Arnis Akmentiņš

1 bilde

01.08.1923 – 01.04.1988

Arnis Akmentiņš (1923–1988) – rakstnieks, žurnālists un mākslinieks. Bērnību pavadījis Strenčos. Pēc ģimnāzijas beigšanas sācis žurnālista gaitas laikraksta "Tālavietis" redakcijā Valmierā. Otrā pasaules kara laikā dienējis Latviešu leģiona kara ziņotāju rotā, arī 15. divīzijas izlūku bataljonā. Pēc nonākšanas gūstā dzīvojis nometnē Itālijā, vēlāk izceļojis uz Paragvaju, Dienvidameriku. Kopš 1949. gada apmeties uz dzīvi Kordovā, Argentīnā, kur publicējies periodikā, nodarbojies ar biškopību, tirzniecību un beidzis Argentīnas Mākslas akadēmiju, pievēršoties glezniecībai un tēlniecībai. Prozu publicējis žurnālā "Daugavas Vanagu Mēnešraksts", žurnālā "Treji Vārti" un laikrakstā "Londonas Avīze". Sarakstījis ceļojuma piezīmes "Mūsdienu Itālija" (Dzintarzeme, 1946), romānu "Argentīna nav Lejputrija" (Latvija Amerikā, 1989), kurā attēlots detalizēts un spraigs Argentīnas dabas, cilvēku un tradīciju tēlojums. Autobiogrāfiski tvērumi romānos "O sole, mio!" un "Citronziedu zemes gūstekņi". Abi darbi turpinājumos publicēti periodikā. 

Dzimšanas laiks/vieta

01.08.1923
Trikāta
Bērnību pavadījis Strenčos.

Miršanas laiks/vieta

01.04.1988
Kordova
Nāves iemesls – neārstējama slimība.

Personiska informācija

Sieva – Karīna. 42 gadu ilgajā laulībā piedzimušas divas meitas un viens dēls.


1948: 8. oktobrī ar kristīgās brālības "Sociedad Fraternal Hutteriana" viena gada līgumu brīvprātīgo darbā izceļoja uz Paragvaju.

1949: pēc līgumdarba beigām pārcēlās uz dzīvi Argentīnā.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Sācis rakstīt un iesūtīt aktuālo informāciju no frontes kā kara ziņotājs 1943. un 1944. gadā, pēc tam bēgļu laika periodikā publicētas atsevišķas reportāžas no Itālijas bēgļu nometnēm, kur tolaik atradies, ap 20. gs. 70. gadu sākumu periodikā publicēta dzeja, īsproza, vēlāk autobiogrāfiskas ievirzes romāni.

1978: bija sakārtots publicēšanai stāstu krājums, tomēr tas nav ticis izdots.


PROZA

1946: ceļojuma piezīmes "Mūsdienu Itālija" (Dzintarzeme).
1979: stāstu virkne ar vienojošu nosaukumu "Vīnogas" publicēta laikrakstā "Londonas Avīze".

19791981: romāns "Tecilas un šujammašīnas adatas" publicēts laikrakstā "Londonas Avīze".
19841986: autobiogrāfiskas ievirzes romāns "O, sole mio" publicēts laikrakstā "Londonas Avīze"; romāna "Citronziedu zemes gūstekņi" 1. daļa.
1988: romāns "Citronziedu zemes gūstekņi" publicēts laikrakstā "Latvija Amerikā".
1989: romāns "Argentīna nav Lejputrija" (Latvija Amerikā).

Rakstījis arī dzeju, kas palikusi latviešu trimdas periodikas lappusēs.

Citātu galerija

PAR ROMĀNU "ARGENTĪNA NAV LEIJPUTRIJA" (Latvija Amerikā, 1989)

"Akmentiņa grāmatā iestrādāts milzums saistošu dokumentāru izziņu. Viņš raksta koptā, viegli ritošā valodā, jo ar žurnālistiku nodarbojies jau Latvijā. Ar slavējamu stila izjūtu viņš prot īstā vietā iestarpināt skanīgos spāniešu vārdus un terminus, piešķirot stāstījumam svaigumu un sava veida "eksotiku". Bieži vien viņš atjautīgi sabalso vai pretstata svešatnes iespaidus ar atmiņām no dzimtenes."

Eglītis, Anšlavs. Arnis Akmentiņš "Argentīna nav Lejputrija". Latvija Amerikā, Nr. 10, 1990.

Izglītība

Kordova
Beidzis Argentīnas Mākslas akadēmiju.

Strenču pilsētas pamatskola
Strenči

Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga

Valmieras Valsts ģimnāzija
Leona Paegles iela 40, Valmiera

1945–1946
Insbrukas Universitāte
Insbruka
Īslaicīgi studējis tieslietas Insbrukas Universitātē. Pieredze aprakstīta romānā "Citronziedu zemes gūstekņi".

Dienests

Latviešu leģions
Iesaukts, bijis kara ziņotājs, kā arī cīnījies 15. divīzijas sastāvā.

Darbavieta

Laikraksts "Latvija Amerikā"
Korespondents Argentīnā.

Dzīvesvieta

1948–1949
Paragvaja

1949–1988
Argentīna

Apglabāts

1988
Argentīna
Pelni izkaisīti pie ainaviska kalnu ezera Argentīnā, kur katru vasaru kopā ar dēlu un trim mazdēliem devies atvaļinājumā.