Aleksandrs Johans Stenders

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (6); Tulkotājs (5); Sastādītājs (2); Redaktors (1); Recepcijas persona (8)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsAleksandrs Johans Stenders
Pseidonīmssaukts arī Jaunais Stenders
Dzimtais vārdsAlexander Johann Stender
KopsavilkumsAleksandrs Johans STENDERS (Stender, 1714-1796) ir Baltijas vācu mācītājs, tautas apgaismotājs un literāts.
Personiska informācijaAleksandrs Johans STENDERS ir dzimis mācītāja Gotharda Frīdriha Stendera (Stender, 1714-1796) un viņa sievas Annas Elizabetes dzimušas Braunšveigas (Braunschweig) ģimenē kā vecākais dēls.

1775. gadā Aleksandrs Johans Stenders apprecas ar Vilhelmīni Elizabeti Hikšteinu (Hickstein, 1754-1832), Biržu mācītāja meitu, laulībā piedzimst divi dēli un divas meitas.
Profesionālā darbība

Reliģiskā literatūra

1796: Kurzemes jauna un pilnīga dziesmu grāmata [dalība tekstu rediģēšanā]
1805: Neuverbesserte lettische Kirchen-Agende [jauns, rediģēts un papildināts baznīcas rokasgrāmatas izdevums ar laikmetīgiem tekstiem, piemēram, ieteikumiem mācītājiem, kā dot svētību jaunkarēvjiem]
1806: Jauna un pilnīga latviešu dziesmu grāmata [dalība tekstu rediģēšanā, vācu dziesmu atdzejojumi]
1807, 1841, 1850 : Tā Kristīgas Mācības Grāmata, tiem Latviešiem par svētu izskaidrošanu [ticības mācība, pārstrādāts G.F.Stendera izdevums)

Daiļliteratūra

1789: Ziņģu lustes. Otra daļa [Gothards Frīdrihs Stenders pirmoreiz savam vārdam pievieno senior `vecais`, bet 82.-84.lpp. publicēta viena Jaunā Stendera ziņģe "Aunu dancis", t.s. rotaļdeja].
1790: Lustesspēle no Zemnieka, kas par Muižnieku tape pārvērsts; un viena pasaka no drauga Liccepura [pirmā luga latviešu valodā, velāk pazīstama kā "Žūpu Bērtulis", Ludviga Holberga lugas "Kalna Jepe" lokalizējums]
1793: Jauna gada vēlēšanas [apsveikuma dzeju krājums ģimenes locekļiem un kungiem]
1796, 1988: Tā veca Stendera Augstas Gudrības Grāmata no Pasaules un Dabas tagad no jauna pārlūkota un vairota [iespējams, pats populārākais Jaunā Stendera izdevums, Jāņa Stradiņa rosinātā faksimilizdevuma (1988) pamats].
1804: Dzīvošanas spieģelis [Vienlape, reliģisku, sociālu un morālu pamācību kopa ikdienas lietošanai]
1805: Dziesmas, stāstu dziesmas, pasakas u.c. tiem latviešiem par izlustēšanu un prāta pieaugšanu [anakreontiskas un didaktiskas dzejas un īsprozas krājums, atspogulo apgaismības sentimentālisma un agrīna priekšromatisma tendences latviešu literatūrā, vairums tekstu ir brīvi tulkojumi no vācu valodas]
1807: Pilnīga izstāstīšana kādā vīzē Auzān Ernests no zemnieks par Brīvkungu cēlies [K.G. Zalcmaņa darba Erzählung, wie Ernst Haberfeld aus einem armen Bauer ein Freiherr geworden (Leipciga, 1805) tulkojums, iespējams, pirmais audzināšanas romāns latviešu literatūrā]
1810: Dziesmu kalenders uz 1811tu gadu, visvairāk sieviškām par jauku izlustēšanu [neliela dažāda rakstura un satura dziesmu antoloģija, kurā nekas neliecina par sievietēm kā adresātu - iekļautas dziesmas jaunkareivjiem un kopīgai stiprāku dzērienu baudīšanai.
1812: Spranču kara = pulku atpakaļ = iešana [informācija par Napoleona karaspēka atkāpšanos Krievijā]
1813: Moskavas, šī branga, plaša Krievu = zemes cilts = pilsāta, nodedzināšana, izpostīšana un aplaupīšana, kas caur Sprančiem Rudens – mēnesī 1812 notikusi; no kā acu = liecinieks saviem zemes = brāļiem šo ziņu dod [apraksta par Napoleonu Krievijā tulkojums].
1817: Jaunā Stendera Ziņģes un dziesmiņas kopā sataisītas latviešu meitām par godīgu izlustēšanu dāvātas.


Vācu valodas mācību grāmata

1820: Vācu Valodas = un vārdu = grāmata, par pirmi iesākšanu tādiem Latviešiem dāvāta, kas Vācu = valodu grib iemācīties, un kur abas valodas viena pret otru stādītas [pirmā vācu valodas mācībgrāmata latviešiem ar bilingvāliem vingrinājumiem]
SaiknesGothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) - Tēvs
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta04.11.1744
Jelgava
Jelgava
Izglītība
mācījies
mācījies mājās

1763
Kopenhāgenas universitāte
Nørregade 10, København
Nørregade 10, København, Denmark
Studējis tieslietas

1764
Helmštetes Universitāte
Helmštete
Helmstedt, Lower Saxony, Germany
Studējis tieslietas

1770 – 1772
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia
Studējis teoloģiju
Darbavieta1772 – 1775
Stukmaņu muiža
Stukmaņu muiža
"Stukmaņu muiža", Stukmaņi, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads, LV-5129
Strādā par mājskolotāju

1775 – 1778
Zalves luterāņu draudze
Zalves baznīca
"Baznīca", Zalves pagasts, Neretas novads, LV-5112
Kalpo par mācītāju, apkalpo arī Lielzalves, Mazzalves, Daudzevas un Ērberģes ļaudis.

1778 – 1796
Sēlpils un Sunākstes draudze
Sēlpils un Sunākstes draudzes baznīca
"Zvanītāji", Sēlpils pagasts, Salas novads, LV-5232
Kalpo kā adjunkts jeb palīgmācītājs sava tēva Gotharda Frīdriha Stendera draudzē

1796 – 1819
Sēlpils un Sunākstes draudze
Sēlpils un Sunākstes draudzes baznīca
"Zvanītāji", Sēlpils pagasts, Salas novads, LV-5232

Kalpo kā mācītājs, kopš 1787. gada - Sēlpils prāvests, kopš 1806. gada Kurzemes baznīcas konsistorijas padomnieks.

Miršanas laiks/vieta20.11.1819 (Datums nav precīzs)
Sunākste
Sunākste, Sunākstes pagasts, Jaunjelgavas novads
Apglabāts00.11.1819
Sunākstes baznīcas kapi
"Ģederti", Viesītes pagasts, Viesītes novads, LV-5237

Apglabāts vecajā kapsētā pie Sunākses baznīcas blakus savam tēvam Gothardam Frīdriham Stenderam.

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Jelgava
(Jelgava)
04.11.1744Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Sunākste
(Sunākste, Sunākstes pagasts, Jaunjelgavas novads)
20.11.1819Miršanas laiks/vietaCiems
3Sunākstes baznīcas kapi
("Ģederti", Viesītes pagasts, Viesītes novads, LV-5237)
01.11.1819ApglabātsKapsēta
4Nørregade 10, København
(Nørregade 10, København, Denmark)
1763IzglītībaĒka, māja
5Helmštete
(Helmstedt, Lower Saxony, Germany)
1764IzglītībaPilsēta
6Kaļiņingrada
(Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia)
1770 - 1772IzglītībaPilsēta
7Stukmaņu muiža
("Stukmaņu muiža", Stukmaņi, Klintaines pagasts, Pļaviņu novads, LV-5129)
1772 - 1775DarbavietaMuiža
8Zalves baznīca
("Baznīca", Zalves pagasts, Neretas novads, LV-5112)
1775 - 1778DarbavietaBaznīca
9Sēlpils un Sunākstes draudzes baznīca
("Zvanītāji", Sēlpils pagasts, Salas novads, LV-5232)
1778 - 1796DarbavietaBaznīca
10Sēlpils un Sunākstes draudzes baznīca
("Zvanītāji", Sēlpils pagasts, Salas novads, LV-5232)
1796 - 1819DarbavietaBaznīca

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.