Vienības: Autors (1)
Darbi: Darba autors (123); Sastādītājs (25); Redaktors (11); Komentāra autors (23); Fotogrāfs (1); Recepcijas persona (19)
Audio/video: Teicējs (1)
Attēli: Persona attēlā(5)
Vārds | Anita Rožkalne |
---|---|
Profesionālā darbība | 1975: 22. martā laikrakstā "Literatūra un Māksla" publicēta pirmā recenzija par Jāņa Plotnieka dzejoļu krājumu "Siena laiks". 1984: ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par pētījumu "Analītiski psiholoģiskā romāna attīstība latviešu literatūrā". 1993: filoloģijas zinātņu kandidāta grāds nostrificēts par filoloģijas doktora grādu. 1999: saņēmusi Latvijas Rakstnieku savienības piešķirto "Kritiķa kausu" par literatūrvēsturisko piezīmju grāmatu "Palma vējā". 2017: Latvijas Zinātņu akdēmijas Viļa Plūdoņa balva par monogrāfiju "Lauva: dzejniece Astrīde Ivaska". 2017: Latvijas Literatūras gada balva par izcilu ieguldījumu literatūrzinātnē par monogrāfiju "Kārļa Zariņa Burvju aplis". Monogrāfijas un citi izdevumi1993: Hypothese über ein Seelendrama, oder, Der ungeschriebene Roman ("Hipotēze par kādu dvēseles drāmu jeb Neuzrakstītais romāns")1997: Latviešu romānu rādītājs (kopā ar Raimondu Briedi, Hariju Hiršu) 1998: Palma vējā 1999: Poētiskā anatomija (kopā ar Gundegu Repši) 1999: Zvaigznes šūpolēs (intervijas ar latviešu rakstniekiem) 2012: Lauva: dzejniece Astrīde Ivaska 2014: Latviešu romānu rādītājs, 1873–2013 (kopā ar Raimondu Briedi) 2016: Kārļa Zariņa burvju aplis Zinātnisku rakstu krājumu sastādītāja, atbildīgā redaktore un līdzautore1991–2002: "Materiāli par..." (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta krājumi galvenokārt par latviešu literatūru un kultūru)2001: Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaulē 2019: Latvija: kultūru migrācija Grāmatu sastādītāja1993: Zariņš, Kārlis. Pārdomas, baložiem maizi drupinot1996: Salna, Eduards. Paisuma pali (1996, arī pēcvārda autore) 2000: Zāle, Klāra. Atspulgi nes 2001: Ko dziedāja Rīgas gaiļi (2001, kopā ar citiem) u. c. 2005: Ziedonis, Imants. Ne tas kādam jāzina: (ne)bijuši ceļojumi 2010: Sniķere, Velta. Gaisma un noslēpums Daiļdarbi1996: Mirkļi un bīdeļmilti (dzejoļu krājums)2010: Rono, Rono... (stāstu krājums) |
Nodarbes | literatūrzinātniece literatūrkritiķe |
Dzimšanas laiks/vieta | 28.04.1956 Rīga Rīga |
Izglītība | 1963 – 1974 Rīgas 55. vidusskola Vietalvas iela 15, Rīga Vietalvas iela 15, Rīga, LV-1035 1974 – 1979 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa 1994 Londona London, Greater London, United Kingdom Stažējusies Karaliskajā akadēmijā Londonā. 1996 Londona London, Greater London, United Kingdom Stažējusies Londonas universitātē |
Darbavieta | 1979 – 1982 Rīgas 20. vidusskola Rīga Rīga Latviešu valodas un literatūras skolotāja 1982 – 1991 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Akadēmijas laukums 1, Rīga Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Zinātniskā līdzstrādniece 1991 līdz šim Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūts Rīga Rīga Vadošā pētniece 1993 Visvalža iela 4, Rīga Visvalža iela 4, Rīga, LV-1050 Filoloģijas fakultāte, pasniedzēja, lasījusi kursu "Salīdzinošā literatūrzinātne" 1993 – 2002 Latvijas Akadēmiskā bibliotēka Rūpniecības iela 10, Rīga Rūpniecības iela 10, Rīga, LV-1010 Projekta "Datubāze "Literāti"" vadītāja 1999 – 2006 Izdevniecība "Pētergailis" Rīga Rīga Direktora vietniece 2000 – 2002 Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Rīga Rīga Prezidente 2008 – 2016 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Rīga Rīga LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdevniecības vadītāja |
Dalība organizācijās | 1998 Latvijas Rakstnieku savienība Rīga Rīga |
Apbalvojumi | LZA Viļa Plūdoņa balva Lauva. Dzejniece Astrīde Ivaska Balva piešķirta par monogrāfiju "Lauva. Dzejniece Astrīde Ivaska". Latviešu literatūrzinātne 2017 Latvijas Literatūras gada balva Kārļa Zariņa burvju aplis Balva par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā piešķirta par monogrāfiju "Kārļa Zariņa dzīves aplis". Speciālbalva 2017 |
---|
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Rīga (Rīga) | 28.04.1956 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
2 | Vietalvas iela 15, Rīga (Vietalvas iela 15, Rīga, LV-1035) | 1963 - 1974 | Izglītība | Ēka, māja |
3 | Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050) | 1974 - 1979 | Izglītība | Ēka, māja |
4 | Londona (London, Greater London, United Kingdom) | 1994 | Izglītība | Pilsēta |
5 | Londona (London, Greater London, United Kingdom) | 1996 | Izglītība | Pilsēta |
6 | Rīga (Rīga) | 1979 - 1982 | Darbavieta | Pilsēta |
7 | Akadēmijas laukums 1, Rīga (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050) | 1982 - 1991 | Darbavieta | Ēka, māja |
8 | Rīga (Rīga) | 1991 | Darbavieta | Pilsēta |
9 | Rīga (Rīga) | 2008 - 2016 | Darbavieta | Pilsēta |
10 | Rūpniecības iela 10, Rīga (Rūpniecības iela 10, Rīga, LV-1010) | 1993 - 2002 | Darbavieta | Ēka, māja |
11 | Visvalža iela 4, Rīga (Visvalža iela 4, Rīga, LV-1050) | 1993 | Darbavieta | Ēka, māja |
12 | Rīga (Rīga) | 1999 - 2006 | Darbavieta | Pilsēta |
13 | Rīga (Rīga) | 2000 - 2002 | Darbavieta | Pilsēta |
14 | Rīga (Rīga) | 1998 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
Anita Rožkalne (1956) – literatūrzinātniece un literatūrkritiķe ar savu vārdu un vietu Latvijas literatūrzinātnē un kultūrtelpā. Vairāku monogrāfiju – par Gundegu Repši, Astrīdi Ivasku, Kārli Zariņu – autore.
Rakstu krājumu izdošanas rosinātāja un sastādītāja – atcerēsimies kaut vai daudzos krājumus “Materiāli par…”, kas savulaik, 90. gados un vēl 2000. gadu sākumā tapuši, apkopojot Anitas rosinātās konferences “Meklējumi un atradumi” referātus, kuri vēl šodien sniedz bagātīgu izziņas materiālu pētniekiem. Un kur nu vēl gigantiskais darbs, apkopojot un sagatavojot izdošanai četru institūtu 29 pētnieku starpnozaru kopdarbu “Latvija: kultūru migrācija” (2019)!
Vadījusi projektu, sagatavojot enciklopēdisko izdevumu “Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (1992, 2003), un tieši šis darbs rosinājis domāt par plašu elektronisku resursu, kas bija pamats, lai “atspertos” portāls “literatura.lv”. Toreiz tam vārds bija “Datu banka”, un, pārlapojot “Literatūras un Mākslas” numurus, var izsekot, cik cītīgi Anita ar kolēģi Raimondu Briedi dzenājuši pēdas dažam labam literātam, cenšoties iesaistīt sabiedrību faktu noskaidrošanā.
Sekmējusi arī daža laba nepublicēta darba nonākšanu lasītāja rokās, piemēram var minēt Kārļa Zariņa vēsturisko romānu “Kāvu gadi”, viņa sentenču grāmatu “Pārdomas, baložiem maizi drupinot” (1993) un izdevumu “Kārlis Zariņš: Vai visas mūsu zvaigznes” (2007). Piedalījusies Imanta Ziedoņa Rakstu komentēšanā un kontekstu iezīmēšanā (1.–11. sēj., 1995–2000).
90. gados Lielbritānijā kārtojusi Jāņa Andrupa, Pētera Aigara arhīvu un sekmējusi to nonākšanu Latvijā. Vairāku trimdas dzejnieku (Klāra Zāle, Eduards Salna, krājumu sastādītāja un komentāru autore.
Intervējusi daudzus rakstniekus, tā krājot liecības par viņu dzīvi, viņu pieredzi un pasaules skatījumu, vērtīgu materiālu pētniecībai, un varbūt interviju brīžos pat īsti neapzinoties, ka no nežēlīgā laika ritējuma tiek paglābtas liecības par jēgu, kādu katrs piešķir vai spēj piešķirt notikumu plūsmai, ko saucam par dzīvi un kas reizēm šķiet bez jēgas. Astrīde Ivaska, Velta Sniķere, Gunars un Sarmīte Janovski, Mirdza Bendrupe, Dagnija Zigmonte, Ingrīda Kiršentāle, Mirdza Ersa, Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks, Gundega Repše…
Darbojusies literatūrkritikā, recenzējot jaunākās prozas grāmatas, tiesa gan, pēdējā laikā mazāk.
Lasījusi lekcijas salīdzinošajā literatūrzinātne dzimtajā Filoloģijas fakultātē, sastādījusi krājumu “Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaulē: teorijas un interpretācijas” (2001).Vairākus gadus aizraujošs šķitis grāmatizdevējas darbs, strādājusi izdevniecībā “Pētergailis”. Ieguvumi – izpratne par šo nozari, prasme rediģēt grāmatas, strādāt ar autoriem, vēlāk tas noderējis, vadot Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdevniecību. Arī zaudējumi – pētīšanai atņemts laiks un attālināšanās no Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbiem. Bet atkal atgriešanās tajā, jo pētnieces nervs tomēr izrādījies spēcīgāks, ko apliecina jau minētās monogrāfijas “Lauva: dzejniece Astrīde Ivaska” (2012) un “Kārļa Zariņa burvju aplis” (2016), kurās spilgti atklājies viņas pētnieces potenciāls. Īpaši jau pētījumā par Kārli Zariņu.
Pati bijusi arī rakstniece statusā, lai pieminam dzejoļu krājumu “Mirkļi un bīdeļmilti” (1996) un stāstu krājumu “Rono, Rono...” (2010).
Pašlaik top monogrāfija par Gundegu Repši, perspektīvā – pētījums par Vili Lāci projektā “13 romāni un monogrāfijas “Es esmu…”.
Tas viss – lieliem vilcieniem zīmējot Anitas profesionālās darbības jomas.
Pirms tam – dzimusi rīdziniece, ar saknēm Latgalē. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti (1974–1979), lai gan bijušas šaubas par profesijas izvēli, svārstīšanās starp ķīmiju un literatūru: “Ķīmijā saistīja loģika un precizitāte, un telpiskās, vieliskās iztēles klātbūtne, literatūrā – iespēja izdzīvot daudzas dzīves, vēlme izteikt sevi. Uz Filoloģijas fakultāti aizgāju, vēlēdamās saprast, kā top literatūra, ar tālāku mērķi “uzrakstīt vienu romānu, kas satricinās pasauli”. Savukārt šis romāns man bija vajadzīgs, lai atstātu zīmes par cilvēkiem un viņu pasaulēm, kuri man ir mīļi bijuši. Bija jāpaiet gadiem, lai es pieņemtu, ka neuzrakstīšu šādu romānu, un vēl gadiem, lai es saprastu, ka netiešā veidā es šo “romānu” rakstu visu laiku – katrā savā rakstā vai sarunā, arī rīcībā [..].” (Jūtīgā, ar buldoga kampienu: Ar Anitu Rožkalni sarunājas Gundega Repše. Labrīt, 1995, 23. februāris) Pēc studijām – obligātie trīs gadi nostrādāti Rīgas 20. vidusskolā, mācījusi latviešu valodu un literatūru. Un tad, kopš 1982. gada – institūts (ar nelielu pārtraukumu). Interešu lokā pirmām kārtām – proza, arī atsevišķu rakstnieku daiļrade.
Svarīgi bijuši sastaptie cilvēki, minētajā intervijā Gundega Repše jautā par autoritātēm, un Anita palabo – “ja vienojamies, ka autoritātes ir tie, kuros ieklausāmies kaut kā laba, interesanta gaidu noskaņā, nevis kā absolūtā patiesībā”. Tolaik par tādām viņa nosauc Ingrīdu Kiršentāli, Gunāru Bīberu, toreizējos kolēģus Janīnu Kursīti un Viesturu Vecgrāvi, Silviju Radzobi, Gundegu Grīnumu, arī Andu Kubuliņu. Tagad Anitu pašu var uzlūkot par cilvēku, kurā vajag un ir lietderīgi ieklausīties. Anita ir laba kolēģe – tieša sarunās un vērtējot kolēģu uzrakstīto, reizēm nedaudz skarba, bet patiesībā sirsnīga un iejūtīga, gatava atbalstīt un palīdzēt, ja vien kāds palīdzību lūdz. Prāts un jūtīgums, droši vien pašai ne vienmēr viegli sabalansējamas iezīmes, ir tieši tas, kas veido arī viņas kā zinātnieces rokrakstu.