Anita Rožkalne

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Vienības: Autors (1)

Darbi: Darba autors (122); Sastādītājs (25); Redaktors (11); Komentāra autors (22); Fotogrāfs (1); Recepcijas persona (19)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsAnita Rožkalne
Profesionālā darbība1975: 22. martā laikrakstā "Literatūra un Māksla" publicēta pirmā recenzija par Jāņa Plotnieka dzejoļu krājumu "Siena laiks".
1984: ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par pētījumu "Analītiski psiholoģiskā romāna attīstība latviešu literatūrā".
1993: filoloģijas zinātņu kandidāta grāds nostrificēts par filoloģijas doktora grādu.
1999: saņēmusi Latvijas Rakstnieku savienības piešķirto "Kritiķa kausu" par literatūrvēsturisko piezīmju grāmatu "Palma vējā".
2017: Latvijas Zinātņu akdēmijas Viļa Plūdoņa balva par monogrāfiju "Lauva: dzejniece Astrīde Ivaska".
2017: Latvijas Literatūras gada balva par izcilu ieguldījumu literatūrzinātnē par monogrāfiju "Kārļa Zariņa Burvju aplis".

Monogrāfijas un citi izdevumi

1993: Hypothese über ein Seelendrama, oder, Der ungeschriebene Roman ("Hipotēze par kādu dvēseles drāmu jeb Neuzrakstītais romāns")
1997: Latviešu romānu rādītājs (kopā ar Raimondu Briedi, Hariju Hiršu)
1998: Palma vējā
1999: Poētiskā anatomija (kopā ar Gundegu Repši)
1999: Zvaigznes šūpolēs (intervijas ar latviešu rakstniekiem)
2012: Lauva: dzejniece Astrīde Ivaska
2014: Latviešu romānu rādītājs, 1873–2013 (kopā ar Raimondu Briedi)
2016: Kārļa Zariņa burvju aplis

Zinātnisku rakstu krājumu sastādītāja, atbildīgā redaktore un līdzautore

1991–2002: "Materiāli par..." (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta krājumi galvenokārt par latviešu literatūru un kultūru)
2001: Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaulē
2019: Latvija: kultūru migrācija

Grāmatu sastādītāja

1993: Zariņš, Kārlis. Pārdomas, baložiem maizi drupinot
1996: Salna, Eduards. Paisuma pali (1996, arī pēcvārda autore)
2000: Zāle, Klāra. Atspulgi nes
2001: Ko dziedāja Rīgas gaiļi (2001, kopā ar citiem) u. c.
2005: Ziedonis, Imants. Ne tas kādam jāzina: (ne)bijuši ceļojumi
2010: Sniķere, Velta. Gaisma un noslēpums

Daiļdarbi

1996: Mirkļi un bīdeļmilti (dzejoļu krājums)
2010: Rono, Rono... (stāstu krājums)
Nodarbesliteratūrzinātniece
literatūrkritiķe
Dzimšanas laiks/vieta28.04.1956
Rīga
Rīga
Izglītība1963 – 1974
Rīgas 55. vidusskola
Vietalvas iela 15, Rīga
Vietalvas iela 15, Rīga, LV-1035

1974 – 1979
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

1994
Londona
London, Greater London, United Kingdom

Stažējusies Karaliskajā akadēmijā Londonā.


1996
Londona
London, Greater London, United Kingdom

Stažējusies Londonas universitātē

Darbavieta1979 – 1982
Rīgas 20. vidusskola
Rīga
Rīga
Latviešu valodas un literatūras skolotāja

1982 – 1991
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Zinātniskā līdzstrādniece

1991 līdz šim
Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Rīga
Rīga

Vadošā pētniece


1993
Visvalža iela 4, Rīga
Visvalža iela 4, Rīga, LV-1050
Filoloģijas fakultāte, pasniedzēja, lasījusi kursu "Salīdzinošā literatūrzinātne"

1993 – 2002
Latvijas Akadēmiskā bibliotēka
Rūpniecības iela 10, Rīga
Rūpniecības iela 10, Rīga, LV-1010
Projekta "Datubāze "Literāti"" vadītāja

1999 – 2006
Izdevniecība "Pētergailis"
Rīga
Rīga

Direktora vietniece


2000 – 2002
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija
Rīga
Rīga
Prezidente

2008 – 2016
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Rīga
Rīga

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdevniecības vadītāja

Dalība organizācijās1998
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
ApbalvojumiLZA Viļa Plūdoņa balva
Lauva. Dzejniece Astrīde Ivaska
Balva piešķirta par monogrāfiju "Lauva. Dzejniece Astrīde Ivaska".
Latviešu literatūrzinātne
2017

Latvijas Literatūras gada balva
Kārļa Zariņa burvju aplis
Balva par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā piešķirta par monogrāfiju "Kārļa Zariņa dzīves aplis".
Speciālbalva
2017

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
28.04.1956Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Vietalvas iela 15, Rīga
(Vietalvas iela 15, Rīga, LV-1035)
1963 - 1974IzglītībaĒka, māja
3Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1974 - 1979IzglītībaĒka, māja
4Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1994IzglītībaPilsēta
5Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1996IzglītībaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1979 - 1982DarbavietaPilsēta
7Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1982 - 1991DarbavietaĒka, māja
8Rīga
(Rīga)
1991DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
2008 - 2016DarbavietaPilsēta
10Rūpniecības iela 10, Rīga
(Rūpniecības iela 10, Rīga, LV-1010)
1993 - 2002DarbavietaĒka, māja
11Visvalža iela 4, Rīga
(Visvalža iela 4, Rīga, LV-1050)
1993DarbavietaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
1999 - 2006DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
2000 - 2002DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1998Dalība organizācijāsPilsēta

Anita Rožkalne (1956) – literatūrzinātniece un literatūrkritiķe ar savu vārdu un vietu Latvijas literatūrzinātnē un kultūrtelpā. Vairāku monogrāfiju – par Gundegu Repši, Astrīdi Ivasku, Kārli Zariņu – autore.

Rakstu krājumu izdošanas rosinātāja un sastādītāja – atcerēsimies kaut vai daudzos krājumus “Materiāli par…”, kas savulaik, 90. gados un vēl 2000. gadu sākumā tapuši, apkopojot Anitas rosinātās konferences “Meklējumi un atradumi” referātus, kuri vēl šodien sniedz bagātīgu izziņas materiālu pētniekiem. Un kur nu vēl gigantiskais darbs, apkopojot un sagatavojot izdošanai četru institūtu 29 pētnieku starpnozaru kopdarbu “Latvija: kultūru migrācija” (2019)!

Vadījusi projektu, sagatavojot enciklopēdisko izdevumu “Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (1992, 2003), un tieši šis darbs rosinājis domāt par plašu elektronisku resursu, kas bija pamats, lai “atspertos” portāls “literatura.lv”. Toreiz tam vārds bija “Datu banka”, un, pārlapojot “Literatūras un Mākslas” numurus, var izsekot, cik cītīgi Anita ar kolēģi Raimondu Briedi dzenājuši pēdas dažam labam literātam, cenšoties iesaistīt sabiedrību faktu noskaidrošanā.

Sekmējusi arī daža laba nepublicēta darba nonākšanu lasītāja rokās, piemēram var minēt Kārļa Zariņa vēsturisko romānu “Kāvu gadi”, viņa sentenču grāmatu “Pārdomas, baložiem maizi drupinot” (1993) un izdevumu “Kārlis Zariņš: Vai visas mūsu zvaigznes” (2007). Piedalījusies Imanta Ziedoņa Rakstu komentēšanā un kontekstu iezīmēšanā (1.–11. sēj., 1995–2000).

90. gados Lielbritānijā kārtojusi Jāņa Andrupa, Pētera Aigara arhīvu un sekmējusi to nonākšanu Latvijā. Vairāku trimdas dzejnieku (Klāra Zāle, Eduards Salna, krājumu sastādītāja un komentāru autore.

Intervējusi daudzus rakstniekus, tā krājot liecības par viņu dzīvi, viņu pieredzi un pasaules skatījumu, vērtīgu materiālu pētniecībai, un varbūt interviju brīžos pat īsti neapzinoties, ka no nežēlīgā laika ritējuma tiek paglābtas liecības par jēgu, kādu katrs piešķir vai spēj piešķirt notikumu plūsmai, ko saucam par dzīvi un kas reizēm šķiet bez jēgas. Astrīde Ivaska, Velta Sniķere, Gunars un Sarmīte Janovski, Mirdza Bendrupe, Dagnija Zigmonte, Ingrīda Kiršentāle, Mirdza Ersa, Māra Svīre un Vladimirs Kaijaks, Gundega Repše…

Darbojusies literatūrkritikā, recenzējot jaunākās prozas grāmatas, tiesa gan, pēdējā laikā mazāk.

Lasījusi lekcijas salīdzinošajā literatūrzinātne dzimtajā Filoloģijas fakultātē, sastādījusi krājumu “Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaulē: teorijas un interpretācijas” (2001).

Vairākus gadus aizraujošs šķitis grāmatizdevējas darbs, strādājusi izdevniecībā “Pētergailis”. Ieguvumi – izpratne par šo nozari, prasme rediģēt grāmatas, strādāt ar autoriem, vēlāk tas noderējis, vadot Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdevniecību. Arī zaudējumi – pētīšanai atņemts laiks un attālināšanās no Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbiem. Bet atkal atgriešanās tajā, jo pētnieces nervs tomēr izrādījies spēcīgāks, ko apliecina jau minētās monogrāfijas “Lauva: dzejniece Astrīde Ivaska” (2012) un “Kārļa Zariņa burvju aplis” (2016), kurās spilgti atklājies viņas pētnieces potenciāls. Īpaši jau pētījumā par Kārli Zariņu.

Pati bijusi arī rakstniece statusā, lai pieminam dzejoļu krājumu “Mirkļi un bīdeļmilti” (1996) un stāstu krājumu “Rono, Rono...” (2010).

Pašlaik top monogrāfija par Gundegu Repši, perspektīvā – pētījums par Vili Lāci projektā “13 romāni un monogrāfijas “Es esmu…”.

Tas viss – lieliem vilcieniem zīmējot Anitas profesionālās darbības jomas.

Pirms tam – dzimusi rīdziniece, ar saknēm Latgalē. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti (1974–1979), lai gan bijušas šaubas par profesijas izvēli, svārstīšanās starp ķīmiju un literatūru: “Ķīmijā saistīja loģika un precizitāte, un telpiskās, vieliskās iztēles klātbūtne, literatūrā – iespēja izdzīvot daudzas dzīves, vēlme izteikt sevi. Uz Filoloģijas fakultāti aizgāju, vēlēdamās saprast, kā top literatūra, ar tālāku mērķi “uzrakstīt vienu romānu, kas satricinās pasauli”. Savukārt šis romāns man bija vajadzīgs, lai atstātu zīmes par cilvēkiem un viņu pasaulēm, kuri man ir mīļi bijuši. Bija jāpaiet gadiem, lai es pieņemtu, ka neuzrakstīšu šādu romānu, un vēl gadiem, lai es saprastu, ka netiešā veidā es šo “romānu” rakstu visu laiku – katrā savā rakstā vai sarunā, arī rīcībā [..].” (Jūtīgā, ar buldoga kampienu: Ar Anitu Rožkalni sarunājas Gundega Repše. Labrīt, 1995, 23. februāris) Pēc studijām – obligātie trīs gadi nostrādāti Rīgas 20. vidusskolā, mācījusi latviešu valodu un literatūru. Un tad, kopš 1982. gada – institūts (ar nelielu pārtraukumu). Interešu lokā pirmām kārtām – proza, arī atsevišķu rakstnieku daiļrade.

Svarīgi bijuši sastaptie cilvēki, minētajā intervijā Gundega Repše jautā par autoritātēm, un Anita palabo – “ja vienojamies, ka autoritātes ir tie, kuros ieklausāmies kaut kā laba, interesanta gaidu noskaņā, nevis kā absolūtā patiesībā”. Tolaik par tādām viņa nosauc Ingrīdu Kiršentāli, Gunāru Bīberu, toreizējos kolēģus Janīnu Kursīti un Viesturu Vecgrāvi, Silviju Radzobi, Gundegu Grīnumu, arī Andu Kubuliņu. Tagad Anitu pašu var uzlūkot par cilvēku, kurā vajag un ir lietderīgi ieklausīties. Anita ir laba kolēģe – tieša sarunās un vērtējot kolēģu uzrakstīto, reizēm nedaudz skarba, bet patiesībā sirsnīga un iejūtīga, gatava atbalstīt un palīdzēt, ja vien kāds palīdzību lūdz. Prāts un jūtīgums, droši vien pašai ne vienmēr viegli sabalansējamas iezīmes, ir tieši tas, kas veido arī viņas kā zinātnieces rokrakstu.


Ieva Kalniņa, 28.04.2021.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.