Arsēnijs Podnieks

Dzimis skolotāja ģimenē. Brālis – Arkādijs Podnieks un brālis – Artēmijs Podnieks – Latvijas valstsvienības basketbolists, inženieris; bēgļu gaitās nonāca Kanādā.
Dēls Ints Podnieks pēc tēva nāves ar māti pārcēlās uz Kanādā, bijis laikraksta "Latvija Amerikā" ārlietu redaktors.

1926: septembrī atvaļinājies no Aviācijas divīzijas kapteiņa dienesta pienākumiem.
Kā Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībniekam un Lāčplēša kara ordeņa kavalierim, Arsenijam Podniekam
agrārreformā bija piešķirta Ērgļu pagastā neliela jaunsaimniecība. Tur bija uzcelta glīta māja un ap to sadēstīts skaists augļu dārzs, tur bija pārvesta arī kapteiņa plašā bibliotēka.

1944: devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
1948: ieceļoja Anglijā.
Kopš 1949: beigām dzīvoja Londonā.

Žurnālista un redaktora darbība
1926–1939: laikraksta "Latvijas Kareivis" redakcijas loceklis.
1938–1940: laikraksta "Tēvijas Sargs" faktiskais redaktors.
1941–1944: laikraksta "Tēvija" tehniskais redaktors.
1945: laikraksta "Latviešu Balss" galvenais redaktors.
1945: laikraksta "Informācijas", Lībekas nometnes izdevuma redaktors.
1948: laikraksta "Londonas Avīze" līdzstrādnieks.

Ar pseidonīmu Artis publicētas grāmatas
1936: "Pasaules kara noslēpumi".
1937: "Tāds bija karš".
1940: "Ar naidu sirdī", kurās sakopoti apraksti par Pirmo pasaules karu, tā atsevišķām epizodēm.

1944: žurnāla "Nākotne" publicēts vēsturisks stāstījums "Trīs sejas" (Nr. 4)

Apbalvojumi
Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni.
1938: apbalvots ar V šķiras Viestura ordeni kā laikraksta "Latvijas Kareivis" redakcijas loceklis.

Par Arsēnija Podnieka profesionālo darbību
"1919. g. septembra beigās jaunformejamās Latvijas kara skolas pirmo kadetu pulkā bija arī kāds neliels augumā, bet spēcīgas konstitūcijas jauneklis, no kura raksturīgi pastieptās izrunas tūlīt varēja pateikt, ka viņš ir ērglenietis. No virsnieku mācībām pašā sākumā gan nekas neiznāca, jo vajadzēja vispirms atvairīt bermontiešu uzbrukumu Rīgai, bet par to 1920. g. 1. maijā, kad notika Kara skolas pirmais izlaidums toreiz tikai 19 gadus vecā leitnanta Arsenija Podnieka tērpu rotāja Lāčplēša kara ordeņa zīme. Sekoja virsnieka gaitas 6. Rīgas kājnieku pulkā, tad pārvietošanās uz aviācijas pulku un beidzot, jau kapteiņa dienesta pakāpē uz armijas laikraksta "Latvijas Kareivis" redakciju. Tur liekas, kapteinis Podnieks izšķīrās, ka ir nonācis savā īstajā darba laukā, viņš novilka virsnieka mundieri un kļuva avīžnieks. [..] Ar Arsenija Podnieka nāvi latviešu avīžniecība zaudē vienu no savas paaudzes izcilākajiem darbiniekiem, kam bija dota žurnālistikā slavējamā īpašība prast "pelēkas", neinteresantas" lietas atdzīvināt tā, lai tās izburtu lasītāja apziņā saistīgu ainu. Viņa spalva lieliski prata no "sausa" ziņojuma dabūt dzīvu tēlojumu, no nespeciālista acīs neizteiksmīga militāra izklāsta drāmatiski spriegu tēlojumu, un ar kāda anekdota palīdzību nostādīt jaunā skatījumā politisku situāciju. Faktu mednieks, kā ikviens avīžnieks, kapteinis nekad šos faktus nenolika lasītāju priekšā nesakārtotus tā, ka tie viens otru nepadziļinātu. Ne velti viņa teiciens par rakstiem avīzēs bija: "Labs raksts nekad nav par garu, slikts raksts nekad par īsu". "
Rabācs, Kārlis. Kapteinim aizejot. Redaktora Arsēnija Podnieka piemiņai. Laiks, 1951, 9. jūn.

"Arsēnijs Podnieks bija viens no modernā kaluma žurnālistiem, kas jau Latvijas neatkarības sākuma gados skolojās pie Rietumeiropas preses labākajiem paraugiem. Viņa galvenā vērtību mēraukla laikraksta apdare bija, lai katrs raksts būtu interesants. Tas, kas nav interesants, paliek nelasīts, lai cik vērtīgas gudrības pateiktas. Laikraksta lasītājs nav noskaņots ziedot ne lielu piepūli, ne laiku, un saistīt lasītāju pie laikraksta nozīmē saistīt viņa interesi. Šai mērauklai sekodams, A. Podnieks tomēr tālu stāvēja no tiem, kas laikraksta grib padarīt interesantu par katru cenu ar skaļumu un sensācijām. Viņš vairījās arī no asumiem un polemikām - no visa tā, kas pa vieglāko ceļu saista lasītāju pie laikraksta. [..] Apskatīdams aktuālos pasaules notikumus, Arsēnijs Podnieks nerakstīja dienas notikumu hroniku, ne arī politiskus spriedelējumus, bet prata paradīt lielo notikumu kopsakaru ar katra cilvēka ikdienas likteņiem. Tā arī viņa pasaules notikumu apskati kļuva par stāstiem, kas dažkārt lasāmi ar aizturētu elpu."
Andrups, Jānis. Arsēnijs Podnieks. Londonas Avīze, 1951, Nr. 1000, 8. okt.

literāts
žurnālists

Artis

Ventspils
Mācījies Ventspils reālskolā, tā evakuēta uz Ribinsku.

1919–1920
Latvijas Kara skola
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
Beidzis kā leitnants. Pēc brīvības cīņām un kara skolas beigšanas turpina militāro karjēru Aviācijas pulkā līdz demobilizējās kapteiņa pakāpē; 1926. gadā mobilizējās.

1919
Latvijas armija
Latvija
Iesaukts, dienējis Neatkarības bataljonā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.

1948
Anglija
Izceļoja.

1948–1949
Jorkšīra
Iebraucot Anglijā, bija norīkots virtuves darbos Jorkšīras nometnēs.