Ansis Roberts Leitis

2 bildes

08.06.1883 – 18.03.1944

Ansis Roberts Leitis (1883–1944) – rakstnieks. Sarakstījis divus romānus un stāstu krājumu par trimdā Jakutijā un Samārā pieredzēto, presē publicējis dzejoļus, recenzijas un atmiņu tēlojumus.

Dzimšanas laiks/vieta

08.06.1883
Annenieku pagasts
Dzimis Annenieku pagasta Aunu krogā mežsarga ģimenē.

Miršanas laiks/vieta

18.03.1944
Jelgava

Personiska informācija

Dzimis mežsarga ģimenē.

Dēls – Ludvigs, dzimis 1917. gada janvārī, vēlākais Penkules pamatskolas pārzinis.

1902: devies uz Krieviju.
1909: par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā izsūtīts uz Jakutiju, no kuras atgriezies 1914. gadā.
1915: atkārtoti izsūtīts uz Samāru.
1920: atgriezies Latvijā, strādājis par ierēdni saimniecībās un policijas iestādēs, līdztekus darbodamies literatūrā.

Profesionālā darbība

1907: pirmā publikācija – dzejolis "Brāli, apdomā, ko dari!" žurnālā "Ciemiņš".

Publicējis dzejoļus un recenzijas.   

Proza

1933: "Dvēseļu salnā".
1933: romāns par pieciem Jakutas taigā pavadītajiem gadiem "Trimdinieka atmiņas" (Anša Gulbja apgāds).
1935: romāns "Taigas šalkas" (Anša Gulbja apgāds).

Citātu galerija

"Preses aprindas pazīst šo sirmo, kluso cilvēku ar savu sēro smaidu, kas reti kad nozūd no viņa sejas. [..] ieņem dažādas vietas valsts iestādēs un rosīgi līdzdarbojas sabiedriskā laukā, līdzstrādā "Balsī", K. Freinberga "Pasaules literatūrā" un "Lirā". "Dzīvē" nodrukā "Trimdenieka atmiņu" pirmo daļu. Leiša spalvai pieder gara rinda stāstu, kuri izkaisīti pa dažādiem izdevumiem." 

L. Ansis Leitis savā 50 gadu jubilejā. Brīvā Zeme, Nr. 124 (07.06.1933), 2. lpp.

Izglītība

–1902
Vecsātu zemkopības skola
Lazdas
Mācījies Vecsātu zemkopības skolā, beidzis 1902. gadā.

Bērzbeķes pagastskola
Bērzbeķe
Beidzis Bērzbeķes pagastskolu.

Darbavieta

Laikraksta "Taisnība" pielikums "Stāsti un romāni"
Rīga
Viens no pielikuma redakcijas locekļiem.

1920–1921
Bauska
1920. gada rudenī sācis strādāt par valsts zemju rajona pārzini Bauskas apriņķa zemju inspekcijā. Darba attiecības tiek izbeigtas, kad 1921. gada 1. decembrī postenis tiek likvidēts. 

1922–1923
Majori
No 1922. gada vasaras līdz 1923. gada rudenim strādā par valsts ierēdņu sanatorijas saimniecības pārzini Majoros.

1923–1934
Rīga
1923. gada rudenī sācis strādāt dzelzceļu policijas Rīgas iecirknī par uzraugu, gadu vēlāk iecelts par tā paša iecirkņa darbvedi, par ko strādāja līdz 1934. gadam.

28.08.1934
Jelgava
1934. gadā atlaists no darba dzelzceļa policijas Rīgas iecirknī, kur strādāja par kancelejas darbvedi, un iecelts par Jelgavas apriņķa policijas 2. iecirkņa vecāko ierēdni.

Dalība organizācijās

Latvijas preses biedrība
Rīga
Latvijas Preses biedrības biedrs

Dzīvesvieta

1902
Krievija
1902. gadā devies uz Krieviju. 

Deportācija

1909–1914
Saha
Par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā izsūtīts uz Jakutiju, no kuras atgriezies 1914. gadā.

1915–1918
Samāra
1915. gadā atkārtoti izsūtīts uz Samāru.

Apglabāts

25.03.1944
Baložu kapi
Izvadīts 25. martā no Jelgavas pilsētas 1. slimnīcas kapličas uz Baložu kapiem.