Astrīda Beināre

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (14); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsAstrīda Beināre
Dzimtais vārdsKronberga
Kopsavilkums

Astrīda Beināre (1937–2016) – rakstniece. Lielāko daļu dzīves darbojusies kā vācu valodas skolotāja, mūža otrajā pusē pievērsusies rakstniecībai. Atpazīstamību guvusi ar kultūrvēsturisko romānu "Rīgas Dievmātes klosteris" (1992) par 16. gadsimta Rīgas vācu mūķeni Annu Notkenu.

Personiska informācijaDzimusi inženiera un pavāres ģimenē.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Pirmā publikācija
1985: stāsts "Liepa" laikrakstā "Skolotāju Avīze"

Biogrāfiskā proza
1989: grāmata par pedagoģi Irēnu Bitleri "Es esmu es pati" (Avots)

Romāni
1992: "Rīgas Dievmātes klosteris" (Kabata)
2002: "Botičelli sargeņģelis" (Antēra)
2006: "Kaupo un Svētais Grāls" (Jaunā Daugava)
2011: "Asinsbalss" (Jaunā Daugava)
2013: "Portrets" (Autorizdevums)

Īsprozas krājumi

1993: stāstu krājums "Mēness ezerā" (Kabata)
2003: stāstu un noveļu krājums "Kaķenīte" (Antēra)

Lugas
1998: "Rīgas Dievmātes klosteris" (Jumava)

Pagodinājumi

1990: Latvijas Kultūras fonda Spīdolas stipendija materiālu apzināšanai kultūrvēsturiskajam romānam "Rīgas Dievmātes klosteris"
1992: pāvesta Jāņa Pāvila II piemiņas medaļa par romānu "Rīgas Dievmātes klosteris"
1994: Luda Bērziņa prēmija
2000: DBLA stipendija lugai "Rīgas Dievmātes klosteris"
Citātu galerija

Par romānu "Rīgas Dievmātes klosteris"

"Autores vārds vērīgam lasītājam nav gluži svešs. Vairāku stāstu publicējumi periodikā, viena dokumentālās prozas grāmata. Tomēr kultūrvēsturisks romāns – tā ir jauna pakāpe, citi spēles noteikumi. Un uzreiz jāteic – ar pašas uzvelto nastu autore tikusi galā atzīstami. Pat tad, ja ieceri piemeklētu daudz pieticīgāks liktenis, Astrīdu Beināri varētu apskaust par uzdrīkstēšanos, par nodomātā vērienīgumu. Ne jau bieži gadās, ka vācu valodas skolotāja līdztekus maizes darbam atļaujas pētīt un atainot ļoti sarežģītu, pretrunām bagātu vēstures posmu, kas latviešu rakstniecībā līdz šim bijis neapgūts. Vēl savdabīgāk – mūsdienu luterticīgā iedziļinās katolicismam tik smagajā reformācijas laikā Livonijā, arvien no jauna apliecinot – autore ar sirdi un dvēseli ir kopā ar pazemotajiem un vajātajiem katoļiem."
Sproģis, Andris. Mūsdienās pirms 400 gadiem. Literatūra un Māksla, Nr. 14, 08.04.1993.

"Es gribētu teikt tā par šo grāmatu – mani uzreiz "paņēma" tās izturētais stils. Es zinu, ka tā ir tikusi arī kritizēta, ka, lūk, tas vēsturiskais materiāls ir kā tāds patstāvīgs pārstāstījums, un ar individuālajiem likteņiem tas neejot kopā, bet es to negribētu apgalvot. Es, gluži otrādi, uzskatu, ka, lūk, šāds skatījums zināmā mērā ir kā hronista vai evaņģēlista skatījums un dod pārlaicīgumu. Tas ir senlaicīgums, bet ne jau stilīgais senlaicīgums. It kā no vēstures nākošs, bet tai pašā laikā tai pāri stāvošs. Visi šie emocionālie un liriskie momenti kopā ar vēstures notikumu hroniku dod kaut ko ļoti labu... Psiholoģiskā iedziļināšanās Annā. Tas ir labi notrāpīts, lieliski iet kopā."
Valdis Bisenieks sarunā ar Rūtu Mežavilku un Astrīdu Beināri. Vēsturei pāri stāvošs senlaicīgums. Karogs, Nr. 10, 01.10.1995.

Par romānu "Kaupo un Svētais Grāls"

"Lasot, lielāko izbrīnu rada apstāklis, cik brīvi katolicisms sasaucas ar pagānismu un lībiskumu, radot neatrisinātu labestības jucekli. Kā to vērtēt? Manā skatījumā grāmatai ir niecīga literārā un vēsturiskā vērtība, bet kā viegla lasāmviela tā var piesaistīt pseidovēsturiski noskaņotus lasītājus. Laikam dziļākā doma izteikta apakšvirsrakstā Sakāve vai uzvara. Sevišķi romantiska ir pēdējā nodaļa."
Šmite, Lia. Par Kaupo. Jaunā Gaita, Nr. 250, 09.2007.
SaiknesErnestīne Poruka (1875–1956) - Krustmāte
Nodarbesskolotāja
rakstniece
Dzimšanas laiks/vieta14.02.1937
Rīga
Rīga
Izglītībanezināms – 1956
Siguldas 1. vidusskola
Ata Kronvalda iela 7, Sigulda
Ata Kronvalda iela 7, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150

1956 – 1958
Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikums
Rīga
Rīga

1958 – 1963
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Vēstures un filoloģijas fakultātes Vācu valodas nodaļa

Darbavieta1963 – 1966
Ugāles vidusskola
Skolas iela 5a, Ugāle
Skolas iela 5A, Ugāle, Ugāles pagasts, Ventspils novads, LV-3615
Vācu valodas skolotāja

1967 – 1974
Olaines 1. vidusskola
Olaine
Olaine, Olaines novads
Vācu valodas skolotāja

1974 – 1984
Rīgas 1. vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050
Vācu valodas skolotāja

1984 – 1991
Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskola
Rīga
Rīga
Vācu valodas skolotāja

1991 – 1993
Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskola
Rīga
Rīga
Vācu valodas skolotāja

1994 – 1997
Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte
Rīga
Rīga
Vācu valodas pasniedzēja
Dalība organizācijāsDomus Rigensis
Grēcinieku iela 18, Rīga
Grēcinieku iela 18, Rīga, LV-1050
Biedre

1997
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Biedre
Miršanas laiks/vieta10.11.2016
Sigulda
Sigulda, Siguldas novads
Apglabāts16.11.2016
Siguldas kapi
Miera iela 24, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
14.02.1937Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Sigulda
(Sigulda, Siguldas novads)
10.11.2016Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Siguldas kapi
(Miera iela 24, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150)
16.11.2016ApglabātsKapsēta
4Ata Kronvalda iela 7, Sigulda
(Ata Kronvalda iela 7, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150)
1956IzglītībaĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
1956 - 1958IzglītībaPilsēta
6Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1958 - 1963IzglītībaĒka, māja
7Skolas iela 5a, Ugāle
(Skolas iela 5A, Ugāle, Ugāles pagasts, Ventspils novads, LV-3615)
1963 - 1966DarbavietaĒka, māja
8Olaine
(Olaine, Olaines novads)
1967 - 1974DarbavietaPilsēta
9Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1974 - 1984DarbavietaĒka, māja
10Rīga
(Rīga)
1984 - 1991DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1991 - 1993DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1994 - 1997DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1997Dalība organizācijāsPilsēta
14Grēcinieku iela 18, Rīga
(Grēcinieku iela 18, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
Astrīda Beināre (1937–2016) dzimusi Rīgā inženiera un pavāres ģimenē. Kara laikā ģimene pārcēlusies uz Siguldu, kur Astrīda kristīta Siguldas baznīcā. Par meitenes krustmāti izvēlēta Jāņa Poruka kundze Ernestīne, kurai bijusi liela nozīme Astrīdas bērnībā. Pati rakstniece vēlāk par viņu stāsta: “Tā kā krustmātes meita Karmena dzīvoja ārzemēs un viņas tuvākie cilvēki jau bija aizsaulē, Poruka kundze veltīja man daudz uzmanības. Viņas mājā bieži viesojās gleznotāji, rakstnieki, tādējādi apkārtējā vide rosināja fantāziju. [..] Poruka kundze iemācīja spēlēt klavieres un runāt vāciski, kā arī mīlēt dabu, viņa kļuva par manas dzīves sirdsapziņu. Viņa bija tā, kas gribēja, lai dzīvoju tikai literatūrai, taču materiālie apstākļi to neļāva.” (Latvijas Jaunatne, Nr. 190, 14.12.1991.)

Skolas gaitas Astrīda Beināre vadījusi Siguldas 1. vidusskolā un Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. Augstākā izglītība gūta Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Vācu valodas nodaļā. Lielāko daļu dzīves A. Beināre darbojusies kā vācu valodas skolotāja, mūža otrajā pusē pievērsusies rakstniecībai.

Astrīdas Beināres pirmais stāsts “Liepa” sarakstīts ap 1984. gadu un guvis veicināšanas prēmiju žurnāla “Skola un Ģimene”, kolhoza “Ādaži” un Rakstnieku savienības īso stāstu konkursā “Cilvēks un viņa ģimene mūsdienu laukos”. Pēcāk vairāki stāsti publicēti periodikā, iznākusi arī viņas rakstīta grāmata “Es esmu es pati” (1989) par Rīgas 7. vidusskolas direktori Irēnu Bitleri.

Lai arī iepriekš minēto darbu sakarā autores vārds vērīgam lasītājam nav bijis gluži svešs, plašāku atpazīstamību Astrīda Beināre guvusi 1992. gadā, kad iznācis viņas pirmais romāns “Rīgas Dievmātes klosteris”. Tajā vēstīts par 16. gadsimta Rīgas vācu mūķeni Annu Notkenu, un, citējot grāmatas recenzentu Jāni Stradiņu, tas ir “gandrīz vai pirmais katolicisma un viduslaiku tēmas risinājums latviešu literatūrā” (Diena, Nr. 186, 04.09.1993.). Kultūrvēsturiskais romāns ne tikai vairākkārt izdots atkārtoti, bet arī pārtapis lugā, tulkots dažādās valodās, kā arī saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp pāvesta Jāņa Pāvila II piemiņas medaļu. Pēc romāna motīviem uzņemta arī Aloiza Brenča filma “Anna” (1996). Pati Astrīda Beināre par romānu teic: “Šo grāmatu uzskatu par lielu brīnumu, jo nejūtos ne kā rakstniece, ne kā vēsturniece. Rakstīju vēlu vakaros, gāju uz bibliotēku pēc darba. Vajadzēja izdzīvot grūtu un sūru mūžu, lai taptu šāds romāns. Es jau nemeklēju šo tēmu, tik tiešām – sapnī redzēju gan Jēzu Kristu, gan māti Annu. Kā par šo rakstu grāmatā, tā arī satikāmies...” (Literatūra un Māksla, Nr. 14, 08.04.1993.)

Pēcāk Astrīda Beināre izdevusi divus īsprozas krājumus (“Mēness ezerā” (1993) un “Kaķenīte” (2003)), kā arī četrus romānus (“Botičelli sargeņģelis” (2002), “Kaupo un Svētais Grāls” (2006), “Asinsbalss” (2011) un “Portrets” (2013)). Lai vai kā, neviens no iepriekš minētajiem darbiem nav guvis tādu ievērību kā rakstnieces pirmais romāns “Rīgas Dievmātes klosteris”.

Informāciju apkopojusi Elīza Paula Graudiņa.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.