Antons Birkerts

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (65); Sastādītājs (27); Redaktors (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (11); Recepcijas persona (15)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsAntons Birkerts
PseidonīmsA. Ābols, E. Ābols, Convalia, Gājējs, A. Lauzums, Nora, Jānis Pīlādze, J. Signāls, Tonija
Dzimtais vārdsAnsis Antons Birkerts
KopsavilkumsAntons Birkerts (1876–1971) – literatūrzinātnieks, rakstnieks. Rakstījis dzeju un prozu. Galvenais darbības lauks bija literatūrvēsture. Vairāku grāmatu par Raini autors. Rakstījis arī monogrāfijas par citiem rakstniekiem (Garlību Merķeli, Kārli Skalbi, Rūdolfu Blaumani), sarakstījis mācību grāmatas, tulkojis no krievu valodas.
Personiska informācijaDzimis saimnieka ģimenē. Tēvs Jānis Birkerts (1839–1922), māte Trīne Birkerte. Brālis Georgs, Pēteris, māsas – Līna un Emīlija.
Dzīvesbiedre Elza Birkerte.

Piedalījies jaunstrāvnieku kustībā.
1905: kopā ar brāli Pēteri Birketu piedalījies revolūcijas kustībā. Gada beigās apcietināts un ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, bet 1906. gada maijā pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvots.
Pēcrevolūcijas gados aktīvi darbojies ārpusskolas izglītības jomā.
Profesionālā darbība1896, 18./30. apr.: pirmā publikācija laikrakstā "Dienas Lapa" – korespondence "No Jaunsvirlaukas" (ar parakstu A.), "Saimnieču un zelteņu kalendārā 1897. g." – A. Negri atdzejojumi.
1897: pirmie dzejoļi iespiesti antoloģijā "Dzejas pūrs" ar vēlāk bieži lietoto parakstu – Antons.
1933, oktobris: kopā ar brāli Pēteri Birkertu pārņēmis Raiņa un Aspazijas arhīvu.

Dzejoļu krājumi

1907: "Zem dzimtenes pelēkās debess".
1910: "Ziedoņa balsis".

Proza

1907: stāsts "Viena vasara".
1907: stāstu un skiču grāmata "Manas meitenes".
1908: romāns "Pedagogi".
1910: stāsts "Dzīves degpunktā".
1923: stāstu un noveļu krājums "Pārvērtības".

Darbība literatūrzinātnē

Monogrāfijas, apceres
1919: "J. Rainis".
192?: "Garlībs Merķelis dzīvē un darbā".
1923: monogrāfija par Kārli Skalbi (Antona Birkerta "Kopoti raksti" 1. sējumā).
1925: "Krišjānis Valdemārs un viņa centieni".
1925: "J. Raiņa dzīve" (apcere Raiņa kopotu rakstu "Dzīve un darbi" 1. sējumā).
1925: "Rainis kā domātājs".
1925: "Rainis kā mākslinieks".
1930: "J. Rainis dzīvē un darbā".
1930: "Rūdolfs Blaumanis dzīvē un darbā".
1961: "J. Rainis Slobodskas trimdā".
1964: "J. Rainis Pleskavas trimdā".

Citi nozaru pētījumi

19??: "Anekdote latviešu literatūrā".
19??: "Anekdote pasaules literatūrā".
19??: "Muižnieku un zemnieku savstarpējās attiecības mūsu tautas anekdotēs".
19??: "Muiža un muižnieki latvju tautas anekdotēs; Anekdošu nacionālā īpatnība".
19??: "Anekdotes ceļošana".
1927: "Latviešu intelligence [sic] savās cīņās un gaitās" (1–2).
1938: "Latvju tautas estētika vēstures perspektīvā".
1958: "Jaunatnes audzinātājs Andrejs Jesens".

Sastādītājs

1925–1931: Rainis "Dzīve un darbi" biogrāfija un kopoti raksti 11 sējumos.
1935: Frīdrihs Šillers "Fr. Šillera rakstu izlase".
1936: Johans Volfgangs Gēte "Gētes rakstu izlase".
1940: Rainis "Mūza cīņās".
1940: Rainis "Kalnā kāpējs".
1947–1950: Rainis "Kopoti raksti" (pirmie septiņi sējumi kopā ar Kārli Freinbergu).
1962: "Rūdolfs Blaumanis laika biedru atmiņās".

Autors un sastādītājs grāmatām skolām un pašmācībai

1919–1921: "Latvijas vēstures hrestomātija, 1–2".
1920: "Latvijas vēsture".
1920–1922: "Mazā Latvijas vēstures hrestomātija".
1921: "Apkārtnes mācība".
1921: "Apkārtnes mācības metodika".
1921: "Mazā Latvijas vēsture".
1921: "Mazā vēsturnieka lasāmā grāmata".
1930: "Apkārtnes mācības pasniedzējiem".

Literatūrvēsturiskie un kritiskie raksti publicēti žurnālā "Izglītība", "Domas", "Vārds" u. c.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas
1952: Maksims Gorkijs "Kļima Samgina dzīve".
1954: J. Brila "Aizpurvē aust gaisma".
1954: Vsevolods Kočetovs "Žurbini".
1955: Egons Ervins Kišs "Amerikas paradīze".
1957: Gumers Baširovs "Gods".
SaiknesPēteris Birkerts - Brālis
Nodarbesrakstnieks
literatūrzinātnieks
Dzimšanas laiks/vieta03.04.1876
Jaunsvirlaukas pagasts
Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads
Dzimis Franksesavas, vēlākā Jaunsvirlaukas pagasta Jaunbitēnos
Izglītība1885 – 1888
Franksesavas pagastskola
Jaunsvirlauka
Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads

1888 – 1892
Jelgavas Aleksandra skola
Dobeles iela 43, Jelgava
Dobeles iela 43, Jelgava, LV-3001

1900
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Pēterburgas Mācību apgabala pārbaudes komisijā nokārtojis mājskolotāja eksāmenu.

1919 – 1928
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Filoloģijas un filozofijas fakultātes Pedagoģijas nodaļa (1919. gadā iestājies kā brīvklausītājs), 1922. gadā pārgājis uz Baltu filoloģijas nodaļu. Slimības dēļ universitāti nav beidzis.
Darbavieta1894 – 1896
Strādājis par tiesas rakstvedi.

1900
Pleskava
Pskov, Pskov Oblast, Russia
Strādājis par skolotāju Pleskavas guberņā. Kijevā (1901), Poltavas gub. (1902), Vladivostokā (1903-04) un Valkā (1904-05).

1901
Kijeva
Kyiv, Ukraine
Strādājis par skolotāju Kijevā.

1902
Poltava
Poltava, Poltava Oblast, Ukraine
Strādājis par skolotāju Poltavas guberņā.

1903 – 1904
Vladivostoka
Vladivostok, Primorsky Krai, Russia
Strādājis par skolotāju Vladivostokā.

1904 – 1905
Valka
Valka, Valkas novads
Strādājis par skolotāju Valkā.

1905
Laikraksts "Dienas Lapa"
Rīga
Rīga
Nodaļas vadītājs

1906 – 1907
Laikraksts "Mūsu Laiki"
Rīga
Rīga
Žurnālists

1907
Laikraksts "Mūsu Dzīve"
Rīga
Rīga
Žurnālists

1907 – 1911 (Datums nav precīzs)
Laikraksts "Rīgas Apskats"
Rīga
Rīga
Žurnālists

1908 – 1914
Bijis lektors literatūras un kultūras jautājumos.

1908 – 1914 (Datums nav precīzs)
Laikraksts "Jaunā Dienas Lapa"
Rīga
Rīga
Žurnālists

1914 – 1916
Maskava
Moscow, Russia
Strādājis par skolotāju

1940 – 1941
Rīga
Rīga
Strādājis Raiņa literārajā fondā par literārās daļas vadītāju.

1946 – 1950
Jāņa Raiņa Valsts literatūras muzejs
Rīga
Rīga
Zinātniskais līdzstrādnieks

1946 – 1950
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, līdz 1949. gadam literatūras daļas vadītājs.
Dalība organizācijās1940 – 1971
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs
Dienests1916 – 1917
1916. gada beigās mobilizēts, 1917. gada beigās demobilizēts.
Apcietinājums1905 – 00.05.1906
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009
1905. gada beigās apcietināts un ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, bet 1906. gada maijā pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvots.
Miršanas laiks/vieta07.01.1971
Jūrmala
Jūrmala
ApglabātsLielupes kapi
Paula Stradiņa iela 9, Jūrmala, LV-2010
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par monogrāfiju "Rūdolfs Blaumanis dzīvē un darbā" un biogrāfiskiem rakstiem.
Literatūra
1929

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1945

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-23 no 23.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Jaunsvirlaukas pagasts
(Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads)
03.04.1876Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Jūrmala
(Jūrmala)
07.01.1971Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Lielupes kapi
(Paula Stradiņa iela 9, Jūrmala, LV-2010)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
4Jaunsvirlauka
(Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads)
1885 - 1888IzglītībaCiems
5Dobeles iela 43, Jelgava
(Dobeles iela 43, Jelgava, LV-3001)
1888 - 1892IzglītībaĒka, māja
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1900IzglītībaPilsēta
7Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1919 - 1928IzglītībaĒka, māja
8Pleskava
(Pskov, Pskov Oblast, Russia)
1900DarbavietaPilsēta
9Kijeva
(Kyiv, Ukraine)
1901DarbavietaPilsēta
10Poltava
(Poltava, Poltava Oblast, Ukraine)
1902DarbavietaPilsēta
11Vladivostoka
(Vladivostok, Primorsky Krai, Russia)
1903 - 1904DarbavietaPilsēta
12Valka
(Valka, Valkas novads)
1904 - 1905DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1905DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1906 - 1907DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1908 - 1914DarbavietaPilsēta
16Rīga
(Rīga)
1907DarbavietaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1907 - 1911DarbavietaPilsēta
18Maskava
(Moscow, Russia)
1914 - 1916DarbavietaPilsēta
19Rīga
(Rīga)
1940 - 1941DarbavietaPilsēta
20Rīga
(Rīga)
1946 - 1950DarbavietaPilsēta
21Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1946 - 1950DarbavietaĒka, māja
22Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
1905 - 01.05.1906ApcietinājumsĒka, māja
23Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1940 - 1971Dalība organizācijāsĒka, māja
Jubilāra 50. šūpuļa svētkos Līgotņu Jēkabs rakstījis: “Antons Birkerts nekad nav dzinies pēc lētas popularitātes. Nekad viņš nav meklējis politikas laurus. Inteliģence un takts tam nav ļāvuši piedalīties sacīkstēs dzīves panākumu tirgū. Viņš strādājis daudz mūsu literatūras, vēstures un skolas laukos, un kas šos laukus pazīst, tam nav sveši arī Antona Birkerta nopelni. Viņa reāli simbolistiskā lirika, viņa skaistās, jūsmīgās skices, viņa “Pedagogi” – tas viss modina vēl tagad dzīvu interesi. Viņa Skalbes un Raiņa biogrāfijas ir paliekami darbi mūsu kultūrvēstures laukā. Izlietojot savus agrākos pētījumus par Krišjāni Valdemāru, Antons Birkerts Valdemāra simtsgadu jubilejā sniedz mums vienīgo plašāko Valdemāra biogrāfiju. Jauks darbs ir Antona Birkerta sarakstītā Garlība Merķeļa biogrāfija, Gulbja “Univerzalā bibliotēkā”, kur latviešu tauta iepazīstas ar savu “brīvības apustuli”. Vairākus gadus Antons Birkerts strādājis pie Rūdolfa Blaumaņa biogrāfijas. Šiem darbiem nevarēs paiet garām neviens mūsu kulturvēsturnieks. Lai modrās mūzas joprojām dzejnieka un zinātnieka biedrenes viņa darba istabā! Ar dzeju viņš dalās savā jūsmā, ar zinātni –savā gudrībā.” (“Ilustrēts Žurnāls”, Nr.4 (01.04.1926)

Antons Birkerts (1876–1971) dzimis Franksesavas, vēlākā Jaunsvirlaukas pagasta Jaunbitēnos saimnieka Jāņa un Trīnes Birkertu ģimenē. Mācības uzsāka Franksesavas pagastskolā (1885–1888), tās turpināja Jelgavas pilsētas Aleksandra skolā (1888–1892). Kādu laiku Antons Birkerts strādāja par tiesas rakstvedi (1894–1896), piedalījās arī jaunstrāvnieku kustībā. Šajā laikā tapa pirmie dzejoļi, kas iespiesti antoloģijā “Dzejas pūrs” (1897) ar vēlāk bieži lietoto parakstu – Antons. 1900. gadā Antons Birkerts Pēterburgā nokārtoja mājskolotāja eksāmenus un strādāja par skolotāju Pleskavas guberņā (1900), Kijevā (1901), Poltavas guberņā (1902), Vladivostokā (1903–1904) un Valkā (1904–1905).1905. gadā viņš strādāja laikraksta “Dienas Lapa” redakcijā par nodaļas vadītāju, kopā ar brāli folkloristu un literatūrzinātnieku Pēteri Birkertu piedalījās arī revolūcijas kustībā. Gada beigās viņu apcietināja un ieslodzīja Rīgas Centrālcietumā, bet 1906. gada maijā pierādījumu trūkuma dēļ viņš tika atbrīvots.

Pēcrevolūcijas gados Antons Birkerts aktīvi darbojās ārpusskolas izglītības jomā. Bija lektors literatūras un kultūras jautājumos (1908–1914), žurnālists laikrakstos “Mūsu Laiki”, “Jaunā Dienas Lapa”, “Mūsu Dzīve”, “Rīgas Apskats”. Pirmā pasaules kara laikā Antons Birkerts strādāja par skolotāju Maskavā (1914–1916), tad 1916. gada beigās viņu mobilizēja, bet 1917. gada beigās demobilizēja.

Latvijas Republikas laikā Antons Birkerts iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, sākotnēji – Pedagoģijas nodaļā, pēc tam pārgāja uz Baltu filoloģijas nodaļu (1919–1928), bet slimības dēļ Universitāti nepabeidza. 1940.–1941. gadā viņš strādāja J. Raiņa literārajā fondā par literārās daļas vadītāju. Pēc Otrā pasaules kara bija zinātniskais līdzstrādnieks Raiņa muzejā (1946-–1950) un vecākais zinātniskais līdzstrādnieks LPSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā (1946–1950).

Antons Birkerts sarakstījis dzejoļu krājumus “Zem dzimtenes pelēkās debess” (1907) un “Ziedoņa balsis” (1910), stāstu “Viena vasara”, stāstu un skiču krājumu “Manas meitenes” (abas 1907) un krājumu “Dzīves degpunktā” (1910). Savukārt romānā “Pedagogi” (1908) viņš attēlojis dzīvi Valkas Grīnberga proģimnāzijā. 1923. gadā iznāca viņa stāstu un noveļu krājums “Pārvērtības”.

Nozīmīga ir Antona Birkerta darbība literatūrvēsturē. Visvairāk Antons Birkerts rakstījis par Raini – “J. Rainis” (1919), “Rainis kā domātājs”, “Rainis kā mākslinieks” (abi 1925), “J. Rainis dzīvē un darbā” (1930), “J. Rainis Slobodskas trimdā” (1961), “J. Rainis Pleskavas trimdā” (1964) u. c. Antons Birkerts palīdzēja kārtot Raiņa Kopotus rakstus “Dzīve un darbi” (1–11, 1925–1931, pēdējo sējumu sastādīja pēc Raiņa nāves). Kopā ar Kārli Freinbergu sastādījis Raiņa Kopotu rakstu pirmos 7 sējumus (1947–1950). Sakārtojis Raiņa dzejas krājumu “Mūza cīņās” un aforismu krājumu “Kalnā kāpējs” (abi 1940). Sarakstījis monogrāfijas par Garlību Merķeli, Kārli Skalbi (1923), Krišjāni Valdemāru (1925), Rūdolfu Blaumani (1927, 1930). Kopā ar Kārli Egli sastādījis grāmatu “Rūdolfs Blaumanis laika biedru atmiņās” (1962). Sarakstījis un sastādījis vairākas grāmatas skolām un pašmācībai – “Latvijas vēstures hrestomātija” (1–2, 1919–1921), “Latvijas vēsture” (1920), “Mazā Latvijas vēsture” (1921) u. c.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.