Alfrēds Gāters

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (77); Sastādītājs (1); Redaktors (2); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (11)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsAlfrēds Gāters
KopsavilkumsAlfrēds Gāters (1921–1986) – valodnieks un literatūrzinātnieks, filoloģijas doktors. Rakstījis par valodniecības jautājumiem, publicējis virkni recenziju par latviešu trimdas autoru grāmatām laikrakstos "Latvija" un "Laiks". Pēc nāves publicēta apjomīga eseju grāmata "Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem" (2000).
Personiska informācijaDzimis lauksaimnieka ģimenē, māte Alma Gātere (dzimusi Baltābrence).

1944: kā leģionārs nonāca Vācijā, pēc Otrā pasaules kara palika dzīvot Vācijā.
Par Alfrēdu Gāteru informācija rodama Gulbenes Novada bibliotēka - skat.: Gāters Alfrēds (1921 - 1986), mediķis, valodnieks - Gulbenes novada bibliotēka (gulbenesbiblioteka.lv) Alfrēdam Gāteram – 100 - Gulbenes novada bibliotēka (gulbenesbiblioteka.lv)
Profesionālā darbība1949: Hamburgas Universitātē ieguvis doktora grādu filoloģijā par disertāciju "Beiträge zur Semantik un Etymologie der aus dem
Mnd. entlehnten lett. Nomina".

Raksti par latviešu literatūru un rakstniekiem ievietoti Vīnes leksikona "Die Weltliteratur", Štutgartes leksikona "Lexikon der Weltliteratur" un lielajā Cīrihes leksikonā "Kindlers Literaturlexikon".
Raksti par latviešu valodu un literatūru, tāpat par daudziem latviešu rakstniekiem, ievietoti "Brockhaus Enzyklopädie", "Der Große Brockhaus" un citos izdevumos.

Raksta trimdas latviešu literātūras vēsturi latviešu valodā (nodaļas par Anšlavu Eglīti, Zinaīdu Lazdu, Veroniku Strēlerti, Mārti-ņu Zīvertu, Zentu Liepu un daudziem citiem).


Citātu galerija"Kaut Dr. Alfreds Gāters strādā par ārstu, viņa mīlestība tomēr ir valodniecība. Viņa galvenie raksti noteikti ir valodniecībā, ne medicīnā, un literatūrā. Laika tecējumā viņš uzrakstījis prāvu skaitu garu rakstu par salīdzināmās un latviešu valodas tematiem Eiropas valodniecības žurnālos, periodiski izdotajos rakstu krājumos. Piemēram: "Zeitschrift für vergleichende Sprachforschung", "Orbis", "Onoma" (Luvenä) un "Indogermanische Forschungen". Tad daudz īsāku rakstu par tiem pašiem tematiem pazīstamajos valodniecībai žurnālos "Kratylos", "Erasmus", "Antropos", "Acta Baltica — Slavica" (Bjalistokl), "Deutsche Literaturzeitung" (Berlīnē), kā arī citur. Piemēram: "Bibliographie linguistique", "Zeitschrift für Ostforschung" u. c. Bez tam viņa raksti atrodami arī valodniecības grāmatās, kurās sakopoti dažādu autoru raksti. Viņa galvenais atsevišķais darbs ir grāmata "Die lettische Sprache und ihre Dialekte", ko izdeva lielais Mutona apgāds, kuram ir nodaļas Hāgā, Parīzi un Ņujorkā. Grāmata izvietota visās pasaules zinātniskajās bibliotēkās."
Kalējs, Oskars. Mūža kalngalā. Latvija, Nr.15 (21.04.1986)
Nodarbesvalodnieks
zinātnieks
literatūrzinātnieks
Dzimšanas laiks/vieta24.04.1921
Kalncempju pagasts
Kalncempju pagasts, Alūksnes novads
Dzimis "Spīvuļos".

Izglītība1927 – 1934
Priednieku pamatskola
Kalncempji
Kalncempji, Kalncempju pagasts, Alūksnes novads

1934 – 1936
Kalnacempju pamatskola
Kalncempji
Kalncempji, Kalncempju pagasts, Alūksnes novads

1942
Madonas ģimnāzija
Madona
Madona, Madonas novads

1942: beidzis mācības.


1942 – 1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: ģermāņu filoloģija.


1945
Hamburgas universitāte
Hamburga
Hamburg, Germany

Studējis ģermāņu filoloģiju, klasiskās valodas un indoeiropiešu salīdzināmo valodniecību, 1949: ieguvis doktora grādu filoloģijā.


1957 – 1963
Hamburgas universitāte
Hamburga
Hamburg, Germany

Studējis medicīnu.

Darbavieta1949 – 1950 (Datums nav precīzs)
Etlingena
Ettlingen, Baden-Württemberg, Germany
Strādāja amerikāņu pārvaldes zonu darba vienībā.

1963 – 1980 (Datums nav precīzs)
Hamburga
Hamburg, Germany
Hamburgas diakonisu slimnīca Elim, iekšķīgo slimību nodaļas virsārsts.
Dalība organizācijāsAkadēmiskā organizācija "Ramave"

00.09.1966
Latviešu preses biedrība
Vācija
Germany
Latviešu preses biedrības Vācija kopā.
DienestsLatviešu leģions
Iesaukts, pēckara Vācijā nonācis gūstā.
Miršanas laiks/vieta02.07.1986
Hamburga
Hamburg, Germany
Apglabāts15.07.1986
Hamburga
Hamburg, Germany
Nindorfas vecajos kapos.
Pārapbedīts2006
Stāmerienas kapi
Brīvības iela 8, Stāmeriena, Stāmerienas pagasts, Gulbenes novads, LV-4406

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Kalncempju pagasts
(Kalncempju pagasts, Alūksnes novads)
24.04.1921Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Hamburga
(Hamburg, Germany)
02.07.1986Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Hamburga
(Hamburg, Germany)
15.07.1986ApglabātsPilsēta
4Madona
(Madona, Madonas novads)
1942IzglītībaPilsēta
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1942 - 1944IzglītībaĒka, māja
6Hamburga
(Hamburg, Germany)
1945IzglītībaPilsēta
7Hamburga
(Hamburg, Germany)
1957 - 1963IzglītībaPilsēta
8Kalncempji
(Kalncempji, Kalncempju pagasts, Alūksnes novads)
1927 - 1934IzglītībaCiems
9Kalncempji
(Kalncempji, Kalncempju pagasts, Alūksnes novads)
1934 - 1936IzglītībaCiems
10Etlingena
(Ettlingen, Baden-Württemberg, Germany)
1949 - 1950DarbavietaPilsēta
11Hamburga
(Hamburg, Germany)
1963 - 1980DarbavietaPilsēta
12Vācija
(Germany)
01.09.1966Dalība organizācijāsValsts
13Stāmerienas kapi
(Brīvības iela 8, Stāmeriena, Stāmerienas pagasts, Gulbenes novads, LV-4406)
2006PārapbedītsKapsēta
Valodnieks un literatūrzinātnieks, filoloģijas doktors Alfrēds Gāters (1921–1986) Kalncempju pagasta Sprīvuļos, lauksaimnieka ģimenē. Mācījies Kalncempju Priednieku pamatskolā. 1942. gadā beidzis Madonas ģimnāziju, 1942. gadā Latvijas Universitātē uzsācis ģermāņu filoloģijas studijas.

1943. gadā līdzīgi daudzi viņa vienaudži ticis iesaukts Latvijas leģionā, Vācijā nonācis gūstā Lībekā, no kura izdevies atbrīvoties. No 1945. gada Hamburgas Universitātē Alfrēds Gāters studēja ģermāņu filoloģiju, klasiskās valodas un indoeiropiešu salīdzināmo valodniecību. 1949. gadā Hamburgas Universitātē Alfrēds Gāters ieguva doktora grādu filoloģijā par disertāciju “Beiträge zur Semantik un Etymologie der aus dem Mnd. entlehnten lett. Nomina”. Alfrēds Gāters nopietni gatavojās darbam augstskolā, tomēr ieceres neīstenojās, un viņš izvēlējās studēt medicīnu. No 1957. līdz 1963. gadam Alfrēds Gāters studējis arī medicīnu Hamburgas Universitātē, vēlāk strādāja par iekšķīgo slimību speciālistu slimnīcā Hamburgā.

Valodnieks Kārlis Draviņš, suminot Alfrēdu Gāteru 50. dzimšanas dienā, rakstīja:
“.. dzīvē šis it kā skarbais vīrs patiesībā ir daudz citādāks, un ar baudu var klausīties viņa valodās, kur pa laikam spērgā jautrs humors un samanāma kā cilvēku, tā dažādu ļaužu grupu un veselu tautu vājību un labo īpašību smalka pazīšana. Vēl vairāk tā vedas domāt, zinot, ka A. Gāters ir ārsts, kas jau labu laiku tur par īstiem cilvēku labdariem – gan kā glābēji grūtu ciešanu mokas, gan kā ātri aizskrejošo mūža gadu rindas nesamaksājami paildzinātāji – šai cildināmai profesijai A. Gāters pievērsies, kā viņš pats vairākkārt apliecinājis, tikai tāpēc, lai būtu kāds reāls pamats eksistencei svešumā.
Smaga pienākumu slodze slimnīcā A. Gāteram paņēmusi un diemžēl vēl joprojām prasa ļoti daudz darba stundu, un viņš nebūt neslēpj savu nožēlu, ka šo pūļu dēļ tikai īsi laika sprīži atliek tam, kas viņam, gluži citas nozares zinātniekam, ir un pa liek īsta sirdslieta – valodniecības un rakstniecības problēmām.” / Latvija, Nr.16 (24.04.1971)

Tomēr visu savu brīvo laiku Alfrēds Gāters vienmēr veltījis latviešu valodas un rakstniecības apcerēšanai. Viņa raksti par latviešu literatūru un rakstniekiem ievietoti Vīnes leksikona “Die Weltliteratur”, Štutgartes leksikona “Lexikon der Weltliteratur” un lielajā Cīrihes leksikonā “Kindlers Literaturlexikon”.

Rakstījis par valodniecības jautājumiem, publicējis virkni recenziju par latviešu trimdas autoru grāmatām laikrakstos “Latvija” un “Laiks”. Raksti par latviešu valodu un literatūru, tāpat par daudziem latviešu rakstniekiem, ievietoti “Brockhaus Enzyklopädie”, “Der Große Brockhaus” un citos izdevumos. 1977. gadā izdota viņa grāmata “Die lettische Sprache und ihre Dialekte” (“Latviešu valoda un tas dialekti”). 1993. gadā izdots 20. gs. 50. gados tapušais manuskripts “Lettische Syntax. Die Dainas” (Latvju dainu sintakse).

Manuskriptā neizdota palikusi sakārtotā latviešu noveļu izlase vācu valodā, tai Alfrēds Gāters nerimis meklēja izdevēju Vāciju, tomēr iecere neīstenojās. Par peripetijām ap šīs izlases izdošanu liecina dažas vēstules, kas glabājas Gunara Janovska fondā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Par viņu Oskars Kalējs rakstījis:
“Kaut Dr. Alfreds Gāters strādā par ārstu, viņa mīlestība tomēr ir valodniecība. Viņa galvenie raksti noteikti ir valodniecībā, ne medicīnā, un literatūrā. Laika tecējumā viņš uzrakstījis prāvu skaitu garu rakstu par salīdzināmās un latviešu valodas tematiem Eiropas valodniecības žurnālos, periodiski izdotajos rakstu krājumos. Piemēram: “Zeitschrift für vergleichende Sprachforschung”, “Orbis”, “Onoma” (Luvenä) un “Indogermanische Forschungen”. Tad daudz īsāku rakstu par tiem pašiem tematiem pazīstamajos valodniecībai žurnālos “Kratylos”, “Erasmus”, “Antropos”, “Acta Baltica-Slavica” (Bjalistok), “Deutsche Literaturzeitung” (Berlīne), kā arī citur. Piemēram: “Bibliographie linguistique”, “Zeitschrift für Ostforschung” u. c. Bez tam viņa raksti atrodami arī valodniecības grāmatās, kurās sakopoti dažādu autoru raksti. Viņa galvenais atsevišķais darbs ir grāmata “Die lettische Sprache und ihre Dialekte”, ko izdeva lielais Mutona apgāds, kuram ir nodaļas Hāgā, Parīzi un Ņujorkā. Grāmata izvietota visās pasaules zinātniskajās bibliotēkās.” / Latvija, Nr.15 (21.04.1986)

Alfrēda Gātera mūžs noslēdzās 1986. gada 2. jūlijā Hamburgā.

Daudzi Alfrēda Gāters rakstu darbi palikuši nepublicēti. Viņš bija iecerējis vispirms sarakstīt latviešu trimdas literatūras vēsturi. Šajā nolūkā viņš ne tikai analizēja iespiestos darbus, bet arī intensīvi sarakstījās ar autoriem, lai iegūtu tuvākas ziņas par viņiem un par daiļdarbu tapšanas apstākļiem. Literatūras vēsture rakstīta monogrāfisku apcerējumu veidā. Pilnīgi pabeigti tika 20 apcerējumi, kas aptvēra apmēram 2000 lappuses. To vidū lielākais apcerējums ir par rakstnieku Anšlavu Eglīti. Manuskriptu iespiešanai kārtoja Ojāra Jēgens un 2000. gadā publicēja apjomīgo eseju grāmatu “Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem”.

Par šo veikumu Juris Silenieks rakstīja:
“Publicētais darbs ir sava veida “nepabeigtā simfonija”, simfonija sava apjoma ziņā. Apcerēts 21 autors dzimšanas gadu, hronoloģiskā secībā, sākot ar Kārli Skalbi (1879) un nobeidzot ar Andreju Krūmiņu (1925). Gātera magnum opus ir uzskatāms abējādi: tas ir nobeigts un nepabeigts, atkarībā no lasītāja viedokļa: nepabeigts, ja tas ietilpināms neuzrakstītajā latviešu literatūras vēstures grāmatā, kas dotu plašāku kontekstu individuāliem darbiem; pabeigts, ja lasītājs grib uzzināt ko vispusīgu un autoritatīvu par kādu no apskatītajiem trimdas rakstniekiem. [..] Gātera plašais zināšanu klāsts liek domāt, ka viņš nav bijis ieslēdzies “ziloņkaula tornī”, prom no vulgārās ikdienas. Viņa metodoloģiskās precīzās analizēs, viņa bibliogrāfiskās atskaites un piezīmes, kurās reizēm iekļauta viņa personīgā sarakste ar autoriem pašiem, liek domāt par literatūras pētnieku, kura uzmanībai nekas daudz garām nepaiet. Vēstuļu izmaiņa ar autoriem reizēm atklāj ko jaunu un negaidītu. Gāters arī nebaidās citēt teicienus, kas ne vienmēr viņam glaimojuši. [..] Alfrēds Gāters ir kritiķis, kas, ar cītīgu teksta izpēti, mūs iepazīstina ar mūsu ievērojamo trimdas rakstnieku maz iepazītām bagātībām.” / Laiks, Nr.40 (30.09.2000)

Savukārt Alfrēda Gātera plašā korespondence (apmēram 3000 vēstuļu) līdz ar bibliotēku (3000 sējumu) pēc Konstantīna Karuļa ziņām nodota Hamburgas Universitātei.

Informāciju 2021. gada 24. aprīlī sagatavoja Inguna Daukste-Silasproģe

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.