Darbi: Darba autors (43); Tulkotājs (1); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (17)
Attēli: Persona attēlā(3)
Vārds | Austra Dāle |
---|---|
Papildu vārdi | Ķeniņa |
Pseidonīms | Fiammetta |
Kopsavilkums | Dzejniece Austra Dāle (1892–1972) studējusi vēsturi Maskavas Augstākajos sieviešu kursos. Beigusi LU (1928). Strādājusi par skolotāju, bijusi žurnāla "Latviete" redaktore (1934–40). Dzejoļu krājumu "Ēnu rotaļas" (1922), "Dzīves dziesma" (1935), "Vēju vēstis" (1937), "Tāli gaisi" (1944), "Sanoši strauti" (1970) autore. Publicējusi daudz apceru, recenziju par literatūru 20.–30. gadu periodikā. Paula Dāles māsa, Ata Ķeniņa sieva. |
Personiska informācija | Dzimusi muitas ierēdņa un namsaimnieka ģimenē. 1901–1910: mācījusies V. Maldoņa ģimnāzijā. 1912–1914: strādājusi par skolotāju M. Milleres privātģimnazijā Rīgā. 1. pasaules kara laikā: studējusi vēsturi Maskavas Augstākajos sieviešu kursos. Strādājusi par skolotāju Maskavas latviešu bēgļu skolās. 1919–1924: strādājusi par skolotāju Valmieras ģimnāzijā, Rīgas pilsētas 3. ģimnazijā. 1923: salaulājusies ar rakstnieku Ati Ķeniņu. 1926. gada 19. aprīlis: Keniņu ģimenē piedzimst dvīņi Gundars un Agris. 1928: beigusi Latvijas Universitāti. 1930–1936: strādājusi par skolotāju V. Olava komercskolā. 1934–1940: bijusi žurnāla "Latviete" redaktore. 1940: Austras Dāles vīrs Atis Ķeniņš tiek apcietināts un 1941. gada 8. martā notiesāts “par pretpadomju darbību” uz pieciem gadiem izsūtījumā Kazahstānā. 1944: Atis Ķeniņš atgriežas no izsūtījuma. 1951–1955: izsūtījumā Kazahstānā kopā ar vīru Ati Ķeniņu. 1966. gada rudens: Austra Dāle viesojas pie dēla, profesora Gundara Ķeniņa–Kinga ASV rietumkrastā, dažas dienas uzturoties arī Ņujorkā. |
Profesionālā darbība | 1911: pirmā nozīmīgā literārā publikācija – Stendāla stāsta "Kastro klostera priekšniece" tulkojums laikrakstā "Latvija" (17./30.VI-6./19.VII) (pirmais Stendāla darbu tulkojums latviešu valodā). 1913: pirmā dzejas publikācija – dzejolis "Gavēņa laikā" laikrakstā "Latvija" (6./19.IV). Dzeja"Ēnu rotaļas" (1922)"Dzīves dziesma" (1935) "Vēju vēstis" (1937) "Tāli gaisi" (1944) "Sanoši strauti" (1970) Tulkojumi1944: Gēte. "Gara radinieki" (Zelta Ābele).1949: Ivans Turgeņevs. "Tēvi un dēli" (LVI). 1950: D.N. Mamins-Sibirjaks. "Aļonuškas pasaciņas " (LVI). 1957: Vera Inbere. "Kad es biju maziņa" (LVI). 1962: Vasilijs Jans. "Batijs" (LVI). 1964: Aleksandrs Rekemčuks. "Vasaras atvaļinājumu laiks" (Liesma). 1967: Jans Vasilis. "Uz pēdējo jūru" (Liesma). Atdzejojusi Heinriha Heines, Aleksandra Puškina, Nikolaja Ņekrasova liriku. Publicējusi daudz apceru, recenziju par literatūru 20.–30. gadu periodikā. 1929: grāmatā izdota vēsturiska apcere "Sievietes stāvoklis senā Ēģiptē". |
Citātu galerija | Par dzejoļu krājumu "Ēnu rotaļas" (Vaiņags, 1921)"Tās nav drausmīgās pusnakts ēnas, kuru varā ir Austras Dāles dzeja. Tie ir drīzāk saulainas vasaras pusdienas ēnu plankumi, kas rotaļīgi kustas, saules stariem laužoties cauri sulotam lapu biezoknim. Laukā ir spilgta pusdienas saule, bet dzejniece nemīl viņas neaizklāta spilgtuma. Tā ir aizplīvurotu paēnu uzmeklējusi, kurā tīksmīgi izburt jūtu rotaļas no saules un ēnu ņirbīgiem krustojumiem. Šīs ēnu rotaļas ir intīma jūtu lirika, patiesa un nesamākslota, tāpēc Austras Dāles dzejoļu grāmata sniedz patīkamu veldzi dzejas cienītājiem. Dzejnieces tematiem nav tieša sakara ar reālo dzīvi, izņemot pēdējo īsāko grāmatas nodaļu "Aiz karogiem", kur atbalsojas latviešu cīņu laikmets par savu brīvību. Pirmajos trīs nodalījumos: "Ar Tevi", "Mūžība un mirkļi" un "Kristāla kāpes" – tie ir intīmi pārdzīvojumi un pārdomas. Viņi atklāj interesantu personību: vieglas ēnas ir harmoniski izlīdzinājušas pārāk spilgtas gaviles un pārāk tumšas mokas, kādas tās parasti sastop jūtu lirikā." Paula Jēgere Freimane. Austra Dāle. Ēnu rotaļas. Ritums, Nr.2 (01.02.1922) "Austras Dāles pirmā laika lirikai raksturīgs garīgums, klusas skumjas un tikpat kluss prieks. Sāpju bangainais dziļums un prieka skurbinošais lidojums tai svešs. Gars, dzīvi uzņemdams kā neatvairāmību, viegli aizslīd pāri traģiskiem momentiem, tomēr tiekdamies pēc lielākas skaidrības un patiesības. Daļa Dāles dzejoļu, kas rakstīti viņas literāriskas darbības pirmos gados, sakopota krājumā "Ēnu rotaļas" (1922). Dzejnieci jau pārveidojušos redzam turpmākā lirikas kopojumā "Dzīves dziesma" (1935). Te dominē mīla, kvēla aizrautība, intimitāte. Visām dzīves parādībām dzejniece pieskaras ar maigumu, visam pārsedz vieglu romantikas plīvuru. Viņa nav dzīves cīnītāja, skarbu vārdu sacītāja, tikai uzticams draugs vīrietim. (..) Tīra sievišķība, sievietes īstā uzdevuma pareiza izpratne, plaša izjūtu gamma, ietverta klusinātos toņos — tas viss Dāles liriku dara pievilcīgu. Skaisti ir vienkāršie, apgarotie dzejoļi "Mīlestība", "Mēs divi vien", "Saules", "Kristus atnākšana", "Bēthovens", "Altāris". Dāle savā būtībā ticētāja. Reizēm iegrimdama skumjās un vientulībā, viņa tomēr jauž, ka "sirds no nakts grib bēgt pret rītu"; diena tai liekas kā "zeltaini zaigojošs vīns". Dzejnieces vaigā mirdz apskaidrība un mīlestība. Šad tad tā pievēršas arī konkrētībai, piemēram, dzejoļos "Vecā māja", "Sējums" u.c., te tomēr neradot spēcīgākus priekšstatus. Maiga jūtu lirika ir un, liekas, arī paliks viņas stiprākā puse." Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. R.: 1936, 127.–128. lpp. "Dzejoļu krājumos "Ēnu rotaļas" (1922), "Dzīves dziesma" (1935), "Vēju vēstis" (1937), "Tāli gaisi" (1944), "Sanoši strauti" (1970) pārsvarā ir tradicionālā ritmikā veidoti īsi četrrindu pantu dzejoļi – romantiska kamerstila lirika, kurā pasteļtoņos tēlotas viegli rezignētas mirkļa un mūžības izjūtas un dzidrs intīmais pārdzīvojums." Jānis Andersons. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003. |
Saiknes | Karola Dāle - Svaine Pauls Dāle - Brālis Atis Ķeniņš - Vīrs Gundars Ķeniņš Kings - Dēls Karmena Dāle - Brāļameita |
Nodarbes | skolotāja dzejniece tulkotāja |
Dzimšanas laiks/vieta | 23.06.1892 Rīga Rīga |
Izglītība | 1901–1910 Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija Rīga Rīga 1914–1917 (Datums nav precīzs) Augstākie sieviešu kursi Maskava Moscow, Russia Studējusi vēsturi. 1920–1928 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Beigusi Latvijas universitātes vēstures nodaļu ar cand. hist. grādu (1928). Pēc Latvijas Universitātes beigšanas izdeva vēsturisku apceri "Sievietes stāvoklis senā Ēģiptē" (1929). |
Darbavieta | 1912–1914 M.Milleres privātā pamatskola un ģimnāzija Rīga Rīga Strādā par skolotāju Milleres privātģimnāzijā. 1914–1917 (Datums nav precīzs) Maskava Moscow, Russia Strādājusi par skolotāju Maskavas latviešu bēgļu skolās. 1917–1919 (Datums nav precīzs) Valmieras sieviešu ģimnāzija Rīgas iela 42, Valmiera Rīgas iela 42, Valmiera, LV-4201 Skolotāja 1919–1924 Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija Rīga Rīga Skolotāja 1930–1936 Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola Rīga Rīga Vēstures skolotāja 1934–1940 Mēnešraksts "Latviete" Rīga Rīga Redaktore |
Ceļojums | Kaukāzs Caucasus Somija Finland Polija Poland Itālija Italy |
Apcietinājums | 07.03.1951 Apsūdzēta par pretpadomju aģitāciju. |
Deportācija | 1951–1955 Kekšetau Kokshetau, Akmola Region, Kazakhstan |
Miršanas laiks/vieta | 06.02.1972 Rīga Rīga |
Apglabāts | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
# | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Rīga (Rīga) | 23.06.1892 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
2 | Rīga (Rīga) | 06.02.1972 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
3 | Kekšetau (Kokshetau, Akmola Region, Kazakhstan) | 1951 - 1955 | Deportācija | Pilsēta |
4 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
5 | Rīga (Rīga) | 1901 - 1910 | Izglītība | Pilsēta |
6 | Maskava (Moscow, Russia) | 1914 - 1917 | Izglītība | Pilsēta |
7 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1920 - 1928 | Izglītība | Ēka, māja |
8 | Rīga (Rīga) | 1912 - 1914 | Darbavieta | Pilsēta |
9 | Maskava (Moscow, Russia) | 1914 - 1917 | Darbavieta | Pilsēta |
10 | Rīgas iela 42, Valmiera (Rīgas iela 42, Valmiera, LV-4201) | 1917 - 1919 | Darbavieta | Ēka, māja |
11 | Rīga (Rīga) | 1919 - 1924 | Darbavieta | Pilsēta |
12 | Rīga (Rīga) | 1930 - 1936 | Darbavieta | Pilsēta |
13 | Rīga (Rīga) | 1934 - 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
14 | Kaukāzs (Caucasus) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Reģions, apgabals |
15 | Somija (Finland) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Valsts |
16 | Polija (Poland) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Valsts |
17 | Itālija (Italy) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Valsts |
"Tās nav drausmīgās pusnakts ēnas, kuru varā ir Austras Dāles dzeja.Tie ir drīzāk saulainas vasaras pusdienas ēnu plankumi, kas rotaļīgi kustas,saules stariem laužoties cauri sulotam lapu biezoknim. Laukā ir spilgta pusdienas saule, bet dzejniece nemīl viņas neaizklāta spilgtuma. Tā ir aizplīvurotu paēnu uzmeklējusi, kurā tīksmīgi izburt jūtu rotaļas no saules un ēnu ņirbīgiem krustojumiem.Šīs ēnu rotaļas ir intīma jūtu lirika, patiesa un nesamākslota, tāpēcAustras Dāles dzejoļu grāmata sniedz patīkamu veldzi dzejas cienītājiem." (Paula Jēgere Freimane. Austra Dāle. Ēnu rotaļas. Ritums, Nr.2 (01.02.1922))
1923. Austra salaulājas ar Ati Ķeniņu. Vēlāk atmiņās, kas rakstītas 1967. gadā, Austra kopdzīvi ar Ati nosauks par labāko laiku savā mūžā. 1926. gada pavasarī Ķeniņu ģimenē piedzimst dvīņi – Agris un Gundars. 1928. gadā Austra Dāle beidz Latvijas Universitāti un izdod vēsturisku apceri "Sievietes stāvoklis senā Ēģiptē" (1929). Viņa strādā V. Olava komercskolā (1930–1936), vēlāk ir žurnāla "Latviete" redaktore (1934–1940) un publicē daudz apcerējumu un recenziju par literatūru, visvairāk par dzejniecēm un rakstniecēm. Austra Dāle–Ķeniņa ir arī Latvijas Sieviešu organizācijas padomes vicepriekšsēdētāja, filistru biedrības "Varavīksne" priekšsēdētāja un latvju un čehu tuvināšanās biedrības un dāņu biedrības locekle.1970. gadā, neilgi pirms dzejnieces nāves, iznāk Austras Dāles pēdējais dzejas krājums, – plāna, brošēta grāmatiņa "Sanoši strauti", kurā apkopoti dzejoļi, kas sarakstīti laika posmā no 1913. līdz 1969. gadam. Valdemārs Ancītis grāmatiņas pēcvārdā raksta: "Sava vieta Austrai Dālei arī tagadējā – padomju lirikā. Un tajā dzejniece ienāk ne kā skeptiska vērotāja un nogaidītāja, bet kā apliecinātāja, līdzi cēlāja un līdzi darītāja." (Valdemārs Ancītis. Par Austru Dāli un viņas dzeju. Austra Dāle. Sanoši strauti. R.: Liesma, 1970, 122. lpp.)
Austra Dāle mirusi 1972. gada 6. februārī Rīgā, apbedīta Rīgas Meža kapos.
1992. gadā Raiņa muzejā tiek atzīmēta Austras Dāles simtgade. Pasākumā literatūrzinātnieks Valdemārs Ancītis stāsta par savu 60.–70. gadu korespondenci ar dzejnieci, atmiņās dalās Austras Dāles dēls Gundars Ķeniņš–Kings un viņas brāļa meita Karmena Dāle. Vēlāk Herberts Vītols rakstā "Austras Dāles atcerei" (Literatūra un Māksla, Nr.20 (29.05.1992)) raksta, ka viens no mūsu literārā mantojuma apguves uzdevumiem būtu prāva un respektējama Austras Dāles lirikas izlase...