Darbi: Darba autors (4); Recepcijas persona (5)
Audio/video: Teicējs (2)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Baiba Kangere |
|---|---|
| Papildu vārdi | Baiba Muzikante |
| Dzimtais vārds | Metuzāle |
| Kopsavilkums | Baiba Kangere (1942) – valodniece, filoloģijas doktore. Rosīgi darbojusies Melburnas latviešu sabiedriskajā dzīvē un jaunatnes audzināšanas darbā. Vairāku lugu autore, tās iestudētas Austrālijā. 1979. gadā Moneša universitātē Melburnā ieguvusi doktora grādu (PhD) latviešu valodā par disertāciju morfēmu struktūra latviešu vārdu veidošana. 1985. gadā izdota monogrāfija "A derivational Dictionary of Latvian’’ ("Latviešu valodas atvasinājumu vārdnīca’’). |
| Personiska informācija | Dzimusi skolotāju ģimenē. 1944: ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju; dzīvoja Valkas nometnē Fišbahā. 1949: izceļoja uz Austrāliju. 1979: pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. 1981: Minsterē apprecējās ar vēsturnieku Kārli Kangeri. Kopš 2008: dzīvo Rīgā. |
| Profesionālā darbība | Veikums valodniecībāPublicējusi zinātniskos rakstus par latviešu valodas morfoloģiju izdevumā ,"Journal of Baltic Studies’’, "Lingua Posnaniensis’’ un citos; 1977, 1979, arī vēlākos gados: piedalījās Baltijas institūta un Stokholmas Universitātes rīkotajās zinātniskās konferencēs ar referātiem par internacionāliem vārdiem latviešu valodā un transivitāti kā noteicēju atvasināšanas procesos.Publicētie darbi valodniecībā 1977: Nemirstības tema Raiņa dzejā, Raiņa un Aspazijas gada grāmata (Vesterosā: RAF), 16-23. 1978: Raiņa slavas dziesma saulei, Raiņa un Aspazijas gada grāmata (Vesterosā: RAF), 98-104. 1979: The Morphological Structure of the Stem of International Words in Latvian, Lingua Posnaniensis (Varšavā-Poznaņā) 22:51-58. 1980: Transitivity as a Determinant of Conjugational Type. Journal of Baltic Studies 11(2): 172-177. 1981: Vowel Shifts in Déverbal Derivatives of Latvian, Lingua Posnaniensis Varšavā-Poznaņā) 24:81-82. 1985: monogrāfija "A derivational Dictionary of Latvian’’ ("Latviešu valodas atvasinājumu vārdnīca’’). 2005: The language situation in Latvia 1850-2004. Journal of Baltic Studies, Volume 36, issue 3, 338-344. 2015: Atmiņas par profesoru Edgaru Dunsdorfu. Latvijas Vēstures institūta žurnāls, Nr. 4, 169-177. 2019: Valsts bez valodas. Valoda un valsts. Valsts valodas komisijas raksti, 10. sēj.; 108-125. Methodological Problems of a Derivational Dictionary of Latvian, MA disertācija, 100 Ip. Morphemic Structure in Latvian Word Formation, PhD disertācija, 93 Ip. Sequence of Affixes in Latvian Word Formation, 12 Ip. A Comparison of Diminutives on the Border Region of Courland and Samogitia, 10 Ip. Austrālijā izrādītas lugas 1964: viencēliens "Amatu pamati" Melburnas ev. lut baznīcas draudzes dāmu komitejas iestudējumā. 1966: viencēliens "Qui s`excuse, s`accuse" ("Kas atvainojas, tas atzīst sevi par vainīgu") Melburnas latviešu jauniešu teātrī Lūcijas Kalniņas režijā. 1967: komisks viencēliens "Bagātīgā mīlestība" Melburnas latviešu jauniešu teātrī Lūcijas Kalniņas režijā. 1969: luga "Frater, ave atque vale!" ("Brāli, labdien un ardievu!"). 1970: komēdija "Kuru mīli, paklanies" Melburnas latviešu jauniešu teātrī Agņa Rozīša režijā. 1973: ludziņa "Svešinieks namā" Melburnā Jura Zemīša režijā. "Zobgalis" (1977). 1963: Austrālijas Latviešu 4. Rakstnieku dienās uzstājusies ar referātu par Margaritas Kovaļevskas jaunajiem romāniem "Posta puķe" un "Gauru gaiļi". |
| Citātu galerija | "Melburnas universitāte (Austrālijā) piešķīrusi filozofijas doktora grādu Baibai Metuzalei-Muzikantei (Kangerei) par lingvistisko pētījumu "Morfēmu struktūra latviešu vārddarināšanā". Disertācijas autore analizējusi fonoloģiskos un morfoloģiskos determinantus, kas nosaka vārdu saknes variācijas. Nosakot morfēmu struktūru vienas gramatiskās kategorijas robežās, sevišķa uzmanība pievērsta saknes skaņu mijai primārajos verbos. Analizētas arī vārda celma struktūras elementu savstarpējās attiecības. Disertācijas pamatā ir ļoti plaša latviešu valodas vārdu krājuma salīdzinājums. Par analizētā leksiskā materiāla plašumu var spriest pēc tā, ka disertācijai pievienotajā atvasinājumu vārdnīcā ir apmēram 35 000 vārdu, kas kārtoti pēc saknēm. Šī ir pirmā tāda tipa vārdnīca latviešu valodā. Svarīgas ir darbā konstatētās likumsakarības vārdu gramatisko un semantisko kategoriju attiecībās. Uz latviešu valodas materiāla pamata jaunā doktore nesen publicējusi arī apcerējumu par transitivitāti kā konjugācijas tipa noteicēju. Disertācijas temata ierosinātājs un darba vadītājs ir profesors Dž. Mervens, konsultējis T. Fennels." Karulis, Konstantīns. Doktora disertācija par latviešu valodu. Karogs, Nr.8 (01.08.1982) Par monogrāfiju "A derivational Dictionary of Latvian’’ ("Latviešu valodas atvasinājumu vārdnīca’’, Hamburg: Buske, 1985)"Vārdnīcā sakārtotas latviešu valodas vārdu saknes alfabētiskā secībā līdz ar to atvasinājuma formām, kam seko tulkojums no angļu valodas. [..] Vārdnīcas korpuss iegūts no 1973. gadā Aijovā izdotās E. Turkinas apm. 30,000 vārdu Latviešu-angļu vārdnīcas (pārspiestas no 1963. g. Rīgas izdevuma) un Latviešu-krievu vārdnīcas 2. izd. (Rīga: LVA, 1963), ko autore pēc tam nedaudz modificējusi. [..] Tapusi kā daļa no autores doktora disertācijas Melburnas universitātē, šī vārdnīca ir jauns un interesants pienesums latviešu valodniecībā. Iecerēta un sakārtota pēc zinātniskiem principiem, tā uzskatāmi rāda latviešu valodas atvasinājumu bagātību un daudzveidību. [..] Autore vārdnīcu iecerējusi sinchroniski, t. i., vērtējot vārdus un to sastāvdaļas (morfēmas) no mūsdienu viedokļa. [..] Metuzāles-Kangeres vārdnīca ir nozīmīgs sasniegums - gan kā pamats tālākam zinātniskam darbam, gan kā palīgs latviešu valodas skolotājiem un lietotājiem."Muižniece, Lalita. Jauns un interesants pienesums latviešu valodniecībā. Jaunā Gaita, Nr. 166, 1988. |
| Nodarbes | valodniece dramaturģe |
| Dzimšanas laiks/vieta | 30.03.1942 Valka Valka, Valkas novads |
| Dzīvesvieta | 2008 līdz šim Rīga Rīga |
| Izglītība | Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skola Melburna Melbourne, Victoria, Australia nezināms – 1959 Melburna Melbourne, Victoria, Australia Beidza Melburnas Universitātes koledžu. nezināms – 1976 Melburna Melbourne, Victoria, Australia Ieguva maģistra grādu Monaša universitāte par darbu "Problems of a Derivational Dictionary of Latvian". 1959 – 1964 Melburnas Universitāte Melburna Melbourne, Victoria, Australia Beigusi ar bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs, franču un latīņu valodā; ieguva vidusskolas skolotājas kvalifikāciju. 1974 Rietummičiganas Universitāte Michigan Avenue, Kalamazoo Michigan Avenue, Kalamazoo, Michigan, United States Apmeklēja latviešu valodas kursus. 1976 Stokholmas Universitāte Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Studēja pie profesores Veltas Rūķes-Draviņas. 05.12.1979 Melburna Melbourne, Victoria, Australia Moneša universitātē Melburnā ieguvusi doktora grādu (Ph.D.) latviešu valodā par disertāciju morfēmu struktūra latviešu vārdu veidošana, bet pielikums disertācijai ir atvasinājumu vārdnīca 35.000 vārdu apjomā. |
| Darbavieta | Melburna Melbourne, Victoria, Australia Trīs gadus Melburnas Latviešu ģimnāzijā pasniedza latviešu valodu. 1961 – 1979 Austrālijas Latviešu teātris Melburna Melbourne, Victoria, Australia Darbojusies režijā Austrālijas latviešu teātrī Melburnā un Melburnas latviešu jaunatnes teātrī. 1965 – 1973 Austrālija Australia Franču valodas skolotāja Viktorijas ģimnāzijā Austrālijā. 1978 Bīlefelde Bielefeld, North Rhine-Westphalia, Germany Mājskolotāja angļu valodā. 1981 Stokholmas Universitāte Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden 1981: sāka strādāt jaundibinātā Baltiešu studiju centrā (Centrum for Baltiska Studien) Stokholmas Universitātē kā zinātniskā līdztrādniece. |
| Dalība organizācijās | Studenšu korporācija "Imeria" 1966 Latviešu preses biedrība Austrālija Australia Latviešu preses biedrības Austrālijas kopa. 1996 Latvijas Zinātņu akadēmija Akadēmijas laukums 1, Rīga Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Ārzemju locekle. |
| Emigrē | 1944 Vācija Germany Devās bēgļu gaitās. 1949 Austrālija Australia Izceļoja uz Austrāliju. |
| Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Valsts prezidenta un Ordeņa kapitula 2022. gada 4. aprīļa lēmumu. IV 2022 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-18 no 18.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Valka (Valka, Valkas novads) | 30.03.1942 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Rīga (Rīga) | 2008 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Vācija (Germany) | 1944 | Emigrē | Valsts |
| 4 | Austrālija (Australia) | 1949 | Emigrē | Valsts |
| 5 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1976 | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Melburna (Melbourne, Victoria, Australia) | 05.12.1979 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Melburna (Melbourne, Victoria, Australia) | 1959 - 1964 | Izglītība | Pilsēta |
| 8 | Michigan Avenue, Kalamazoo (Michigan Avenue, Kalamazoo, Michigan, United States) | 1974 | Izglītība | Iela |
| 9 | Melburna (Melbourne, Victoria, Australia) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 10 | Melburna (Melbourne, Victoria, Australia) | 1959 | Izglītība | Pilsēta |
| 11 | Melburna (Melbourne, Victoria, Australia) | 1976 | Izglītība | Pilsēta |
| 12 | Austrālija (Australia) | 1965 - 1973 | Darbavieta | Valsts |
| 13 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1981 | Darbavieta | Pilsēta |
| 14 | Melburna (Melbourne, Victoria, Australia) | 1961 - 1979 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Melburna (Melbourne, Victoria, Australia) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 16 | Bīlefelde (Bielefeld, North Rhine-Westphalia, Germany) | 1978 | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Austrālija (Australia) | 1966 | Dalība organizācijās | Valsts |
| 18 | Akadēmijas laukums 1, Rīga (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050) | 1996 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |