Darbi: Darba autors (76); Recepcijas persona (59)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Andrejs Kurcijs |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Kuršinskis |
| Kopsavilkums | Rakstnieks Andrejs Kurcijs (1884–1959) dzimis Kurzemē, Asītes pagastā, beidzis Liepājas reālskolu, ārsta diplomu ieguvis Jēnas Universitātē (1905–1911), kur studējis arī filozofiju. Filozofijas un literatūras studijās papildinājies arī Berlīnes Universitātē (1922–1923), strādājis par ārstu Liepājā, Petrogradā un Rīgā. Literatūrā ienācis 1908. gadā, ir 14 dzejoļu krājumu, sešu stāstu krājumu, romāna autors, rakstījis apceres par mākslu. Nozīmīgākais devums latviešu literatūrā ir 20. gadu dzejoļu krājumi “Dvēseles kabarejs” (1920), “Vita Nuova” (1921), “Dziesmas melnbaltai madonnai” (1922), “Barbars Parīzē” (1925), “Utopija” (1925), “Ēzelis, mūks un Eiropa” (1927), bērnības atmiņas “Cūkgans” (1936) un autobiogrāfiskais romāns “Dzīvības vārtos” (1938), raksti par mākslu (“Aktīvā māksla”, 1923). Bijis politiski aktīvs, kreisi ievirzīts, darbojies Satversmes sapulcē (1920) un 3. Saeimā sociāldemokrātu frakcijā. |
| Personiska informācija | Dzimis saimnieka Pētera Kuršinska (1850–1923) un viņa sievas Lības (dzimusi Vaita, 1854–1918) ģimenē kā piektais bērns. 1917: 17. septembrī Petrogradā salaulājas ar Lūciju Driķi, Petrogradas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas studenti. 1918: 18. novembrī piedzimst meita Latvija. 1920–1924: sociāldemokrātu partijas biedrs. 1928: 3. februārī piedalās legālas koministiskas organizācijas – Latvijas Neatkarīgo sociālistu partijas – dibināšanā un kļūst par šīs partijas centrālkomitejas oriekšsēdētāju, |
| Profesionālā darbība | 1906: Jēnas Universitātes laikā rodas Kurcija pseidonīms – tas veidots ne tik daudz no uzvārda "Kuršinskis" saīsinājuma kā no viņam tuvā romiešu leģendu varoņa Marka Kurcija vārda. Tāpat kā romiešu karavīrs, arī topošais dzejnieks gribēja ziedot sevi dzimtenei. 1908: 15. martā laikraksta "Rīgas Apskats" literārajā pielikumā iespiests viņa pirmais dzejolis "Zemā debess aukstā miglā tīta...". 1915: Pēteris Stučka uzaicina Andreju Kurciju piedalīties Maksima Gorkija organizētā latviešu literatūras krājuma Сборник латышской литературы (1917) sagatavošanā. Kurcijs tulkoja dzejas parindeņus, pēc kuriem latviešu dzeju atdzejoja Aleksandrs Bloks un Valerijs Brjusovs. Lai sniegtu nepieciešamos paskaidrojumus Plūdoņa "Rekviēma" atdzejošanai, vairākkārt apmeklējis mājās Aleksandru Bloku. Dzeja1910: Saules bēdas1915: Bez prieka un laimes 1919: Mana grāmata 1920: Pasaules klajumā 1921: Dvēseles kabarejs 1921: Vita Nuova 1922: Dziesmas melnbaltai madonna 1925: Barbars Parīzē 1925: Utopija 1927: Ēzelis, mūks un Eiropa 1930: Klusums 1932: Mana dzimtene 1933: Dzīvība 1936: Asins vaina 1958: Dzeja (izlase) ProzaStāstu krājumi1924: Cīņa ar nezināmo1925: 3 x 3 mēnesnīcas 1929: Cilvēciskie lopi 1936: Cilvēciskie lopi 1936: Cūkgans 1937: Cūkgans 1956: Cūkgans 1957: Atmoda 1959: Vienkārša dzīve (izlase) Romāns1938: Dzīvības vārtos1956: Dzīvības vārtos Par mākslu1923: Aktīvā māksla1925: Teātris 1932: Par mākslu Tulkojumi un atdzejojumi1923: Šēnlanks, Bruno. Lielpilsēta. Rīga: Kultūras balss.1925: Vildraks, Šarls. Atziņas. Rīga: Leta. 1927: Franss, Anatols. Pingvīnu sala. Rīga: Kultūras balss. 1937: Čehovs, Antons. Rakstu izlase. Rīga: Kultūras draugs. 1939: Heijams, Omars. Četrrindas. Rīga: Zelta Grauds. 1946: Beļajevs, Sergejs. Samuela Pingļa piedzīvojumi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1947: Zolā, Emīls. Sabrukums. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1949: Puškins, Aleksandrs. Poltava. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1952: Heijams, Omars. Eutīna: Andreja Ozoliņa apgāds. 1957: Kan, Gjen E. Cilvēces problēma. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1970: Haijāms, Omars. Četrrindes. Rīga: Liesma. (Atkārtots izdevums – 1971. gadā.) 1971: Haijems, Omars. Toronto: Valters Ziediņš. 1999: Haijāms, Omars. Rubajas. Rīga: Draugi. 2001: Haijāms, Omars. Dzeja (atdzejojusi arī Biruta Jēgere). Rīga: Jumava. 2003: Haijāms, Omars. Pasaules mīklas. Rīga: Jumava. |
| Citātu galerija | Par dzejoļu krājumu "Klusums" (1930)"Kurcija “Klusums” ir tā saucamā idejiskā dzeja. Kā caur prizmu tā mums dzīvi parāda no zināma, no sociālistiska cīnītāja viedokļa. Tādu idejisku dzeju vēl var nosaukt par apzinīgu dzeju aiz tā iemesla, ka tur nav nejaušās liriskās daudzpusības, bet visi impulsi raudzēti ar nogatavojušās pārliecības raugu. Tas viss piešķir Kurcija dzejai viengabalainību un atsevišķi šim krājumiņam stipri akcentētu ciklveidību.Kurcija dzejā redzam, ka arī šim politiski kreisajam virzienam ir jau savs plašums, savas noskaņas. Šoreiz mums darīšana ar platonisku sociālistu. Tomēr liekas, ka viņš paliek arvien skarbāks. Cīnīdamies ar savu ideālismu, viņš “Klusumā” manāmi nosvēries uz īstenības pusi. Viņš saka: “Tagad es meklēju vārdu, Vienkāršu dzīvības vārdu, Dzeju bez skaistuma niekiem.” [..] Kurcijs var dzejas cienītājiem imponēt ar savu inteliģenci. Arī formāli viņš diezgan skaidrs un koncentrēts un var derēt šinī ziņā par paraugu saviem izplūdušajiem atdarinātājiem." Baumanis, Arturs. Jaunas dzeju grāmatas. Daugava, 1931, Nr. 4, 488. lpp. Par dzejoļu krājumu "Mana dzimtene" (1932)"Kurcijs nav tikai pasīvs vērotājs, kas sentimentāli aizvērdams acis, slīgst gļēvā lirismā. Viņš ir asredzīgs vērotājs un veikls tēlotājs. Itin kā nemaldīga sociālā instinkta vadīts, viņš katru reizi uzduras valdošajā buržuāzijas sabiedrībā tik bīstamajai sociālai problēmai un likstām. Kā asu ķirurga nazi rokā, dzejnieks tam tuvojies, nemaz nebaidīdamies iemantot nevalstiskā, pareizāk, pretvalstiskā tendences dzejnieka slavu. Jau pašos Kurcija dzeju virsrakstos “Māte cietumā”, “Nodevēja”, “Banķieri”, “Bezdarbnieks”, “Jums nenonāvēt” utt. ir daudz tā tendenciozā, nedzejiskā, aģitējošā, ko pat visradikālākā pilsoniskā estētika nevar ne atzīt, ne pielaist. Liekas, pareizi dzejnieks sapratis, ka dzīvi vajag ne tikai tēlot, bet arī pārveidot. Tomēr šī neapgāžamā atziņa Kurcija dzejā ne viscaur gūst konkrētu dzejisku iemiesojumu. Vietām viņa paliek itin kā mākslīgi konstruētu, romantisku vīziju pasaulē. [..]Kurcija dzeja ir asas sociālās satīras caurausta, dzēlīga. Vislabāk viņai piederas sociālās epigrammas apzīmējums. Salīdzinot ar vecās dzejas puķaino valodu, Kurcija izteiksme izliekas kaila un nabadzīga, pagalam prozaiska un sausa. Tomēr šī līdzekļu ekonomija, ieturēta mākslinieciskā mēra robežās, ļāvusi dzejniekam ar vienu vārdu izsaukt mūsu apziņā veselus priekšstatus un dziļāk ierosināt jūtas kā smagais un pieblīvētais pants." E. E. [Ego, Edgars]. Andrejs Kurcijs. "Mana dzimtene". Domas, 1933, Nr. 1, 47. lpp. Par dzejoļu krājumu "Dzīvība" (1933)Tā [krājums "Dzīvība"] ir mīlas dzeja. Maldās, kas meklēs še lirisku rezignāciju. Arī šai tematikā Kurcijs ir ass, griezīgs, nesaudzīgs – kā visās savās pēdējās grāmatās. Viņa mīlā nav nekā rotaļīga. Tā ir spēcīga dziesma mūžīgai dzīvībai. Ne Pāna maskā, bet drīzāki Atlasa smagumā tērpies Kurcija Erots. Dzīvības ideja un cilvēces ideja rod sintēzi šais rindās. [..] Jau senāk Kurcijs meistarīgi pratis mīlu pacelt līdz cilvēcības problēmām. Lai atceramies viņa “Vita nouva”, “Dziesmas melnbaltai madonnai” un “Barbars Parīzē”. Taču atzinības cienīgs ir šis gara un atziņu spēks, kas seksuālerotiku spēj pacelt tik pārliecinoši un mākslinieciski cilvēcības un sociālo atziņu plāksnē, kā to spēj Kurcijs savā “Dzīvībā”. Tādā pašapziņā, idejiskā skaidrībā miesu atsedza tikai antīkas pasaules dzejnieki. Kurcijs savā grāmatā dod sintēzi, kuru ir pūlējušies atrast daudzi sabiedrisku problēmu risinātāji – dzejnieki, apstrādājot mīlas tēmu.Grigulis, Arvīds. Andrejs Kurcijs. “Dzīvība”. Domas, 1933, Nr. 10, 595., 596. lpp. |
| Saiknes | Latvija Kuršinska (1918–1969) - Meita |
| Nodarbes | ārsts rakstnieks kritiķis |
| Dzimšanas laiks/vieta | 01.10.1884 Asīte Asīte, Priekules pagasts, Priekules novads Toreizējā Aizputes apriņķa Asītes pagasta Meženieku ciema Apšu mājās. |
| Dzīvesvieta | 1901 – 1902 Ganību iela 101, Liepāja Ganību iela 101, Liepāja, LV-3411 "Mans dzīvoklis gan nav pilsētas centrā. Bet tas mani neskumdina. Ganību ielas 101. numurs ir priekšpēdējais nams pļavu stūrī, kuras kāds pilsētas rātes saprātīgs loceklis nopircis un iežogojis nākotnes spekulācijai. Stāvot pie mana loga, nav jānoraugās nabaga ļaužu jūklī. Zaļš klajums atklājas skatienam. [..] Nav jau liela mana iekārta, galdiņš, gulta, pāris krēslu, grāmata kaudzīte – tas viss. Bet man ir kas jauns: apziņa, ka varu dzīvot un nevienu neapgrūtināt. Sagatavoju dažus skolniekus zemākām klasēm." (Kurcijs, Andrejs. Kādas jaunības stāsts. Kurcijs, Andrejs. Kopoti raksti. 3. sēj. Rīga: Liesma, 1979, 375. lpp. 00.10.1923 – 06.06.1934 Aleksandra Čaka iela 49, Rīga Aleksandra Čaka iela 49, Rīga, LV-1011 Toreiz – Marijas iela 49, kur 17. dzīvoklī Andrejs Kurcijs dzīvoja ar ģimeni. 00.06.1934 – 00.02.1959 Ģertrūdes iela 51, Rīga Ģertrūdes iela 51, Rīga, LV-1011 6. dzīvoklis 1944 – 08.05.1945 Ēdole Ēdole, Ēdoles pagasts, Kuldīgas novads "Purmaļos" |
| Izglītība | 1895 – 1898 Bunka Bunka, Bunkas pagasts, Priekules novads Bunkas-Ordangas pagastskola 1899 – 11.06.1904 Liepājas pilsētas reālskola Baznīcas iela 7, Liepāja Baznīcas iela 7, Liepāja, LV-3401 1904 – 1905 Rīgas Politehniskais institūts Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studējis komerczinības. 1905 – 1911 Jēna Jena, Thuringia, Germany Jēnas Universitātē studējis medicīnu un filozofiju. "Faktiski, vismaz sākumā, es lielāku vērību piegriezu filozofijai un dabaszinībām vispār. [..] Jēnas apstākļos dzejas dziņas manī iedarbojās ar līdz šim nepieredzētu sparu. Dažās dienās es sacerēju kādu garu dziedājumu. Naktīm es lasīju "Odiseju", no jauna pārlasīju "Faustu", kas, pēc manām domām, vislabāk izprotams taisni Jēnā. [..] Un – dzejoju." (Kurcijs, Andrejs. Mana laika grāmata. RLMVM, A. Kurcija fonds.) 00.07.1912 – 00.05.1913 Kazaņa Kazan, Tatarstan, Russia Eksāmenus Kazaņā kārtojis tādēļ, lai varētu strādāt par ārstu Krievijā un Latvijā, jo Jēnas Universitātes diploms tādas tiesības nedeva. Nokārtojis beigšanas eksāmenus Kazaņas universitātes Medicīnas fakultātē. 1922 – 1923 Berlīne Berlin, Germany Studējis filozofiju Berlīnes Humbolta universitātē. "Cik Berlīne tagad bija drūmīga! Atminējos šo lielo bezstila pilsētu pirm desmit gadiem. Kur tagad bija zudusi toreizējā noskaņotā un straujā dzīvība? Berlīne bija kā ķermenis, kas zaudējis savu dvēseli. Tās dvēsele bija nešpetna un uzpūtīga. Un nu tai bija jāapklust uz ilgāku laiku. Berlīne klusēja, Šai klusajā Berlīnē sākās mana jaunā dzeja un – proza. Savus pirmos stāstus, kurus sen jau biju nodomājis un izdomājis, es tagad te uzrakstīju samērā īsā laikā. Dvēseles tormazējums, kas mani nospieda jau vairākus gadus, tagad bija beidzot pārvarēts. Berlīnē es uzrakstīju savus stāstus, kas vēlāk sakopoti grāmatā "Cīņa ar nezināmo". Berlīnē arī mana lirika ieguva jaunu koncentrāciju, tēlainību un ritmu." Kurcijs, Andrejs. Mana laika grāmata. Varavīksne 1976. Rīga: Liesma, 99. lpp. |
| Darbavieta | 00.08.1911 – 00.12.1911 (Datums nav precīzs) Cīrava Cīrava, Cīravas pagasts, Dienvidkurzemes novads Strādā par ārstu. 1913 – 1914 Laikraksts "Dzīve" Liepāja Liepāja Viens no laikraksta izdevējiem, publicē recenzijas par teātra izrādēm. 00.08.1913 – 00.04.1915 Graudu iela 45, Liepāja Graudu iela 45, Liepāja, LV-3401 Ārsta privātprakse Graudu ielā 50 (ēka kara laikā nopostīta) un Graudu ielā 45. 00.05.1915 – 00.11.1918 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Strādājis par ārstu: Kara medicīnas akadēmijā par ārštata ordinatoru, tad – izveidojis privātpraksi, 1917 – 1918 Žurnāls "Skatuve" Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Redaktors 00.01.1919 – 00.05.1919 Rīga Rīga Padomju Latvijas Tautas veselības komisariāts, Skolu higiēnas nodaļas vadītājs 00.01.1919 – 00.05.1919 Rīga Rīga Rīgas karas nodaļas sarkanarmiešu mobilizācijas komisija, komisijas loceklis. 00.01.1919 – 00.05.1919 Laikraksts "Cīņa" Rīga Rīga Kultūras nodaļas vadītājs. 1920 – 1922 Latvijas Republikas Satversmes sapulce Rīga Rīga Darbojas Sociāldemokrātu frakcijā, Izglītības, mandātu pārbaudīšanas un satversmes komisijās. 00.01.1920 – 1925 Rīga Rīga Tautas augstskolu biedrība, padomes priekšsēdētājs. 20.01.1920 – 23.09.1924 Rīgas Tautas augstskola Gaiziņa iela 3, Rīga Gaiziņa iela 3, Rīga, LV-1050 Valdes priekšsēdētājs, lektors (lasa lekcijas filozofijā). 1921 Žurnāls "Nākošie" Rīga Rīga Redaktors 1923 Žurnāls "Laikmets" (1923) Berlīne Berlin, Germany Piedalās redakcijas darbā. 06.10.1928 – 00.10.1931 Latvijas Republikas Saeima Jēkaba iela 11, Rīga Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050 Kurcijs vienpersonīgi pārstāv 3. Saeimā Neatkarīgo sociālistu partiju. 1934 – 1940 Rīga Rīga Centrālās slimokases ārsts, ārsts savā privātpraksē. 00.06.1940 – 00.06.1941 Rīga Rīga Padomju un partijas aktīva poliklīnikas vadītājs. 1941 – 1942 Pjatigorska, ārsts invalīdu prganizācijā. 1943 – 1944 Rīga Rīga 3. poliklīnikā ārsts. 1946 – 1949 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts Meistaru iela 10, Rīga Meistaru iela 10/12, Rīga, LV-1050 Latviešu-krievu folkloras nodaļas vadītājs. 1948 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Rīga Rīga Vēstures un filoloģijas fakultāte. |
| Dalība organizācijās | Studentu biedrība "Zemgalija" Rīga Rīga 1904 – 1934 Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Rīga Rīga 1913 – 1914 Liepājas skatuves biedrība "Liepa" Liepāja Liepāja Biedrības vadītājs 1956 – 1959 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs |
| Dienests | 00.01.1920 – 00.04.1920 Liepāja Liepāja Liepājas garnizona kara ārsts. |
| Emigrē | 27.06.1941 – 00.12.1942 Gorjačevodska Goryachevodsky, Stavropol Krai, Russia Pjatigorskas piepilsēta Gorjačevodska. |
| Ceļojums | 1923 Itālija Italy 1923. gada vasarā apmeklē Romu. ".. saņēmu uzaicinājumu no viņa [Jāņa Straujāna, skolasbiedra, kurš bija Padomju Krievijas pārstāvis padomju pārstāvniecībā Romā], Šī mūšīgā pilsēta, kā arī visa Itālija ar savu īpatnējo panorāmu un apvāršņiem uz mani atstāja dziļu un paliekamu iespaidu. No mūsu ziemeļu bezgaumības un bezdvēselības cilvēks te nonāk pavisam citā pasaulē." Kurcijs, Andrejs. Mana laika grāmata. Varavīksne 1976. Rīga: Liesma, 103. lpp. 1923 Minhene Munich, Bavaria, Germany Pēc ceļojuma uz Itāliju līdz rudenim pavada Minhenē, 1925 Parīze Paris, France Parīzē iecerēts dzejoļu krājums "Barbars Parīzē". "Dažas dienas klīdu pa Parīzes ielām un muzejiem, pa Elizejas laukumu un Buloņas mežu kā transā. Manās ausīs neskaidri nojaušami bija dažādi ritmi. Un tad atskanēja ritms, kuru es visas tās dienas biju meklējis, – mana dzejoļu cikla "Barbars Parīzē ritms. Viss, kam es pieskāros ar šo ritmu Parīzes ielās un savā dvēselē, viss pārvērtās dzejā. Manās dzejnieka gaitās tās bija laimīgas dienas." Kurcijs, Andrejs. Mana laika grāmata. Varavīksne 1976. Rīga: Liesma, 1976, 109. lpp. 1927 Parīze Paris, France Risina sarunas par dzejoļu krājuma "Barbars Parīzē" izdošanu Francijā. Ar dzejnieka, žurnāla E'esprit nouveau redaktora Pola Dermē gādību (viņš arī ievada autors) krājums 1928. gadā iznāca franču valodā. 1927 Spānija Spain No Parīzes ar lietuviešu dzejnieku Jozu Tīsļavu dodas uz Spāniju. Šā ceļojuma iespaidā radās dzejoļu krājums "Ēzelis, mūks un Eiropa" (1927). 00.12.1929 Apmeklē Vīni, Venēciju, Nicu, Lionu, Parīzi, Berlīni. |
| Apcietinājums | 23.08.1928 – 08.10.1928 Rīgas Centrālcietums Rīga Rīga 1928. gada 22. jūlijā tika slēgtas 19 strādnieku arodbiedrības. Latvijas komunistiskā partija pieņēma lēmumu sarīkot vispārēju vienas dienas protesta streiku, kuru atbalstīja arī Kurcija pārstāvētā Neatkarīgo sociālistu partija. Kurciju apcietināja. 1949 – 1955 Vorkuta Vorkuta, Komi Republic, Russia Komi APSR GULAGa nometnē. |
| Miršanas laiks/vieta | 23.02.1959 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
| Piemiņas vietas | 15.09.1984 Priekule Priekule, Priekules novads Sagaidot Andreja Kurcija simtgadi, netālu no viņa kādreizējām mājām atklāts piemiņas akmens. |
Kartes leģenda
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Asīte (Asīte, Priekules pagasts, Priekules novads) | 01.10.1884 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Ēdole (Ēdole, Ēdoles pagasts, Kuldīgas novads) | 1944 - 08.05.1945 | Dzīvesvieta | Ciems |
| 3 | Ganību iela 101, Liepāja (Ganību iela 101, Liepāja, LV-3411) | 1901 - 1902 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 4 | Aleksandra Čaka iela 49, Rīga (Aleksandra Čaka iela 49, Rīga, LV-1011) | 01.10.1923 - 06.06.1934 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 5 | Ģertrūdes iela 51, Rīga (Ģertrūdes iela 51, Rīga, LV-1011) | 01.06.1934 - 01.02.1959 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 6 | Rīga (Rīga) | 23.02.1959 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 7 | Gorjačevodska (Goryachevodsky, Stavropol Krai, Russia) | 27.06.1941 - 01.12.1942 | Emigrē | Pilsēta |
| 8 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 9 | Bunka (Bunka, Bunkas pagasts, Priekules novads) | 1895 - 1898 | Izglītība | Ciems |
| 10 | Baznīcas iela 7, Liepāja (Baznīcas iela 7, Liepāja, LV-3401) | 1899 - 11.06.1904 | Izglītība | Ēka, māja |
| 11 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1904 - 1905 | Izglītība | Ēka, māja |
| 12 | Jēna (Jena, Thuringia, Germany) | 1905 - 1911 | Izglītība | Pilsēta |
| 13 | Kazaņa (Kazan, Tatarstan, Russia) | 01.07.1912 - 01.05.1913 | Izglītība | Pilsēta |
| 14 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1922 - 1923 | Izglītība | Pilsēta |
| 15 | Cīrava (Cīrava, Cīravas pagasts, Dienvidkurzemes novads) | 01.08.1911 - 01.12.1911 | Darbavieta | Ciems |
| 16 | Graudu iela 45, Liepāja (Graudu iela 45, Liepāja, LV-3401) | 01.08.1913 - 01.04.1915 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 17 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 01.05.1915 - 01.11.1918 | Darbavieta | Pilsēta |
| 18 | Liepāja (Liepāja) | 1913 - 1914 | Darbavieta | Pilsēta |
| 19 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1917 - 1918 | Darbavieta | Pilsēta |
| 20 | Rīga (Rīga) | 01.06.1940 - 01.06.1941 | Darbavieta | Pilsēta |
| 21 | Rīga (Rīga) | 1943 - 1944 | Darbavieta | Pilsēta |
| 22 | Meistaru iela 10, Rīga (Meistaru iela 10/12, Rīga, LV-1050) | 1946 - 1949 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 23 | Rīga (Rīga) | 1948 | Darbavieta | Pilsēta |
| 24 | Rīga (Rīga) | 1921 | Darbavieta | Pilsēta |
| 25 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1923 | Darbavieta | Pilsēta |
| 26 | Rīga (Rīga) | 01.01.1919 - 01.05.1919 | Darbavieta | Pilsēta |
| 27 | Rīga (Rīga) | 01.01.1919 - 01.05.1919 | Darbavieta | Pilsēta |
| 28 | Rīga (Rīga) | 01.01.1919 - 01.05.1919 | Darbavieta | Pilsēta |
| 29 | Rīga (Rīga) | 1920 - 1922 | Darbavieta | Pilsēta |
| 30 | Gaiziņa iela 3, Rīga (Gaiziņa iela 3, Rīga, LV-1050) | 20.01.1920 - 23.09.1924 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 31 | Jēkaba iela 11, Rīga (Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050) | 06.10.1928 - 01.10.1931 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 32 | Rīga (Rīga) | 1934 - 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
| 33 | Rīga (Rīga) | 01.01.1920 - 1925 | Darbavieta | Pilsēta |
| 34 | Itālija (Italy) | 1923 | Ceļojums | Valsts |
| 35 | Parīze (Paris, France) | 1925 | Ceļojums | Pilsēta |
| 36 | Parīze (Paris, France) | 1927 | Ceļojums | Pilsēta |
| 37 | Spānija (Spain) | 1927 | Ceļojums | Valsts |
| 38 | Minhene (Munich, Bavaria, Germany) | 1923 | Ceļojums | Pilsēta |
| 39 | Liepāja (Liepāja) | 01.01.1920 - 01.04.1920 | Dienests | Pilsēta |
| 40 | Vorkuta (Vorkuta, Komi Republic, Russia) | 1949 - 1955 | Apcietinājums | Kapsēta |
| 41 | Rīga (Rīga) | 23.08.1928 - 08.10.1928 | Apcietinājums | Pilsēta |
| 42 | Liepāja (Liepāja) | 1913 - 1914 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 43 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1956 - 1959 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 44 | Rīga (Rīga) | 1904 - 1934 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 45 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 46 | Priekule (Priekule, Priekules novads) | 15.09.1984 | Piemiņas vietas | Pilsēta |