Ausma Grīnvalde

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (16); Sastādītājs (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsAusma Grīnvalde
Dzimtais vārdsTiltiņa
KopsavilkumsAusma Grīnvalde (1930) – literatūrzinātniece, no 1964. līdz 2000. gadam docējusi Liepājas Universitātē pasaules literatūras un literatūras teorijas kursus. Rakstījusi par dzejas teorijas jautājumiem (vārds un dzejas mākslinieciskais tēls, dzejas tēla konkretizācija un metaforizācija un citiem) un 70.–80. gadu latviešu dzejas problēmām. Monogrāfijas “Laiks un dzeja” (2000) uzmanības centrā ir 80. gadu jaunās dzejnieku paaudzes dzeja, tajā aplūkotas vienas paaudzes dzejnieku Pētera Brūvera, Guntara Godiņa, Māra Melgalva, Amandas Aizpurietes un Annas Rancānes dzejas kopējās iezīmes un katra autora dzejai kāds būtisks aspekts. Plaša nodaļa veltīta vizuālajai dzejai, kas veido tās pirmreizīgu apskatu latviešu literatūrzinātnē.
Personiska informācija1930: 5. decembrī dzimusi grāmatveža Roberta Tiltiņa un viņa sievas Kates Tiltiņas ģimenē.
Profesionālā darbība1969: pirmā publikācija "O. de Balzaks skolā" krājumā "Liepājas Pedagoģiskā institūta metodiskās konferences materiāli".
1978: ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par darbu "Mākslinieciskā tēla problēmas mūsdienu latviešu padomju dzejā (1965–1973)".

Monogrāfijas
2000: Laiks un dzeja: jaunās paaudzes latviešu dzeja 80. gados
2002: Franču romantisma literatūra 19. gadsimtā

Mācību līdzeķli augstskolām
1980: Dzejas analīzes pamatprincipi
1982: Asociācijas un dzeja
1984: Dzejas analīze
1988: O. Vācieša dzejoļu krājuma "Si minors" liriskais varonis
1992: Dzejas tēmu un krājumu analīze: J. Petera likteņdzeja, O. Vācieša "Si minors" skolā
1995: Ievads literatūras teorijā
Citātu galerijaPar monogrāfiju "Laiks un dzeja" (2000)

"Ausmas Grīnvaldes pētījums latviešu zinātniskā literatūrā pirmreizējs ar vizuālās, konkrētās dzejas skaidrojumu; ja poētiskās interpunkcijas katrreiz citādā darbība kritikā interpretēta, analizēta ir (teiksim, M. Kromas, U. Bērziņa, K. Skujenieka u. c. sakarā), tad vizuālie izcēlumi vai laukumu izzīmējumi palikuši pieminējuma līmenī – sak', arī tādi mēģinājumi pie dzejnieka X atrodami. Līdz šim neviens nebij ņēmies dūšu tos apzināt, atklāt to saites ar pārējiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem vai iet pētniecībā dziļāk. Domāju, tālab, ka optiskais, konkrētais moments it kā pārkāpj valodas, vārda mākslas robežas un ar savu izspīlēto atšķirību zīmējumā vai čupu burtiem, šrifta dažādību vedina uz tēla plakātisku viennozīmību un neba tā satura bagātināšanau. [..]
Grafisko izcēlumu, prozas rindkopu imitāciju Grīmvalde sekmīgi sākusi pētīt divos gadījumos – M. Melgalva un U. Bērziņa sakarā. Saku – sākusi, jo abiem ar analīzi reāli pierādītas pāris funkcijas, kas gan kopā piesaka paņēmiena darbības iespēju plašumu, tomēr pat paviršs abu dzejnieku daiļrades lasījums atsevišķi uzrāda tās pulkāk. [..]
[..] saņemts nopietns, visaptverošs apraksts par vienas paaudzes ieguldījumu dzejas procesā. Pirmais. tāds."

Kubuliņa, Anda. Monogrāfijas fokusā – viena paaudze. Karogs, 2001, Nr. 1, 154., 156. lpp.

Par Ausmu Grīnvaldi

"A. Grīnvaldes pētnieciskā erudīcija, precizitāte un pamatīgums, augstā atbildības sajūta par katru izteikto un uzrakstīto vārdu, apbrīnojamās darbaspējas un domas plašums lielā mērā ir veidojuši viņas laikabiedru un pēcteču izpratni par to, kādām ideālā variantā jābūt humanitāro zinātņu studijām. No šodienas skatpunkta raugoties, var apgalvot, ka tieši ārzemju literatūras pasniedzējas aizrautīgā literatūras mīlestība, pasaules elpas izjūta un redzesloka apmērs ir atstājuši savu artavu atsevišķu viņas studentu profesionālās izvēles svirās."

Gūtmane, Zanda. Laiks un literatūra / Saruna ar literatūrzinātnieci Ausmu Grīnvaldi. Scriptus Manet, 2017, Nr. 2, 94. lpp.
Nodarbeszinātniece
literatūrzinātniece
Dzimšanas laiks/vieta05.12.1930
Rīga
Rīga
Dzīvesvieta1930 – 1936
Madona
Madona, Madonas novads

"[..] manas mājas Madonā nāk atmiņā kā neliels īres nams, kurā mūsu dzīvoklītim bija divas gaišas, plašas istabas ar saulainiem logiem un augstu slieksni virtuvē, kur vienmēr aizķērās kāja, kad uz ēdamīstabi stiepu lielo debesmannas bļodu."

Ausma Grīnvalde. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīves stāsti. Sastādītājs Arturs Medveckis. Liepāja: LiePA, 2004, 28. lpp.


1936 – 1940
Daugavpils
Daugavpils

Tēvam mainot darbu, ģimene no Madonas pārceļas uz Daugavpili.

"Daugavpilī dzīvojām trīsistabu dzīvoklīti ar māniņas izšūtiem spodri baltiem aizkariem un milzīgu sārti ziedošu Spānijas rozi līdzās melnajam flīģelim. [..] Nākošo manas dzīves posmu patiešām bargi un baisi ir apzīmogojis karš. Tajā saulainajā 1941. gada jūnija dienā, kad sākās karš, biju aizgājusi peldēties nelielā upītē Daugavpils pievārtē. Pēkšņi griezīgi spalgi sāka kaukt sirēnas un zilo debesi aizēnoja baismīgs melns mākonis – dega benzīna tvertnes. Bailēs slāpdama, skrēju mājup. Rāpjoties pa akmeņogļu izdedžu uzbērumu dzelzceļa malā, līdz asinīm nobrāzu kājas un rokas. Krita bumbas. Mūsu ģimenīte meklēja glābiņu sava dzīvoklīša pagrabā. Bombardēšanas dārdoņai pieklustot, tēvs atstāja sēptuvi, lai izlūkotu situāciju pilsētā. Māte, es un vecākā māsiņa palikām pagrabā un ilgi, ilgi gaidījām viņu atgriežamies, taču veltīgi. Kad devāmies tēvu meklēt, pilsēta jau dega. Ceļu aizšķērsoja gruzduma smaka, dūmi, nāvē sakņupis sarkanarmietis. Tēvs bija pazudis bez vēsts..."

Ausma Grīnvalde. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīves stāsti. Sastādītājs Arturs Medveckis. Liepāja: LiePA, 2004, 28.–29. lpp.


1943
Liepāja
Liepāja
Izglītība1938 – 1943
1. Daugavpils valsts pamatskola
Daugavpils
Daugavpils

"No skolas gaitām 1. Daugavpils valsts pamatskolā atmiņā saglabājusies tīrība un mājīgums skolas telpās, ludziņu uzvedumi Ziemassvētkos, pirmais uz skatuves dekalmētais dzejolis – Viļa Plūdoņa "Sniega vīrs"un mana pirmā loma – Tintestraips. Mācīšanās man bija līdzīga rotaļai."

Ausma Grīnvalde. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīves stāsti. Sastādītājs Arturs Medveckis. Liepāja: LiePA, 2004, 29.–30. lpp.


1943 – 1944 (Datums nav precīzs)
Liepājas Augstākā tautskola
Republikas iela, Liepāja
Republikas iela, Liepāja

1946 – 1950 (Datums nav precīzs)
Liepājas 1. vidusskola
Liepāja
Liepāja

1950 – 1947
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Rīga
Fizikas un matemātikas fakultāte

1950 – 1954
Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskais institūts
Rīga
Rīga

Valodu un literatūras fakultāte

"Institūtā mums bija lieliski pasniedzēji un kursabiedri. Tie, ar kuriem kopā studēju, vēlāk strādāja par mācībspēkiem gan te, Liepājā, piemēram, Vaira Strautiņa, Antoņina Reķēna, gan citur. Mans kursabiedrs ir Viktors Hausmanis, kas mūs visus pievērsa teātrim, mums bija bagāta studentu dzīve – gājām uz jaunākajām izrādēm, izstādēm. Tajā laikā aizrautīgi lasīju ārzemju literatūru, atklāju sev literatūras teorijas pievilcību."

"Par visu ir jāsamaksā!" / Ar Ausmu Grīnvaldi sarunājas Daina Meistere. Kurzemes Vārds, 2002, 1. oktobrī.


1973 – 1977
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Valodas un literatūras institūta neklātienes aspirantūra
Darbavieta1954 – 1964
Liepājas Raiņa 6. vidusskola
Liepāja
Liepāja

Latviešu valodas un literatūras skolotāja

"Man vajadzēja uzsākt darba gaitas 6. vidusskolā, kur atvēra pirmo astoto klasi. Kļuvu par tās audzinātāju. Nezinu, vai tā bija sagadīšanās, varbūt es pati biju jauna, bet man ļoti patika mana klase. Iemīlēju skolu, iemīlēju savus audzināmos un skolotājas darbu. Ieguvu pārliecību, ka varu strādāt skolā un varu mācīt jauniešus. Vidusskolā izaudzināju divas klases. Skolotājas darbs man atmiņā palicis ar mūžīgām burtnīcu kaudzēm, brīnišķīgiem kolēģiem un lieliskiem skolēniem."

"Par visu ir jāmaksā!" / Dainas Meisteres saruna ar Ausmu Grīnvaldi. Kurzemes Vārds, 2002, 1. oktobrī.

"Gadi skolā saistās ar vēl kādu būtisku manas darba dzīves jomu – ar pievēršanos režijai. Jau pirmajā gadā sāku vadīt dramatisko pulciņu. Mūsu iestudētās izrādes skatītājiem patika. Ar Annas Brigaderes lugas "Princese Gundega un karalis Brusubārda" iestudējumu guvām pat godalgotu vietu republikāniskajā skolu dramatisko pulciņu skatē. Bez tam paralēli darbam skolā vadīju dramatiskos pulciņus gan Liepājas pilsētas Pionieru namā, gan Skolotāju namā, gan Kultūras namā un savulaik arī šeit, institūtā. Pievērsāmies jauniešiem piemērotam repertuāram – A. Brigaders. J. Švarca, G. Priedes lugā, iestudējām Raiņa "Pūt, vējiņi!" u. c. Es veidoju skatuves uzvedumiem piemērotas literāri muzikālas montāžas, izmantojot labas dzejas tekstus. Veiksmīgākie iestudējumi parādījās uz Liepājas teātra skatuves."

Ausma Grīnvalde. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīves stāsti. Sastādītājs Arturs Medveckis. Liepāja: LiePA, 2004, 36.–37. lpp.


1964 – 1966
Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts (1961–1966)
Lielā iela 14, Liepāja
Lielā iela 14, Liepāja, LV-3401

Docētāja

"1964. gadā mani uzaicināja par docētāju Liepājas Pedgoģiskajā institūtā nupat izveidotajā Latviešu valodas un literatūras fakultāte. Jau otrreiz man bija izdevība būt klāt sākumam, kā toreiz 6. vidusskolā. Latviešu valodas un literatūras katedrā tolaik izveidojās vienreizēja literatūras pasniedzēju komanda. Vairākus gadus mācīju visus ārzemju literatūras kursus, sākot no antīkās literatūras līdz 20. gadsimtam, kā arī ievadu literatūras zinātnē un literatūras teoriju. Tikai pakāpeniski bija iespējams šo slodzi samazināt un aktīvāk pievērsties zinātniskajam darbam."

"Par visu ir jāsamaksā!" / Ar Ausmu Grīnvaldi sarunājas Daina Meistere. Kurzemes Vārds, 2002, 1. oktobrī.


1966 – 1990
Viļa Lāča Liepājas Pedagoģiskais institūts (1966–1990)
Liepāja
Liepāja
Docētāja

1990 – 1991
Liepājas Pedagoģiskais institūts (1990–1993)
Liepāja
Liepāja
Docētāja

1993 – 2000
Liepājas Universitāte
Lielā iela 14, Liepāja
Lielā iela 14, Liepāja, LV-3401
Docētāja

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
05.12.1930Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Madona
(Madona, Madonas novads)
1930 - 1936DzīvesvietaPilsēta
3Daugavpils
(Daugavpils)
1936 - 1940DzīvesvietaPilsēta
4Liepāja
(Liepāja)
1943DzīvesvietaPilsēta
5Liepāja
(Liepāja)
1946 - 1950IzglītībaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1950 - 1954IzglītībaPilsēta
7Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1973 - 1977IzglītībaĒka, māja
8Rīga
(Rīga)
1950 - 1947IzglītībaPilsēta
9Daugavpils
(Daugavpils)
1938 - 1943IzglītībaPilsēta
10Republikas iela, Liepāja1943 - 1944IzglītībaIela
11Liepāja
(Liepāja)
1954 - 1964DarbavietaPilsēta
12Lielā iela 14, Liepāja
(Lielā iela 14, Liepāja, LV-3401)
1964 - 1966DarbavietaĒka, māja
13Liepāja
(Liepāja)
1966 - 1990DarbavietaPilsēta
14Liepāja
(Liepāja)
1990 - 1991DarbavietaPilsēta
15Lielā iela 14, Liepāja
(Lielā iela 14, Liepāja, LV-3401)
1993 - 2000DarbavietaĒka, māja
Literatūrzinātniece un docētāja Ausma Grīnvalde (1930) dzimusi Rīgā, bērnību pavadījusi Madonā un Daugavpilī, bet sevi uzskata par liepājnieci, jo Liepājā aizritējis viss viņas darba mūžs un nodzīvoti gandrīz vai septiņdesmit gadi.

Ausma Grīnvalde beigusi Valsts pedagoģiskā institūta Valodas un literatūras fakultāti Rīgā (1954). Vispirms gan iestājusies Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē – studēt eksaktās zinātnes izvēlējusies savas matemātikas skolotājas Oltes ietekmē, taču skaudrā dzīve (pirmajā studiju mēnesī netika maksāta stipendija, studijām bija nepieciešams pašai iegādāties arī grāmatas) pēc nepilna pusgada piespieda iestāties jau minētajā “skolotāju” institūtā, kas patiesībā nozīmēja pievēršanos otrai savai mīlestībai – literatūrai. Studijas aizrāva: “Mani no jauna pārņēma jau kopš vidusskolas pēdējiem gadiem iepazītais zināšanu apguves azarts. Tas palīdzēja regulāri iegūt patstāvīgai dzīvei tik nepieciešamo teicamnieces stipendiju. Aizgūtnēm lasīju klasiku un atklāju arī literatūras teorijas pievilcību. Bet vienlaikus pilniem malkiem baudīju savu jaunību – brīnumainos studiju gadus ar agriem rītiem lekcijās un aizrautīgu sabiedrisko darbošanos, ar studentu ballēm un ekskursijām, ar operu un teātra izrādēm. Ar tenisa čībiņām kartupeļu lauku aukstajos dubļos kolhoza talkās rudeņos. Un ar pašas nopelnītām kurpītēm, kuras, lietus laikā saudzējot, nesu rokās, kamēr pati pa Rīgas ielu lāmām laipoju basām kājām.” (Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīvesstāsti. Liepāja: LiePA, 2004, 34. lpp.)

Studiju laikā iesaistījusies dramatiskajā kolektīvā, kā pati stāsta, teātrim viņu un arī citus pievērsis kursabiedrs Viktors Hausmanis. Iestudējuši Raiņa “Pūt, vējiņus!”, kur Ausma Grīnvalde bijusi Orta, Viktors Hausmanis spēlējis Gatiņu. Teātra spēlēšanas mīlestība izrādījās noderīga arī Liepājas 6. vidusskolā, kur pēc augstskolas beigšanas viņa sāka strādāt par skolotāju. Augstskolā gan bijis sapnis studēt Maskavā Pasaules literatūras institūta aspirantūrā (tagadējā doktorantūra), taču tam nebija lemts piepildīties, jo toreiz jaunie speciālisti bija pakļauti obligātajai valsts sadalei.

Liepājas 6. vidusskolā nostrādāti desmit gadi (1954–1964), bijušas divas audzināmās klases ar talantīgiem, sirsnīgiem jauniešiem un labiem kolēģiem. Jau pirmajā darbā gadā Ausma Grīnvalde sākusi vadīt skolas dramatisko pulciņu, iestudētas Annas Brigaderes, Jevgeņija Švarca, Gunāra Priedes lugas, arī Raiņa “Pūt, vējiņi!”. Par Brigaderes lugas “Princese Gundega un karalis Brusbārda” pat iegūta godalgota vieta republikāniskajā dramatisko pulciņu skatē, kur starp jaunajiem “aktieriem” bijis arī kāds “loti labs skolnieks, brīnišķīgs un cilvēcīgs, bet kluss puika” – nākamais dzejnieks Jānis Peters. “Tādēļ [..] viņš spēlēja Magoņzemes karali, kam nav teksta.” (“Par visu ir jāmaksā!” / Ar Ausmu Grīnvaldi sarunājas Daina Meistere. Kurzemes Vārds, 2002, 1. okt.) Un vēl kāds prieks – labākie skolēnu teātra iestudējumi izrādīti uz Liepājas teātra skatuves.

1964. gadā Ausmu Grīnvaldi uzaicina strādāt Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā, kur tobrīd tika atvērta jauna fakultāte. Latviešu valodas un literatūras fakultātē viņa docē pasaules literatūras un literatūras teorijas kursus, arī ievadu literatūras zinātnē. Mainās augstskolas nosaukumi, taču šie kursi paliek nemainīgi viņas: “Man patika lasīt lekcijas, ar literatūras palīdzību radīt īpašu pārdzīvojuma auru, kas vieno pasniedzēju ar studentiem, – gluži kā labā izrādē, kad ņemas spēkā un savstarpēji uzlādējas aktiera un skatītāju garīgā enerģija. Atceros brīžus, kad lekciju laikā mani ir pārņēmusi dīvai sajūta, it kā auditorijā būtu uztverama Dantes, Gētes, Bairona, Marsela Prusta, Antuāna de Sent-Eksziperī klātbūtne. Ārzemju literatūra ir īpaši aktīva pasaules atvērēja, mūžīgo problēmu risinātāja, cilvēka dvēseles labirintu atklājēja, viņa personības veidotāja un bagātinātāja. Uz ārzemju literatūras salīdzinošā fona izceļas arī latviešu literatūras vērtības.” (Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīvesstāsti, 38. lpp.) Bijušie studenti stāsta, ka pasniedzēja bijusi ļoti stingra un prasīga un, neizlasot un neiedziļinoties darbos (pasniedzējai bijuši āķīgi jautājumi, ar kuriem pārbaudīt, vai darbs ir rūpīgi izlasīts), nemaz neesot bijis iespējams nokārtot eksāmenu. Augstas prasības Ausmai Grīnvaldei bijušas ne tikai pret sevi, bet, apzinoties, ka ir līdzdalīga topošo personību un speciālistu veidošanā, izvirzījusi tiem vairākus kritērijus – dziļas un vispusīgas zināšanas specialitātē, godprātīgu attieksmi pret darbu – un bijusi neiecietīga pret slinkumu un nevīžību.

1978. gadā Ausma Grīnvalde ieguva filoloģijas kandidāta grādu par disertāciju “Mākslinieciskā tēla problēmas mūsdienu latviešu padomju dzejā (1965–1973)”. Autorei bijis nodoms disertāciju pārstrādāt grāmatā, diemžēl izdevniecības “Liesmas” redaktores publikāciju atteikušas – it kā pārāk lielās sarežģītības (lasiet: teorētiskās ievirzes dēļ) dēļ tai būšot maz lasītāju… Vēlāk atsevišķi disertācijas fragmenti pārtapuši augstskolu studentiem paredzētos mācību līdzekļos.

2000. gadā klajā nāk Ausmas Grīnvaldes monogrāfija “Laiks un dzeja: jaunās paaudzes latviešu dzeja 80. gados”, kurā uzmanības centrā ir dzejnieki Klāvs Elsbergs, Pēters Brūveris, Guntars Godiņš, Māris Melgalvs, Amanda Aizpuriete, Anna Rancāne, kuru pirmā grāmatas iznāca 80. gados. Kritika pētījumu novērtē atzinīgi, par tā ieguvumiem uzlūkojot jau pašu ieceri – “aplūkot paaudzi kā kopumu noteiktā literatūrteorētisku un literatūrvēsturisku vispārinājumu līmenī, nosaucot gan vienojošo – tonalitāti, tēmas, tēlus –, gan īpatnējo virzienu iezīmes atsevišķu autoru dzejā” (Tie pārnovadi turas braši: Andas Kubuliņas un Intas Čaklās saruna par Ausmas Grīnvaldes grāmatu “Laiks un dzeja: jaunās paaudzes latviešu dzeja 80. gados”. Literatūra un Māksla Latvijā, 2001, 8. febr.). Par veiksmīgākajām atzītas nodaļas par Brūvera, Godiņa, Elsberga un Rancānes dzeju, bet par monogrāfijas novitāti atzīta pirmoreiz tik plaši apskatītā vizuālā dzeja.


Ieva Kalniņa, 05.12.2020.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.