Albīna Mežule

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (3); Recepcijas persona (7)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsAlbīna Mežule
Papildu vārdiAlbina Mežule–Kuindziša
PseidonīmsAlba
Dzimtais vārdsAlbīna Kuņdzēša
KopsavilkumsLiterāte Albīna Mežule (1908 vai 1909 – 1938) mācījusies Rēzeknes skolotāju institūtā, no kura 1928. gadā par revolucionāru darbību izslēgta. Par revolucionāro darbību vairākkārt apcietināta un turēta cietumā. Aizbraukusi uz PSRS (1933) pie emigrējušā vīra – LKP darbinieka, bijušā Latvijas Saeimas strādnieku un zemnieku frakcijas deputāta Konstantīna Mežuļa. Maskavā mācījusies M. Gorkija literatūras institūta vakara nodaļā, strādājusi "Prometeja" izdevniecībā. No 1933. gada publicējusi dzejoļus un stāstus žurnālos "Ceiņas Karūgs", "Celtne" u.c. Sastādījusi literatūras hrestomātiju latgaliešu skolām, tulkojusi latgaliešu rakstu valodā Aleksandra Puškina un Maksima Gorkija darbus. 1937. gadā represēta. Literātu Izidora Kuņdzēša un Dominikas Kuņdzēšas–Selickas māsa.
Personiska informācijaDzimusi turīgu zemnieku Franča un Martas Kundzišu ģimenē.
Literātu Izidora Kuņdzēša un Dominikas Kuņdzēšas–Selickas māsa.
Mācījusies Rēzeknes skolotāju institūtā.
1928: par revolucionāru darbību izslēgta no Rēzeknes skolotāju institūta.
Strādājusi par laboranti Rīgā.
Saasinoties plaušu tuberkulozei, bijusi spiesta atgriezties mājās pie vecākiem.
1933. gada februāris: nelegāli aizbraukusi uz PSRS pie 1932. gada decembrī emigrējušā vīra – LKP darbinieka, bijušā Latvijas Saeimas strādnieku un zemnieku frakcijas deputāta Konstantīna Mežuļa (1904-37).
1935: piedzimst dēls Leonards.
1937: dēls iet bojā nelaimes gadījumā.
1937: Albīna ar vīru Konstantīnu dodas uz Pēterburgu.
1937: Albīna tiek arestēta.
1938. gada janvāris: Albīna tiek tiesāta par dalību nacionālistiskā, profašistiskā latviešu organizācijā.
1938. gada 3. februāris: Albīna tiek sodīta ar nāvi.
1940: Albīnai tiek oficiāli atņemta Latvijas pilsonība, pamatojoties uz to, ka viņa dzīvojusi PSRS.
1959: Albīna tiek reabilitēta.
Profesionālā darbībaNo 1933: publicējusi dzejoļus un stāstus žurnālos "Ceiņas Karūgs", "Celtne" u.c.
1934: Sastādījusi literatūras hrestomātiju latgaliešu skolām.
Tulkojusi latgaliešu rakstu valodā Aleksandra Puškina un Maksima Gorkija darbus.
Citātu galerija"Aļbas (Aļbinas Mežules, dzim. Kuņdzēšas, 1908 vai 1909–1938) darbu tematiku lielā mērā nosaka fakts, ka viņa līdz 1933. gadam, tātad krietni ilgāk nekā pārējie Krievijas latgaliešu rakstnieki, bija dzīvojusi Latvijā, pazina to un spēja tās atspoguļojumā ievīt reālas, dzīvē noskatītas detaļas, kaut arī vēstījums bija tendenciozs, atbilstošs autores komunistiskajam pasaules uzskatam. Aļbai ir virkne skiču ar kopīgu nosaukumu “Ainas”, kas zīmē ļoti bēdīgas ainas no trūcīgo ļaužu dzīves Latgalē. Ģimenes tēvs aizgājis “burlakūs” (peļņā), meitenēm jāiet par kalponēm uz Latviju (tas ir, uz pārnovadiem). Zēns skolā var iet tikai no janvāra līdz aprīlim, jo pārējā laikā jāpalīdz mātei saimniecībā. 1936. un 1937.gadā A.Mežule mācījās M.Gorkija Literatūras institūtā Maskavā un veidojās par vērā ņemamu rakstnieci, taču 1937.gadā viņu piemeklēja tāds pats liktenis kā daudzus Krievijas latviešus."

Ilona Salceviča. No Latgales rakstniecības pūra. Latvijas Vēstnesis, Nr. 167, 21.10.2004.


"A. Mežules spalvai piederošo daiļdarbu tematika galvenokārt saistās ar piedzīvoto nelegālajas cīņu gaitās Latvijā, bet jo sevišķi ar ticību Padomjzemes straujajai uzplauksmei."

A. Kūkojs. Tik trauksmains un traģisks mūžs. Darba Karogs (Rēzekne), Nr.99 (19.08.1989)
SaiknesDominika Selicka - Māsa
Izidors Kuņdzēšs - Brālis
Nodarbesliterāte
Dzimšanas laiks/vieta01.08.1909 (Datums nav precīzs)
Laduši
Ladusi, Griškānu pagasts, Rēzeknes novads
Dzimusi Rozenmuižas, vēlākā Rēznas, bet tagad Griškānu pagasta Ladušos.

Izglītojies1928
Rēzeknes Valsts skolotāju institūts
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601

Par saistību ar pagrīdes organizāciju 1928. gadā arestēta un no institūta izslēgta.


1936–1937
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Maskava
Moscow, Russia

Mācījusies literatūras institūta vakara nodaļā.

Darbavieta1929
Rīga
Rīga

Strādājusi slimnīcā par laboranti.


1932
Prometejs
Maskava
Moscow, Russia

Tehniskā sekretāre.


1934–1937
Žurnāls "Ceiņas Karūgs"
Maskava
Moscow, Russia

Literārās daļas vadītāja.

Dalība organizācijās1930
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Emigrē00.02.1933
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība

Ceļojums1934
Sibīrija
Siberia, Russia
Vasarā ciemojas pie latgaliešiem Sibīrijā.

1934
Krima
Crimea, Ukraine
Atvaļinājuma mēnesi pavada Krimā.
Apcietinājums1929

1932
Pret 1 000 latu lielu drošības naudu tikusi atbrīvota, nosakot policijas uzraudzību.
Miršanas laiks/vieta03.02.1938
Butova
Butovo, Moscow Oblast, Russia
Mirusi Butovas poligonā.



Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Laduši
(Ladusi, Griškānu pagasts, Rēzeknes novads)
01.08.1909(nav uzstādīts)Ciems
2Butova
(Butovo, Moscow Oblast, Russia)
03.02.1938(nav uzstādīts)Ciems
3Padomju Sociālistisko Republiku Savienība01.02.1933(nav uzstādīts)Valsts
4Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
(Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601)
1928(nav uzstādīts)Ēka, māja
5Maskava
(Moscow, Russia)
1936 - 1937(nav uzstādīts)Pilsēta
6Maskava
(Moscow, Russia)
1932(nav uzstādīts)Pilsēta
7Maskava
(Moscow, Russia)
1934 - 1937(nav uzstādīts)Pilsēta
8Rīga
(Rīga)
1929(nav uzstādīts)Pilsēta
9Sibīrija
(Siberia, Russia)
1934(nav uzstādīts)Reģions, apgabals
10Krima
(Crimea, Ukraine)
1934(nav uzstādīts)Reģions, apgabals
Albīna Mežule dzimusi Rozenmuižas, vēlākā Rēznas pagasta Ladušu sādžā, tam laikam samērā turīgā, izglītību alkstošā ģimenē. Viņas vecākā māsa Dominika Selicka bija viena no pirmajām Latgales skolotājām, bet brālis – Izidors Kuņdzēšs – skolotājs un dzejnieks. Arī Albīna pēc vietējās pamatskolas beigšanas sākusi mācīties Rēzeknes Skolotāju institūtā, taču 1928. gadā viņa par revolucionāru darbību no institūta izslēgta. Par revolucionāro darbību Albīna Mežule vairākkārt apcietināta un turēta cietumā. 1933. gadā viņa devusies uz PSRS pie emigrējušā vīra – LKP darbinieka, bijušā Latvijas Saeimas strādnieku un zemnieku frakcijas deputāta Konstantīna Mežuļa. Maskavā Albīna Mežule mācījusies Maksima Gorkija literatūras institūta vakara nodaļā un strādājusi izdevniecībā "Prometejs". Šajā laikā viņa publicējusi dzejoļus un stāstus žurnālos "Ceiņas Karūgs", "Celtne" u.c.

1935. gada 5. februārī Albīna Mežule no Maskavas raksta māsai Emīlijai Taukulei: "Savu mūžu es vēl nebiju tik labi jutusies. Strādāju literārisku darbu, un Tu vari iedomāties, kā tas man iet pie sirds. Braukāju. Vasarā biju Sibīrijas taigā, ēdām ar lāci no viena krūma aveņogas. Ciemojos latgaliešu kolektīvos (kolhozos). Pēc tam savu atvaļinājuma mēnesi pavadīju Krimā (..) es nopirku slēpes, slēpotāju tērpu un braucu, ka čīkst vien."

Maskavā 1935. g. 15. aprīlī: "Gribu aprakstīt Tev vienu savu darba dienu. Mums katra sestā diena atpūtas diena (..). Strādājam sešas stundas dienā. Es dzīvoju turpat, kur darba vieta, koridora galā. Darbs sākas plkst. 9. Ja nav laika uzvārīt tēju mājās, ejam pirmajā stāvā ēdnīcā un ēdam tur. Paņemu līdzi sviestu, jo bufetē uz sviestmaizītēm normāla sviesta kārta, bet es ēdu trīskārtīgu. Paņemu šķēli šķiņķa, kūku, tēju – lūk, manas brokastis. (..) Es braukšu jūnija mēnesī uz vienu tādu salidojumu Sibīrijā kā priekšstāvis no Maskavas. Tas notiks laikā, kad Sibīrijā visās ceļmalās un krūmos zied peonijas. Tās pašas, kuras Latgalē vajag tik rūpīgi kopt, Sibīrijā aug kā zāle visās malās. Esot tāds skaistums! Visur sārto. Es nebūtu ticējusi, bet pērn savām acīm redzēju noziedējušus krūmus. Esmu novirzījusies no ceļa, es taču gribēju aprakstīt vienu savu dienu! Tātad – esmu darbā. Man priekšā pilnīgi gatavs žurnāls – vēl smaržo pēc tipogrāfijas krāsas. Man vajag novērtēt un dot galīgu atļāvi (..). Plkst. vienos mums ir pusdienas. Ejam visi uz ēdnīcu. Pēc tam es izskatu rakstus, kuri iesūtīti nākošajam numuram. Dažu sūtu atpakaļ ar norādījumiem pārstrādāšanai. Pēc darba ejam abi pastaigāties vai uz kino. (..) Pēc pastaigas rakstu kādu stāstiņu. Bet biežāk – guļu gultā un "dzeru" romānus." (Varavīksne 1978, 120.–126. lpp.)

Albīna Mežule sastādījusi literatūras hrestomātiju latgaliešu skolām un tulkojusi latgaliešu rakstu valodā Aleksandra Puškina un Maksima Gorkija darbus. 1937. gadā viņa tikusi arestēta, 1938. gada janvārī tiesāta par dalību nacionālistiskā, profašistiskā latviešu organizācijā, bet 3. februārī kopā ar daudziem citiem nošauta Butovas poligonā.

Apraksts sagatavots 2019. gadā. Informāciju sagatavoja Zita Kārkla.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.