Arnolds Auziņš

Arnolds Auziņš ir vairāk nekā 50 grāmatu autors. Allaž humora un optimisma pilns. Arī viņa biogrāfisko grāmatu sauc “Es dzīvoju priecīgi” (ar apakšvirsrakstu “Nerātnības mūža garumā”, 2011, Zvaigzne ABC). Pēc šīs grāmatas 2019. gadā iznākusi arī dokumentāla filma ar tādu pašu nosaukumu “Es dzīvoju priecīgi” (režisore Inga Nestere; ieskats filmā: https://youtu.be/Jm1jBnU3jbM).

Par savu pozitīvo dzīves skatījumu Arnolds Auziņš intervijā žurnālistei Teklai Šaiterei 2015. gadā teicis tā: “Ēvalds Valters teica – neko nevajag ņemt galvā! Es neesmu vieglprātīgs, bet cenšos nekreņķēties par sīkumiem vai ko nožēlot, ja vairs nevar labot. Uz dzīvi skatos ar humoru un ironiju. Draugu kļūst arvien mazāk, telefona grāmata arvien plānāka, bet dzīve turpinās. Kad satiekas paziņas, parasti viens otram sāk klāstīt savas kaites. Kuram to trūkst mūsu vecumā? Man ir cita metode. Satiekot paziņu, parasti saku – tu labi izskaties! Cilvēks ir priecīgs, un domas no kaitēm novirzītas projām.” (Tekla Šaitere. Nav tāda vārda – nevaru! Diena, 2015, 27. febr.)

Arnolds Auziņš dzimis 1931. gada 29. novembrī Dundagas pagasta Mālejās. Mācījies Ģibzdes pamatskolā, beidzis Dundagas vidusskolu (1950), Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu (1955). Strādājis laikrakstā “Pionieris” par literārās nodaļas vadītāju un atbildīgo sekretāru (1954–1977), kā arī žurnālā "Draugs" par literārās nodaļas vadītāju (1977–1991). 1991. gadā Arnolds Auziņš aizgāja pensijā, lai nodotos tikai literāram darbam.

Arnolds Auziņš literatūrā debitēja 1957. gadā – ar dzejoļa “Maija prieki” publikāciju laikrakstā “Pionieris”. 1966. gadā grāmatā iznāca Arnolda Auziņa viencēliens “Mirušie sāk runāt”, gadu vēlāk – pirmais dzejoļu krājums bērniem “Smaids”, kam sekoja vairāki citi dzejoļu un īsprozas krājumi bērniem un dzejoļu krājumi pieaugušajiem. Dzejoļi atdzejoti angļu, krievu, lietuviešu, gruzīnu, somu un bulgāru valodās. Arnolds Auziņš raksta arī lugas bērniem un pieaugušajiem, ir vairāku dokumentālu aprakstu un biogrāfisku grāmatu (piemēram, par Gustavu Zemgalu, Konstantīnu Čaksti u. c.) un publicistisku darbu autors. Kopš 90. gadu sākuma raksta arī prozu pieaugušajiem. Pēdējos gados gandrīz ik gadu rakstniekam iznācis jauns romāns. Šogad apgādā “Jumava” izdots romāns “Čau, vecās miesas!” (2021). Tāpat rakstnieks ir arī septiņu anekdošu krājumu autors.

Arnolda Auziņa dzeju komponējuši vairāki komponisti, piemēram, Elga Īgenberga, Raimonds Pauls, Aleksandrs Kublinskis, Romualds Kalsons, Gunārs Freidenfelds, Vilnis Salaks u. c. Populārā Ojāra Grīnberga izpildītā Raimonda Paula dziesma “Somu pirts” ir ar Arnolda Auziņa vārdiem.

SOMU PIRTS

Sāp katru dienu kauli, kauli
Oi, oi vairs nevar ciest.
Ja nelīdz arī zāles, zāles,
Kam velti naudu šķiest?
Oi, oi vai tiešām būtu ,būtu
Laiks man pie tēviem iet?
Vēl iedzert sīvo gribās, gribās
Un mīlēt mazuliet.

Pirtī, somu pirtī iesim mēs,
Pirtī, visus tur mūs izārstēs,
Pirtī, tāds, kāds esi, sārts un pliks,
Pirtī, prom uz upi bariņā žviks!

Klau, pirtniek, cik te grādu, grādu?
Oi, oi, 130!
Kā senās jaunības dienās, dienās
Sirds neprātīgi sit.
Es taisos upē mesties, mesties
Var trieka mani ķert,
Bet es vēl gribu mīlēt, mīlēt
Mazlietiņ sīvo mest.

Pirtī, upes malā somu pirts,
Pirtī kļūstu jauns un jauna sirds,
Pirtī, sirds man pēkšņi bailēs gurst,
Pirtī, mājās pirti vecene kurs.

Arnolds Auziņš, dzīvodams Rīgā, joprojām uztur ciešus kontaktus ar savu dzimto pusi, piedalās novada un Kurzemes dzejas dienās, kā arī ir sabiedriski aktīvs. “Lasītāji bieži jautājot – kāds esot ilga mūža noslēpums? “Vajag vairāk kustēties! Dzīvoju pie Botāniskā dārza, līdz Vecrīgai 40 minūtes kājām! Inčupē, kur mums zemes pleķītis un būda, dzīvoju no aprīļa līdz oktobrim, strādāju dārzā, uz tirgu Saulkrastos eju kājām, peldos jūrā, bet ronis gan neesmu, man patīk silts ūdens.” Svarīga esot pozitīva domāšana un humora izjūta.” – tā Arnolds Auziņš. (Tekla Šaitere. Nav tāda vārda – nevaru! Diena, 2015, 27. febr.)

---

Informāciju sagatavoja Madara Eversone.