Darbi: Darba autors (115); Tulkotājs (2); Atdzejotājs (4); Sastādītājs (7); Redaktors (3); Līdzautors (1); Komentāra autors (5); Recepcijas persona (89)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Andrejs Johansons |
|---|---|
| Kopsavilkums | Andrejs Johansons (1922–1983) – dzejnieks, esejists, zinātnieks. Beidzis Rīgas pilsētas 1. ģimnāziju, uzsācis filozofijas studijas Latvijas Universitātē. Kopš 1945. gada dzīvoja Stokholmā. 1964. gadā ieguvis doktora grādu reliģiju vēsturē Stokholmas Universitātē. Piecu eseju krājumu ("Dūmainie spīdekļi", "Pakavu dunoņa", "Pārlaicīgie ceļinieki", "Leoparda āda", "Vēju mezgli"), divu Rīgai un rīdziniekiem veltītu atmiņu un apceru grāmatu autors ("Rīgas svārki mugurā", "Visi Rīgas nami skan"), apjomīgā izdevuma “Latvijas kultūras vēsture. 1710–1800” un “Latviešu literatūras vēsture” (4 burtnīcās, 1953.–1954. gads) autors, vairāku latviešu preses izdevumu un daiļliteratūras grāmatu redaktors, antoloģiju un rakstu krājumu sastādītājs. Zinātniskās publikācijas lasāmas vācu un zviedru valodā. Pēc nāves izdots dzejas krājums "Krēslainie spoguļi" (1984). |
| Personiska informācija | Dzimis ierēdņa ģimenē. 1947: 30. aprīlī Stokholmā salaulājies ar dzejnieci Veroniku Strēlerti. Par Andreju Johansonu skat. arī: Andrejs Johansons - Nacionālā enciklopēdija (enciklopedija.lv) |
| Profesionālā darbība | Literārā darbībaPirmā publikācija – 30. gadu nogalē žurn. "Jaunais Cīrulītis".1937: žurnāla "Skolu Dzīve" 6. numurā publicēts ģimnāzista raksts "Pat glezniecību un tās uzdevumiem". 1937: pirmā literārā publikācija dzejolis "Vētra vakara sonets" publicēts žurnāla "Skolu Dzīve" oktobrī 2. numurā. Literārie darbiDzejas krājumi1941: "Mijkrēslī" kopā ar Anšlavu Eglīti. 1984: "Krēslainie spoguļi" (izdots pēc nāves). Eseju un literāro portretu krājumi 1953: "Dūmainie spīdekļi". 1954: "Pakavu dunoņa". 1956: "Pārlaicīgie ceļinieki". 1956: "Leoparda āda". 1962: "Vēju mezgli". Kultūrvēsturiskās apceres 1966: "Rīgas svārki mugurā". 1970: "Visi Rīgas nami skan". Zinātniskā izaugsme un darbība1960: ieguvis Stokholmas Universitāte filozofijas licenciāta grādu, izturot pārbaudījumu vārdos un sarakstot darbu Gårdsrået i lettisk folktro (Sētas sarggars latviešu ticējumos), kas aptver 154 mašīnraksta lappuses.1960: Stokholmas universitāte piešķīra stipendiju 4500 zviedru kronu apmērā viena gada studijām zinātniska darba izstrādei reliģiju vēsturē. 1964: 9. maijā Stokholmas universitātē ieguvis filozofijas doktora grādu, izstrādājot disertāciju "Der Schirmherr des Hofes im Volksglauben der Letten" ("Mājas kungs latviešu tautas ticējumos", izdots grāmatā 1964). Zinātniskie pētījumi par latviešu folkloru un ticējumiem publicēti vācu, zviedru un latviešu valodā dažādos zinātniskos izdevumos, kā arī grāmatā "Herder, Harder und ein lettisches Bauernmaedchen" ("Herders, Harders un latviešu zemnieku meitene", žurnālā "Zeitschrift fuer Volkskunde" 1965). 1968: "Der Wassergeist und der Sumpfgeist" ("Ūdensgars un purva gars"). 1972: "Die Lage der lettischen Schulen im Herzogtum Kurland im 18. Jahrhundert" ("Latviešu skolu stāvoklis Kurzemes hercogistē 18. gadsimtā"). Zviedru valodā izdota grāmata par grieķu mitoloģiju. TulkotājsNo angļu valodas1939: Bairons, Dž. G. poēma "Manfrēds". 1939: "Angļu dzejas antoloģija", viens no atdzejotājiem. 1946: Po, Edgars Alans. Melnais kaķis (Stokholma: Vegastiftelsens forlag). 1950: Konrads, Džozefs. Taifūns (Stokholma: Parnass). 1952: Svifts, Džonatans. Gulivera ceļojumi (Stokholma: Daugava). Vailders, Tortons. 1952–1958: "Latvju enciklopēdija" (Stokholma) publicējis vairāk nekā 60 šķirkļi par latviešu rakstniekiem, kultūru, folkloru. Sastādītājs1944: latviešu dzejas antoloģija jaunatnei "Pasaules vārtos".1955: antoloģija "Dzīvā dzeja": latviešu lirika un liroepika 1856–1955. 1958: novadu dzejas antoloģija "Tā zeme ir mūsu". Redaktora un žurnālista darbība1937–1939: skolu žurnāla "Skolu Dzīve" redakcijā.1941–1944: publicēt apceres un portretskices par kultūras ļaudīm. |
| Citātu galerija | Par Anšlava Eglīša un Andreja Johansona kopdzejas krājumu "Mijkrēslī" (Rīga, 1941)"A. Johansons lasītājam bija jau pazīstams no atsevišķiem dzejoļiem periodikā un no angļu dzejas tulkojumiem, bet tikai ar Mijkrēšļa parādīšanos iespējams skaidrāk saskatīt viņa dzejnieka seju. A. Johansona dzeja pauž it kā priekšlaicīgu nogurumu. Apnicis ļaudis un pasauli; dzejnieks ilgojas miera, bezkaislības, aizmiršanās. Reizēm viņš jūt, ka pazaudējis pats sevi. Un lai sevi atkal atgūtu, jāaiziet vientulībā, jāšķiras no draugiem un ierastajiem priekiem. Bet te nav tās neticības un šaubu, kas Anšlava Eglīša dzejolī Sākt dzīvi no jauna. Pat visdrūmākie dzejoļi izskan atdzimšanas cerībā: piem., Varbūt, Aizejot, Pasaules ceļos u. c. Tomēr liekas, ka A. Johansona dzejā pārdzīvojumu reizēm aizstāj zināma aizgūta baironiska poze, kurā dzejnieks uzsver savu bezcerības un skumju apdvēsto pacelšanos pāri apkārtnei un lieliem gariem raksturīgo vientulību. Mijkrēslī A. Johansona dzejas tematika ļoti šaura. Viņam nemaz nav dabas un gandrīz nemaz mīlestības dzejoļu. Ja arī varētu domāt, ka tie Mijkrēslī nav uzņemti krājuma vienības labad, tad tomēr liekas, ka daba un līdz ar to pitoreskais elements A. Johansona dzejai vispār stipri svešs, jo tā diezgan nabadzīga gleznām unkrāsām, kādēļ arī panti bieži vien pārvēršas sentencēs. Ja mūsu jaunākie dzejnieki gandrīz pilnīgi atteikušies no tiešas savu jūtu izpaušanas, bet pārdzīvojumu pārkausē gleznās un simbolos un gribēto dzejas noskaņu panāk ar dažādu formas elementu kombinējumu, tad A. Johansona dzejas pārdzīvojums bieži vien pazūd aiz prātojuma. Bet atkarībā no tā A. Johansona dzejai pietrūkst tā neizskaidrojamā elementa, kas dzejai lasītājā liek skanēt vēl ilgi pēc tās izlasīšanas un kas piemīt visu lielo dzejnieku darbiem. Tāpēc arī A. Johansona dzejas radīšanā pagaidām vēl pārāk skaidri saredzama prāta dalība. Viņa dzejas forma ir jaunam dzejniekam neparasti gluda, tanī nav nekā atskabargaina, nekādas likumu pārkāpšanas. Pantmēri ir pareizi, un to ir diezgan liela dažādība; tāpat tas ar atskaņām." Sproģere, Ofelija. Anšlava Eglīša un Andreja Johansona Mijkrēslī. Dzejas. Latvju Mēnešraksts, Nr.3 (01.01.1942) Par eseju krājumu "Dūmainie spīdekļi" (Stokholma: Daugava, 1953)"Gandrīz viss šajā grāmatā, ar maz izņēmumiem, pieder pagātnei. Ja sevi uz to nesagatavo, tad draud pagaist Dūmaino spīdekļu neuzmācīgie, bet krāšņie stila filigrāni, darbā iestrādāto faktu blīvums, nemaz nerunājot par autora slēdzieniem un autoritātīvajām atziņām, kas šīs ar lielu interesi lasāmās lappuses pāri akadēmiskai studijai paceļ līdz mākslinieciski nobriedinātu, no erudītas varēšanas tapušu eseju kopojumam. [..] Tā ir raksturu galerija, ko pārsvarā raksturo kādas psīchopatoloģiskas iezīmes. [..] Bet pāri visam suverēni jūtama autora nostāšanās mākslinieka pusē — varbūt jau tādēļ, ka apceramais ir mākslinieks, bet katrā ziņā Johansons to dara arī tādā gadījumā, „lai kāds viņš mākslinieks būtu". Johansons dara to bezkaislīgi, ar zinātnieka pietāti pret faktiem, kas apskaužamā sadarbībā biedrojas ar rakstnieka iejūtu un iztēli, ko pavada redzīga vērtētāja spriedums. Izceļojis cauri gadu simteņiem un no faktu kalniem izsijājis laikmetam un personībai raksturīgo, autors greznā procesijā aizvada gar lasītāja acīm tos, bez kuriem rietumu kultūra nebūtu pilnīga."Klāns, Pāvils. Dūmainie spīdekļi. Latvija, Nr.10 (12.03.1955) Par eseju krājumu "Pakavu dunoņa" (Stokholma: Daugava, 1954)"... jauniznākušajā Daugavas apgāda Pakavu dunoņā Andrejs Johansons ir pievērsies jaunai, interesantai pusstāstījuma, pusvēsturiska pētījuma formai, apzīmēdams to ar savā laikā Viktora Eglīša tik iecienīto vārdu eseja. Saistošais šajā esejā ir tieši belletristiskais elements, kas ir ļoti iespaidīgs līdzeklis vēstures faktu konkrētizēšanai, padziļināšanai un pašu faktu radītāju ietērpšanai dzīvos tēlos. Ja savā pirmajā eseju krājumā "Dūmainie spīdekļi" autors pievēršas tikai dzejniekiem un rakstniekiem un gandrīz tikai cittautiešu – izņēmums ir rakstnieks Kārlis Zariņš – tad jaunajā autors paver "dēkaiņu galeriju", kuriem ir bijusi lielāka vai mazāka saskare ar latvju zemi un pilsētām. Laikmets, kurā šie dēkaiņi dzīvojuši un darbojušies ir 18. gadsimtenis. [..] galvenais un noteicošais Andreja Johansona esejās ir saistošais stāstījums, koncentrētais un smalkjūtīgais stils, kas maz vārdos, bet spilgti gleznotās ainās ļauj lasītājam ieskatīties mūsu zemes "vidus laiku" beigu cēliena vēstures sektorā."Dambergs, Valdemārs. Saistoša eseju grāmata. Latvju Ziņas, Nr.2 (20.01.1955) Par eseju krājumu "Pārlaicīgie ceļinieki" (Stokholma: Daugava, 1956)"Pārlaicīgie ceļinieki [..] rāda viņa nelokāmo gribu izkopt šo samērā tik maz ievēroto nozari, ar tieksmi tuvoties atsevišķām personām, kas ar mūsu dzimteni saistītas ne tikai lokālā, bet plašākā viņu gaitu uztverē, un arī ar pasaules literatūras motīviem līdzīgā aspektā. [..] Ja Johansons ir stāstnieks, tad ir nepareizi šīs studijas vispirms uztvert kā daiļliteratūru; viņa izkoptā stāstnieka forma ir tikai tak arvien laba arī nopietnai lektīrai: reklamētā nopietnība var radīt bažas par "garlaicību", kas mēdz būt šādos pētījumos. Gan tālus ceļus ejot, autors tomēr nonāk pie sava mērķa: vadīt lasītāju pa literatūras atsevišķo pārstāvju, objektu vai motīvu gaitām, risinot to, kas saistās ar atsevišķiem izejas momentiem."Straubergs, Kārlis. Grāmata, kas izstaigā tālus ceļus. Latvija, Nr.21 (02.06.1956) Par eseju krājumu "Leoparda āda" (Stokholma: Daugava, 1956)"Esejās A. Jobansons nemēģina popularizēt izvēlēto temu, piemērojoties lasītāju gaumei. Viņam raksturīga tieksme vispusīgi izpētītsavu objektu, pamatojoties uz plašiem literāriem avotiem. Viņš līdz šim pa lielākai daļai izraudzījies tematus, kas šādā vai tādā veidā saistās vai nu tieši ar mūsu tautu vai zemi, vai vismaz atspoguļojas mūsu literatūrā. [..] Leoparda āda atšķiras no pārējām viņa grāmatām ar lielo skaitu (17) apcerējumu par dažādām literārām parādībām; sakarā ar to autors tai devis zīmīgo virsrakstu, ar ko viņš pats raksturo tās raibumu. Tās īstenībā arī nav esejas, bet īsāki vai garāki apcerējumi par latviešu plašākai sabiedrībai vairāk vai mazāk pazīstamiem rakstniekiem vai to veidotiem literāriem tēliem. [..] jāatzīst viņa nopietnā pieeja literātūrai kā nelielos apcerējumos, tā esejās. Tādu rakstniecības pētnieku kā A. Johansons mums nav daudz." Gailīte, Angelika. Andreja Johansona jaunās esejas. Latvija Amerikā, Nr.68 (25.08.1956)
"J a Zenta Mauriņa savās esejās speciālizējusies galvenā kārtā uz literātu un filozofu siluetu zīmēšanu, tad Johansona interešu loks ir daudz pl ašāks Līdztekus rakstnieku dzīves kāda raksturīga gadījuma izgaismošanai viņu interesē arī slavenie dēkaiņi, populārās teikas un leģendas, kā arī daži zīmīgi momenti no vispārējās un Latvijas vēstures. Tieši pēdējā grāmata atspoguļo dažus raksturīgus notikumus, kas saistīti ar mūsu zemi un tās pagātni. [..] Visumā A. Johansona eseju grāmatas ne tikai sagādā patīkamu un interesantu lasāmvielu visplašākām lasītāju aprindām, bet arī vērtīgi papildina mūsu zināšanas, jo šīs esejas dibinātas uz autora nopietniem pētījumiem." |
| Saiknes | Pāvils Johansons (1947) - Dēls Veronika Strēlerte (1912–1995) - Sieva |
| Nodarbes | rakstnieks kultūrvēsturnieks vēsturnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 28.01.1922 Rīga Rīga |
| Dzīvesvieta | Elizabetes iela, Rīga Elizabetes iela, Rīga 1926 – 1930 Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 8, Rīga Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 8, Rīga, LV-1050 No 1926. līdz 1930. gadam dzīvojis Aspazijas bulvārī 8 (mūsdienās aptuveni Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 8). 00.05.1930 – 00.09.1931 Vārnu iela 8, Rīga Vārnu iela 8, Rīga, LV-1009 No 1930. gada maija līdz 1931. gada septembrim dzīvojis Vārnu ielā 8-47 (sētas nama apakšējā stāvā). 1931 – 1941 Gaujas iela 11, Rīga Gaujas iela 11, Rīga, LV-1026 No 1931. līdz 1941. gadam dzīvojis netālu no Čiekurkalna, Gaujas ielā 11-4. 1941 Siguldas prospekts 6, Rīga Siguldas prospekts 6, Rīga, LV-1014 Kopš 1941. gada sākuma dzīvojis Mežaparkā, Siguldas prospektā 6. 1945 – 1983 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden |
| Izglītība | Stokholmas Universitāte Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Studējis reliģijas vēsturi un etnogrāfiju. nezināms – 1935 Rīgas pilsētas 1. pamatskola Kalpaka bulvāris 8, Rīga Kalpaka bulvāris 8, Rīga, LV-1050 00.09.1935 – 00.06.1940 Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija Raiņa bulvāris 8, Rīga Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050 1940 – 1942 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virzieni filozofija, klasiskā filoloģija un vēsture. Uzsāk studijas kopā ar Valdemāru Ancīti, Rasmu Grīsli, Rūdolfu Hofmani, Borisu Infantjevu, Oļģertu Kroderu, Vidvudu Medeni, Modri Zeberiņu. |
| Darbavieta | Laikraksts "Tēvija" (1941–1945) Rīga Rīga Literārās daļas vadītāja palīgs. 1948 – 1949 (Datums nav precīzs) Laikraksts "Latvju Vārds" Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Redaktors. 1948 – 1952 Ceļa Zīmes Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Redaktors, tehniskais redaktors. 00.07.1961 – 1964 Stokholmas Universitāte Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Pirmais asistents Reliģiju institūtā, docējot kursu "Vispārējs reliģiju vēstures pārskats" tiem studentiem, kas paredz iegūt atzīmi B. 00.07.1964 – 1974 Stokholmas Universitāte Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Docētājs reliģiju vēsturē. 1974 – 1983 Stokholmas Universitāte Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Lektors vispārējā un salīdzinošajā reliģiju vēsturē. |
| Dalība organizācijās | Studenšu korporācija "Selga" Goda filistrs Zviedrija Sweden Zviedrijas Latviešu mākslinieku kopa (ZLMK). Latvijas PEN klubs |
| Ceļojums | Edinburga Edinburgh, Scotland, United Kingdom Piedalījās PEN kongresā. 1952 Anglija England, United Kingdom |
| Miršanas laiks/vieta | 10.03.1983 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden |
| Apglabāts | 00.03.1983 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Apbedīts Sv. Butvida kapsētā. |
| Apbalvojumi | PBLA Krišjāņa Barona prēmija Der Schirmherr des Hofes im Volksglauben der Letten Prēmija piešķirta par darbu "Der Schirmherr des Hofes im Volksglauben der Letten" ("Mājas kungs latviešu tautas ticējumos"). 1965 Goppera fonda balva Rīgas svārki mugurā Balva piešķirta par darbu "Rīgas svārki mugurā". 1966 PBLA Krišjāņa Barona prēmija Visi Rīgas nami skan Prēmija piešķirta par apceru un atmiņu grāmatu "Visi Rīgas nami skan". 1970 Kultūras fonda prēmija Latvijas kultūras vēsture. 1710-1800 Prēmija piešķirta par darbu "Latvijas kultūras vēsture, 1710–1800". 1976 |
|---|
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 28.01.1922 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Elizabetes iela, Rīga (Elizabetes iela, Rīga) | (Nav norādīts) | Dzīvesvieta | Iela |
| 3 | Vārnu iela 8, Rīga (Vārnu iela 8, Rīga, LV-1009) | 01.05.1930 - 01.09.1931 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 4 | Gaujas iela 11, Rīga (Gaujas iela 11, Rīga, LV-1026) | 1931 - 1941 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 5 | Siguldas prospekts 6, Rīga (Siguldas prospekts 6, Rīga, LV-1014) | 1941 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 6 | Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 8, Rīga (Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 8, Rīga, LV-1050) | 1926 - 1930 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 7 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1945 - 1983 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 8 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 10.03.1983 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 9 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 01.03.1983 | Apglabāts | Pilsēta |
| 10 | Raiņa bulvāris 8, Rīga (Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050) | 01.09.1935 - 01.06.1940 | Izglītība | Ēka, māja |
| 11 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 12 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1940 - 1942 | Izglītība | Ēka, māja |
| 13 | Kalpaka bulvāris 8, Rīga (Kalpaka bulvāris 8, Rīga, LV-1050) | 1935 | Izglītība | Ēka, māja |
| 14 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 01.07.1964 - 1974 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1974 - 1983 | Darbavieta | Pilsēta |
| 16 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1948 - 1952 | Darbavieta | Pilsēta |
| 18 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1948 - 1949 | Darbavieta | Pilsēta |
| 19 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 01.07.1961 - 1964 | Darbavieta | Pilsēta |
| 20 | Edinburga (Edinburgh, Scotland, United Kingdom) | (Nav norādīts) | Ceļojums | Pilsēta |
| 21 | Anglija (England, United Kingdom) | 1952 | Ceļojums | Valsts |
| 22 | Zviedrija (Sweden) | (Nav norādīts) | Dalība organizācijās | Valsts |
