Alfrēds Gāters

Valodnieks un literatūrzinātnieks, filoloģijas doktors Alfrēds Gāters (1921–1986) Kalncempju pagasta Sprīvuļos, lauksaimnieka ģimenē. Mācījies Kalncempju Priednieku pamatskolā. 1942. gadā beidzis Madonas ģimnāziju, 1942. gadā Latvijas Universitātē uzsācis ģermāņu filoloģijas studijas.

1943. gadā līdzīgi daudzi viņa vienaudži ticis iesaukts Latvijas leģionā, Vācijā nonācis gūstā Lībekā, no kura izdevies atbrīvoties. No 1945. gada Hamburgas Universitātē Alfrēds Gāters studēja ģermāņu filoloģiju, klasiskās valodas un indoeiropiešu salīdzināmo valodniecību. 1949. gadā Hamburgas Universitātē Alfrēds Gāters ieguva doktora grādu filoloģijā par disertāciju “Beiträge zur Semantik un Etymologie der aus dem Mnd. entlehnten lett. Nomina”. Alfrēds Gāters nopietni gatavojās darbam augstskolā, tomēr ieceres neīstenojās, un viņš izvēlējās studēt medicīnu. No 1957. līdz 1963. gadam Alfrēds Gāters studējis arī medicīnu Hamburgas Universitātē, vēlāk strādāja par iekšķīgo slimību speciālistu slimnīcā Hamburgā.

Valodnieks Kārlis Draviņš, suminot Alfrēdu Gāteru 50. dzimšanas dienā, rakstīja:
“.. dzīvē šis it kā skarbais vīrs patiesībā ir daudz citādāks, un ar baudu var klausīties viņa valodās, kur pa laikam spērgā jautrs humors un samanāma kā cilvēku, tā dažādu ļaužu grupu un veselu tautu vājību un labo īpašību smalka pazīšana. Vēl vairāk tā vedas domāt, zinot, ka A. Gāters ir ārsts, kas jau labu laiku tur par īstiem cilvēku labdariem – gan kā glābēji grūtu ciešanu mokas, gan kā ātri aizskrejošo mūža gadu rindas nesamaksājami paildzinātāji – šai cildināmai profesijai A. Gāters pievērsies, kā viņš pats vairākkārt apliecinājis, tikai tāpēc, lai būtu kāds reāls pamats eksistencei svešumā.
Smaga pienākumu slodze slimnīcā A. Gāteram paņēmusi un diemžēl vēl joprojām prasa ļoti daudz darba stundu, un viņš nebūt neslēpj savu nožēlu, ka šo pūļu dēļ tikai īsi laika sprīži atliek tam, kas viņam, gluži citas nozares zinātniekam, ir un pa liek īsta sirdslieta – valodniecības un rakstniecības problēmām.” / Latvija, Nr.16 (24.04.1971)

Tomēr visu savu brīvo laiku Alfrēds Gāters vienmēr veltījis latviešu valodas un rakstniecības apcerēšanai. Viņa raksti par latviešu literatūru un rakstniekiem ievietoti Vīnes leksikona “Die Weltliteratur”, Štutgartes leksikona “Lexikon der Weltliteratur” un lielajā Cīrihes leksikonā “Kindlers Literaturlexikon”.

Rakstījis par valodniecības jautājumiem, publicējis virkni recenziju par latviešu trimdas autoru grāmatām laikrakstos “Latvija” un “Laiks”. Raksti par latviešu valodu un literatūru, tāpat par daudziem latviešu rakstniekiem, ievietoti “Brockhaus Enzyklopädie”, “Der Große Brockhaus” un citos izdevumos. 1977. gadā izdota viņa grāmata “Die lettische Sprache und ihre Dialekte” (“Latviešu valoda un tas dialekti”). 1993. gadā izdots 20. gs. 50. gados tapušais manuskripts “Lettische Syntax. Die Dainas” (Latvju dainu sintakse).

Manuskriptā neizdota palikusi sakārtotā latviešu noveļu izlase vācu valodā, tai Alfrēds Gāters nerimis meklēja izdevēju Vāciju, tomēr iecere neīstenojās. Par peripetijām ap šīs izlases izdošanu liecina dažas vēstules, kas glabājas Gunara Janovska fondā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Par viņu Oskars Kalējs rakstījis:
“Kaut Dr. Alfreds Gāters strādā par ārstu, viņa mīlestība tomēr ir valodniecība. Viņa galvenie raksti noteikti ir valodniecībā, ne medicīnā, un literatūrā. Laika tecējumā viņš uzrakstījis prāvu skaitu garu rakstu par salīdzināmās un latviešu valodas tematiem Eiropas valodniecības žurnālos, periodiski izdotajos rakstu krājumos. Piemēram: “Zeitschrift für vergleichende Sprachforschung”, “Orbis”, “Onoma” (Luvenä) un “Indogermanische Forschungen”. Tad daudz īsāku rakstu par tiem pašiem tematiem pazīstamajos valodniecībai žurnālos “Kratylos”, “Erasmus”, “Antropos”, “Acta Baltica-Slavica” (Bjalistok), “Deutsche Literaturzeitung” (Berlīne), kā arī citur. Piemēram: “Bibliographie linguistique”, “Zeitschrift für Ostforschung” u. c. Bez tam viņa raksti atrodami arī valodniecības grāmatās, kurās sakopoti dažādu autoru raksti. Viņa galvenais atsevišķais darbs ir grāmata “Die lettische Sprache und ihre Dialekte”, ko izdeva lielais Mutona apgāds, kuram ir nodaļas Hāgā, Parīzi un Ņujorkā. Grāmata izvietota visās pasaules zinātniskajās bibliotēkās.” / Latvija, Nr.15 (21.04.1986)

Alfrēda Gātera mūžs noslēdzās 1986. gada 2. jūlijā Hamburgā.

Daudzi Alfrēda Gāters rakstu darbi palikuši nepublicēti. Viņš bija iecerējis vispirms sarakstīt latviešu trimdas literatūras vēsturi. Šajā nolūkā viņš ne tikai analizēja iespiestos darbus, bet arī intensīvi sarakstījās ar autoriem, lai iegūtu tuvākas ziņas par viņiem un par daiļdarbu tapšanas apstākļiem. Literatūras vēsture rakstīta monogrāfisku apcerējumu veidā. Pilnīgi pabeigti tika 20 apcerējumi, kas aptvēra apmēram 2000 lappuses. To vidū lielākais apcerējums ir par rakstnieku Anšlavu Eglīti. Manuskriptu iespiešanai kārtoja Ojāra Jēgens un 2000. gadā publicēja apjomīgo eseju grāmatu “Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem”.

Par šo veikumu Juris Silenieks rakstīja:
“Publicētais darbs ir sava veida “nepabeigtā simfonija”, simfonija sava apjoma ziņā. Apcerēts 21 autors dzimšanas gadu, hronoloģiskā secībā, sākot ar Kārli Skalbi (1879) un nobeidzot ar Andreju Krūmiņu (1925). Gātera magnum opus ir uzskatāms abējādi: tas ir nobeigts un nepabeigts, atkarībā no lasītāja viedokļa: nepabeigts, ja tas ietilpināms neuzrakstītajā latviešu literatūras vēstures grāmatā, kas dotu plašāku kontekstu individuāliem darbiem; pabeigts, ja lasītājs grib uzzināt ko vispusīgu un autoritatīvu par kādu no apskatītajiem trimdas rakstniekiem. [..] Gātera plašais zināšanu klāsts liek domāt, ka viņš nav bijis ieslēdzies “ziloņkaula tornī”, prom no vulgārās ikdienas. Viņa metodoloģiskās precīzās analizēs, viņa bibliogrāfiskās atskaites un piezīmes, kurās reizēm iekļauta viņa personīgā sarakste ar autoriem pašiem, liek domāt par literatūras pētnieku, kura uzmanībai nekas daudz garām nepaiet. Vēstuļu izmaiņa ar autoriem reizēm atklāj ko jaunu un negaidītu. Gāters arī nebaidās citēt teicienus, kas ne vienmēr viņam glaimojuši. [..] Alfrēds Gāters ir kritiķis, kas, ar cītīgu teksta izpēti, mūs iepazīstina ar mūsu ievērojamo trimdas rakstnieku maz iepazītām bagātībām.” / Laiks, Nr.40 (30.09.2000)

Savukārt Alfrēda Gātera plašā korespondence (apmēram 3000 vēstuļu) līdz ar bibliotēku (3000 sējumu) pēc Konstantīna Karuļa ziņām nodota Hamburgas Universitātei.

Informāciju 2021. gada 24. aprīlī sagatavoja Inguna Daukste-Silasproģe