija Daukšta dzeja un atdzeja. Citi darbi2012: Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija (LU Akadēmiskais apgāds).2012: Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām (1929–1940) (LU akadēmiskais apgāds). Darbojies arī kā redaktors un grāmatu sērijas “Mazās vēstures bibliotēkas” redkolēģijas loceklis. |
| Citātu galerija | Par Bonifācija Daukšta dzeju jauno autoru kopkrājumā "Acis" (1981)"Vitāls ir Bonifācija Daukšta dzejas cilvēks. Viņā apvienota dabas izjūta ("Zāļu rāmās, dziestošās, / Dziļās smaržas / ienāks mūsu miestā / Un mani pāršaus."), no senčiem pārmantotais darba tikums un prasme saskatīt skaisto ari ikdienā ("Virtuve / ir šī dzīvokļa skaistākais gadalaiks..."). "Bet rīts? / Rīts ir – gaiši igaunisks / (tiem, kas zina igauņus). / Kluss." Gaiši izskan dzejolis "Latgalē". Tikpat neuzbāzīgi Bonifācija Daukšta dzejā ienāk pilsētas tēls (dzejolis "Pasaule bija mitra no rīta..."). Dzejnieka spalvai labi padodas noskaņu, detaļu zīmējumi. Te palīdz arī labā valodas izjūta."Melgalvs, Māris. Zem četrām acīm. Liesma, 1981, nr. 11. |
| Nodarbes | publicists literāts vēsturnieks diplomāts |
| Dzimšanas laiks/vieta | 12.12.1950 Aglona Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads |
| Izglītība | 1962–1969 Aglonas vidusskola Daugavpils iela 6, Aglona Daugavpils iela 6, Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads, LV-5304 1969–1974 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 studējis vēsturi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē 1991–1994 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 beidzis Latvijas Valsts universitātes aspirantūru, aizstāvējis disertāciju par PSRS un Latvijas Republikas attiecību problēmām 20. gadsimta 30. gados. |
| Darbavieta | Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola vēstures skolotājs Rīgas 4. vidusskola vēstures skolotājs Latvijas PSR Zinību biedrība Lektors Vissavienības Politisko zinību un zinātnes izplatīšanas
biedrības Latvijas republikāniskajā nodaļā (t. s. Zinību biedrībā). 1977 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Latvijas Valsts universitātes PSRS vēstures katedras pasniedzējs 1991–2007 Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-5 no 5.
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Aglona (Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads) | 12.12.1950 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Daugavpils iela 6, Aglona (Daugavpils iela 6, Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads, LV-5304) | 1962 - 1969 | Izglītība | Ēka, māja |
| 3 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1969 - 1974 | Izglītība | Ēka, māja |
| 4 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1991 - 1994 | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1977 | Darbavieta | Ēka, māja |
Bonifācijs Daukšts dzimis 1950. gadā Aglonā, mācījies Aizpuriešu pamatskolā un Aglonas vidusskolā (1962–1969), studējis vēsturi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (1969–1974). No 1974. līdz 1977. gadam strādājis par vēstures skolotāju Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Rīgas pilsētas 16. profesionāli tehniskajā skolā, Rīgas 4. vakara (maiņu) vidusskolā. No 1977. līdz 1992. gadam bijis Latvijas Valsts universitātes PSRS vēstures katedras pasniedzējs, vēlāk – lektors Vissavienības Politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskajā nodaļā (t. s. Latvijas PSR Zinību biedrībā). 1991.–1994. gadā studējis Latvijas Valsts universitātes aspirantūrā un pabeidzis to ar aizstāvēšanai sagatavotu disertāciju par PSRS un Latvijas Republikas attiecību problēmām 20. gadsimta 30. gados.
Bonifācijs Daukšts epizodiski iesaistījies Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbībā jau kopš tās atjaunošanas sākotnes un no 1991. gada sākuma strādājis oficiāli pilnā slodzē – bijis Ārlietu ministrijas nodaļas, departamenta vadītājs, eksperts-padomnieks Latvijas Republikas delegācijā sarunās ar Krieviju par tās bruņoto spēku izvešanu no Latvijas teritorijas; 1995.–1999. gadā – padomnieks Latvijas vēstniecībā Austrijā (Vīnē), līdztekus padomnieks arī Šveicē, Lihtenšteinā, Slovēnijā, Slovākijā un pagaidu pilnvarotais lietvedis Ungārijā, Latvijas pārstāvis ANO Atomaģentūrā Vīnē (IAEO) un pirmais sekretārs EDSO; 2003.–2007. gadā – padomnieks un misijas vadītāja vietnieks Latvijas vēstniecībā Lietuvas Republikā, pēc tam – ārštata padomnieks Ārlietu ministrijā. 2014.–2019. gadā darbojies Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijā, kopš 2019. gada – Publiskās atmiņas centra zinātniskās padomes loceklis.
Kopš 20. gs. 90. gadu sākuma aktīvi darbojies nevaldības organizācijās. 1992. gadā ievēlēts par jaunizveidotā Baltijas un Ziemeļu valstu vēstures un politikas pētījumu centra viceprezidentu, kopš 2003. gada ir Baltijas–Ziemeļu pētījumu centra prezidents un kopš 2009. gada – Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) valdes priekšsēdētāja vietnieks. 2015. gadā iecelts par neatkarīgās Užupes Republikas (Užupio Respublika Lietuvā) – ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Kairos – Skaistajos mirkļos.
Bonifācija Daukšta pirmā literārā publikācija – dzejolis "Mēnessērdzīga dziesmiņa" ("Literatūra un Māksla", 1976, 3. jūlijā). Viņa dzeja publicēta periodikā, jauno autoru dzejas krājumā "Acis" (1981), izdota autorizdevumos nelielos metienos. Atdzejojis no krievu valodas Mihaila Ļermontova, Vladimira Nabokova un Sergeja Jeseņina darbus.
Dzejnieks Māris Melgalvs, recenzējot jauno autoru kopkrājumu "Acis" (1981), rakstījis: "Vitāls ir Bonifācija Daukšta dzejas cilvēks. Viņā apvienota dabas izjūta ("Zāļu rāmās, dziestošās, / Dziļās smaržas / ienāks mūsu miestā / Un mani pāršaus."), no senčiem pārmantotais darba tikums un prasme saskatīt skaisto ari ikdienā ("Virtuve / ir šī dzīvokļa skaistākais gadalaiks..."). "Bet rīts? / Rīts ir – gaiši igaunisks / (tiem, kas zina igauņus). / Kluss." Gaiši izskan dzejolis "Latgalē". Tikpat neuzbāzīgi Bonifācija Daukšta dzejā ienāk pilsētas tēls (dzejolis "Pasaule bija mitra no rīta..."). Dzejnieka spalvai labi padodas noskaņu, detaļu zīmējumi. Te palīdz arī labā valodas izjūta." (Liesma, 1981, nr. 11)
Bonifācijs Daukšts publicējis pētījumus un rakstus par vēsturi, grāmatas “Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija (2012) un “Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām (1929–1940) (2012), darbojas arī kā redaktors un grāmatu sērijas “Mazās vēstures bibliotēkas” redkolēģijas loceklis.
* * *
Bonifācijs Daukšts "Nakts autobuss uz Viļņu"
Autobusā no Rīgas,
aiziet kas naktī uz Viļņu,
gribas uz vientuļām salām,
jūrām,
un nepietiek zviļņu…
– – –
..Nokritīs sveša galva
naktī uz mana pleca,
logā līs tumsas alva,
mēness būs šaurs un lecošs…
Kvēlos aiz austiņas miklas
maza, sprigana sproga…
Rakstīs uz miglaina stikla
pati kaut ko mana roka…
Autobusā uz Viļņu
aizmigšu tauriņa miegā.
Autobusā uz Viļņu
sapņosies Lietuva liegā…
(2019)
Informāciju sagatavoja pētnieks Jānis Oga.
Bonifācijs Daukšts epizodiski iesaistījies Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbībā jau kopš tās atjaunošanas sākotnes un no 1991. gada sākuma strādājis oficiāli pilnā slodzē – bijis Ārlietu ministrijas nodaļas, departamenta vadītājs, eksperts-padomnieks Latvijas Republikas delegācijā sarunās ar Krieviju par tās bruņoto spēku izvešanu no Latvijas teritorijas; 1995.–1999. gadā – padomnieks Latvijas vēstniecībā Austrijā (Vīnē), līdztekus padomnieks arī Šveicē, Lihtenšteinā, Slovēnijā, Slovākijā un pagaidu pilnvarotais lietvedis Ungārijā, Latvijas pārstāvis ANO Atomaģentūrā Vīnē (IAEO) un pirmais sekretārs EDSO; 2003.–2007. gadā – padomnieks un misijas vadītāja vietnieks Latvijas vēstniecībā Lietuvas Republikā, pēc tam – ārštata padomnieks Ārlietu ministrijā. 2014.–2019. gadā darbojies Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijā, kopš 2019. gada – Publiskās atmiņas centra zinātniskās padomes loceklis.
Kopš 20. gs. 90. gadu sākuma aktīvi darbojies nevaldības organizācijās. 1992. gadā ievēlēts par jaunizveidotā Baltijas un Ziemeļu valstu vēstures un politikas pētījumu centra viceprezidentu, kopš 2003. gada ir Baltijas–Ziemeļu pētījumu centra prezidents un kopš 2009. gada – Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) valdes priekšsēdētāja vietnieks. 2015. gadā iecelts par neatkarīgās Užupes Republikas (Užupio Respublika Lietuvā) – ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Kairos – Skaistajos mirkļos.
Bonifācija Daukšta pirmā literārā publikācija – dzejolis "Mēnessērdzīga dziesmiņa" ("Literatūra un Māksla", 1976, 3. jūlijā). Viņa dzeja publicēta periodikā, jauno autoru dzejas krājumā "Acis" (1981), izdota autorizdevumos nelielos metienos. Atdzejojis no krievu valodas Mihaila Ļermontova, Vladimira Nabokova un Sergeja Jeseņina darbus.
Dzejnieks Māris Melgalvs, recenzējot jauno autoru kopkrājumu "Acis" (1981), rakstījis: "Vitāls ir Bonifācija Daukšta dzejas cilvēks. Viņā apvienota dabas izjūta ("Zāļu rāmās, dziestošās, / Dziļās smaržas / ienāks mūsu miestā / Un mani pāršaus."), no senčiem pārmantotais darba tikums un prasme saskatīt skaisto ari ikdienā ("Virtuve / ir šī dzīvokļa skaistākais gadalaiks..."). "Bet rīts? / Rīts ir – gaiši igaunisks / (tiem, kas zina igauņus). / Kluss." Gaiši izskan dzejolis "Latgalē". Tikpat neuzbāzīgi Bonifācija Daukšta dzejā ienāk pilsētas tēls (dzejolis "Pasaule bija mitra no rīta..."). Dzejnieka spalvai labi padodas noskaņu, detaļu zīmējumi. Te palīdz arī labā valodas izjūta." (Liesma, 1981, nr. 11)
Bonifācijs Daukšts publicējis pētījumus un rakstus par vēsturi, grāmatas “Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija (2012) un “Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām (1929–1940) (2012), darbojas arī kā redaktors un grāmatu sērijas “Mazās vēstures bibliotēkas” redkolēģijas loceklis.
* * *
Bonifācijs Daukšts "Nakts autobuss uz Viļņu"
Autobusā no Rīgas,
aiziet kas naktī uz Viļņu,
gribas uz vientuļām salām,
jūrām,
un nepietiek zviļņu…
– – –
..Nokritīs sveša galva
naktī uz mana pleca,
logā līs tumsas alva,
mēness būs šaurs un lecošs…
Kvēlos aiz austiņas miklas
maza, sprigana sproga…
Rakstīs uz miglaina stikla
pati kaut ko mana roka…
Autobusā uz Viļņu
aizmigšu tauriņa miegā.
Autobusā uz Viļņu
sapņosies Lietuva liegā…
(2019)
Informāciju sagatavoja pētnieks Jānis Oga.