Aija Lāce

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (34); Tulkotājs (2); Redaktors (36); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsAija Lāce
Papildu vārdiAija Ganago
KopsavilkumsAija Lāce (1947) – redaktore, žurnāliste, rakstniece. Rakstījusi dzeju un stāstus. Stāstu krājuma "Nāves piedzimšana" (1994) autore. Strādājusi par redaktori Galvenajā enciklopēdiju redakcijā, izdevniecībā "Liesma", "Mansards", žurnālos "Padomju Latvijas Sieviete" un "Karogs", laikrakstos "Literatūras Avīze" un "Literatūra un Māksla Latvijā". Daudzu publicistisku rakstu autore, veidojusi intervijas ar rakstniekiem un literatūru saistītiem cilvēkiem. Tulkojusi un atdzejojusi no krievu un ukraiņu valodas, lielākā daļa tulkojumu žurnālā "Karogs".
Personiska informācijaTēvs – rakstnieks Ēvalds Vilks, māte – tulkotāja Vizma Lāce.
Profesionālā darbībaPeriodikā publicēta dzeja un stāsti.

Pirmā literārā publikācija

1976: dzejolis "Tēvam" (Literatūra un Māksla, 18.09.1976).

Proza

1994: stāstu krājums "Nāves piedzimšana" (Preses nams).
2012: stāsta "Cilvēks no norēķiniem" tulkojums gruzīnu valodā kopkrājumā "The Latvian modern little prose. თანაბედროვე ლატვიური ბცირე პროზა" ("Ļatviešu modernā īsproza") (Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja).

Tulkojumi no krievu valodas

1983: Marina Kosteņecka "Белые дюны" ("Baltās kāpas") (Liesma). Tulkotāji: Aija Lāce, Ruta Zviedre, Jānis Butūzovs.

Citātu galerija

Par stāstu krājumu "Nāves piedzimšana" (Preses nams, 1994)

"Visas refleksijas, kas šajos stāstos nāk priekšā, tur nāk prāta, intelekta virzītas, pārbaudītas un pieņemtas. Katram, kas stāstus lasīs, nekas neatliks kā samērot savus pieņēmumus ar autores tēloto ainu. A. Lāce šo rindu autoru pamanījusies pārliecināt, ka viņas tēlotā gara pasaule, kurā lielākā vieta ierādīta dažādām apsēstībām, šīs pasaules analīze biežāk ir veiksmīga un dod labu, māksliniecisku rezultātu nekā ir neveiksmīga un pieviļ. Jo arī intelektuāla, vēsi prātnieciska attieksme pret tēlotiem notikumiem, dvēseles stāvokļiem un autorei tik mīļajām apsēstībām izraisa emocijas. [..] Dzīve sabiedrībā uzliek pienākumus — dzīvot pēc tās likumiem, un A. Lāce savos stāstos nododas intensīvai pašanalīzei — vismaz tā to uztver šo rindu autors — projecējot sevi, savas izjūtas dažbrīd grūti iztēlojamās situācijās un analizējot tās. Un sabiedrības iespējamā reakcija, šķiet, autori interesē maz. Mums darīšana ar dumpinieci, klusu, neuzbāzīgu dumpinieci, kas savā pirmajā prozas grāmatā piesaka vienotru māksliniecisku risinājumu vienotrai problēmai, kas skar cilvēku intelekta dzīvi."

Zelmenis, Mārtiņš. Nemanāmās traģēdijas Aijas Lāces pirmajā prozas krājumā. Karogs, 01.06.1994.

"Feministes savās prasībās skar sociālas problēmas, bet Aija Lāce no tā visa stāv labu gabalu nost. Nāves atdzimšanā meitenes, sievietes un vecuma liektas viedās drīzāk vēlas būt devējas nekā paģērošas pieprasītājas. Arī pēc savstarpējas sapratnes viņas tikai ilgojas, cer un kādreiz tomēr pasīvi, no apkārtējiem slēpjot savu patieso vēlmi (Trilleris), kaut ko tiešām arī dara. Sievišķīgās bailēs palikt nesaprastām viņas ap sevi savās iedomās uzceļ zelta sētu. Atsvešināšanās vai tukšuma sajūta brīžiem ir tik taustāma, ka tiešām jāsāk ticēt Evas Mārtužas teiktajam, ka Aijas Lāces sievietes meklējas. Pardon, bet vārds meklējas nozīmē, ka govij divdesmit četru stundu laikā vajadzīgs bullis! Šīs grāmatas sievietes tikai meklē, cer un sapņo. Kaut arī dzīves kāpnes ved tikai lejup, tikai lejup, lejup. [..] Izlasot stāstu krājumu, tiešām pārliecinos, ka sieviete ir citas planētas būtne. Viņas zemapziņas domātspēja pāriet to robežu, ko mērī vispārpieņemtajās maskulīniskajās dimensijās. Grāmata Nāves atdzimšana tiešām domāta visiem, kas maizīti pelna kukņā, pie baļļas, rok grāvjus, bet domās aizdedzina sveces baznīcā. Der atcerēties veco patiesību: kaut arī sieviete ravē asfaltu, vēlas būt labdare dāma dārgā cepurē vai staigāt pa dzīvi kā pa rotaļu Cirks. Viņa vēl joprojām cer!"

Muktupāvela, Laima. Ķēkšām un vešerienēm nelasīt! Neatkarīgā Cīņa, 23.04.1994.
SaiknesVizma Lāce (1926–2007) - Māte
Ēvalds Vilks (1923–1976) - Tēvs
Nodarbestulkotāja
žurnāliste
literāte
rakstniece
redaktore
Dzimšanas laiks/vieta28.02.1947
Rīga
Rīga
Izglītībanezināms – 1970
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Rīga

Bioloģijas fakultāte.

Darbavieta
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050

Jaunākā redaktore, tulkotāja no krievu valodas.



Laikraksts "Literatūras Avīze" (1998–1999)
Galvenā redaktore


Mansards
Krišjāņa Barona iela 21a, Rīga
Krišjāņa Barona iela 21A, Rīga, LV-1011
Redaktore


Laikraksts "Literatūra. Māksla. Mēs"
Rīga
Rīga

nezināms – 1985
Žurnāls "Padomju Latvijas Sieviete"
Rīga
Rīga

Redaktore.


nezināms – 1997
Galvenā enciklopēdiju redakcija

Redaktore


1985 – 1997
Žurnāls "Karogs"

Prozas nodaļas redaktore


1999 – 2002
Laikraksts "Literatūra un Māksla Latvijā"
Galvenā redaktore

Kartes leģenda







Tiek rādīti ieraksti 1-6 no 6.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
28.02.1947Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
- 1970IzglītībaPilsēta
3Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
4Rīga
(Rīga)
- 1985DarbavietaPilsēta
5Krišjāņa Barona iela 21a, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 21A, Rīga, LV-1011)
(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
6Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.