Anna Bauga

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (3); Tulkotājs (1); Recepcijas persona (12)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsAnna Bauga
PseidonīmsA. Banga
Dzimtais vārdsAnna Kapteine
KopsavilkumsTulkotājas Anna Bauga (1905–1991) tulkojusi ap 100 stāstu, romānu un lugu no angļu, čehu, krievu un vācu valodas. Nozīmīgākie ir Teodora Dreizera, Čārlza Dikensa, Džona Golsvērtija, Artura Konana Doila, Tomasa Hārdija, Kurta Vonnegūta, Jaroslava Hašeka, Karela Čapeka, Nikolaja Ļeskova, Alekseja Pisemska, Valentīna Rasputina, Gerharta Hauptmaņa, Jākoba un Vilhelma Grimmu darbu tulkojumi. Annas Baugas tulkojumiem raksturīga precīza rakstnieka stila un valodas izjūta.

Personiska informācijaDzimusi zemnieka ģimenē.
Kopš 1932: veikusi dažādus komunistiskās partijas uzdevumus.
1940: aktīvi iesaistās padomju kultūras dzīvē.
40. gadu beigās: smagi slimo un iemācās čehu valodu.
1974: kopā ar Annu Jostsoni un L. Tjurinu sastādījusi Krievu-latviešu frazeoloģisko vārnīcu 2 sējumos.
Annas Baugas vaļasprieks bija dāliju audzēšana. Viņa izaudzēja ap 50 dāliju jaunšķirņu dažas no tām – 'Baltais Tēvs', 'Medus Lāse', 'Uguns un Nakts', 'Jūras Vārava'.
Profesionālā darbība1937: pirmie daiļliteratūras tulkojumi ir dzejoļi Redjarda Kiplinga romānā "Zaudētā gaisma" un Džona Bointona Prīstlija romāns "Nakts pārsteigtie". Abi tulkojumi parakstīti ar Annas Baugas vārdu.
1944: atgriezusies Rīgā no evakuācijas Padomju Savienībā, veidojusi "Lasāmās grāmatas" 3. un 4. klasei.
1950–1952: vadījusi seminārus tulkotājiem iesācējiem (arī 60. gados).
1955: veikusi literāru apdari latviešu tautas pasaku grāmatai "Zelta tīnīte".
1974: veikusi literāru apdari latviešu tautas pasaku grāmatai "Trīs labas lietas".
Tulkojusi no angļu, vācu, čehu, slovaku un krievu valodas vairāk nekā 100 grāmatu un ap 50 lugu, kas iestudētas Latvijas teātros.
Daudz darījusi latviešu literatūras popularizēšanā Čehoslovākijā, radoša sadarbība bija izveidojusies ar čehu literatūrzinātnieku Radegastu Paroleku Prāgā un profesoru V. Gaju Olomoucā.

Tulkojumi

No angļu valodas
1937: Prīstlijs, Džons Bointons. Nakts pārsteigtie. Rīga: Kultūras draugs.
1941: Herndons, Andželo. Es dzīvošu! Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība.
1945: Engstrends, Stjuards. Norvēģijas pavasaris. Rīga: VAPP Grāmatu apgāds.
1945: Prīstlijs, Džons Boitons, Dienas gaisma sestdienā. Rīga: VAPP.
1946: Oldridžs. Jūras ērglis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1947: Dreizers, Teodors. Finansists. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1948: Fāsts, Hovards. Pēdējā robeža. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1948: Oldridžs, Džeimss. Četrdesmit devītais štats. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1950: Londons, Džeks. Dzelzs papēdis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1951: Dreizers, Teodors. Titāns. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1955: Dikenss, Čarlzs. Martins Čezlvits, Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Dreizers, Teodors. Finansists. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Dreizers, Teodors. Stoiķis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Dreizers, Teodors. Titāns. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1957: Dikenss, Čarlzs. Martins Čezlvits. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1957: Doils, Arturs Konans. Bāskervilu suns. Rīga: Latvijas Vlasts izdevniecība.
1958: Vuolijoki, Hella. Akmens ligzda. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1959: Tompsons-Setons, Ernests. Koijotito un citi stāsti. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Hauzers, Haralds. Baltās asinis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Dreizers, Teodors. Ģēnijs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Golsvertijs, Džons. Modernā komēdija (kopā ar Ilgu Melnbārdi). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1963: Dreizers, Teodors. Ģēnijs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1966: Golsvertijs, Džons. Pēdējā lappuse. (Kopā ar Ilgu Melnbārdi.) Rīga: Liesma.
1966: Lī, Harpera. Kas nogalina lakstīgalu. Rīga: Liesma.
1968: Hārdijs, Tomass, Tesa no d'Erbervilu cilts. Rīga: Liesma.
1969: Selindžers, Džeroms Deivids. Uz kraujas rudzu laukā. Rīga: Liesma.
1971: Lielbritānijas salu tautu pasakas un teikas. Rīga: Liesma.
1971: Skots, Valters. Aivenho. Rīga: Liesma.
1972: Doils, Arturs Konans. Stāsti par Šerloku Holmsu. Rīga: Liesma.
1972: Dikenss, Čārlzs. Lielās cerības". Rīga: Liesma.
1973: Uida. Virši. Rīga: Liesma.
1973: Vonnegūts, Kurts. Kaķa šūpulis. Rīga: Liesma.
1974: Zelta Roze un Sudraba Roze: angļu tautas pasakas. Rīga: Liesma.
1975: Hārdijs, Tomass. Kāsterbridžas mērs. Rīga: Liesma.
1975: Vo, Ivlins. Sauja pīšļu; Izkariet vairāk karogu. Rīga: Liesma.
1976: Doils, Arturs Konans. Etīde purpura toņos. Rīga: Liesma.
1977: Centrālās Indijas pasakas. Rīga: Zinātne.
1977: Doils, Arturs Konans. Bāskervilu suns. Rīga: Liesma.
1977: Golsvertijs, Džons. Modernā komēdija. (Kopā ar Ilgu Melnbārdi.) Rīga: Liesma.
1978: Golsvertijs, Džons. Pēdējā lappuse. (Kopā ar Ilgu Melnbārdi.) Rīga: Liesma.
1978: Vo, Ivlins. Izlase. Rīga: Liesma.
1980: Vailds, Oskars. Uzticīgais draugs. Rīga: Liesma.
1983: Apdaiks, Džons. Precēsimies!; Trusi, bēdz. (Kopā ar Inesi Veidi.) Rīga: Liesma.
1984: Meredits, Džordžs. Egoists. Rīga: Liesma.
1992: Prīstlijs, Džons Bointons. Nakts pārsteigtie. Rīga: [Firma "Asja"].
1993: Dreizers, Teodors. Finansists. Rīga: Avots.
1993: Dreizers, Teodors. Ģēnijs. Rīga: Zvaigzne.
1993: Dreizers, Teodors. Titāns, Rīga: Avots.
1993: Fāsts, Houards. Pēdējā robeža. Rīga: Sprīdītis.
1993: Hārdijs, Tomass. Tesa no d’Erbervilu cilts. Rīga: Avots.
1994: Zēns, kurš atgriezās no Elfu zemes: britu pasaka. Rīga: Elfs.
1995: Doils, Arturs Konans. Bāskervilu suns. Rīga: Liesma.
1996: Velsiešu pasakas un teikas. Rīga: Zinātne.
2000: Doils, Arturs Konans. Etīde purpura toņos. Rīga: Tapals.
2002: Elfu bruņinieks: angļu, īru, skotu un velsiešu pasakas un teikas (Kopā ar Viju Stabulnieci.) Rīga: Rasa.
2004: Lī, Harpera. Kas nogalina lakstīgalu. Rīga: Zvaigzne ABC.
2005: Selindžers, Džeroms Deivids. Uz kraujas rudzu laukā. Rīga: Jumava.
2008: Dikenss, Čārlzs. Lielās cerības. Rīga: Valters un Rapa.
2008: Doils, Arturs Konans. Bāskervilu suns; Baiļu ieleja. (arī Guntars Jēgeris). Rīga: Valters un Rapa.
2008: Doils, Arturs Konans. Etīde purpura toņos; Četru zīme. (un Una Jaunslaviete). Rīga: Valters un Rapa.
2009: Doils, Arturs Konans. Bāskervilu suns. Rīga: Zvaigzne ABC.
2010: Selindžers, Džeroms Deivids. Uz kraujas rudzu laukā. Rīga: Jumava.
2011: Vo, Ivlins. Sauja pīšļu. Rīga: Zvaigzne ABC.
2012: Vonnegūts, Kurts. Kaķa šūpulis. Rīga: Zvaigzne ABC.
2018: Selindžers, Džeroms Deivids. Uz kraujas rudzu laukā. Rīga: Jumava.

No čehu valodas
1945–1947: Čapeks, Karels. Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1948: Drda, Jans. Mēmā barikāde. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

1951: Puimanova, Marija. Cilvēki krustcelēs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1952: Čapeks, Karels. Izlase. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Puimanova, Marija. Dzīvība pret nāvi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1957: Čapeks, Karels. Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Šafraneks, O. Zālamana spriedums. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Tatru leģenda: čehu prozas un dzejas izlase. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Blažeks, Vratislavs. Svētku vakars. Rīga: Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas nams.
1962: Lada, Jozefs. Jautrās pasakas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1963: Hašeks, Jaroslavs. Sabiedriska cilvēka likstas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Čapeks, Karels. Dārzkopja gads. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1965: Hašeks, Jaroslavs. Cīņa par dvēselēm. Rīga: Liesma.
1966: Čapeks, Karels. Deviņas pasakas. Rīga: Liesma.
1967: Čapeks, Karels. Stāsti no abām kabatām. Rīga: Liesma.
1969: Čapeks, Karels. Dacīte, jeb kucēna dzīves stāsts, ko bērniem uzrakstījis un uzzīmējis aculiecinieks Karels Čapeks. Rīga: Liesma.
1969: Čapeks, Karels. Kā tas notiek; Par cilvēkiem. Rīga: Liesma.
1970: Nezvals, Vitezslavs. Spārni. (Atdzejojusi kopā ar Imantu Auziņu. Rīga: Liesma.
1972: Honza: čehu tautas pasakas par jaunāko brāli. Rīga: Liesma.
1973: Majerova, Marija. Pati labākā pasaule; Ogļraču balāde. (Kopā ar Veltu Grabi.). Rīga: Liesma.
1976: Čapeks, Karels. Stāsti par sunīti un kaķīti, un kā viņi abi saimniekoja, un vēl par daudz ko citu, Rīga: Liesma.
1979: Čapeks, Karels. Triloģija; Komponista Foltīna dzīve un daiļrade. Rīga: Liesma.
1983: Čapeks, Karels. Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā. Rīga:Liesma.
1993: Lada, Jozefs. Mikešs. Rīga: Sprīdītis.
1994: Čapeks, Karels. Dārzkopja gads. Rīga: Preses nams.
1998–1999: Čapeks, Karels. Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā. Rīga: Jumava.
1999: Čapeks, Karels. Dārzkopja gads. Rīga: Jāņa Rozes apgāds

No krievu valodas
1940: Krasņickis, Vitālijs. Tas notika pie jūras. Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgāds.
1940: Vīks, Vlads. Roze un krusts. Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība.
1942: Dovženko, Aleksandrs. Atkritējs. Maskava: PSRS ATK Kara apgādniecība.
1942: Kurganovs, Oskars. Māte. PSRS ATK Kara apgādniecība.
1942: Ļidovs, Pjotrs. Taņa. PSRS ATK kara apgāds.
1943: Erenburgs, Iļja. Vācietis. Maskava: Cittautu literatūras apgāds.
1945: Ļidovs, Pjotrs. Taņa. VAPP Grāmatu apgāds.
1945: Pervencevs, Arkadijs. Pārbaude. Rīga: VAPP Grāmatu apgāds.
1948: Fedins, Konstantīns. Pirmie prieki. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1948: Poļevojs, Boriss. Mēs – padomju cilvēki: Lielā Tēvijas kara laika teiksmas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1950: Gladkovs, Fjodors. Stāsts par bērnību. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1951: Korneičuks, Aleksandrs. Irbenāju birztala. Rīga: Republikāniskais Tautas Mākslas nams.
1951: Kuļičenko, Nikolajs. Mūsu jūrmala. Rīga: Republikāniskais Tautas Mākslas nams.
1951: Ņikuļins, Jurijs. Viņa ceturtais vārds. Rīga: Republikāniskais Tautas Mākslas nams.
1951: Lenčs. Leonīds. Dārzā. Rīga: Republikāniskais Tautas Mākslas nams.
1951: Oļšanskis, Andrejs. Gaišais ceļš. Rīga: Republikāniskais Tautas Mākslas nams.
1951: Ščeglovs, Dmitrijs. Meistari. Rīga: Republikāniskais Tautas Mākslas nams.
1952: Gladkovs, Fjodors. Ceļš uz laimi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1953: Ļeskovs, Nikolajs. Stāsti. (Kopā ar Annu Ozolu-Saksi.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1954: Mihalkovs, Sergejs. Revidenti pret paša gribu. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Zolotovs Vasilijs. Lasēna Pluncīša piedzīvojumi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1958: Ļeonovs, Leonīds. Krievu mežs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1958: Ļeonovs, Leonīds. Zelta kariete. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1959: Ļubimova, Valentīna. Zem vecajiem ošiem. Rīga: Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas nams.
1961: Beļajevs, Aleksandrs. Cilvēks-amfībija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Lukovskis, Igors. Salauztās sirdis. Rīga: Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas nams.
1962: Makajonoks, Andrejs. Levoniene orbītā. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Pogodins, Nikolajs. Melnie putni (Uzticība). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Fedins, Konstantīns. Pirmie prieki. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

1966: Zaligins, Sergejs. Irtišas krastos. Rīga: Liesma.
1968: Ļeskovs, Nikolajs. Rīga: Žanlisa kundzes gars. Rīga: Liesma.
1968: Oļeša, Jurijs. Trīs resnvēderi. Rīga: Liesma.
1968: Šatrovs, Mihails. Sestais jūlijs. Rīga: Liesma.
1971: Ļeskovs, Nikolajs. Stāsti. (Kopā ar Annu Ozolu-Saksi.) Rīga: Liesma.
1972: Pisemskis, Aleksejs. Vecā lielmāte. Rīga: Liesma.
1979: Rasputins, Valentīns. Dzīvo un atceries; Atvadas no Matjoras. (Kopā ar Silviju Rauhvargeri.) Rīga: Liesma.
1987: Ļeskovs, Nikolajs. Kreilis. Rīga: Liesma.

No vācu valodas
1955: Pie saulītes ciemos: Slovāku tautas pasakas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Brāļi Grimmi. Pasakas. (Kopā ar Ernestu Birznieku-Upīti. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1968: Grimmi, Jākobs un Vilhelms. Pelnrušķīte. Rīga: Liesma.
1970: Andersens, Hanss Kristians. Princese uz zirņa. Rīga: Liesma.
1972: Andersens, Hanss Kristians. Īkstīte. Rīga: Liesma.
1975: Skaistākās 1001 nakts pasakas: arābu pasakas jaunajiem lasītājiem atstāstījis Karls Heincs Bergers. Rīga: Liesma.
1978: Andersens, Hanss Kristians. Sniega karaliene. Rīga: Liesma.
1984: Hauptmanis, Gerharts. Lugas (Audēji, Ormanis Henšelis, Roze Bernda, Elga, Bebrādas kažoks). Rīga: Liesma.
1987: Andersens, Hanss Kristians. Pasakas. (Kopā ar Valentīnu Eisuli, kas tulkojusi no krievu valodas.) Rīga: Liesma.
1988: Volfs, Frīdrihs. Lugas (Matroži no Kataro; Profesors Mamloks; Patrioti; Ciema vecākā Anna; Džons D. iekaro pasauli). Rīga: Liesma.
1995: Grimmi, Jākobs un Vilhelms. Pasakas. Rīga: Sprīdītis.
1998: Andersens, Hanss Kristians. Īkstīte. Rīga: Zvaigzne ABC.
2012: Andersens, Hanss Kristians. Sniega karaliene. Rīga: Zvaigzne ABC.
2018: Andersens, Hanss Kristians. Īkstīte. Rīga: Zvaigzne ABC.

Citātu galerija"Tam [tulkošanas darbam] Anna Bauga atdevusi daudzus sava literārā mūža gadus, laizdama klajā ļoti dzīvus, ļoti plastiski atveidotus daiļprozas darbus. Anna Bauga tulko no vairākām valodām. Gadu gaitā krietni audzis tulkoto autoru skaits. Taču vislabprātāk viņa izvēlas autorus un darbus, kas ir stilistiski spilgti un iezīmīgi, kuros sprēgāt sprēgā asprātības, jaužama dziļa, tautas dvēselei tuva gudrība, sirdi valdzina kāda neparasta valodas bagātība. To, no kā neapdāvināti vai kūtri tulkotāji vairīties vairās, Anna Bauga tīši meklē. Tāpēc ka viņa ir stipra un tic saviem spēkiem. Par tulkojumiem mēdz apgalvot: tie leksikas ziņā iznākot bālāki par oriģināldarbiem un tāpēc no šī viedokļa neinteresanti. Anna Bauga ir pierādījusi pretējo. Viņas tulkotās grāmatas visos aspektos ir uztveramas un lasāmas kā oriģināldarbi. Tādi literatūras šedevri kā Karela Čapeka humoristiskie stāsti vai Jaroslava Hašeka "Krietnā kareivja Šveika dēkas", būdami čehu literatūras klasikas lepnums, ar Annas Baugas tulkotājas pūlēm un gādību tādi kļuvuši arī latviešu lasītājiem. Padzīvojuši ļaudis, kas ciena gaišu humoru un kuru jājamais zirdziņš brīvajā laikā ir sīkdārzniecība, kā ticīgie Bībeli glabā uz naktsgaldiņa Čapeka "Dārzkopja gadu". Arī tas vīzēts ar Annas Baugas tulkotājās zīmogu. Tātad ar augstas markas zīmogu. Un lasāms tik viegli, brīvi un patiesi, ka liekas: tulkotājs saplūdis ar autoru, bet tie abi savukārt ar lasītāju, tā ka nav vairs ne autora vai tulkotāja, ne lasītāja, ir tikai vienots, pirmatnīgs stāstīšanas un klausīšanās prieks, no kura attīstījies viss tas, ko nosauc par literatūru."

Kalva, Paulis. Par tulkotāju un viņa darbu (Sakarā ar Annas Baugas jubileju). Padomju Zeme, 1970, 19. martā.
Nodarbesskolotāja
tulkotāja
Dzimšanas laiks/vieta13.03.1905
Blīdene
Blīdene, Blīdenes pagasts, Brocēnu novads
"Mazpūcēni"
Izglītība1916 – 1922
Zvārdes 6-klašu pamatskola
Zvārde
Zvārdes pagasts, Saldus novads, LV-3883

1922 – 1927
Jelgavas Valsts skolotāju institūts
Svētes iela 18, Jelgava
Svētes iela 18, Jelgava, LV-3001
Darbavieta1927 – 1933
Iecava
Iecava, Iecavas novads
Bijusi angļu, vācu un krievu valodas skolotāja.

1933 – 1936
Dobele
Dobele, Dobeles novads
Skolotāja

1936 – 1940
Rīga
Rīga

Privātskolotāja


1940 – 1941
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Rīga

Priekšsēdētāja Pētera Brieža sekretāre


00.07.1941 – 1942 (Datums nav precīzs)
Sirdarja
Sirdaryo, Sirdaryo Region, Uzbekistan

Skolotāja


1942 – 1944 (Datums nav precīzs)
Maskava
Moscow, Russia

Redaktore Cittautu literatūras izdevniecībā.


1946 – 1958
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Tulkotāju sekcijas priekšsēdētāja
Dalība organizācijās1941 – 1991
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre
Ceļojums00.07.1967
Zviedrija
Sweden
Jūlija sākumā Zviedrijā, Stokholmā un Upsalā ieradās tūristu grupa, kuras sastāvā bija vairāki rakstnieki, to vidū arī tulkotāja Anna Bauga.

1972
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia
Tūrisma brauciens.

1973
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia
Miršanas laiks/vieta16.01.1991
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Blīdene
(Blīdene, Blīdenes pagasts, Brocēnu novads)
13.03.1905Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
16.01.1991Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
4Zvārde
(Zvārdes pagasts, Saldus novads, LV-3883)
1916 - 1922IzglītībaCiems
5Svētes iela 18, Jelgava
(Svētes iela 18, Jelgava, LV-3001)
1922 - 1927IzglītībaĒka, māja
6Iecava
(Iecava, Iecavas novads)
1927 - 1933DarbavietaCiems
7Dobele
(Dobele, Dobeles novads)
1933 - 1936DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1936 - 1940DarbavietaPilsēta
9Sirdarja
(Sirdaryo, Sirdaryo Region, Uzbekistan)
01.07.1941 - 1942DarbavietaPilsēta
10Maskava
(Moscow, Russia)
1942 - 1944DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1940 - 1941DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1946 - 1958DarbavietaPilsēta
13Zviedrija
(Sweden)
01.07.1967CeļojumsValsts
14Čehoslovākija
(Czechia, Slovakia)
1972CeļojumsValsts
15Čehoslovākija
(Czechia, Slovakia)
1973CeļojumsValsts
16Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1941 - 1991Dalība organizācijāsĒka, māja

“Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā”, “Bāskervilu suns”, “Stāsti par Šerloku Holmsu”, “Etīde purpura toņos”, “Tesa no d’Erbervilu cilts”, “Uz kraujas rudzu laukā”, “Kaķa šūpulis”, Andersena un Grimmu pasakas… Vai grāmatas pasītē esam ielūkojušies, kas ir šo vairākām paaudzēm tik mīļo grāmatu tulkotāja?

Tā ir Anna Bauga, tulkotāja, kura latviskojusi iespaidīgi daudz stāstu, romānu un lugu – ap simt grāmatu. Tulkojusi no angļu, čehu, krievu un vācu valodas. Nozīmīgāko tulkojumu vidū ir Jaroslava Hašeka, Karela Čapeka, Teodora Dreizera, Artura Konana Doila, Tomasa Hārdija, Džona Golsvērtija, Čārlza Dikensa, Džeroma D. Selindžera, Kurta Vonnegūta, Gerharta Hauptmaņa, Nikola Ļeskova, Alekseja Pisemska darbi. Un kur nu vēl pasakas – dažādu tautu un literārās. Bet par pasakām ir īpašs stāsts – tās Annai Baugai patikušas jau no bērnības, paticis klausīties, un droši vien pasakas viņā jau mazos gados attīstīja raitu valodu, spēju iztēloties un dzīvi stāstīt. Kādā nelielā atmiņu uzzīmējumā tulkotāja raksta par to, kā ar savu valodu pārsteigusi pat mācītāju:

“Lasīt iemācījos četru gadu vecumā no vecmāmuļas Bībeles, kur bija koši krāsaini lielie burti, bet, kad mācītājs ieradās pārklaušināt bērnus, es stāstīju par Ābrahāmu un Īzaku ierastajā pasaku valodā: “Un tad mīļais dieviņš teica: “Met nost nazi, dullais, es tik gribēju redzēt, vai tu man klausīsi!”, un mācītājs, pieradis, ka Bībelstāstus nober vārds vārdā, bažīgi apvaicājās mātei, vai bērnam galviņa neesot maitāta.” (Bauga A. Daži vārdi par pasakām. Padomju Zeme, 1970, 28. maijā.)

Anna Bauga veikusi arī latviešu pasaku literāro apdari, daudziem droši vien labi zināmi ir pasaku krājumi “Zelta tīnīte” (1955) un “Trīs labas lietas” (1974), kā arī atsevišķi pasaku izdevumi, piemēram, “Zelta ābele un sudraba avots” (1961) ar lieliskajām Kārļa Sūniņa ilustrācijām.

Ainai Baugai bez literatūras un pasakām bijusi vēl kāda aizraušanās – viņa bijusi kaislīga puķkope un pat izaudzējusi ap 50 dāliju jaunšķirņu, dažas no tām – ‘Baltais Tēvs’, ‘Medus Lāse’, ‘Uguns un Nakts’, ‘Jūras Vārava’.

Anna Bauga dzimusi 1905. gada 13. martā Blīdenē, beigusi Jelgavas skolotāju institūtu (1927) un strādājusi par skolotāju Iecavā, Dobelē un Rīgā. 30. gados saistījusies ar komunistisko pagrīdi, un, kad 1940. gadā Latvija tiek inkorporēta PSRS sastāvā, viņa strādā par Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja Pētera Brieža sekretāri, aktīvi iekļaujas padomju kultūras dzīvē, Latvijas padomju rakstnieku savienības darbā. Sākoties karam, evakuējas uz Padomju Savienību, kādu laiku strādā par skolotāju Uzbekistānā, tad Maskavā Cittautu literatūras apgādā, kur atsāk tulkošanu (pirmie tulkojumi iznāk vēl 1937. gadā). 1944. gadā līdz ar sarkano armiju atgriežas Latvijā un nododas tulkošanai, bijusi Tulkotāju sekcijas vadītāja Rakstnieku savienībā, konsultējusi iesācējus tulkotājus. 40. gadu beigās smagi slimojot, iemācījusies čehu valodu un turpmākajos gados popularizējusi latviešu literatūru toreizējā Čehoslovākijā, izveidojusies radoša sadarbība ar čehu literatūrzinātnieku Radegastu Paroleku. Tulkotājas mūžs noslēdzas 1991. gada 16. janvārī.


Informāciju sagatavojusi literatūrzinātniece Ieva Kalniņa (13.03.2020.)

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.