Alberts Jansons

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (39); Komentāra autors (13); Recepcijas persona (14)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsAlberts Jansons
KopsavilkumsAlberts Jansons (1915–1989) – rakstnieks, dramaturgs, tulkotājs. Rakstījis romānus, lugas un stāstus. Bijis laikraksta "Cīņa" redakcijas loceklis, Latvijas Valsts izdevniecības, LPSR Ministru Padomes Radioraidījumu un televīzijas komitejas darbinieks, Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs un PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskā nodaļas valdes priekšsēdētājs.
Personiska informācija1915–1919: Alberta Jansona vecāki Pirmā pasaules kara sākumā evakuējās uz Tartu, kur Alberts Jansons arī dzimis. 1919. gadā ģimene atgriezās Latvijā.
1923: pēc abu vecāku nāves dzīvoja pie radiem Turlavā.
1934: par līdzdalību nelegālajā komjaunatnes organizācijā apcietināts.
1937: atkārtoti apcietināts.
Profesionālā darbība1945, 13. jūl: pirmā publikācija – stāsts "Ar piekto lielgabalu" laikrakstā "Literatūra un Māksla".

Romāni

1950: "Ķēņu ciems".
1953: "Ķēņu ciems mostas".
1960: "Epikūra pravietis".
1965: "Vientulības ilgas".
1970: "Es karā aiziedams".
1977: "Sāpe nenorimst".

Lugas

1954: "Cilpas".
1956: "Ne jau vienmēr izdabāsi...".
1957: "Sirds mana vientuļā...".

Stāstu krājums

1966: "Bīstamā sieviete".

Stāsti bērniem

1954: "Notikums pļavā".
1975: "Lielā Kristapa jaunais amats".

Izlases

1965: "Uz tilta".
1985: "Klusa nakts".

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas
1958: Iļja Ilfs un Jevgeņijs Petrovs "Divpadsmit krēsli", "Zelta teļš".
1965: stāstu un apceru krājums "Varoņdarbs".
1967: Leonīds Lenčs "Skaistuļu albums".
1967: Ivans Kostjukovs "Tā kunga kalpi".
1967: Viktors Ardovs "Burvju dzira".
Citātu galerija

Par darbu Latvijas Padomju rakstnieku savienībā

"Viņam bija lemts gadus desmit (1965–1974) būt mūsu uzskatiem tik ļoti dažādo rakstnieku kolektīva organizatoriski radošā darba centrā kā valdes pirmajam sekretāram. Pēc literātu revolucionārās pārbūves kongresa. Kopā ar jauniem kolēģiem sekretāriem, kas strādāja pārmaiņus, īpaši grūts bija pats sākums, kad mums, šos amatos nepieredzējušiem, nācās izjust no valdes izbalsoto un viņu draugu tiešo un netiešo nepatiku un sašutumu. Alberts šajās un citās sarežģītās situācijas rīkojās kā drošs un tālredzīgs vadonis, viņam taču aiz muguras bija revolucionāra pagrīdnieka un strēlnieka pieredze. Katru faktu viņš aplūkoja dialektiskās sakarībās un nemēdza būt pārsteidzīgs. [..] Viņam bija lemts cīnīties arī citās mājās – Centrālajā Komitejā un Grāmatu komitejā, kur sēdēja pelšiski vosiski ierēdņi, kas izmisīgi turējās pie saviem un kāri skatījās uz augstākiem krēsliem un kam nerūpēja ne dzīves, ne literatūras attīstība. Katra nestandarta doma, katrs spilgtāks māksliniecisks meklējums tur tolaik tika preparēts un izskausts. “Albertam Lielajam” un viņa komandai nācās doties aizsardzībā un arī pretuzbrukumā brīžos, kad bija apdraudēts ne tikai kāda darba, bet arī paša rakstnieka liktenis."

Bērsons, Ilgonis. Alberta Jansona piemiņai. Karogs, Nr. 11, 1989, 1. nov.
Nodarbestulkotājs
rakstnieks
dramaturgs
Dzimšanas laiks/vieta16.03.1915
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Dzīvesvieta1915 – 1919
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

1923 – 1932
Turlava
Turlava, Turlavas pagasts, Kuldīgas novads
Izglītībanezināms – 1952
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Republikāniskā partijas skola
Rīga
Rīga

1928 – 1932
Turlavas 6-klašu pamatskola
Turlava
Turlava, Turlavas pagasts, Kuldīgas novads

1932 – 1934
Rīgas pilsētas komercskola
Rīga
Rīga
Vakara kursi. Mācības netika pabeigtas, jo 1934. gadā tika apcietināts.

1956 – 1958
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069
Beidzis Augstākos literatūras kursus
DarbavietaLatvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Rīga
Deputāts

1932
Rīga
Rīga
Strādājis gadījuma darbus – pienotavā, skārdnieka darbnīcā.

1936 – 1937
Rīga
Rīga
Strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā, Rīgas piena kombinātā

1938 – 1940
Rīga
Rīga
Rīgas patērētāju savienības strādnieks

1940 – 1941
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde
Aspazijas bulvāris, Rīga
Aspazijas bulvāris, Rīga
Grāmatniecības tresta reklāmu sektora vadītājs

1945 – 1950
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011
Korespondents, komunistiskās partijas dzīves, informācijas, tad literatūras un mākslas nodaļas vadītājs

1952 – 1962 (Datums nav precīzs)
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Daiļliteratūras redakcijas vadītājs, vēlāk – galvenā redaktora vietnieks

1962 – 1964
LPSR Ministru Padomes Radioraidījumu un televīzijas komiteja
Rīga
Rīga
Literāro un mākslas raidījumu galvenais redaktors

00.01.1966 – 00.12.1974
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Valdes pirmais sekretārs

1974 (Datums nav precīzs)
PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskā nodaļa
Rīga
Rīga
Valdes priekšsēdētājs
Dalība organizācijās1943 – 1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs

1950 – 1989
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1952 – 1989
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
Dienests1937 – 1938
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads
Iesaukums Latvijas armijā

1941 – 1945
Sarkanā armija
Krievija
Russia
Strādnieku gvardes bataljona un Latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā
Ceļojums1970
Donava
Danube
Miera brauciens pa Donavu.

1970
Zviedrija
Sweden

00.01.1971
Ēģipte
Egypt

1972
Polija
Poland

00.09.1977
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
Apcietinājums1932 – 1941
Rīga
Rīga

1934 – 1936
Rīga
Rīga
Par līdzdalību nelegālajā komjaunatnes organizācijā apcietināts.

1937
Rīga
Rīga
Miršanas laiks/vieta22.08.1989
Rīga
Rīga
Apglabāts00.08.1989
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda





















Tiek rādīti ieraksti 1-30 no 30.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
16.03.1915Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Turlava
(Turlava, Turlavas pagasts, Kuldīgas novads)
1923 - 1932DzīvesvietaCiems
3Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1915 - 1919DzīvesvietaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
22.08.1989Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
01.08.1989ApglabātsKapsēta
6Rīga
(Rīga)
1952IzglītībaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1932 - 1934IzglītībaPilsēta
8Povarskaya 25А, Maskava
(Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069)
1956 - 1958IzglītībaĒka, māja
9Turlava
(Turlava, Turlavas pagasts, Kuldīgas novads)
1928 - 1932IzglītībaCiems
10Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
1945 - 1950DarbavietaĒka, māja
11Aspazijas bulvāris, Rīga1940 - 1941DarbavietaIela
12Rīga
(Rīga)
1932DarbavietaPilsēta
13Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
01.01.1966 - 01.12.1974DarbavietaĒka, māja
14Rīga
(Rīga)
1936 - 1937DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1938 - 1940DarbavietaPilsēta
16Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1952 - 1962DarbavietaĒka, māja
17Rīga
(Rīga)
1962 - 1964DarbavietaPilsēta
18Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
19Rīga
(Rīga)
1974DarbavietaPilsēta
20Donava
(Danube)
1970CeļojumsUpe
21Zviedrija
(Sweden)
1970CeļojumsValsts
22Polija
(Poland)
1972CeļojumsValsts
23Čehoslovākija
(Czechia, Slovakia)
01.09.1977CeļojumsValsts
24Ēģipte
(Egypt)
01.01.1971CeļojumsValsts
25Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1937 - 1938DienestsPilsēta
26Krievija
(Russia)
1941 - 1945DienestsValsts
27Rīga
(Rīga)
1932 - 1941ApcietinājumsPilsēta
28Rīga
(Rīga)
1934 - 1936ApcietinājumsPilsēta
29Rīga
(Rīga)
1937ApcietinājumsPilsēta
30Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1950 - 1989Dalība organizācijāsĒka, māja
Alberts Jansons (1915–1989) dzimis Tartu, kur viņa ģimene Pirmā pasaules kara laikā bija devusies bēgļu gaitās. 1919. gadā ģimene atgriezās Latvijā. Agri nomira Alberta Jansona vecāki un viņš pārcēlās pie radiem uz dzīvi Turlavā. Tur pabeidzis pamatskolu, 1932. gadā atbrauca mācīties uz Rīgu, iesaistoties nelegālajā komjaunatnes organizācijā, par ko divreiz ticis apcietināts.

Pēc Latvijas okupācijas kļuva par Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes Grāmatniecības tresta reklāmu sektora vadītāju. Sākoties kara darbībai Latvijas teritorijā, 1941. gadā cīnījās Sarkanās armijas rindās – Strādnieku gvardes bataljona un Latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā.

Pēc kara Alberts Jansons strādāja laikraksta “Cīņa” redakcijā, Latvijas Valsts izdevniecībā, LPSR Ministru Padomes Radioraidījumu un televīzijas komitejā. Alberts Jansons pabeidza Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Republikānisko partijas skolu un Augstākos literatūras kursus Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtā.

Nozīmīgs ir Alberta Jansona darbs Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmā sekretāra amatā. Literatūrvēsturnieks un tā laika valdes sekretārs Ilgonis Bērsons atceras:
“Viņam bija lemts gadus desmit (1965–1974) būt mūsu uzskatiem tik ļoti dažādo rakstnieku kolektīva organizatoriski radošā darba centrā kā valdes pirmajam sekretāram. Pēc literātu revolucionārās pārbūves kongresa. Kopā ar jauniem kolēģiem sekretāriem, kas strādāja pārmaiņus, īpaši grūts bija pats sākums, kad mums, šos amatos nepieredzējušiem, nācās izjust no valdes izbalsoto un viņu draugu tiešo un netiešo nepatiku un sašutumu. Alberts šajās un citās sarežģītās situācijas rīkojās kā drošs un tālredzīgs vadonis, viņam taču aiz muguras bija revolucionāra pagrīdnieka un strēlnieka pieredze. Katru faktu viņš aplūkoja dialektiskās sakarībās un nemēdza būt pārsteidzīgs. [..] Viņam bija lemts cīnīties arī citās mājās – Centrālajā Komitejā un Grāmatu komitejā, kur sēdēja pelšiski vosiski ierēdņi, kas izmisīgi turējās pie saviem un kāri skatījās uz augstākiem krēsliem un kam nerūpēja ne dzīves, ne literatūras attīstība. Katra nestandarta doma, katrs spilgtāks māksliniecisks meklējums tur tolaik tika preparēts un izskausts. “Albertam Lielajam” un viņa komandai nācās doties aizsardzībā un arī pretuzbrukumā brīžos, kad bija apdraudēts ne tikai kāda darba, bet arī paša rakstnieka liktenis.” (Ilgonis Bērsons, Karogs, Nr. 11, 1989, 1. nov.)

Literatūrā debitējis 1945. gadā ar stāsta "Ar piekto lielgabalu" publikāciju laikrakstā "Literatūra un Māksla". Vēlāk rakstījis romānus, lugas un stāstus, 1958. gadā iztulkojis slavenos Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova romānus “Divpadsmit krēsli” un “Zelta teļš”.

Informāciju sagatavoja Madara Eversone.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.