Aleksandrs Plensners

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (45); Recepcijas persona (34)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsAleksandrs Plensners
KopsavilkumsAleksandrs Plensners (1892–1984) – rakstnieks, publicists. Strēlnieku virsnieks un Latvijas bruņoto spēku virspavēlnieka Kalpaka ģenerālštāba priekšnieks (1919), pulkvedis (1936), militārais atašejs Vācijā un Ungārijā (1937-1940), Latviešu leģiona štāba priekšnieks (1943). Paralēli militārajai karjerai studējis LU vēsturi un filozofiju. Darbojies studentu korporācijā Lettonia; pirmais LU Studentu padomes priekšsēdis. Publicējis ap 1000 rakstu un ievadrakstu par militārajiem, vēsturiskajiem un sabiedriskajiem jautājumiem. Latvijas PEN kluba priekšnieks. Dažādu periodisko izdevumu redaktors.Sarakstījis 6 grāmatas, no kurām 4 veltījis Latvijas armijai un leģionam. Rediģējis ģeneraļa Rūdolfa Bangerska kopotos rakstus. Periodikā publicēti dzejoļi un stāsti. Stāsti izdoti krājumā "Antica fiamma".
Personiska informācijaDzimis zemnieka ģimenē.

"Drauga un karabiedra Aleksandra Grīna Dvēseļu putenī Plensners patēlots kā pulka kaujas adjutants."
Pirmā pasaules kara laikā pievienojies latviešu strēlnieku pulkiem, 4. Vidzemes pulkam, kur bijis pulkveža Zeltiņa sevišķu uzdevumu virsnieks.

1917: kapteiņa pakāpē, kopā ar domu biedriem strēlniekiem, nodibina karavīru nacionālo savienību un 1917.–1918. gadā Cēsīs vēlāk Valkā rediģē nacionālo cīņas avīzi "Laika vēstis".
1919:
Liepājā pilda armijas štāba priekšnieka un arī ģenerālštāba priekšnieka pienākumus.

No 1918. gada novembra piedalījies Latvijas armijas dibināšanā.
Atgriezies Rīgā, vada štāba Informācijas nodaļu.
1937–1940: militārais atašejs Berlīnē.
1941: vasarā atgriezās Latvijā.
1943: nodibinoties Latviešu leģionam, kļūst par ģenerālinspektora Bangerskaka štāba priekšnieku.
1944: maijā norīkots uz fronti komandēt pulku.
1950: no Vācijas pēc vairākkārtējiem skrīningiem izdodas pārcelties uz dzīvi Zviedrijā.

Pauls Irbe sakārtojis rakstu krājum pulkveža un dzejnieka Aleksandra Plensnera piemiņai, grāmatu izdeva studentu korporācija Lettonia A. Plensera Piemiņas fonda apgādā.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1914: pirmā publikācija dzejolis "Labirintā" laikrakstā "Līdums" literārajā pielikuma 2. maijā.

Grāmatas
1978: atmiņu grāmata "Divdesmitā gadsimta pārvērtības".
1982: atmiņu grāmata "Pret vētrām un negaisiem".

Žurnālista un redaktora darbība

1920–1922; 1932–1934: laikraksta "Latvijas Kareivis" redaktors.
Darbojies laikraksta "Rīgas Ziņas" redakcijā.
Rediģējis žurnālus "Aizsargs", "Militārais Apskats" un "Universitas".

Tulkotājs

1927: Šniclers, Arturs. Kazanovas atgriešanās. (Rīga: A. Gulbis).
1927: Šniclers, Arturs. Noveles: Tiesneša sieva. Sapņu novele. Rotaļa rīta ausmā (Rūga: Grāmatu Draugs).

Apbalvojumi

Polijas ,"Polonia Restituta" IV šķiras ordenis
Lietuvas Ģedi
mina III šķiras ordenis
Lietuvas Aiz
sargu Zvaigzne

Citātu galerija

Par stāstu "Antica Fiamma" (Rīga: Vaiņags, 1920)

""Antica fiamma" ir kāda mūslaiku inteliģenta dvēseles, stāsts, kura vērtība varoņu pārdzīvojumu risinājumā. [..] Plensnera pirmais stāsts jāatzīst par ļoti interesantu darbu. Autors parada labas psihologa dāvanas. [..] Vispār „Antica fiamma" jāatzīst par ievērojamu un interesantu parādību mūsu jaunākā stāstu rakstniecībā. Ja ievēro vēl, ka šis ir Plensnera pirmais stāsts, tad mums ir tiesība sagaidīt no viņa spīdošu novelistu."
Grīns, J. Antica Fiamma. Aleksandra Plensnera stāsts. Vaiņags, Nr.3 (01.03.1920)

Par atmiņu grāmatu "Divdesmitā gadsimta pārvērtības" (Bruklina: Grāmatu Draugs, 1978)

"Šī grāmata ietver triju dažādu ideoloģiju un ciņu raksturojumus, ar kurām nācās sastapties autoram savā notikumiem bagātās dzīves gaitas risinājumā: vācu tieksmes paplašināt savu varu austrumos: boļševiku centienus uzspiest visām tautām komunismu: latviešu patriotu nacionālās degsmes uzliesmojumus darbā un — kaujās par savu neatkarīgu valsti — Latviju. Viss tas grāmatā pasniegts rakstnieka, karavīra un diplomāta personīga šarma un stāstītāja talanta apgarotā, raitā stilā, reizē apliecinot savu dziļo ticību un neatlaidīgo kalpošanu nacionālisma idejai. [..] "Divdesmitā gadsimta pārvērtības" nav tikai atmiņas, kā pats autors šo grāmatu pieticīgi dēvē, nedz arī autobiogrāfija, jo tas būtu pārāk šaurs apzīmējums. Šī grāmata ir vārda īstā un labākā nozīmē memuāri, kur personiskā pieredze apvienota ar faktiem no citiem avotiem vienā kopainā vesela laikmeta skatījumam."
Ābers, Benno. Nacionāla ideologa un karavīra memuāri. Laiks, Nr.50 (24.06.1978)
SaiknesJānis Bankavs (1886–1951) - Darbabiedrs
Nodarbespublicists
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta25.04.1892
Dzimis agrākā Grašu pagasta Lajaspakuļos.
Dzīvesvieta1945 – 1950
Vācija
Germany

1950 – 1984
Zviedrija
Sweden
IzglītībaCesvaines draudzes skola
Cesvaine
Cesvaine, Madonas novads

nezināms – 1913
Mangaļi
Mangaļi, Rucavas pagasts, Dienvidkurzemes novads

Beidzis Manguļu tālbraucēju jūrskolu.


nezināms – 1916
Maskava
Moscow, Russia

Beidzis Aleksandra karaskolu.


1913 – 1915
Maskava
Moscow, Russia

Studējis jurisprudenci A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē.


1920 – 1934
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: pedagoģija un vēsture.

DarbavietaDailes teātris
Rīga
Rīga
Valdes loceklis.

1917
Laikraksts "Laika Vēstis"
Kopā ar Arturu Kroderu dibinājis Latvju kareivju nacionālās savienības laikrakstu "Laika Vēstis", bijis tā redaktors.

1920 – 1922
Laikraksts "Latvijas Kareivis"
Rīga
Rīga
Redaktors.

1925
Laikraksts "Rīgas Ziņas"
Rīga
Rīga
Darbojās redakcijā.

1929
Laikraksts "Latvijas Sargs"
Strādāja redakcijā.

1930 – 1931
Žurnāls "Universitas" (1930–1940)
Rīga
Rīga

Žurnāla pirmais redaktors.


1932 – 1934
Laikraksts "Latvijas Kareivis"
Rīga
Rīga
Redaktors.

15.04.1937 – 1940
Berlīne
Berlin, Germany

Latvijas militārais atašejs Berlīnē.


00.05.1943
Latviešu leģions
Iecelts par ģenerālinspektora štāba priekšnieku.
Dalība organizācijāsStudentu korporācija "Lettonia"

Latvijas PEN klubs

Latviešu preses biedrība

1929
Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība

00.01.1937
Rīga
Rīga
Apstiprināts par līdzstrādnieku Vēstures institūta jaunākās vēstures nodaļā kopā ar Benno Āberu, Pēteri Bērziņu un Georgu Karlsonu.
Emigrē1945
Vācija
Germany
Bēgļu gaitās.

1950
Zviedrija
Sweden
Izceļoja no Vācijas.
Ceļojums1963
Anglija
England, United Kingdom

Piedalījās Otrajās Daugavas Vanagu dienās.


00.03.1966
Amerikas Savienotās Valstis
United States

1968
Anglija
England, United Kingdom

1969
Austrālija
Australia
Miršanas laiks/vieta03.04.1984
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Apglabāts
ApbalvojumiPBLA Tautas balva
1982

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-21 no 21.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Vācija
(Germany)
1945 - 1950DzīvesvietaValsts
2Zviedrija
(Sweden)
1950 - 1984DzīvesvietaValsts
3Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
03.04.1984Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Vācija
(Germany)
1945EmigrēValsts
5Zviedrija
(Sweden)
1950EmigrēValsts
6Mangaļi
(Mangaļi, Rucavas pagasts, Dienvidkurzemes novads)
1913IzglītībaCiems
7Maskava
(Moscow, Russia)
1916IzglītībaPilsēta
8Maskava
(Moscow, Russia)
1913 - 1915IzglītībaPilsēta
9Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1920 - 1934IzglītībaĒka, māja
10Cesvaine
(Cesvaine, Madonas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
11Berlīne
(Berlin, Germany)
15.04.1937 - 1940DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1920 - 1922DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1932 - 1934DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1925DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
16Rīga
(Rīga)
1930 - 1931DarbavietaPilsēta
17Anglija
(England, United Kingdom)
1963CeļojumsValsts
18Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
01.03.1966CeļojumsValsts
19Anglija
(England, United Kingdom)
1968CeļojumsValsts
20Austrālija
(Australia)
1969CeļojumsValsts
21Rīga
(Rīga)
01.01.1937Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.