Ausma Cimdiņa

lv

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (50); Sastādītājs (18); Redaktors (8); Komentāra autors (16); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(2)

Vārds	Ausma Cimdiņa
Dzimtais vārds	Ilze Ausma Nedeļa
Kopsavilkums	Ausma Cimdiņa (1950) – literatūrzinātniece, literatūrkritiķe. Kopš 1975. gada strādā Latvijas Universitātē, no 1985. gada docē vairākus kursus Humanitāro zinātņu fakultātē, profesore kopš 2003. gada. No 1998. gada pētījumu centra "Feministica Lettica" vadītāja. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (2017). Grāmatas par literārā procesa un recepcijas problēmām "Teksts un klātbūtne" (2000), "Dzīve tekstā" (2006) autore. Publicējusi apceres par jaunāko prozu un prozas teoriju, kā arī rakstnieku portretus (Z. Mauriņa, J. Purapuķe, J. Miesnieks u.c.). Z. Mauriņas Rakstu 1.-2. sējumam (1996-97) rakstījusi pēcvārdu, piezīmes un sastādījusi bibliogrāfiju, sastāda Aspazijas Kopotus rakstus (1.–2.sēj.). Sastādījusi rakstu krājumus "Feminisms un literatūra" (1997), "Feminism and Latvian Literature" (1998), "Eiropa, Latvija – kultūru dialogs. Zentai Mauriņai - 100" (1998), almanahu "Feministica Lettica" (1998, 2001-2003). Sarakstījusi biogrāfisku apceri par Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu "Brīvības vārdā" (2001). Kopumā vairāk nekā 250 zinātniski, populārzinātniski un literatūrkritiski raksti latviešu, angļu, vācu, krievu, zviedru, lietuviešu un igauņu valodā.
Personiska informācija	Vīrs – prof. Pēteris Cimdiņš, meitas Ginta un Agnese, dēls Rūdolfs.
Profesionālā darbība	1987: pirmā publikācija – raksts par I. Indrānes daiļradi "Romantisma realitāte" laikr. "Padomju Jaunatne" 23.IV. Latvijas Universitātē docētie studiju kursi: Latviešu literatūras vēsture (1940-2000); Literatūras kritika: teorija un prakse; Dzimumdiference literatūrā: feminisma diskurss; Aktuālas problēmas latviešu literatūrzinātnē; Seminārs jaunākajā latviešu literatūrā; Eseja latviešu literatūrā; Imants Ziedonis; Baltijas tautu literatūra; PSPS tautu literatūra Sarakstītie mācību līdzekļi: "PSRS tautu literatūra. Ievadjautājums" (1990), "Esejas sākotne latviešu literatūrā" (1997), "Introduction to modern Latvian literature" ("Ievads jaunākajā latviešu literatūrā", 2001). Darbība koleģiālās un profesionālās institūcijās 2012 Žurnāla Humanities and Social Sciences:Latvia redakcijas kolēģijas locekle 2009 UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra nomināciju eksperte; 2006 Daugavpils Universitātes Promocijas padomes Literatūrzinātnē locekle; 2006 Eiropas Komisijas Helsinku darba grupas “Women and Science” eksperte; 2006: Eiropas Komisijas Directory L, Scientific Culture and Gender Questions: Histories and Identities: National and European identities eksperte; 2004 - 2009 Latvijas Universitātes fonda valdes locekle; 2004 - 2008 Valsts Kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares eksperte; 2003 sērijas ”Literatūrzinātne, Folkloristika, Māksla” galvenā redaktore.
Citātu galerija	"Teksts un klātbūtne" ir tieši tāds jaunrades brīnums – grāmata, kuras tapšanas impulss bijuši citu rakstītie, izjustie un pārdomātie vārdi, bet ne tikai par tiem tajā rakstīts. Grāmatas autores, Latvijas Universitātes asociētās profesores, literatūrzinātnieces un kritikas Ausmas Cimdiņas darbu dzejnieks Knuts Skujenieks salīdzināja ar raugu, kas cilā un kopā saista citu rakstīto ar aktuālās kritiķes un akadēmiskās pētniecības teorijām un atziņām. [..] “Literatūras kritikai ir divas sūtības – pirmkārt, ielikt visu, kas parādās kā teksts, laikmetā un tā veidotajos rāmjos. Izsvērt, izvērtēt un norādīt tekstam plauktiņu tā brīža kultūras apcirkņos. Kritiķis pats tādā veidā piedalās laikmeta kultūrslāņa veidošanā. Otrkārt, literatūras kritika ir savedēja starp autoru un lasītāju. Autors savā vientulībā pie papīra lapas sēj visos vējos – nezinot, kādā augsnē kritīs un vai dzīvos tālāk viņa radītais. Šo neziņu pilnais var kliedēt kritiķis: paverot ceļu lasītājam. Ausma Cimdiņa ir izcila abās literatūras kritikas nozarēs – esmu gandarīta gan kā autore, gan kā lasītāja," savās pārdomās Rīgas Latviešu biedrības namā, godinot ar savu klātbūtni jaunās grāmatas atvēršanu, teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga." Liene Pilsētniece. Par sevi vārdos un tekstos, klātesot. Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.), Nr.55-057 (18.02.2000) Ausma Cimdiņa atspoguļojusi Vairas Vīķes-Freibergas, šīs spožās personības, dažādas šķautnes. Grāmatā izmantoti vairāki vēstījuma veidi – intervijas, runas, pārdomas. Autore savu darbu no dēvējusi par “postmodernisma patriotiskajā žanrā tapušu tekstu”. Šāds apzīmējums var mulsināt, bet pats teksts ir saprotamāks. Patiesībā visa grāmata ir centieni atbildēt uz jautājumu: “Kāpēc tieši Vaira Vīķe-Freiberga?” Atbilde varētu būt tāda: “Tāpēc, ka viņa ir īstais cilvēks īstajā laikā.” Kā jau reizēm notiek dzīvē, arī tautu dzīvē. Autore Ausma Cimdiņa ir radījusi ārkārtīgi interesantu darbu, kuram vajadzētu modināt diskusiju, kā arī rosināt nākamos rakstniekus un pētniekus." Anna Žīgure. Latvietes dzīve. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr.16 (19.04.2001)
Nodarbes	profesore literatūrzinātniece literatūrkritiķe filoloģe
Dzimšanas laiks/vieta	30.09.1950 Tīrumpaupi "Tīrumpaupi", Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, LV-4125
Izglītība	Stokholmas Universitāte Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Studijas un pētniecība ārzemēs 1958 – 1969 Jaunpiebalgas vidusskola Gaujas iela 41, Jaunpiebalga Gaujas iela 41, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, LV-4125 1969 – 1974 Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa 1975 – 1984 Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 Mācījusies neklātienes aspirantūrā 1992 – 1999 (Datums nav precīzs) Oslo Universitātes Dzimtes pētījumu institūts Gaustadalléen 30, Oslo Gaustadalléen 30, Oslo, Norway Studijas un pētniecība ārzemēs: Oslo universitātē 1992 – 1999 (Datums nav precīzs) Studijas un pētniecība ārzemēs: Oslo universitātē, Stokholmas universitātē, Utrehtas universitātē, Centrāleiropas Universitātē Budapeštā
Darbavieta	1970 – 1971 Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs "Kalna Kaibēni" Kalna Kaibēni "Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122 Līdzstrādniece 1975 – 1984 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Metodiķe-inspektore LVU Mācību daļas neklātienes nodaļā 1985 – 1999 Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 Pasniedzēja, docente LU Filoloģijas fakultātes Latviešu literatūras katedrā; 1999 – 2004 Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 Asociētā profesore 2003 Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 LU profesore 2004 – 2006 Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 LU Filoloģijas fakultātes Baltistikas nodaļas (bij. Baltu filoloģijas) nodaļas vadītāja 2005 – 2010 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 LU senatore 2007 – 2010 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 LU Senāta priekšsēdētāja vietniece; LU Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietniece 2007 – 2010 Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 Filoloģijas fakultātes dekāne 2009 – 2010 Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 Humanitāro zinātņu fakultātes dekāna p.i.
Dalība organizācijās	1999 Latvijas Rakstnieku savienība Rīga Rīga

Apbalvojumi	LZA Viļa Plūdoņa balva LZA Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē piešķirta par aktuālu literatūras vēstures un teorijas jautājumu pētniecību. 2007 LU Gada balva zinātnē LU Gada balva zinātnē piešķirta par oriģinālu pētījumu rezultātiem. 2009 LZA Atzinības raksts Latvijas Zinātņu akadēmijas Atzinības raksts piešķirts par aktīvu piedalīšanos valsts prioritārās pētījumu programmas "Letonika" izpildē un ideju popularizācijā. 2010 LU Rektora Atzinības raksts Rektora Atzinības raksts piešķirts par godprātīgu darbu un lojalitāti, sekmīgu Humanitāro zinātņu fakultātes reorganizācijas vadīšanu, profesionālismu un kompetenci, pildot LU Senāta priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. 2010 Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu izglītībā un zinātniskās pētniecības attīstībā, kā arī par veikumu augstākās izglītības organizatoriskajā darbā. 2010 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2011. gada 20. oktobra lēmumu. Ordenis pasniegts 2011. gada 18. novembrī Rīgas pilī. IV šķira 2011 Rīgas domes un LZA balva zinātnē Balva piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu Rīgas kultūrvēstures pētījumos. 2014

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Izglītība:

Darbavieta:

Dalība organizācijās:

Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.

#	Vieta	Datums	Veids	Vietas tips

1	Tīrumpaupi ("Tīrumpaupi", Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, LV-4125)	30.09.1950	Dzimšanas laiks/vieta	Viensēta
2	Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)	1975 - 1984	Izglītība	Ēka, māja
3	Gaujas iela 41, Jaunpiebalga (Gaujas iela 41, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, LV-4125)	1958 - 1969	Izglītība	Ēka, māja
4	Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)	1969 - 1974	Izglītība	Ēka, māja
5	Gaustadalléen 30, Oslo (Gaustadalléen 30, Oslo, Norway)	1992 - 1999	Izglītība	Ēka, māja
6	Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden)	(Nav norādīts)	Izglītība	Pilsēta
7	Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)	1975 - 1984	Darbavieta	Ēka, māja
8	Kalna Kaibēni ("Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122)	1970 - 1971	Darbavieta	Viensēta
9	Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)	1985 - 1999	Darbavieta	Ēka, māja
10	Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)	1999 - 2004	Darbavieta	Ēka, māja
11	Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)	2004 - 2006	Darbavieta	Ēka, māja
12	Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)	2007 - 2010	Darbavieta	Ēka, māja
13	Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)	2005 - 2010	Darbavieta	Ēka, māja
14	Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)	2007 - 2010	Darbavieta	Ēka, māja
15	Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)	2003	Darbavieta	Ēka, māja
16	Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)	2009 - 2010	Darbavieta	Ēka, māja
17	Rīga (Rīga)	1999	Dalība organizācijās	Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.