Alfrēds Krūklis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (82); Atdzejotājs (3); Recepcijas persona (24)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsAlfrēds Krūklis
KopsavilkumsAlfrēds Krūklis (1921–2003) – dzejnieks, atdzejotājs. Ar Alfrēda Krūkļa liriskajiem un romantiskajiem tekstiem komponēti vairāki simti solo, estrādes, kora dziesmu, īpašu ievērību guva un joprojām populāras ir 20. gadsimta 60. gados un 70. gadu sākumā tapušās Raimonda Paula dziesmas ar Alfrēda Krūkļa vārdiem. Atdzejojis Džordža Gordona Bairona, Persija Biša Šellija un citu autoru darbus, dziesmu tekstus no angļu, krievu, spāņu, vācu valodas, tulkojis Viljama Šekspīra, Karla Guckova, Alehandro Kasonas un citu autoru lugas.
Personiska informācijaDzimis zemnieka ģimenē, Alfrēda Krūkļa māte Emīlija ir Ata Kronvalda māsas Billes meita.
1934: beidzis Krotes pamatskolu.
1934–1937: mācījies Liepājas 1. ģimnāzijā.
1942
: beidzis vidusskolu Rīgā kā eksternis.
1943: iesaukts leģionā, slēpies Sabilē, Rīgā un Lietuvā.
1944–1948: studējis Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātē.
Profesionālā darbība1946: pirmais publicētais dzejolis – "Slēpotāja" laikrakstā "Padomju Students" , 22. martā.
1948–1949: strādājis par redaktoru Latvijas Telegrāfa aģentūrā.
1956–1969: strādājis Radioraidījumu un televīzijas komitejas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā.

Ar Alfrēda Krūkļa liriskajiem un romantiskajiem tekstiem komponēti vairāki simti solo, estrādes, kora dziesmu (komponisti Ivars Birkāns, Georgs Dovgjallo, Lūcija Garūta, Edmunds Goldšteins, Gunārs Freidenfelds, Elga Īgenberga, Romualds Jermaks, Aldonis Kalniņš, Indulis Kalniņš, Valters Kaminskis, Zigmars Liepiņš, Gunārs Ordelovskis, Ringolds Ore, Jānis Ozoliņš, Raimonds Pauls, Valts Pūce, Edgars Račevskis, Ģederts Ramans, Vilnis Salaks, Jānis Sildegs, Ārijs Škepasts, Ivars Vīgners, Alnis Zaķis, Marģeris Zariņš, Arvīds Žilinskis un citi), īpašu ievērību guvušas un joprojām populāras ir 20. gadsimta 60. gados un 70. gadu sākumā tapušās Raimonda Paula dziesmas ar Alfrēda Krūkļa vārdiem.

Dzeja

1953: "Pavasaris dzimtenē" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1955: "Diena aust" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1956: "Jūra šalc", poēma (Latvijas Valsts izdevniecība).
1958: "Putni, kas nepagurst" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: "Zvaigžņu karavānas" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1969: "Sarkanie rudens zirgi" (Liesma).
1970: "Ugunsputna spārns", izlase (Liesma).
1973: "Teic, kur zeme tā" (Liesma).
1977: "Ķiršu lietus" (Liesma).
1981: "Caur zilu mūža dzeju" (Liesma).
1985: "Vienas rozes dēļ" (Liesma).
1986: "Dziesmās ieputināts", izlase sērijā "Dzeja jaunatnei" (Liesma).
1995: "Rozes uz barikādēm" (Zvaigzne ABC).
1996: "Sapņu pārdevējs", izlase un pirmpublicējumi (Daugava).
1996: "Mežrozīte zied un zied", dziesmu tekstu izlase (Likteņstāsti).
1997: "Skurba kā ceriņš", mīlas lirika (Liesma).
1997: "Suņu karaļa kalendārs" (Pētergailis).
1997: "Atmiņu lauskas no manas dzīves un 33 jaunākie dzejoļi", sērijā "Dzīvesstāsts un..." (Likteņstāsti).
2000: "Atnāc kaut sapnī" (Likteņstāsti).
2002: "Likteņa smīns" (Valters un Rapa).
2003: "Lirika", izlase (Zvaigzne ABC).

Dzeja bērniem

1956: "Vismīļākā dāvana" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1966
: "Tālu Sjerrā ir kāds kalns" (Liesma).
1966: "Labu nakti!" (Liesma).

Proza

1995: "Svešinieks Paradīzē", stāsti, noveles un humoreskas (Rota).
2003: "Burves smaids", romāns (manuskriptā).

Citi darbi

1960: librets Ģederta Ramana muzikālajai komēdijai "Kaijas bez jūras".
1965: teksts Marģera Zariņa oratorijai "Mahagoni".

Tulkojumi

Atdzejojis un tulkojis no angļu, krievu, spāņu un vācu valodas.
1954: S. Maršaks "Misters Tvisters", dzeja jaunākā skolas vecuma bērniem (Latvijas Valsts izdevniecība).
1956:
Džordžs Gordons Bairons (George Gordon Byron), dzeja grāmatā "Izlase" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1960
:
Karls Guckovs (Karl Gutzkow) "Uriels Akosta" (Akadēmiskajā drāmas teātrī).
1961
: Persijs Bišs Šellijs (Percy Bysshe Shelley), dzejas izlase "Lirika", arī sakārtotājs un priekšvārda autors (1961; Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: Viljams Šekspīrs (William Shakespeare) "Venēcijas tirgotājs" (Viljama Šekspīra Kopotu rakstu 2. sējumā; Latvijas Valsts izdevniecība).
1988: Alehandro Kasona (Alejandro Casona) "Rītausmas dāma" (Dailes teātrī).
Citātu galerija"Raksturīga A. Krūkļa īpatnība ir viņa pievēršanās cilvēka mūža gājumam, piemēram, balādē "Neparastais akmens". Gan šajā balādē, gan daudzos citos dzejoļos cilvēka mūžs dzejniekam saistās ar dzimtenes un mīlestības tēmu. Tur, kur savas subjektīvās izjūtas dzejnieks organiski iekausē dzejolī un sniedz māksliniecisku vispārinājumu, rodas labas vārsmas. Pirmo reizi tas uzskatāmi izpaudās krājumā "Putni, kas nepagurst". (..) Vispār jāatceras, ka tieši ar šo krājumu, kas savā laikā izpelnījās ne mazumu gan labu, gan kritisku vārdu, daudzi lasītāji Alfrēdu Krūkli sāka iepazīt kā visai īpatnēju dzejnieku. .. ar savu tiešumu, ar izjustu, dzīvē iepazītu pārdzīvojumu saista dzejoļu cikls "Bulvāru simfonijas". Tajā Alfrēdu Krūkli redzam kā "pilsētas dzejnieku". Viņš runā gan par "ziedu konfeti un mākoņu serpentīnu", gan liepu "caurspīdīgo lapu neilonu", gan arī par vēju, kurš, "tērpies baltajā jasmīnu frakā", augu dienu nīkst uz bulvāra. (..) Savu mīlestību un attieksmi pret dzimto zemi viņš gandrīz vienmēr izsaka, izmantojot dažādas dabas gleznas."

Dikess, Imants. Alfrēda Krūkļa dzejas izlase. Literatūra un Māksla, 25.09.1971.

"[Alfrēds Krūklis] tā pa īstam vēl joprojām nav novērtēts, bet dziesmas ar viņa vārdiem baudīja milzīgu popularitāti gan tajos laikos, gan arī šobrīd. Viņa rakstītās rindas bija ļoti saprotamas un pieņemamas daudziem cilvēkiem. Patiesībā Krūklis vienmēr ir bijis ļoti nacionāli noskaņots un mācēja savdabīgi slēptā veidā paust mīlestību pret savu zemi. Kaut vai jāmin dziesma "Kādēļ man dziedāt svešu dziesmu", kura vēlāk tika aizliegta un rezultātā pārdēvēta par "Mežābeli". Mēs visi tagad varam pārliecināties, ka šie dzejoļi un dziesmas dzīvo vēl šodien un, iespējams, tos dziedās arī nākamās paaudzes."

Raimonds Pauls, kompaktdiska "Tev, mana labā" buklets (Rīga: MicRec, 2001).
SaiknesĀrija Silabriede (1925–1991) - Bijusī sieva
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
atdzejotājs
Dzimšanas laiks/vieta11.05.1921
Krotes pagasts
Bunkas pagasts, Priekules novads
Dzimis Krotes pagasta Būdniekos.
Izglītībanezināms – 1934
Krotes pamatskola

beidzis Krotes pamatskolu


1934 – 1937
Liepājas 1. vidusskola

mācījies Liepājas 1. ģimnāzijā (vidusskolu beidzis kā eksternis 1942)


1944 – 1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte

studējis LVU Arhitektūras fakultātē

Dalība organizācijās1953 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1990 – 2003
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Miršanas laiks/vieta17.05.2003
Salacgrīva
Salacgrīva, Salacgrīvas novads
ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 2001. gada 10. oktobra lēmumu.
V šķira
2001

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-5 no 5.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Krotes pagasts
(Bunkas pagasts, Priekules novads)
11.05.1921Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Salacgrīva
(Salacgrīva, Salacgrīvas novads)
17.05.2003Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
4Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1953 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
5Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1990 - 2003Dalība organizācijāsĒka, māja
Dzejnieks un atdzejotājs Alfrēds Krūklis dzimis 1921. gada 11. maijā Krotes pagasta Būdniekos zemnieka ģimenē. 1934. gadā beidzis Krotes pamatskolu, no 1934. līdz 1937. gadam mācījies Liepājas 1. ģimnāzijā, bet tēva nāves un paša slimības dēļ mācības pārtraucis un vidusskolu beidzis tikai 1942. gadā kā eksterns Rīgā.

Bibliogrāfs Elmārs Zaļums Austrālijā 2004. gadā (referāta pārstāsts Sidnejas Latviešu biedrības Informācijas biļetenā) liecinājis, ka Alfrēda Krūkļa “māte Emīlija bijusi Kronvalda māsas Billes meita. Tēvs cīnījies cara armijā, strēlnieku pulkā pie pulkveža Brieža un brīvības cīņās, un par piedalīšanos tajās viņam piešķīra Budenieku mājas, kurās Alfrēds piedzimis kā saimnieka dēls. (..) karam sākoties, sūtīts ar armiju uz Ļeņingradu, bet izdevies no armijas izbēgt un gājis ar draugu uz Valmieru, kur, no ložmetēja uguns bēgdams, nejauši nonācis Jāņa Daliņa mājā. Abi paēdināti, atļauts pa nakti pārgulēt sienā, bet dienā bijis jāiet krūmos, kur Daliņa dēli gājuši viņus paēdināt. Vienu rītu modināti ar Daliņa vārdiem: “Sveiki brīvā Latvijā!” Atgriezies mājās, bet 1943. gadā iesaukts leģionā. Nosūtīts darbā uz leģiona štābu Liepājā, bet tur kāds pulkvedis pateicis, ka ģenerālis Dankers jau atsūtījis kādu savu radinieku viņa vietā. Lai nu gan ejot projām. Pulkvedis atdevis viņam visus papīrus un teicis: “Ejiet, kur gribiet! Nav jau 1919. gads. Varbūt citreiz būsit Latvijai vairāk vajadzīgi.” Pavadījis turpmāko laiku slēpdamies Sabilē, Rīgā un Lietuvā.”

No 1944. līdz 1948. gadam Alfrēds Krūklis studējis Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātē. 1946. gada 22. martā laikrakstā “Padomju Students” publicēts viņa pirmais dzejolis – “Slēpotāja” No 1948. līdz 1949. gadam strādājis par redaktoru Latvijas Telegrāfa aģentūrā, no 1956. līdz 1969. gadam – Radioraidījumu un televīzijas komitejas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā.

1953. gadā iznāk Alfrēda Krūkļa pirmais dzejoļu krājums “Pavasaris dzimtenē”, šajā pašā gadā dzejnieku uzņem Rakstnieku savienībā. Turpmākajos piecdesmit gados izdoti vairāk nekā 20 dzejas krājumi un izlases, arī darbi bērniem. Atdzejojis Bairona, Šellija un citu autoru darbus, dziesmu tekstus no angļu, krievu, spāņu, vācu valodas, tulkojis Viljama Šekspīra, Karla Guckova, Alehandro Kasonas un citu autoru lugas. Mūža nogalē pievērsies prozai – 1995. gadā izdots stāstu, noveļu un humoresku krājums “Svešinieks Paradīzē”, manuskriptā palicis romāns “Burves smaids”.

1971. gadā recenzijā par Alfrēda Krūkļa dzejas izlasi “Ugunsputna spārns” (1970), Imants Dikess rakstījis: “Raksturīga A. Krūkļa īpatnība ir viņa pievēršanās cilvēka mūža gājumam, piemēram, balādē “Neparastais akmens”. Gan šajā balādē, gan daudzos citos dzejoļos cilvēka mūžs dzejniekam saistās ar dzimtenes un mīlestības tēmu. Tur, kur savas subjektīvās izjūtas dzejnieks organiski iekausē dzejolī un sniedz māksliniecisku vispārinājumu, rodas labas vārsmas. Pirmo reizi tas uzskatāmi izpaudās krājumā “Putni, kas nepagurst”. (..) Vispār jāatceras, ka tieši ar šo krājumu, kas savā laikā izpelnījās ne mazumu gan labu, gan kritisku vārdu, daudzi lasītāji Alfrēdu Krūkli sāka iepazīt kā visai īpatnēju dzejnieku. .. ar savu tiešumu, ar izjustu, dzīvē iepazītu pārdzīvojumu saista dzejoļu cikls “Bulvāru simfonijas”. Tajā Alfrēdu Krūkli redzam kā “pilsētas dzejnieku”. Viņš runā gan par “ziedu konfeti un mākoņu serpentīnu”, gan liepu “caurspīdīgo lapu neilonu”, gan arī par vēju, kurš, “tērpies baltajā jasmīnu frakā”, augu dienu nīkst uz bulvāra. (..) Savu mīlestību un attieksmi pret dzimto zemi viņš gandrīz vienmēr izsaka, izmantojot dažādas dabas gleznas.”

Ar Alfrēda Krūkļa liriskajiem un romantiskajiem tekstiem komponēti vairāki simti solo, estrādes, kora dziesmu (komponisti Ivars Birkāns, Georgs Dovgjallo, Lūcija Garūta, Edmunds Goldšteins, Gunārs Freidenfelds, Elga Īgenberga, Romualds Jermaks, Aldonis Kalniņš, Indulis Kalniņš, Valters Kaminskis, Zigmars Liepiņš, Gunārs Ordelovskis, Ringolds Ore, Jānis Ozoliņš, Raimonds Pauls, Valts Pūce, Edgars Račevskis, Ģederts Ramans, Vilnis Salaks, Jānis Sildegs, Ārijs Škepasts, Ivars Vīgners, Alnis Zaķis, Marģeris Zariņš, Arvīds Žilinskis un citi), īpašu ievērību guvušas un joprojām populāras ir 20. gadsimta 60. gados un 70. gadu sākumā tapušās Raimonda Paula dziesmas ar Alfrēda Krūkļa vārdiem. Daudzas dziesmas ierindojušās “Mikrofona” aptaujas populārāko dziesmu vidū, taču 1. vietu aptaujā ieguvušas Raimonda Paula un Alfrēda Krūkļa dziesmas “Mežrozīte” (1968), “Dziesma nenosalt” (1969) un “Teic, kur zeme tā” (1971), kā arī Zigmara Liepiņa komponētā dziesma “Ķiršu lietus” (1975).

Raimonds Pauls 2001. gadā izteicies, ka Alfrēds Krūklis “tā pa īstam vēl joprojām nav novērtēts, bet dziesmas ar viņa vārdiem baudīja milzīgu popularitāti gan tajos laikos, gan arī šobrīd. Viņa rakstītās rindas bija ļoti saprotamas un pieņemamas daudziem cilvēkiem. Patiesībā Krūklis vienmēr ir bijis ļoti nacionāli noskaņots un mācēja savdabīgi slēptā veidā paust mīlestību pret savu zemi. Kaut vai jāmin dziesma “Kādēļ man dziedāt svešu dziesmu”, kura vēlāk tika aizliegta un rezultātā pārdēvēta par “Mežābeli”. Mēs visi tagad varam pārliecināties, ka šie dzejoļi un dziesmas dzīvo vēl šodien un, iespējams, tos dziedās arī nākamās paaudzes.”

2001. gadā Alfrēds Krūklis apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu Ordeni.

Dzejnieks devies mūžībā 2003. gada 17. maijā Salacgrīvā, apbedīts Rīgā, Pirmajos Meža kapos.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.