Alberts Prande

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Sastādītājs (2); Mākslinieks (22); Recepcijas persona (15)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsAlberts Prande
PseidonīmsAndis Bajārs
KopsavilkumsAlberts Prande (1893–1957) – gleznotājs, grafiķis, mākslas vēsturnieks, publicists un žurnālists. Mākslā impresionistiskā reālisma piekritējs, galvenokārt gleznojis ainavas. Rediģējis vairākus greznus izdevumus: "Letas" izdoto "Latvju rakstniecība portrejās", Kalpaka bataljona izdoto piemiņas grāmatu "Oskars Kalpaks" u.c. Sarakstījis monogrāfijas par Nikolaju Rērihu, Kārli Hūnu.
Personiska informācijaDzimis mežsarga ģimenē. Alberta Prandes tēvs Mārtiņš vēlējās, lai dēls kļūst par agronomu, māte – par mācītāju. Tomēr zēna mākslinieka talantu ievēro turpat Jēkabpilī strādājošais skolotājs Jānis Kuga, pie kura Alberts Prande gūst pirmo pieredzi, vasarās strādājot pie dekorāciju gatavošanas.

Alberts Prande bijis arī kaislīgs grāmatu kolekcionārs.

Dzīvesbiedre – Zelma Prande, dzimtajā vārdā Sastaps, pirmajā laulībā – Zariņa, 1926. gada aprīlī apprecējusies ar Albertu Prandi. Dzimusi Jaunpiebalgā 1891. gada 17. novembrī amatnieka ģimenē, pēc laulībām pārtraukusi pianistes karjeru. 1944. gadā kopā ar ģimeni nonāk Austrijā, vēlāk pārceļas uz Eslingenu, Vācijā, no kurienes 1950. gadā kopā ar vīru un dēlu izceļo uz ASV. Pēc Alberta nāves 1965. gadā pārceļas pie dēla ģimenes Ročesterā, kur mirusi 1976. gada 21. februārī, kremēta, apbedīta Milvokos.
Meita – Rasma Prande (1926–1998). Vārds Rasma dots pēc krusttēva un rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa stāsta "Vēja ziedi" galvenās varones vārda. 1944. gadā sākotnēji emigrējusi uz Austriju, vēlāk šķirta no ģimenes un atgriezusies Latvijā. Ilggadēja Rīgas Kinostudijas grima māksliniece.
Dēls – Normunds Prande (1928–2006). Divus gadus dienējis ASV armijā Korejā.

1944. gadā dodoties trimdā, Albertam Prandem no Rīgas izdevies izvest arī 16 kastes (kopsvarā 900 kilogramus) ar bagātīgu kultūrvēsturisku materiālu – darba "Latvju rakstniecība portrejās" ilustratīvo materiālu, literatūras, sabiedriski politisko, mākslas un kultūras darbinieku fotoportretus, daudzu Latvijas gleznu izstāžu skatus, visu Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu diplomdarbu attēli un gandrīz visu latviešu mākslinieku izstādīto gleznu attēli, kā arī daudzi citi materiāli, preses recenzijas par mākslas izstādēm un teātra izrādēm, grāmatas, manuskripti un rokraksti.
Profesionālā darbība

Darbība mākslā

Neatkarīgās Latvijas laikā izvērsa aktīvu darbību dažādos mākslas organizatoriskos pasākumos. 20. gadu sākumā darbojās Alberta Prandes vadītais "Letas" mākslas salons, kurā tika sarīkots vairāk nekā 10 individuālo un kopējo mākslas izstāžu.
Izstādēs piedalījies no 1920. gada ar impresionistiskā reālisma stilā veidotām gleznām, sevišķi ainavām. Zīmējis arī plakātus.

Trimdas posmā Vācijā nodibinājis sakarus ar starptautiskām bēgļu organizācijām un 1949. gadā organizējis plašas latviešu mākslinieku izstādes Hāgā, Amsterdamā un Parīzē, kuru nolūks pievērst uzmanību Baltijas valstu situācijai pēc Otrā pasaules kara.

Grāmatu grafika

Ilustrējis grāmatas (J. Akuratera, Aspazijas, A. Grīna, J. Jaunsudrabiņa, V. Plūdoņa darbus).
1919: Vilis Plūdons "Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas" (Latvijas Izglītības komisariāta apgāds; zīmējis vāku un ekslibri)
1936: Jānis Jaunsudrabiņš "Tā mums iet" (ilustrāciju autors)

1927. gadā kopā ar Raini apmeklējis Šveici, gleznojis tās ainavas un skicējis Raiņa portretus. Daudzas no ilustrācijām tiek ietvertas 1928. gadā iznākušajā Raiņa atmiņu grāmatā "Kastaņola".

Sastādītās grāmatas

1926: Brāļu kapu komitejas uzdevumā sastādījis albumu "Piemiņas vaiņags Latvijas kritušiem varoņiem" (1,1926), kur augstvērtīgās fotogrāfijās attēlota Brāļu kapu veidošanas vēsture, Latvijas Republikas nacionālās armijas kauju epizodes, apbedījumu vietas u.tml.
1926: "Latvju rakstniecība portrejās" ir unikāla Prandes sastādīta grāmata, kur ievietotas literatūras un mākslas vēsturnieku (A. Birkerta, E. Ego, P. Ērmaņa, A. Gobas, J. Misiņa, Jēkaba Poruka, J. Siliņa) apkopotas latviešu rakstnieku, publicistu, žurnālistu, tēlotājas mākslas un mūzikas kritiķu konspektīvas biogrāfijas un periodisko izdevumu raksturojumi un vairāk nekā 1200 fotoattēlu (portreti, autogrāfi, rokrakstu paraugi u.tml.).

Monogrāfijas un publikācijas

1939: "Nikolajs Rērihs" (izdevums krievu un angļu valodā, ar krāsainiem attēliem)
1943: "Kārlis Hūns"
Pēc Alberta Prandes aiziešanas mūžībā manuskriptā palikušas monogrāfijas par Federu un Alksni.

Regulāri publicējis rakstus par mākslas jautājumiem preses izdevumos "Ilustrēts Žurnāls", "Jaunākās Ziņas", "Atpūta". Publicējis apceres par latviešu gleznotājiem J. Federu, J. Jaunsudrabiņu, R. Zariņu, J. Valteru, brāļiem Kalvēm u.c.

Pagodinājumi

1923: Latvijas Kultūras fonda stipendija
1927: Latvijas Kultūras fonda prēmija (par darbu "Latvju rakstniecība portrejās", 1926)

Piemiņa

1958. gada 15. un 16. martā sarīkota Alberta Prandes atstāto darbu skate Losandželosā, izstādīti 80 impresionistiskā reālisma gaumē darināti darbi, kas radīti ap 1955. un 1956. gadu, Albertam Prandem ilgāku laiku mītot Kalifornijā un Meksikā.
1962. gada 14.–22. aprīlī ar Milvoku evaņģēliski luteriskās draudzes atbalstu Latviešu dievnama sabiedriskajās telpās bija apskatāma Alberta Prandes piemiņas izstāde, kurā bija ietvertas 118 gleznas. Izstādes organizētāja – mākslinieka dzīvesbiedre Zelma Prande.
1962. gada 15.–16. septembrī Čikāgas latviešu biedrības namā Alberta Prandes piemiņas izstādē apskatāma 91 eļļas glezna.
Citātu galerija"Viņam ir dzīvoklis Rīgā un tālrunis mājā, bet tikai retam izdodas viņu sastapt. Viņš ir Mākslas akadēmijā, spiestuvē, redakcijā, kafejnīcā, gleznu izstādē, muzejā, teātrī, operā... gandrīz visur. Viņš iet, steidzas, runā, kārto, dara un arī padara. Viņš pastāvīgi smaida un bieži pat smejas, liekas – viņš saņem dzīvesprieka papilddevas, bet vai viņš tiešām vienmēr ar visu tik apmierināts? Nē! Pēkšņi viņš var iedegties svētās dusmās, un tad skan: "Navā, navā, ka es jums saku, tā navā!" Par ko viņš strīdas? Par lielo politiku, karu, prātniecības jautājumiem, saimniecības lietām? Nē! Strīds var būt tikai par latviešu mākslu, jo šis vīrs ir mākslinieks Alberts Prande [..]."
K. K. Darbs mākslai un rakstniecībai. Laikmets. Nr. 26 (25.06.1943)

"Alberts Prande visu savu mūžu bijis īsts "self-mademan", – vīrs, kas pats savu laimi kaļ. Atceros viņu kā jaunu zēnu Rīgā: basām kājām, pindzeles un krāsu kaste padusē, pusmārciņa maizes kabatā, tā viņš soļo pa Aleksandra bulvāru uz Ķīšezeru "skicēt".
Toreiz Prande kopā ar dažiem citiem jaunajiem mācekļiem palīdzēja "Jaunā Teātra" dekoratoram, māksliniekam Kugam, pie dekorāciju darbiem. Šie darbi iesākas ar grīdas mazgāšanu darbnīcas telpās. Tas bija, laikam, 1910. gadā. Šī paša gada rudenī Prande savelk ciešāki siksnas un dodas uz Pēterpili mākslas studiju nolūkā un iestājas "Ķeizariskās Mākslas veicināšanas biedrības skolā". Saprotams, ne tik viegli bija arī Pēterpilī; šinī ziņā Prande dalījās ar mūsu jauno mākslinieku plejādas parasto likteni – klejoja pa Krievijas pilsētām, meklējot līdzekļus un panesamākus dzīves apstākļus.
Pēckara gados satiku Albertu Prandi atkal Rīgā. Viens pēc otra atgriezās uz Latviju jaunie mākslinieki, tie klejoja pa Rīgas ielām un meklēja izdevību pielietot savu mākslu, lai kaut ne cik nodrošinātu eksistenci. Latvijas tapšanas pirmos gados nebija īstais brīdis atrast noņēmējus mākslas ražojumiem. Vispirms, protams, vajadzēja publiku iepazīstināt ar mākslinieku darbiem. Prande iekārtoja "Mākslas salonu", sarīkoja jauno mākslinieku darbu izstādes, kurās mūsu sabiedrība varēja iepazīties ar šo mākslinieku sasniegumiem. Šinīs izstādēs redzējām arī Prandes grafiskos darbus – peizažus un dažas krāsu etīdes.
Prande ar saviem darbiem ieņem sevišķu vietu jauno mākslinieku starpā: viņš neseko moderniem virzieniem; kubisms, ekspresionisms viņu nevaldzina. Klusa meditācija vecmeistaru garā dveš no viņa dabas skatiem."
Rihards Valdess. Alberts Prande. Ilustrēts Žurnāls, Nr.48 (30.11.1923)

"Sukubu apmeklēja arī citi gleznotāji, kam citas atziņas un tieksmes mākslā. Pat jauno nonievātais Jānis Jaunsudrabiņš tur, kaut reti, ienāca; atceros, reiz viņš man Sukubā izmaksāja pusdienas. Biežāk bija redzams apaļīgais, omulīgais, baltgalvanais Alberts Prande, praktiski acīgs, cilvēks ar organizatora talantu."
Pēteris Ērmanis. Sejas un sapņi. Daugava, 1955, 162. lpp.

"[..] Nikolajs patvērās galvenās ejas priekštelpā, kur uz kāpnēm pulcējās apmeklētāji, dāmas un kungi, ierēdņi un strādnieki, studenti un brīvbiļetnieki, lai uzsmēķētu un sarunātos, un pa durvju stiklu vērās gaitenī, kur, soļus uz sarkanā paklāja apdomīgi likdami, pāris aiz pāra aizslīdēja izrādes viesi. Dažus viņš pazina. Tur bija Viktors Eglītis ar platu un augstu pieri un pa ģimnāzistam katrā pusē, kuru roks viņš bija aptvēris un turēja pie savām krūtīm, it kā vaļā laist negribēdams. Druknais, omulīgais, mazliet ciniskais Alberts Prande no Atpūtas, kura varā bija padarīt kādu mākslinieku vismaz pazīstamu, ja ne slavenu, – ar vienu vienīgu pieņemtu vāka zīmējumu."
Pāvils Klāns. Sirilundas atgriešanās. Latvija, Nr. 2., 09.01.1954.

"[..] Tad sapnis pārcēla atkal bijušo laiku Rīgā, Krišjāņa Barona ielas stūrī. Kur bija tā saucamā Leta – Latvijas telegrāfa aģentūra. Pašlaik uz ielas iznāca neliela auguma apaļš vīrs, tādiem pat baltiem matiem kā Freināts, portfeli padusē. Gaita enerģiska, likās, ik solis, ko viņš sper, var būt tikai mērķtiecīgs. Mani ieraudzījis, viņš smaidīja pār visu seju, uzsauca: "Bonjour!" Tas bija Alberts Prande, gleznotājs, Ilustrētā Žurnāla un ievērojamas grāmatas "Latvju rakstniecība portrejās" redaktors, allaž darbīgs, gatavs kaut ko kārtot un rīkot; kāds mans draugs par viņu teica: "Jā, Prande, tam ir īstas redaktora aknas." Sapnis mani bija aizvedis Rīgā tā ap 1926. gadu. Sapnī atdzīvojās atmiņa par lielo Prandes rediģēto grāmatu, kurai es gādāju daļu teksta, gausi rakstīdams. Pats Prande ar lielu veiksmi un prasmi savāca milzum daudz ilustratīvā materiāla; viņam bija nevien redaktora, bet arī vācēja, arhivāra, "aknas"."
Pēteris Ērmanis. Sapnis par aizgājējiem. Laika Mēnešraksts, Nr. 8., 20.08.1958

"Noslēpumainākā nacistu okupācijas gadu mākslas dzīves persona, kas tās norisēm sekoja visregulārāk, bija Andis Bajārs. Diezgan droši var apgalvot, ka tas bija pseidonīms, jo ne pirms, ne pēc Otrā pasaules kara šāds autors latviešu mākslas literatūrā nav parādījies. Ar Anda Bajāra pilnu vārdu vai ar parakstiem A. B., retāk Andis B., no 1942. gada augusta līdz pat 1944. gada septembrim žurnālā "Laikmets" publicēts vairāk nekā 60 rakstu par tikpat kā visām Rīgā šai laikā sarīkotām izstādēm. Mākslas zinātniece Aina Brasliņa izteikusi hipotēzi, ka Andis Bajārs varētu būt gleznotāja un mākslas zinātnieka Alberta Prandes pseidonīms. [..] Plaši ilustrētās Anda Bajāra publikācijas "Laikmetā" lielākoties bija apraksti par māksliniekiem un viņu darbu izstādēm, daži raksti – veltījumi māksliniekiem jubileju reizēs."
Jānis Kalnačs. Tēlotājas mākslas dzīve nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā, 1941–1945. Rīga: Neputns, 2005, 136. lpp.
SaiknesRasma Prande (1926–1998) - Meita
Nodarbesgleznotājs
bibliotekārs
publicists
vēsturnieks
mākslas vēsturnieks
mākslas zinātnieks
grafiķis
kolekcionārs
Dzimšanas laiks/vieta23.06.1893
Putrenieki
"Putrenieki", Zasas pagasts, Jēkabpils novads, LV-5221
Dzimis Dignājas pagasta Putraskalnos (mūsdienās Putrenieki Zasas pagasta teritorijā).
Izglītība
Mācījies Mežgala pamatskolā.

Jēkabpils tirdzniecības skola
Jēkabpils
Jēkabpils

Mācījies Jēkabpils tirdzniecības skolā. Šeit viņa zīmēšanas skolotājs bijis Jānis Kuga.


1909 – 1910
Jūlija Madernieka mākslas studija
Rīga
Rīga

Mācījies gleznotāja Jūlija Madernieka mākslas studijā Rīgā vienlaikus ar Rihardu Valdesu un Ludolfu Libertu.


1911 – 1912
Kijeva
Kyiv, Ukraine

Mācījies Kijevas mākslas skolā.


1913 – 1914
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Mācījies V. Zubova Mākslas vēstures institūtā Pēterburgā.


1915
Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Beidzis Pēterpils Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolas glezniecības nodaļu. Šeit mācījies pie N. Rēriha, A. Rilova, I. Biļibina.


1917 (Datums nav precīzs)
Kazaņa
Kazan, Tatarstan, Russia
Paralēli darbam pulvera rūpnīcā Kazaņā Pirmā pasaules kara laikā apmeklējis dramatiskos kursus.
DarbavietaRīga
Rīga

Kādu laiku bijis arī Rīgā iznākošā krievu mākslas žurnāla "Перезвоны" mākslas nodaļas redaktors.


1915 – 1918
Kazaņa
Kazan, Tatarstan, Russia

Pirmā pasaules kara laikā strādā Kazaņā par tehnisko zīmētāju pulvera rūpnīcā.


28.07.1919 – 1920
Valstspapīru spiestuve
Maskavas iela 11, Rīga
Maskavas iela 11, Rīga, LV-1050

Viens no Latvijas vērtspapīru spiestuves (Valtspapīru spiestuve) organizētājiem Rīgā (1919) un tās grafiskās nodaļas vadītājs. Darbu Valstspapīru spiestuvē uzsācis 1919. gada 28. jūlijā.


00.10.1919 – 00.02.1920 (Datums nav precīzs)
Valstspapīru spiestuve
Helsinki
Helsinki, Finland

Latvijai tuvojoties bermontiešiem, naudas iespiešana tika organizēta ārzemēs. Toreizējā finanšu ministra uzdevumā devies vispirms uz Igauniju (komandējuma apliecība izdota 11. oktobrī), vēlāk Somiju. Vadījis Latvijas naudas iespiešanu Helsinkos, Tilgmaņa spiestuvē. Naudas iespiešana uzsākta 1919. gada novembrī, noslēgusies 1920. gada sākumā.


19.09.1920 – 1922
Krišjāņa Barona iela 4, Rīga
Krišjāņa Barona iela 4, Rīga, LV-1050

1920. gada 19. septembrī izveidojis un vadījis LTA (jeb "Letas") mākslas salonu Suvorova (tagadējā K. Barona) ielā 4.


1921 – 1926
Žurnāls "Ilustrēts Žurnāls"
Rīga
Rīga

Žurnāla "Ilustrēts Žurnāls" redaktors. Alberta Prandes laikā žurnāls pakāpeniski kļuva par kvalitatīvu mākslas mēnešrakstu, šajā laikā žurnāls sasniedza arī visaugstāko tirāžu.


1927 – 1929
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050
Nacionālās operas inspektors

00.04.1929 – 00.02.1931
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050

Nacionālās operas direktora vietas izpildītājs


1931 – 1937
Žurnāls "Atpūta" (1911–1941)
Žurnāla "Atpūta" ilustrāciju nodaļas vadītājs

1936 – 1944
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050
Latvijas Mākslas akadēmijas bibliotēkas vadītāja vietnieks, vēlāk vadītājs

1942 – 1944
Žurnāls "Laikmets" (1942–1944)
Rīga
Rīga
Žurnāla "Laikmets" mākslinieciskais redaktors
Dalība organizācijāsNeatkarīgo mākslinieku vienība
Rīga
Rīga

Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs un viens no dibinātājiem


1928 – 1940
Mākslinieku biedrība "Sadarbs"

Mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs no 1928. līdz 1940. gadam (citos avotos – no 1931. gada).

Emigrē1944 – 1945
Austrija
Austria
Zināms, ka 1945. gada septembrī Alberts Prande apmeties Austrijā, Foralbergas provincē.

1945 – 1950
Eslingene pie Nekāras
Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany

1944. gadā emigrējis vispirms uz Austriju, vēlāk Vāciju, līdz apmēram 1950. gadam Eslingenā. Šajā laikā aktīvi piedalījies trimdas mākslas dzīves organizēšanā, organizējis latviešu mākslinieku darbu izstādes Holandē un Parīzē.


00.08.1950 (Datums nav precīzs)
Mičigana
Michigan, United States
1950. gada vasarā emigrējis uz ASV, Mičiganu.

00.05.1951 (Datums nav precīzs)
Milvoki
Milwaukee, Wisconsin, United States

1951. gadā pārcēlies uz Milvoki, kur pastāvīgi dzīvojis līdz mūža beigām.

Ceļojums00.03.1927
Parīze
Paris, France

1927. gada martā devies uz Parīzi, kur ilgāku laiku nodevies mākslas studijām.


00.08.1927
Kastanjola
Castagnola, Ticino, Switzerland
1927. gada augustā kopā ar Raini devies uz Kastaņolu, lai gleznotu ilustrācijas Raiņa nodomātajai atmiņu grāmatai.

1956 (Datums nav precīzs)
Meksika
Mexico

Ilgāku laiku uzturēdamies Kalifornijā apmeklējis Sandjego un tai tuvo Meksiku.


1956 – 1957 (Datums nav precīzs)
Kalifornija
California, USA

18 mēnešus pavadījis Kalifornijā, kur gleznojis un izstrādājis vairāk nekā 30 lielformāta studijas un pasniedzis privātstundas. Vairākus mēnešus pavadījis pie dziedoņa Ādolfa Kaktiņa, šeit ilgāku laiku arī slimojis. Kādu laiku dzīvojis pie kāda mākslinieka Holivudā.

Miršanas laiks/vieta18.10.1957
Milvoki
Milwaukee, Wisconsin, United States
Miris pēc vairāku nedēļu slimošanas ar iekšējām kaitēm.

Apglabāts23.10.1957 – 24.10.1957
Milvoki
Milwaukee, Wisconsin, United States
Atvadīšanās no Alberta Prandes notikusi 23. un 24. oktobrī, piedaloties E. Brusubārdam un viņa vadītajam korim, brīvmāksliniekam A. Zīversam, ērģelniekam E. Ritsikam u.c.

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-28 no 28.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Putrenieki
("Putrenieki", Zasas pagasts, Jēkabpils novads, LV-5221)
23.06.1893Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Milvoki
(Milwaukee, Wisconsin, United States)
18.10.1957Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Eslingene pie Nekāras
(Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany)
1945 - 1950EmigrēPilsēta
4Milvoki
(Milwaukee, Wisconsin, United States)
01.05.1951EmigrēPilsēta
5Austrija
(Austria)
1944 - 1945EmigrēValsts
6Mičigana
(Michigan, United States)
01.08.1950EmigrēNovads
7Milvoki
(Milwaukee, Wisconsin, United States)
23.10.1957 - 24.10.1957ApglabātsPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1909 - 1910IzglītībaPilsēta
9Kijeva
(Kyiv, Ukraine)
1911 - 1912IzglītībaPilsēta
10Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1913 - 1914IzglītībaPilsēta
11Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1915IzglītībaPilsēta
12Jēkabpils
(Jēkabpils)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
13Kazaņa
(Kazan, Tatarstan, Russia)
1917IzglītībaPilsēta
14Maskavas iela 11, Rīga
(Maskavas iela 11, Rīga, LV-1050)
28.07.1919 - 1920DarbavietaĒka, māja
15Kazaņa
(Kazan, Tatarstan, Russia)
1915 - 1918DarbavietaPilsēta
16Helsinki
(Helsinki, Finland)
01.10.1919 - 01.02.1920DarbavietaPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1921 - 1926DarbavietaPilsēta
18Krišjāņa Barona iela 4, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 4, Rīga, LV-1050)
19.09.1920 - 1922DarbavietaĒka, māja
19Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
1927 - 1929DarbavietaĒka, māja
20Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
01.04.1929 - 01.02.1931DarbavietaĒka, māja
21Kalpaka bulvāris 13, Rīga
(Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050)
1936 - 1944DarbavietaĒka, māja
22Rīga
(Rīga)
1942 - 1944DarbavietaPilsēta
23Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
24Kastanjola
(Castagnola, Ticino, Switzerland)
01.08.1927CeļojumsCiems
25Parīze
(Paris, France)
01.03.1927CeļojumsPilsēta
26Kalifornija
(California, USA)
1956 - 1957CeļojumsNovads
27Meksika
(Mexico)
1956CeļojumsValsts
28Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
Nākamais gleznotājs un mākslas vēsturnieks Alberts Prande dzimis 1893. gada 23. jūnijā mežsarga ģimenē. Alberta Prandes tēvs Mārtiņš vēlējās, lai dēls kļūst par agronomu, māte – par mācītāju, bet pats zēns, tobrīd Jēkabpils tirdzniecības skolā mācīdamies, nevarēja izšķirties starp ķīmiju un glezniecību. Alberta mākslinieka talantu ievēro turpat strādājošais skolotājs Jānis Kuga, pie kura Alberts Prande gūst pirmo pieredzi, vasarās strādājot pie dekorāciju gatavošanas. 1908. gada vasarā, braukdams uz Rīgu gleznot dekorācijas Raiņa lugai “Indulis un Ārija”, Kuga ņēmis zēnu sev līdzi par palīgu un šī, kā arī dažas turpmākās vasaras, kad Prande iegūst iespēju strādāt pie liela mēroga uzvedumu dekorāciju gatavošanas, kļuvusi izšķiroša nākamās nodarbošanās izvēlē.

No 1909. līdz 1910. gadam Alberta Prande mācījies J. Madernieka studijā Rīgā – vienlaikus ar nākamo rakstnieku Rihardu Valdesu un mākslinieku Ludolfu Libertu. Tam sekojušas mācības Kijevas mākslas skolā (1911–1912), V. Zubova Mākslas vēstures institūtā Pēterburgā (1913–1914), savukārt 1915. gadā Alberts Prande beidzis Pēterpils Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolas glezniecības nodaļu, kur viņam bijusi iespēja mācīties pie N. Rēriha, A. Rilova, I. Biļibina.

"Alberts Prande visu savu mūžu bijis īsts "self-mademan", – vīrs, kas pats savu laimi kaļ. Atceros viņu kā jaunu zēnu Rīgā: basām kājām, pindzeles un krāsu kaste padusē, pusmārciņa maizes kabatā, tā viņš soļo pa Aleksandra bulvāru uz Ķīšezeru "skicēt". Toreiz Prande kopā ar dažiem citiem jaunajiem mācekļiem palīdzēja "Jaunā Teātra" dekoratoram, māksliniekam Kugam, pie dekorāciju darbiem. Šie darbi iesākas ar grīdas mazgāšanu darbnīcas telpās. Tas bija, laikam, 1910. gadā. Šī paša gada rudenī Prande savelk ciešāki siksnas un dodas uz Pēterpili mākslas studiju nolūkā un iestājas "Ķeizariskās Mākslas veicināšanas biedrības skolā". Saprotams, ne tik viegli bija arī Pēterpilī; šinī ziņā Prande dalījās ar mūsu jauno mākslinieku plejādas parasto likteni – klejoja pa Krievijas pilsētām, meklējot līdzekļus un panesamākus dzīves apstākļus." (Rihards Valdess. Alberts Prande. Ilustrēts Žurnāls, Nr.48 (30.11.1923))

Pirmā pasaules kara gados Prande strādājis Kazaņas pulvera rūpnīcā par tehnisko zīmētāju. No Kazaņas atgriezies, 1918. gadā jau kā jauns mākslinieks Alberts Prande, kopā ar Jāni Kugu un Konrādu Ubānu, asistējot Matīsam Siliņam un Oļģertam Grosvaldam, gatavo dekorācijas Latvijas neatkarības proklamēšanas aktam 18. novembrī. Alberts Prande darbojies arī lietišķās grafikas jomā, būdams viens no Latvijas vērtspapīru spiestuves organizētājiem Rīgā (1919) un tās grafiskās nodaļas vadītājs, vadījis Latvijas naudas iespiešanu Helsinkos (1919–1920). Savukārt 20. gados Prande rosīgi iesaistījies jaunās valsts kultūras un mākslas dzīves organizēšanā – vispirms jau kļūstot par pirmā mākslas salona izveidotāju un vadītāju. Tā sauktais “Letas” mākslas salons Suvorova (mūsdienās K. Barona) ielā 4 gan pastāv tikai nepilnu pusotru gadu, tomēr sarīko vairāk nekā 10 individuālo un kopējo mākslas izstāžu un kļūst par vienu no pirmajām nedaudzajām vietām, kur sabiedrību ar saviem mākslas darbiem var iepazīstināt jaunie talanti:

“Pēckara gados satiku Albertu Prandi atkal Rīgā. Viens pēc otra atgriezās uz Latviju jaunie mākslinieki, tie klejoja pa Rīgas ielām un meklēja izdevību pielietot savu mākslu, lai kaut ne cik nodrošinātu eksistenci. Latvijas tapšanas pirmos gados nebija īstais brīdis atrast noņēmējus mākslas ražojumiem. Vispirms, protams, vajadzēja publiku iepazīstināt ar mākslinieku darbiem. Prande iekārtoja "Mākslas salonu", sarīkoja jauno mākslinieku darbu izstādes, kurās mūsu sabiedrība varēja iepazīties ar šo mākslinieku sasniegumiem.
Šinīs izstādēs redzējām arī Prandes grafiskos darbus – peizažus un dažas krāsu etīdes. Prande ar saviem darbiem ieņem sevišķu vietu jauno mākslinieku starpā: viņš neseko moderniem virzieniem; kubisms, ekspresionisms viņu nevaldzina. Klusa meditācija vecmeistaru garā dveš no viņa dabas skatiem." (Rihards Valdess. Alberts Prande. Ilustrēts Žurnāls, Nr.48 (30.11.1923))

Pats Alberts Prande savus mākslas darbus izstādījis visai regulāri, vismaz sākumgados. Izstādēs piedalījies kopš 1920. gada. Vērtētāji atzīst viņa darbu piederību impresionistiskā reālisma novirzienam. Prande līdzdarbojies Neatkarīgo mākslinieku vienības organizēšanā un bijis šīs mākslinieku vienības valdes loceklis un priekšsēdētāja biedrs. Savukārt no 1928. (citos avotos – 1931.) līdz 1940. gadam Prande bija mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs.

1921. gadā Alberts Prande uzsāk darbu pirmajā latviešu mākslas veltītajā žurnālā "Ilustrēts Žurnāls". 1925. gadā Alberts Prande pārorganizē šo izdevumu par kvalitatīvu mākslas mēnešrakstu ar augstām tirāžām. Ievērojamākais Alberta Prandes veikums latviešu rakstniecības vēsturē – kapitāldarbs “Latvju rakstniecība portrejās” (1926) top, izaugot no sākotnēji neliela žurnāla “Ilustrēts Žurnāls” speciālizlaiduma numura 1922. gada februārī, kas veltīts latviešu preses simtgadei. Vairāku gadu gaitā, piesaistot sava laika talantīgus literatūras, mūzikas un mākslas vēsturniekus – Antonu Birkertu, Edgaru Ego, Pēteri Ērmani, Arturu Gobu, Jāni Misiņu, Jāni Poruku un Jāni Siliņu – un pašam Albertam Prandem rūpīgi atlasot vairāk nekā 1200 manuskriptus, fotoportretus, autogrāfus un citus attēlus, tapa bagātīgs un reprezentabls izdevums, kas zināmā mērā atvietoja līdz tam trūkstošā rakstnieku leksikona vietu.

"[..] Tad sapnis pārcēla atkal bijušo laiku Rīgā, Krišjāņa Barona ielas stūrī. Kur bija tā saucamā Leta – Latvijas telegrāfa aģentūra. Pašlaik uz ielas iznāca neliela auguma apaļš vīrs, tādiem pat baltiem matiem kā Freināts, portfeli padusē. Gaita enerģiska, likās, ik solis, ko viņš sper, var būt tikai mērķtiecīgs. Mani ieraudzījis, viņš smaidīja pār visu seju, uzsauca: "Bonjour!" Tas bija Alberts Prande, gleznotājs, Ilustrētā Žurnāla un ievērojamas grāmatas "Latvju rakstniecība portrejās" redaktors, allaž darbīgs, gatavs kaut ko kārtot un rīkot; kāds mans draugs par viņu teica: "Jā, Prande, tam ir īstas redaktora aknas." Sapnis mani bija aizvedis Rīgā tā ap 1926. gadu. Sapnī atdzīvojās atmiņa par lielo Prandes rediģēto grāmatu, kurai es gādāju daļu teksta, gausi rakstīdams. Pats Prande ar lielu veiksmi un prasmi savāca milzum daudz ilustratīvā materiāla; viņam bija nevien redaktora, bet arī vācēja, arhivāra, "aknas"." (Pēteris Ērmanis. Sapnis par aizgājējiem. Laika Mēnešraksts, Nr. 8., 20.08.1958)

“Latvju rakstniecībai portrejās” arī mūsdienās ir nepārvērtējama nozīme literatūras pētnieku acīs, teju gadsimtu pēc tās iznākšanas “Portrejas” vēl aizvien vērtējams kā viens no ne vien saturiski visaptverošākajiem, bet arī piedāvātā vizuālā materiāla ziņā pilnīgākajiem izdevumiem, kas aplūko rakstniecības un ar to saistīto nozaru attīstību un darbinieku biogrāfijas no pirmsākumiem līdz 20. gadsimta sākumam.
Alberts Prande grāmatu iekārtošanai un grāmatu mākslas jautājumiem pievērsies jau agrāk. 1919. gadā viņš rūpējās par Izglītības Komisariāta izdevumu ārējo ietērpu (piemēram, Aspazijas "No atzīšanas koka" u.c.). Vēlākos gados vadījis grafisko iekārtojumu arī Anša Gulbja, "Vaiņaga" un Letas izdevumiem un Teodora Zeiferta “Latvju rakstniecības vēsturei”.

Saņēmis Latvijas Kultūras fonda prēmiju par “Latvju rakstniecību portrejās”, Alberts Prande nākamā gada martā dodas uz Parīzi, kur ilgāku laiku nodevies mākslas studijām. Savukārt 1927. gada augustā pavisam negaidīti un pēkšņi Alberts Prande vēlreiz dodas uz Eiropu, šoreiz Kastaņolu un Lugano, lai trīs intensīva darba pilnās nedēļās kopā ar Raini izstaigātu viņa trimdas vietas un gleznotu ilustrācijas Raiņa iecerētajai atmiņu grāmatai “Kastaņola”. Šis uzaicinājums nācis pēkšņi, vien 6. augustā abiem satiekoties Edinburgas (Dzintaru) stacijā, kur Rainis aicinājis Prandi doties viņam līdz. Tajā pašā sestdienā Prande nokārtojis visus nepieciešamos dokumentus, un svētdienā abi ar Raini izbraukuši uz Šveici. Grāmata un lielākā daļa tās vizuālo materiālu radošā darbā tiek izstrādāti ceļojuma laikā, un pati grāmata klajā nāk jau nākamajā, 1928. gadā.
Ar izglītības ministra Raiņa atvēli tā paša 1927. gada nogalē Alberts Prande tiek iecelts par Nacionālās operas inspektoru, savukārt 1929. gadā kļūst par tās direktoru (faktiski – direktora vietas izpildītāju). Alberta Prandes laiks Operas vadībā vērtēts neviennozīmīgi un sagādājis viņam dažu labu nelabvēli, lai gan veikums ir cienījams – vairāki krāšņi operešu uzvedumi, izveidota baletskola un panākts, ka baleta māksliniekiem tiek izmaksāta regulāra mēneša alga, kā arī noorganizētas latviešu baleta viesizrādes Briselē, Antverpenē, Berlīnē. Tomēr 1931. gadā viņš direktora amatā tiek nomainīts, par direktoru atkārtoti kļūstot pirmajam direktoram Teodoram Reiteram.

1931. gadā Alberts Prande kļūst par žurnāla “Atpūta” ilustrāciju nodaļas vadītāju, šai amatā līdz 1937. gadam. Labi pārzinājis dobspiedes iespiedtehniku, kas devusi augstvērtīgu attēlu reprodukciju. Tieši pateicoties Prandem tapa "Atpūtas" tehniski augstvērtīgās ilustrācijas un vāka iespiedumi. Savukārt no 1936. līdz pat 1944. gadam viņa pārvaldībā ir Latvijas Mākslas akadēmijas bibliotēka, kurā viņš strādā iesākumā par vadītāja vietnieku, vēlāk vadītāju.

Alberts Prande kopojis arī monogrāfiju par pulkvedi Kalpaku, sakopojis un rediģējis divas grāmatas (1939) krievu un angļu valodā par Nikolaju Rērihu, arī viņa bijušo skolotāju, kādu laiku bijis arī Rīgā iznākošā krievu mākslas žurnāla "Перезвоны" mākslas nodaļas redaktors. Brāļu kapu komitejas uzdevumā sastādījis albumu "Piemiņas vaiņags Latvijas kritušiem varoņiem" (1,1926), kur augstvērtīgās fotogrāfijās attēlota Brāļu kapu veidošanas vēsture, Latvijas Republikas nacionālās armijas kauju epizodes, apbedījumu vietas u.tml. Daudzu monogrāfisku publikāciju autors par latviešu māksliniekiem – Hūnu, Valteri, Federu, Zariņu, Rozentālu un citiem. Regulāri publicējis rakstus par mākslas jautājumiem preses izdevumos "Ilustrēts Žurnāls", "Jaunākās Ziņas", "Atpūta". Vēl dzimtenē pagūst iznākt Alberta Prandes monogrāfija par gleznotāju Kārli Hūnu (1943), savukārt pēc nāves manuskriptā palika materiāli monogrāfijām par Federi un Alksni.

Vācu okupācijas posmā Prande strādā ilustrētajā nedēļas žurnālā "Laikmets". Lai gan bija iecerēts "Laikmetu" veidot kā "Atpūtas" tradīciju turpinājumu, tomēr karš un okupācijas apstākļi žurnālam uzlika savu zīmogu. Šajā žurnālā ar apskaužamu regularitāti no 1942. gada augustam līdz pat 1944. gada septembrim vairāk nekā 60 rakstu par tikpat kā visām Rīgā šai laikā sarīkotām izstādēm publicē kāds Andis Bajārs. Kā pieļauj mākslas zinātniece Aina Brasliņa, tas varētu būt gleznotāja un mākslas zinātnieka Alberta Prandes pseidonīms.

1944. gada rudenī Alberts Prande ar ģimeni – sievu Zelmu, meitu Rasmu (pazūd Eslingenā, vēlāk atgriežas Latvijā un kļūst par plaši pazīstamu grima mākslinieci) un dēlu Normundu dodas trimdā, sākotnēji uz Austriju, vēlāk pārceļas uz Eslingenu. Trimdas posmā Vācijā nodibinājis sakarus ar starptautiskām bēgļu organizācijām un 1949. gadā organizējis plašas latviešu mākslinieku izstādes Hāgā, Amsterdamā un Parīzē, kuru nolūks pievērst uzmanību Baltijas valstu situācijai pēc Otrā pasaules kara. 1950. gada vasarā ģimene emigrē uz ASV, Mičiganu, vēlāk ap 1951. gada maiju pārcēlies uz Milvoki, kur pastāvīgi dzīvojis līdz mūža beigām. Dodoties trimdā spējis sev līdzi aizvest arī 16 kartes ar bagātīgu kultūrvēsturisku materiālu, kur cita starpā ir grāmatas “Latvju rakstniecība portrejās” ilustratīvais materiāls. “Prandes kastes” trimdā kļūst par nenovērtējamu fotomateriālu arhīvu, kas tiek izmantots arī periodiskajos izdevumos.

Pasliktinoties veselībai, ap 1956. gadu 18 mēnešus Prande pavada Kalifornijā ­– vairākus mēnešus pie dziedoņa Ādolfa Kaktiņa, kādu brīdi arī pie kāda mākslinieka Holivudā. Ilgāku laiku uzturējies arī Meksikas robežai tuvajā ASV pilsētā Sandjego un apmeklējis arī Meksiku. Saulē un siltākā klimatā gūtais atspirgums tomēr ir īss, un 1957. gada 18. oktobrī Alberts Prande aiziet mūžībā.

Informāciju sagatavoja Signe Raudive 2021. gada 25. janvārī.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.