Darbi: Darba autors (1)
| Vārds | Aleksandrs Freimanis |
|---|---|
| Personiska informācija | Freimanis Aleksandrs (1864.20.XII Gaiķu muižā - 1919.26.III Rīgā) - aktieris, režisors, lugu tulkotājs. Sieva - aktrise Hermīne Freimane, meita - aktrise Lilija Ērika. Dz. Gaiķu muižas daiļdārznieka ģim. Māc. Rīgas apr. sk., Rīgas pils. vācu ģimn., strād. dzelzceļa valdē, apbraukājis plašus Krievijas novadus.1888 F. angažēts Rīgas Latv. t-rī, kur spēlējis galv. varoņu un mīlētāju lomas. 1908 bijis viens no Jaunā Rīgas t-ra dibinātājiem, darbojies šai t-rī par aktieri un režisoru, 1910 Jelgavas t-ra direktors, 1911 atgriezies Rīgā, strādājis dažādos teātros. 1914 Jēnā, Vācijā, beidzis režisoru kursus. Ljas t-ru vajadzībām pārtulkojis no vācu val. daudz lugu, no tām izdotas: E.Hirtes "Mājas atslēga" (1892), R.Benediksa "Onkulis" (t-rī 1892, grām. 1898), H.Zūdermaņa "Jāņu ugunis" (t-rī 1901, grām. 1905). Starp t-rī izrādītām F. tulk. lugām V.Sardū "Atlaulāsimies", M.Halbes "Zemes mātes klēpī" (abas 1901), G.Mozera un F.Šēntāna "Karš miera laikos" (1903), G.Hauptmaņa "Roze Bernda" (1905), A.Gimmertāla "Ašenbahi", A.Fitgera "Ragana" (abas 1907), R.Skavroneka "Jūrmala" (1909), V.Šmitbonas "Pa lielceļa malu" (1910), M.Lengiela "Taifūns" (1914), A.Fitgera "Caur dieva žēlastību" (1917). Neizrādīta un neizdota palikusi F. tulk. A.Tolstoja triloģija "Jāņa Briesmīgā nāve", "Cars Fjodors Joanovičs", "Cars Boriss". 19.-20. gs. mijā ar ps. Lāšu Sanders pārtulk. dažus stāstus, kas iespiesti laikr. "Balss". Public. vairākus rakstus par t-ra problēmām. L. Gudriķe B. Cilvēcības ideālu meklētājs // Gudriķe B. Pamatlicēji. R., 1990. V. Hausmanis |
| Nodarbes | tulkotājs režisors aktieris |
| Dzimšanas laiks/vieta | 20.12.1864 Gaiķi Gaiķi, Gaiķu pagasts, Brocēnu novads |
| Izglītība | mācījies māc. Rīgas apr. sk., Rīgas pils. vācu ģimn. 1914 beidzis kursus Jēnā, Vācijā beidzis režisoru kursus |
| Miršanas laiks/vieta | 26.03.1919 Rīga Rīga |