Darbi: Darba autors (161); Sastādītājs (16); Redaktors (21); Komentāra autors (30); Recepcijas persona (57)
Attēli: Persona attēlā(6)
| Vārds | Arvīds Grigulis |
|---|---|
| Pseidonīms | A. Pļauja |
| Kopsavilkums | Arvīds Grigulis (1906–1989) ir dzejnieks, dramaturgs, rakstnieks, literatūrzinātnieks un kritiķis un profesors. Bijis viens no Latvijas Padomju rakstnieku savienības dibinātājiem un ilggadējiem valdes locekļiem, LPSR Augstākās Padomes deputāts, LKP CK loceklis un LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Arvīds Grigulis ieņem būtisku lomu padomju literārajā procesā, sevišķi pēc Otrā pasaules kara – viens no vadošajiem dramaturgiem. Daiļrade galvenokārt apliecina oficiālās padomju ideoloģijas nostādnes. |
| Personiska informācija | Dzimis Jumpravas pusmuižas nomnieka (agrāk skolotāja) Pētera un Alīdas (dzimusi Bajāra) Griguļu ģimenē. Tēvs Pēteris Grigulis (1863) beidzis Vidzemes draudžu skolotāju semināru Valkā. Arvīds Grigulis ir brālis trim māsām – Mildai (1904–1928), Verai (1906; dvīņumāsa) un Ernai (1908). Pateicoties mātei, kurai ļoti cienījusi teātri un arī literatūru, Arvīdam Grigulim jau bērnībā un skolas gados radusies interese par šīm mākslām. Skolas gados notiek pirmie literārie mēģinājumi. Grigulis darbojas literārajā pulciņā, kurš izdod žurnālus "Rīts" un "Ciankālijs". Šajos izdevumos ar parakstu Ornulfs Airis viņš publicē pirmos mēģinājumus dzejā un prozā. Paralēli literārajiem mēģinājumiem vidusskolas pēdējās klasēs Arvīds Grigulis piedalās arī skolas teātra pašdarbības pulciņā, pēc tam – Limbažu Saviesīgās biedrības "Imanta" izrādēs. Studiju gados Rīgā, būdams arī Strādnieku teātra padomes loceklis un literārās daļas vadītājs, iedraudzējas ar Aleksandru Čaku, Jāni Plaudi, Meinhardu Rudzīti, Austru Skujiņu u. c. Jaunie literāti nodibina "Trauksmes" grupu. 1932: Apprecējies ar Lidiju. Otrā laulība ar rakstnieci Mirdzu Kļavu. Laulībā dzimis dēls Mārtiņš (1953), meita Baiba (1947; no Mirdzas Kļavas iepriekšējās laulības ar Ignatu Muižnieku). |
| Profesionālā darbība | Darbība literatūrā1927: pirmā publikācija – dzejolis "Stāsts" laikraksta "Sociāldemokrāts" literārajā pielikumā "Literatūra un Dzīve".Šajā laikā viņš sāk lasīt referātus par latviešu un cittautu literatūru dažādos sarīkojumos, vēlāk lasa lekcijas Rīgas Tautas augstskolā. 1929: debitēja kā dramaturgs ar bufonādi "Lilulī jeb Dieva tā kunga bojā eja", kas veidota pēc Romēna Rolāna lugas "Lilulī"; iznāk pirmais dzejoļu krājums "Reportiera piezīmes". 1931: pirmā oriģinālluga – viencēliens "Logs uz priekšpilsētu" (grāmatā un teātrī 1933). 1939: pirmais romāns "Cilvēki dārzā" (žurnālā "Atpūta" ar nosaukumu "Liktenīgais noslēpums", grāmatā 1940, Rīgas kinostudijas filma 1990). Rakstījis dzejoļus, stāstus, recenzijas. 20. gadsimta 40.–50. gados teātra recenzijas rakstīja regulāri, vēlāk retāk. Tās sakopotas krājumā "Viss par teātri" (1983). Analizējot latviešu rakstniecību (Apsīšu Jēkabu, Aspaziju, Frici Bārdu, Rūdolfu Blaumani, Jāni Jaunsudrabiņu, Jāni Poruku u. c.), literārās parādības un rakstnieku daiļrade analizēta racionāli un loģiski, taču nereti mākslinieciskā individualitāte pakļauta šķiriski partejiskiem kritērijiem. Publicētie daiļdarbiDzejoļu krājumi1929: "Reportiera piezīmes".1931: "Imitācija un sirds". 1934: "Nogurušo namā". 1943: "Zemnīcā". 1946: "Vētrā". 1959: "Ceriņzars". 1959: "Lielīgais zvirbulis". 1966: "Rudens lietus". 1967: "Pirmā tikšanās". 1968: "Vējš dzied ezera vītolos". 1970: "Otrie gaiļi". 1972: "Marginālijas: angļu valodas vārdnīcā Amerikas ceļojuma laikā". 1975: "Frontes ugunskurs" (kopā ar Valdi Luksu un Jūliju Vanagu). 1977: "Uz balta zirga". 1981: "Zvērests = Клятва". 1983: "Ar saules puķi pie cepures". Lugas1933: "Logs uz priekšpilsētu".1945: "Uz kuru ostu?". 1946: "Kā Garpēteros vēsturi taisīja" 1947: "Māls un porcelāns". 1954: "Profesors iekārtojas". 1956: "Karavīra šinelis". 1958: "Baltijas jūra šalc". 1960: "Nekur tā neiet kā pasaulē". 1966: "Savu lodi nedzird". 1971: "Šekspīrs mazgā traukus". Stāsti un stāstu krājumi1945: "Caur uguni un ūdeni".1945: "Nags". 1950: "Trešā brigāde". 1952: "Robežsargi, divi puikas un suns". 1953: "Ļeņina ielā deg spuldze". 1961: "Ūdenskliņģeris". 1966: "Juža ceļojums". 1976: "Zivis dzīvo ūdenī". 1979: "Šokolādes vīriņš". 1980: "Stāsti un ugunskuri". Romāni1940: "Cilvēki dārzā" (Rīgas kinostudijas mākslas filma 1990).1965: "Kad lietus un vēji sitas logā" (Rīgas kinostudijas mākslas filma 1968). Esejas1981: "Vēstules dzejniecei Kamilai".1984: "Labvakar, Kamila!". Literāro atmiņu krājums1975: "Sarkans pīlādžkoks līkst pāri straumei".Teātra recenziju krājums1983: "Viss par teātri".Ārzemju autoru darbu tulkojumiNo krievu valodas1960: Li-Bai [Li Tai-pe] "Bambusniedru ieleja" (Latvijas Valsts izdevniecība). 1950: "Teiksma par Igora kauju" (Latvijas Valsts izdevniecība). 1948: Georgijs Berezko "Vīrišķība" (Latvijas Valsts izdevniecība). 1945: Aleksandrs Korneičuks "Mistera Perkinsa misija boļševiku zemē" (VAPP Daiļliteratūras apgāds). Akadēmiskā darbībaDažas no vadītajām disertācijām filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai1967: Anda Plēsuma "Žaņa Grīvas daiļdarbu mākslinieciskā meistarība". 1966: Valdis Ķikāns "Latviešu poēma". 1960: Elza Knope "Latviešu progresīvā literatūras kritika XIX gadsimta II pusē". 1954: Vitolds Valeinis "Satīra Andreja Upīša publicistikā". Sabiedriskā darbība1940: likvidējis Latvijas Republikas Preses biedrību, atjaunojis Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrību (kāda tā bijusi pirms 1934. gada); piedalījies Latvijas Padomju rakstnieku savienības organizēšanā. |
| Citātu galerija | "Arvīdam Grigulim ir liela, varbūt pat galvenā loma tajos negatīvajos spriedumos, kas satopami gan dažādos rakstos, gan enciklopēdiska rakstura izdevumos par Frici Bārdu, Jāni Poruku, Aspaziju, Annu Brigaderi u. c. To viņš bija mācījis universitātē un būtiski savus spriedumus atklātībā nemainīja. [..] [..] Grigulis prata skaidri, loģiski (ar demagoģiju!) formulēt savu domu, to risināt atjautīgi, tā gluži emocionāli klausītājus paņemot savā varā. Te jāpiezīmē, ka šai ziņā par viņu talantīgāka rakstnieka Rakstnieku savienībā nebija. Viņš nekur nav savus izteiktos spriedumus atsaucis kā maldīgus, nepareizus. Literārā dzīvē piedalīdamies dažādos disputos, kritizējot darbus, kuri tolaik krita nežēlastībā, viņš praktiski šīs vienpusīgās galējības laikam nekur nav fiksējis rakstveidā, publicējot izteiktos spriedumus presē vai grāmatās. Viņš pierada runāt patiesību un nepatiesību ar vienāda oratora mākslas spēku un pārliecību. Gan to, kam pats ticēja, gan to, ko no viņa prasīja partija, respektīvi, konjunktūra, konjunktūras situācija. Domāju, ka pat sākuma gados viņam bija pat veikla advokāta prieks, cik veiksmīgi viņš to prata izdarīt. Ne reizi vien auditorija viņam sajūsmā pat uzgavilēja. Arī tad, kad klusībā apjauta, ka runātājam dārgāka par patiesību ir spoža uzstāšanās. Viņš nekad negribēja būt nekas, ne universitātē, ne Rakstnieku savienībā. [..] Ar lielu, pat varmācīgu spēku viņš uzspieda un nosargāja savus uzskatus, kurus, šķiet, viņš negribēja mainīt pat tad, kad saskatīja to aplamību – tas taču nozīmētu tās ēkas drupināšanu, pat sagrūšanu vai uzspridzināšanu, kuras celšanās viņš bija visu mūžu aktīvi piedalījies. Bet tā viņš kļuva arī par sava mūža ārdītāju: dzīve viņam gāja garām un pāri. [..] [..] Man šķiet, Arvīdam Grigulim nav tāda izcila darba, kas prasīt prasītos, lai to lasa un pārlasa, vienalga, pie kādiem politiskiem uzskatiem lasītājs piederētu. Šaubos, vai viņa daiļrade ir kaut cik ieinteresējusi kādu topošo rakstnieku. Bet cilvēkiem, kas pēta latviešu literatūras zinātnes ceļus padomju periodā, pie Griguļa būs jāapstājas ne reizi vien. Kāpēc tā noticis, ka iznāk “uzlaboti” klasiskās literatūras atsevišķi darbi? Kāpēc ir tādi spriedumi, acīm redzami vienpusīgi, kas figurē pirmspadomju rakstnieku daiļrades vai tās atsevišķu darbu novērtējumos? Un tur Grigulim ir gan pozitīva, gan negatīva loma." Kalniņš, Jānis. Arvīds Grigulis (1906–1989). Latviešu rakstnieku portreti: laikmeta krustpunktos. Sast. Benita Smilktiņa. Rīga: Zinātne, 2001, 46., 47., 49. lpp. "Dzejoļu krājumos "Reportiera piezīmes" (1929) un "Imitācija un sirds" (1931) ekspresionistisks protests pret kultūras stagnāciju, romantiskas ilgas pēc plašākiem gara apvāršņiem, poētiskās izteiksmes meklējumi (arī konstruktīvisma virzienā), aizguvumi no cittautu klasiskās un modernās dzejas. Pēc tiešiem vērojumiem (ārstējoties Ulbrokas tuberkulozes sanatorijā) sarakstīta smeldzīga lirisma caurausta novele dzejā "Nogurušo namā" (1934) par dzīves aizlauztu cilvēku sāpēm un ilgām. [..] Pirmajā oriģināllugā – viencēlienā "Logs uz priekšpilsētu" (grāmatā un teātrī 1933) attēlotas Kārļa Marksa dzīves epizodes. Romānā "Cilvēki dārzā" (žurnālā "Atpūta" 1939 ar nosaukumu "Liktenīgais noslēpums", grāmatā 1940, Rīgas kinostudijas filma 1990) emocionālā, sižetiski dramatiskā un eksotiskā vēstījumā tēlota cilvēku tiekšanās pēc laimes; lakoniskā, aforistiskā izteiksmē, veiklā, asprātīgā dialogā ietvertas filozofiski poetizētas dzīves plašuma alkas. [..] Griguļa literārā darbība tematiski un žanriski daudzpusīga, bet mākslinieciski neviendabīga. Lugās "Māls un porcelāns" (grāmatā un teātrī 1947, PSRS Valsts prēmija 1948), "Uz kuru ostu?" (grāmatā un teātrī 1945), "Kā Garpēteros vēsturi taisīja" (grāmatā un teātrī 1946), "Baltijas jūra šalc" (teātrī 1957, grāmatā 1958), romānā "Kad lietus un vēji sitas logā" (1964, Rīgas kinostudijas filma 1968), dzejoļu krājumā "Marginālijas angļu valodas vārdnīcā Amerikas ceļojuma laikā" (1972) u. c. darbos sabiedriski politisko parādību izgaismojumi ir neobjektīvi, pauž Komunistiskās partijas ideoloģijas diktētu vēstures falsifikāciju. Komēdijas "Profesors iekārtojas" (teātrī 1953, grāmatā 1954) un "Karavīra šinelis" (teātrī 1955, grāmatā 1956) satīriskā griezumā atsedz atsevišķas padomju cilvēka amorālās rīcības izpausmes, garīguma devalvāciju, materiālo alkatību. Līdzīga sadzīves negāciju kritika arī nākamajās komēdijās – "Nekur tā neiet kā pasaulē" (teātrī 1959, grāmatā 1960) un "Šekspīrs mazgā traukus" (grāmatā un teārrī 1971), taču vērojama arī samākslotība, pārspīlēta situāciju komika, ārišķīgs farss. Mākslinieciski pilnskanīgāk Griguļa talants atraisījies cilvēka individuālo izjūtu atklāsmē: lugā "Savu lodi nedzird" (teātrī 1965, grāmatā 1966), kur mīlestības jūtas saasinās iespējamo nāves draudu priekšā, liriski intonētajos dzejoļu krājumos "Rudens lietus" (1966), "Vējš dzied ezera vītolos" (1968), "Otrie gaiļi" (1970), "Uz balta zirga" (1977), "Ar saules puķi pie cepures" (1983), literāri poetizētajās atmiņās "Sarkans pīlādžkoks līkst pāri straumei" (1975), esejās "Vēstules dzejniecei Kamilai" (1981, LPSR Valsts prēmija 1982) un "Labvakar, Kamila!" (1984). Intīmais pārdzīvojums, kurā dominē vientulības smeldze, te saplūdis ar filozofiski un ētiski nozīmīgiem poētiskiem vispārinājumiem par mūža jēgu, dzīves skaistumu, cilvēciskām ilgām pēc mīlestības un laimes." Gudriķe, Biruta. Arvīds Grigulis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 218. lpp. |
| Saiknes | Mirdza Kļava - Sieva |
| Nodarbes | dzejnieks profesors rakstnieks literatūrzinātnieks dramaturgs teātra kritiķis docents |
| Dzimšanas laiks/vieta | 12.10.1906 Jumpravmuiža Jumpravmuiža , Limbažu pagasts, Limbažu novads Dzimis Lādes pagasta Jumpravmuižā "Bajāros". |
| Dzīvesvieta | 1906–1917 Jumpravmuiža Jumpravmuiža , Limbažu pagasts, Limbažu novads 1917–1925 Limbaži Limbaži, Limbažu novads 1925–1926 Tallinas iela 92, Rīga Tallinas iela 92, Rīga, LV-1009 1926–1927 Tērbatas iela 97, Rīga Tērbatas iela 97, Rīga, LV-1001 Dzīvojis nama otrajā stāvā. 1927–1928 Skolas iela 29, Rīga Skolas iela 29, Rīga, LV-1010 Dzīvojis nama pirmajā stāvā (pa kreisi). 1928–1929 Aleksandra Čaka iela 33, Rīga Aleksandra Čaka iela 33, Rīga, LV-1011 Dzīvojis sētasnama augšstāvā. 1929–1932 Vīlandes iela 7, Rīga Vīlandes iela 7, Rīga, LV-1010 Dzīvojis sētasmājas augšstāvā 1932–1940 Stabu iela 111, Rīga Stabu iela 111, Rīga, LV-1009 1940–1941 Ģertrūdes iela 55, Rīga Ģertrūdes iela 55, Rīga, LV-1011 Dzīvoklis Nr. 3 1944–1956 Ģertrūdes iela 55, Rīga Ģertrūdes iela 55, Rīga, LV-1011 Dzīvoklis Nr. 3 1956–1972 Baznīcas iela 4, Rīga Baznīcas iela 4, Rīga Dzīvoklis Nr. 4 1972–1989 Krišjāņa Valdemāra iela 94, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 94, Rīga, LV-1013 Dzīvoklis Nr. 46 |
| Izglītība | 1914–1917 Lādes pagastskola Lāde Lāde, Limbažu pagasts, Limbažu novads 1917–1918 Kārļa Deidera privātā tirdzniecības skola Rīgas iela 6, Limbaži Rīgas iela 6, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001 1918–1919 P. Šmithena un L. Bērziņa privātģimnāzija Jūras iela 18, Limbaži Jūras iela 18, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001 1919–1925 Limbažu Valsts ģimnāzija Rīgas iela 30, Limbaži Rīgas iela 30, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001 1926 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studējis dabaszinātnes, bet studijas pārtraucis. 1932–1937 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Tiesību zinātņu fakultāte, ieguvis jurista diplomu. 23.12.1961 Rīga Rīga Filoloģijas zinātņu kandidāts. Statuss piešķirts par pētījumu ciklu "Latviešu literārā mantojuma jautājumi "Latviešu literatūras kritikas I-IV ievados, monogrāfiskajos apcerējumos un kritiskajos rakstos pēc Lielā Tēvijas kara". |
| Darbavieta | 00.05.1925–00.06.1925 (Datums nav precīzs) Limbaži Limbaži, Limbažu novads Iestājas par mācekli Limbažu pastā. 01.06.1925–1927 Rīgas Pasta un telegrāfa dienests Tallinas iela 35, Rīga Tallinas iela 35, Rīga, LV-1012 Telegrāfs Rīgas 1. pasta kantorī 1927 (Datums nav precīzs) Rīgas Tautas augstskola Skolas iela 32, Rīga Skolas iela 32, Rīga, LV-1010 Lasījis lekcijas 1927–00.05.1929 Rīgas Galvenais pasts Aspazijas bulvāris 5, Rīga Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050 Galvenais telegrāfists 1928–1934 (Datums nav precīzs) Strādnieku teātris Tērbatas iela 64, Rīga Tērbatas iela 64, Rīga, LV-1001 Padomes loceklis, lugu tulkotājs un literārās daļas vadītājs. 1929–1934 Rīgas Centrālā kopējā slimokase Bruņinieku iela 8, Rīga Bruņinieku iela 8, Rīga, LV-1010 Kurjers, reskontrista palīgs (grāmatvedībā – palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti) un rēķinvedis 1937–1940 (Datums nav precīzs) Rūdolfa Egles literatūras studija Rīga Rīga Lasījis lekcijas 00.05.1937–00.06.1940 Rīgas Galvenais pasts Aspazijas bulvāris 5, Rīga Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050 Pasta kalpotājs, telegrāfists. Strādājis Atsaiņošanas nodaļā, vēlāk par pasta skapīšu abonēšanas inkasentu. 00.06.1940–00.08.1940 (Datums nav precīzs) Rīga Rīga LPSR Sabiedrisko lietu ministrijas teātru repertuāra redaktors 00.06.1940–00.10.1940 Žurnāls "Karogs" Rīga Rīga Atbildīgais sekretārs 00.10.1940–00.06.1941 VAPP Daiļliteratūras apgādniecība Teātra iela 11, Rīga Apgādniecības vadītājs 1942–1944 Laikraksts "Latviešu Strēlnieks" Krievija Russia Kara korespondents 1945–1947 LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris Kronvalda bulvāris 2, Rīga Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010 Literārās daļas vadītājs 00.01.1945–00.10.1945 VAPP Daiļliteratūras apgādniecība Aspazijas bulvāris 24, Rīga Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 Apgāda vadītājs 17.01.1945–23.03.1945 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes lektors 23.03.1945–01.01.1946 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes vecākais lektors 01.01.1946–01.02.1948 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes docenta vietas izpildītājs 1947–1951 Latvijas PSR Augstākā Padome Rīga Rīga Deputāts 01.02.1948–12.03.1949 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras vadītāja vietas izpildītājs (amatā apstiprināts ar 05.02.1949.) 12.03.1949–01.09.1950 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Filoloģijas nodaļas docents 01.09.1950–01.09.1962 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras vadītājs 1954–1958 Latvijas PSR Augstākā Padome Rīga Rīga Deputāts 1962–1984 Latvijas PSR Augstākā Padome Rīga Rīga Deputāts 01.09.1962–01.02.1963 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks 03.11.1962–01.01.1967 Rīgas kinostudija Šmerļa iela 3, Rīga Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006 Scenāriju redkolēģijas galvenais redaktors 01.01.1967–01.04.1970 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras docents 01.04.1970–01.11.1983 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras profesors 01.11.1983–1989 (Datums nav precīzs) Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras profesors-konsultants uz pusslodzi |
| Dalība organizācijās | 1934 (Datums nav precīzs) LU Lejaskurzemes studentu biedrība "Vilnis" Rīga Rīga Biedrs 1926–1934 (Datums nav precīzs) Studentu biedrība "Klints" Bruņinieku iela 8A, Rīga Bruņinieku iela 8A, Rīga, LV-1010 Biedrs 1928–1929 (Datums nav precīzs) Trauksmes grupa Rīga Rīga Biedrs 1929–1934 Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Rīga Rīga 00.10.1940–05.10.1989 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs (līdz 1965. gadam arī valdes loceklis) 06.04.1954–05.10.1989 Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991) Biedrs 1971–1985 Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja Rīga Rīga Loceklis 1978–1989 Latvijas PSR Zinātņu akadēmija Akadēmijas laukums 1, Rīga Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Akadēmiķis |
| Dienests | 00.08.1941–00.01.1945 Sarkanā armija Krievija Russia 43. latviešu gvardes divīzijas ierindnieks. Piedalījies kaujās pie Narofominskas, Staraja Rusas, Demjanskas. |
| Emigrē | 1941 Uržuma Urzhum, Kirov Oblast, Russia 1941 Kirova Kirov, Kirov Oblast, Russia 00.06.1941 Halturina, Krievija 27.06.1941–1944 Krievija Russia |
| Ceļojums | 1962 Polija Poland 1967 Somija Finland 1971 Amerikas Savienotās Valstis United States 1976 Vācija Germany Vācijas Federatīvā republika |
| Apcietinājums | 23.05.1934–02.06.1934 Rīga Rīga |
| Miršanas laiks/vieta | 05.10.1989 Rīga Rīga |
| Apglabāts | 11.10.1989 Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 67.
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Jumpravmuiža (Jumpravmuiža , Limbažu pagasts, Limbažu novads) | 12.10.1906 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Krišjāņa Valdemāra iela 94, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 94, Rīga, LV-1013) | 1972 - 1989 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 3 | Baznīcas iela 4, Rīga | 1956 - 1972 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 4 | Tallinas iela 92, Rīga (Tallinas iela 92, Rīga, LV-1009) | 1925 - 1926 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 5 | Tērbatas iela 97, Rīga (Tērbatas iela 97, Rīga, LV-1001) | 1926 - 1927 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 6 | Skolas iela 29, Rīga (Skolas iela 29, Rīga, LV-1010) | 1927 - 1928 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 7 | Aleksandra Čaka iela 33, Rīga (Aleksandra Čaka iela 33, Rīga, LV-1011) | 1928 - 1929 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 8 | Vīlandes iela 7, Rīga (Vīlandes iela 7, Rīga, LV-1010) | 1929 - 1932 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 9 | Limbaži (Limbaži, Limbažu novads) | 1917 - 1925 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 10 | Stabu iela 111, Rīga (Stabu iela 111, Rīga, LV-1009) | 1932 - 1940 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 11 | Ģertrūdes iela 55, Rīga (Ģertrūdes iela 55, Rīga, LV-1011) | 1940 - 1941 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 12 | Ģertrūdes iela 55, Rīga (Ģertrūdes iela 55, Rīga, LV-1011) | 1944 - 1956 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 13 | Jumpravmuiža (Jumpravmuiža , Limbažu pagasts, Limbažu novads) | 1906 - 1917 | Dzīvesvieta | Ciems |
| 14 | Rīga (Rīga) | 05.10.1989 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 15 | Krievija (Russia) | 27.06.1941 - 1944 | Emigrē | Valsts |
| 16 | Uržuma (Urzhum, Kirov Oblast, Russia) | 1941 | Emigrē | Pilsēta |
| 17 | Kirova (Kirov, Kirov Oblast, Russia) | 1941 | Emigrē | Pilsēta |
| 18 | Halturina, Krievija | 01.06.1941 | Emigrē | Ciems |
| 19 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | 11.10.1989 | Apglabāts | Kapsēta |
| 20 | Rīgas iela 30, Limbaži (Rīgas iela 30, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001) | 1919 - 1925 | Izglītība | Ēka, māja |