Antonijs Puķudruva

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (4); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAntonijs Puķudruva
Dzimtais vārdsAntons Puķudruva
Kopsavilkums

Antonijs Puķudruva (1890–1955) – literāts. Visu mūžu strādājis par skolotāju. Ir dzejoļu krājuma “Es nākšu...” (1926) un divu lugu – “Cariene Katrīna I” (1930) un “Faraone Matkarē Hatšepsuta” (1935) autors. Dzejā – romantiska un kristīga pasaules izjūta, vēsturiskajās lugās vielu ņēmis no Lielā Ziemeļu kara notikumiem un senās Ēģiptes vēstures.

Personiska informācija1890: 30. septembrī dzimis zemkopja ģimenē.
Dzīvesbiedre – Eleonora Puķudruva (1909–1999), pedagoģe, pēc Otrā pasaules kara bijusi Rīgas 7. vidusskolas direktore.
Profesionālā darbība1921: 23. janvārī pirmā publikācija – dzejolis "Cilvēces sfinkss" laikakstā "Latvijas Sargs".

Dzejoļu krājums
1926: Es nākšu...

Lugas
1930: Cariene Katrīna I
1935: Faraone Matkarē Hatšepsuta
Citātu galerija

Antonijs Puķudruva Pētera Ērmaņa atmiņās

“Ātriem, tādiem kā nervoziem soļiem, galvu mazliet atgāzis, deguntiņu izslējis, caur acenēm skatīdamies, nāk Smiltenes pareizticīgo draudzes skolas pārzinis Antonijs Puķudruva, uz kura durvīm vizītkarte ar vārdu krieviski: Pukjudruv. Viņu ar pateicību pieminu par dažām laipnām naktsmājām viņa mājoklī, kad pēc kāda sarīkojuma negribējās naktī soļot mājup. Arī viņš piedalījās amatieru izrādēs un bija – provinces apstākļos – tīri labs varonis un pirmais mīlētājs. Vismaz es viņu varēju no sirds slavēt par Niedras inženieri Akmeni “Zemē” un par jauno advokātu franču lugā “Nezināmā”.
Runājāmies ar Puķudruvu – par literatūru, protams. Arī runāšana viņam ātra, pat viegli verulīga; uz skatuves skaidrāka. Savādi man likās, ka viņš reizēm manus spriedumus par kādu grāmatu vai rakstnieku tai pašā sarunā atkārtoja, atstāstīja man kā savas domas… Viņš pats mēģinājās arī rakstniecībā un Smiltenē 1915. gada vasarā bija pirmizrāde viņa pirmajai lugai “Meklējiet ar sauli” (Redzējis netiku). Virsraksts tāds ne visai skaidrs, ne visai loģisks arī lugas darbības gājiens (lasīju manuskriptu). Varoņi bija nabagmājas iemītnieki un viņa iemīlētā arī nabadzīte; tā sakot, mīla nabagmājā. Latvijas valsts laikā Puķudruva pārcēlās dzīvot Rīgā, kļuva diezgan daudzināts vidusskolas skolotājs; darbojās Jaunatnes savienībā. Viņam dažos laikrakstos iespieda pa stāstam, iznāca dzejoļu krājums “Es nākšu”. Otra luga “Cariene Katrīna I” jau krietni labāka par iepriekšējo; varētu būt vismaz daļēji – kāda vēsturiska krievu romāna dramatizējums. No diletantisma autors tomēr pilnīgi neatbrīvojās. Rīgā viņu nesatiku. Viņš miris.”

Ērmanis, Pēteris. Tālo dienu paziņas. Laika Mēnešraksts, 1959, Nr. 12.

Par lugu "Faraone Matkarē Hatšepsuta" (1935)

“Antonijs Puķudruva savai drāmai ir ņēmis vielu no Ēģiptes vēstures. Viela ir labi izraudzīta: cīņas ap troni un ap valsts varas veidu un iekšējo saturu. [..] Puķudruva uzrāda labu iejušanos vēstures vielā un labu valodas stila izjūtu. Piegriešanās nopietnai vēsturiskai drāmai vien jau ir zināms nopelns – tā atšķir Puķudruvu no daudzajiem “tautas lugu” rakstītājiem peļņas nolūkos un rāda, ka autoru darbā vadījuši mākslinieciski nodomi. Ja tie būs īsti nopietni – varbūt tie laika gaitā zināmā mērā arī attaisnosies.”

Jēger-Freimane, Paula. Divas lugas. Brīvā Zeme, 1935, 2. oktobris.

Nodarbesskolotājs
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta30.09.1890
Mārkalnes pagasts
Mārkalnes pagasts, Alūksnes novads
Izglītība
studējis
LU

Latvijas Universitāte
Studējis Latvijas Universitātē

1907–1911
Baltijas skolotāju seminārs
Kuldīga
Kuldīga, Kuldīgas novads

1911–1911 (Datums nav precīzs)
Tallina
Tallinn, Harju County, Estonia
Rēveles (Tallinas) ģimnāzijā ieguvis mājskolotāja tiesības.

1921–1921 (Datums nav precīzs)
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga
Ieguvis vidusskolas skolotāja tiesības
Darbavieta1911–1912
Alojas draudzes skola
Aloja
Aloja, Alojas novads
Skolotājs

1912–1912
Palsmanes draudzes skola
Palsmanes pagasts
Palsmanes pagasts, Smiltenes novads
Skolotājs

1912–1913
Smiltenes pamatskola
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads
Skolotājs

1916–1913
Veru
Võru, Võru County, Estonia
Veru bēgļu skola, skolotājs

1917–1919
Madonas meiteņu proģimnāzija
Madona
Madona, Madonas novads

Skolotājs


1917–1919
Madonas zēnu proreālskola
Madona
Madona, Madonas novads
Skolotājs

1919–1929
Cēsu sieviešu ģimnāzija
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

Skolotājs


1924
Laikraksta "Jaunatnes Dzīve" redakcijas kolēģijas loceklis

1925
Žurnāla "Pret Sauli" redakcijas loceklis

1929–1933
Rīgas Komercinstitūts
Rīga
Rīga
Skolotājs

1934–1936
Rīgas 42. pamatskola
Kundziņsalas 7. līnija 1, Rīga
Kundziņsalas 7. līnija 1, Rīga

Skolas pārzinis


1937–1939
Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
Rīga
Rīga
Skolotājs

1946–1955 (Datums nav precīzs)
Rīgas industriālais politehnikums
Rīga
Rīga
Skolotājs
Miršanas laiks/vieta15.12.1955
Rīga
Rīga
Apglabāts18.12.1955
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Mārkalnes pagasts
(Mārkalnes pagasts, Alūksnes novads)
30.09.1890Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Rīga
(Rīga)
15.12.1955Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
18.12.1955ApglabātsKapsēta
4Kuldīga
(Kuldīga, Kuldīgas novads)
1907 - 1911IzglītībaPilsēta
5Tallina
(Tallinn, Harju County, Estonia)
1911 - 1911IzglītībaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1921 - 1921IzglītībaPilsēta
7Aloja
(Aloja, Alojas novads)
1911 - 1912DarbavietaPilsēta
8Palsmanes pagasts
(Palsmanes pagasts, Smiltenes novads)
1912 - 1912DarbavietaPagasts
9Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
1912 - 1913DarbavietaPilsēta
10Veru
(Võru, Võru County, Estonia)
1916 - 1913DarbavietaPilsēta
11Madona
(Madona, Madonas novads)
1917 - 1919DarbavietaPilsēta
12Madona
(Madona, Madonas novads)
1917 - 1919DarbavietaPilsēta
13Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1919 - 1929DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1929 - 1933DarbavietaPilsēta
15Kundziņsalas 7. līnija 1, Rīga1934 - 1936DarbavietaĒka, māja
16Rīga
(Rīga)
1937 - 1939DarbavietaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1946 - 1955DarbavietaPilsēta
Antonijs Puķudruva (1890–1955) ir dzejoļu krājuma “Es nākšu…” (1926) un divu lugu – “Cariene Katrīna I” (1930) un “Faraone Matkarē Hatšepsuta” (1935) – autors. Pēteris Ērmanis atmiņās gan stāsta – kāda Puķudruvas luga iestudēta jau 1915. gadā Smiltenē, tā ka, iespējams, viņš uzrakstījis vairāk, nekā saglabājies līdz mūsdienām.

Dzimis Malienā, Mārkalnes pagastā, izglītību ieguvis Baltijas skolotāju seminārā (1907–1911) un visu mūžu nostrādājis par skolotāju dažādās Latvijas vietās – Alojā, Palsmanē, Smiltenē, Madonā, Cēsīs un Rīgā – un acīmredzot rakstīšanai varējis veltīt tikai no darba brīvo laiku, spilgtas pēdas latviešu rakstniecībā nav atstājis. Dzejā nepretenciozos pantos izpaudusies viņa romantiskā un reliģiskā (bijis kristīts pareizticībā) pasaules izjūta. Lugām iedvesmu smēlies vēstures vielā, piepulcējoties tiem latviešu rakstniekiem, kuru uzmanību saistījis Martas Skavronskas, vēlākās Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas I, liktenis. Lugā par faraoni Matkarē Hatšepsutu Puķudruva šķetina Ēģiptes galma intrigas un cīņu par troni un varu. Šo dramatisko darbu uzteikusi erudītā un stingrā literatūras kritiķe Paula Jēgere-Freimane, atzīstot, ka “Puķudruva uzrāda labu iejušanos vēstures vielā un labu valodas stila izjūtu. Piegriešanās nopietnai vēsturiskai drāmai vien jau ir zināms nopelns – tā atšķir Puķudruvu no daudzajiem “tautas lugu” rakstītājiem peļņas nolūkos un rāda, ka autoru darbā vadījuši mākslinieciski nodomi. Ja tie būs īsti nopietni – varbūt tie laika gaitā zināmā mērā arī attaisnosies.” (Jēger-Freimane P. Divas lugas. Brīvā Zeme, 1935, 2. okt.) Pagājušā gadsimta 30. gadu latviešu dramaturģijas kontekstā Antonija Puķudruvas lugas varētu raisīt interesi.

Par Antoniju Puķudruvu atmiņās stāsta rakstnieks Pēteris Ērmanis:

“Ātriem, tādiem kā nervoziem soļiem, galvu mazliet atgāzis, deguntiņu izslējis, caur acenēm skatīdamies, nāk Smiltenes pareizticīgo draudzes skolas pārzinis Antonijs Puķudruva, uz kura durvīm vizītkarte ar vārdu krieviski: Pukjudruv. Viņu ar pateicību pieminu par dažām laipnām naktsmājām viņa mājoklī, kad pēc kāda sarīkojuma negribējās naktī soļot mājup. Arī viņš piedalījās amatieru izrādēs un bija – provinces apstākļos – tīri labs varonis un pirmais mīlētājs. Vismaz es viņu varēju no sirds slavēt par Niedras inženieri Akmeni “Zemē” un par jauno advokātu franču lugā “Nezināmā”.

Runājāmies ar Puķudruvu – par literatūru, protams. Arī runāšana viņam ātra, pat viegli verulīga; uz skatuves skaidrāka. Savādi man likās, ka viņš reizēm manus spriedumus par kādu grāmatu vai rakstnieku tai pašā sarunā atkārtoja, atstāstīja man kā savas domas… Viņš pats mēģinājās arī rakstniecībā un Smiltenē 1915. gada vasarā bija pirmizrāde viņa pirmajai lugai “Meklējiet ar sauli” (Redzējis netiku). Virsraksts tāds ne visai skaidrs, ne visai loģisks arī lugas darbības gājiens (lasīju manuskriptu). Varoņi bija nabagmājas iemītnieki un viņa iemīlētā arī nabadzīte; tā sakot, mīla nabagmājā. Latvijas valsts laikā Puķudruva pārcēlās dzīvot Rīgā, kļuva diezgan daudzināts vidusskolas skolotājs; darbojās Jaunatnes savienībā. Viņam dažos laikrakstos iespieda pa stāstam, iznāca dzejoļu krājums “Es nākšu”. Otra luga “Cariene Katrīna I” jau krietni labāka par iepriekšējo; varētu būt vismaz daļēji – kāda vēsturiska krievu romāna dramatizējums. No diletantisma autors tomēr pilnīgi neatbrīvojās.” (Ērmanis P. Tālo dienu paziņas. Laika Mēnešraksts, 1959, Nr. 12.)

Siena laiks

Bez iebriduma saule riet –
Būs rītu jauka diena.
Ar zvaigznēm laiks pie miera iet,
Kad ausmā jāceļas pie siena.

Bet domas augu nakti klīst
Kā vēlīns šalciens šķūņa kļavās,
Līdz acis aizkrīt – gaisma svīst
Un mūsēji jau līču pļavās.

(Jaunības Tekas, 1921, Nr. 10.)

Informāciju sagatavojusi pētniece Ieva Kalniņa (30.09.2020.)

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.