Arnolds Klotiņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Vienības: Pierakstītājs (1)

Darbi: Darba autors (9); Redaktors (1)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsArnolds Klotiņš
Papildu vārdiLaimonis
Personiska informācijaMuzikologs. 1964 beidzis LVK Muzikoloģijas nodaļu un 1975 PSRS Kultūras ministrijas Mākslas vēstures institūta aspirantūru, aizstāvēdams disertāciju par folkloras iesaistes estētiku latviešu komponistu mūzikā.
Galvenās intereses - latviešu mūzikas vēsture, mūsdienu mūzikas socioloģija un estētika, bet, sākot ar 70. gadu otro pusi, - arī folkloras mantojums mūsdienu kultūras kopsakarā un tā popularizēšanas metodoloģija, 80. gadu Latvijas folkloras kustības teorētiska pamatošana.
Galvenās publikācijas, saistībā ar tautas mūziku: grāmata -Jurjānu Andrejs mūzikas kultūrā un tautā [līdzautors Vilis Bendorfs] - R., 1981; raksti: Latviešu tautas instrumenti un to lietošanas semantika K.Barona "Latvju dainās" [līdzaut. Valdis Muktupāvels] // Latviešu mūzika. - R., 1985. - 17. sēj. - 53.-82.lpp.; Traditional Musical Instruments and the Semantics of Their Functions in Latvian Folk Songs [co-author V. Muktupāvels] // Linguistics and Poetics of Latvian Folk Songs. - Kingston; Montreal, 1989.- P 186-217; Статистиче 1089;кие исследован 1080;я ладотональ 1085;ости в латышских народных песнях [Latviešu tautasdziesmu tonālās funkcionalitātes statistiski pētījumi; līdzaut. Vilnis Detlovs] // LZAV. -1985. - Nr. 10. - 69.-78.lpp.; Folklora un dejas //Literatūra un Māksla. - 1988.-22. apr. - 4.-5.lpp.; 29. apr. - 12.-13.lpp.; u.c.
Bibl.: LKM. - 89.-90.lpp.

Literatūra: Vīksna, Māra; Bendorfs, Vilis. Tautas mūzikas teicēji, vācēji, pētnieki. Rīga: Zinātne, 2000.
Profesionālā darbība
Bibliogrāfija
  • Divatā ar tautasdziesmu: Folklora latviešu komponistu iztēlē un skaņdarbos. Rīga: Zinātne, 2020, 159 lappuses.
  • Latviešu komponistu adaptācijas varianti pēckara Eiropā // Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 42.nr., LU LFMI, Rīgā, 2020, 38.-48.lpp.
  • Mūsdienu skaņa, mūzika, idejas // Mūzikas saule, 2.sēj., Rīga, 2019, 52.lpp.
  • Tänapäeva kõlad, muusika ja ideed // Teater. Muusika. Kino, 2019, jūl./aug., 81.-83.lpp.
  • Mūzika // Latvijas Nacionālā enciklopēdija, 2018. Biogrāfiski raksti: Baumaņu Kārlis; Jurjānu Andrejs; Jāzeps Vītols; Emilis Melngailis; Emīls Dārziņš; Alfrēds Kalniņš; Volfgangs Dārziņš // Latvijas Nacionālā enciklopēdija, 2019.
  • Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīves un jaunrade 1944-1953. Rīga: LU LFMI, 2018, 680 lappuses.
  • Latvian Music in the World // Latvia and Latvians. Collection of scholerly articles, vol. I. Riga: Latvian Academy or Sciences, 2018, pp. 519-562.
  • Koloniālais un nacionālais Latvijas mūzikas dzīvē pirmajos pēckara gados (1944-1946) // Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 34. nr., LU LFMI, Rīgā 2016, 58.-68. lpp.
  • Latviešu mūzika un mūziķi kara gados Krievijā: 1941-1944 // Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 31. nr., LU LFMI, Rīgā 2015, 20.-56. lpp.
  • Music in occupied Latvia // Musikgeschichte in Mittel- und Osteuropa: Mitteilungen der internationalen Arbeitsgemeinschaft an der Universität Leipzig. Heft 14. Redaktion Klaus-Peter Koch. „Gudrun Schröder Verlag”, Leipzig, 2013, S. 177–230.
  • Latviešu mūzika // Latvieši un Latvija. Akadēmiskie raksti. IV sējums (atb. red. Hausmanis V, Kūle M.), LZA, Rīgā 2013, 379.-411.lpp.
  • Jāzeps Vītols as a Fundamentalist and Universalist of Music // Music in Latvia 2013. Latvian Music Information Centre, Rīga 2013, 3.-15.lpp.
  • No zobena dziesma: Roberts Zuika un viņa vīru koris karā, gūstā un trimdā. „Zinātne”, Rīgā 2013, 192 lappuses.
  • Jāzeps Vītols un latvju dzejnieki. LNO, Rīgā, 2013, 14 lappuses.
  • Jāzeps Vītols kā mūzikas fundamentālists un universālists // Letonica: Humanitāro zinātņu žurnāls, 25.nr., LU LFMI, Rīgā, 2013, 95.-106.lpp.
  • Jāzepam Vītolam 150. JVLMA, Rīgā, 2012, 14 lappuses, (atsevišķi latviešu, vācu, krievu, angļu valodā).
  • Mūzika okupācijā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940-1945 (galv. autors un redaktors). LU LFMI, Rīgā 2011, 696 lappuses.
  • Jāzeps Vītols, Kora mūzika/Choral Music, III sēj. – sastādīšana, nošu publikācija, ievadapcere, anotācijas, komentāri, redakcija, (latviešu un angļu valodā). Rīgā, „Musica Baltica”, 2011, 354 lappuses.
  • Latviešu koru fenomens/Das Phänomen der lettischen Chöre// Maria-Gabriele Wosien, Feuerspuren: Lettische Tanzrituale und Symbole /Ugunspēdas: Latviešu deju rituāli un simboli, „Metanoia-Verlag”, Basel, 2009, 102.-109.lpp. (vācu un latviešu valodā).
Dzimšanas laiks/vieta10.04.1934

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.