Ādams Butuls

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (2); Recepcijas persona (9)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsĀdams Butuls
Papildu vārdiĀdams Butulis-Butelis, Buttel
KopsavilkumsĀdams Butuls (arī Butulis, 1860–1938) – ārsts un žurnālists, sabiedrisks darbinieks. Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju, gadu mācījies Freiburgas Universitātē, bet 1880. gadā pārnācis uz Maskavas augstskolu studēt medicīnu. Studiju laikā Maskavā saietas ar tā laika atmodas darbiniekiem – Krišjāni Valdemāru, Krišjāni Baronu, Frici Brīvzemnieku –, ņem aktīvu dalību Maskavas latviešu lasāmos vakaros, publicē rakstus par kuģniecību, izglītību un veselības aizsardzības u.c. jautājumiem laikrakstos "Mājas Viesis" un "Baltijas Vēstnesis", kā arī krievu presē. Pēc studiju beigām uzsāk ārsta praksi Pārdaugavā, kur tobrīd bija pirmais un vienīgais latviešu tautības ārsts. Regulāri apmeklējis Rietumeiropā notiekošos starptautiskos ārstu kongresus, apmeklējis ievērojamākās universitātes, ceļojumu apraksti publicēti periodikā. Ādams Butuls ir pirmais laikraksta "Dienas Lapa" līdzredaktors un izdevējs (kopā ar Pēteri Bisenieku, 1886–1889), savukārt rosīgu izdevniecības darbu viņš izvērsis Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļā, iesākumā kā priekšnieka vietnieks, vēlāk priekšnieks. Plaša un daudzveidīga ir Ādama Butula sabiedriskā darbība – viņš bijis kuģniecības biedrības "Austra" priekšnieks, 1891. gadā nodibinājis un vadījis K. Valdemāra piemiņas komiteju, Pirmajā pasaules karā bija Baltijas bēgļu komitejas sanitārās nodaļas vadītājs, dibināja kara slimnīcas, lazaretes un bēgļu apgādāšanas punktus, bijis Latvijas Tautas padomes loceklis 1918. gadā, Latviešu izglītības biedrības priekšnieks (1908–1938), viens no pirmajiem rosinājis latviešu augstskolas vajadzību un piedalījies Latvijas Universitātes organizēšanā, bijis Lībiešu draugu biedrības pirmais priekšnieks (no 1932. gada).
Personiska informācijaDzimis Viļuma Butula un Lienes, dzimušas Nukes ģimenē kā savu vecāku vienīgais bērns. Ģimene nav bijusi turīga. Trīs gadu vecumā zaudējis tēvu – amatnieku un strādnieku, Ādams Butuls ar māti pārcēlās pie radiem uz dzīvi llģuciemā, kur Popoviem piederošā Gutiņu muižā par dārznieku strādā Ādama Butuļa mātesbrālis.

Iļģuciemā mazais zēns iegūst krievu tirgotāja Popovu vecākā dēla studenta labvēlību, kurš iesākumā māca viņu lasīt un rakstīt krievu valodā, vēlāk gādā par zēna sūtīšanu Pētera Pāvila elementārskolā un Rīgas Aleksandra ģimnāzijā un pēc tās beigšanas aicina Ādamu Butuli studēt Frankfurtē pie Mainas, kur Butulis mācās gadu.

Dzīvesbiedre – Ženija Emīlija Morberga (dzimusi 1875), būvuzņēmēja Kristapa Morberga brālēna meita. Pēc abu vecāku zaudējuma Kristaps Morbergs viņu un viņas māsu Olgu uzņēmis savā ģimenē un kļuvis par viņu audžutēvu.
1895. gadā Ženija Morberga iepazīstas ar Ādamu Butuli. Jaunais pāris apprecas 1896. gadā. Par pirmdzimtā dēla – nākamā mediķa Kristapa Butuļa – krusttēvu tiek izraudzīts Kristaps Morbergs.
Ādama Butuļa meita strādājusi LU bibliotēkā, jaunākais dēls Artūrs.
Profesionālā darbība

Publicistika

Studiju laikā Valdemāra un Brīvzemnieka ietekmē no 1881. gada publicēja rakstus par kuģniecību, izglītību un veselības aizsardzības u.c. jautājumiem laikrakstos "Mājas Viesis" un "Baltijas Vēstnesis", kā arī krievu presē.
19. gadsimta 90. gados devies vairākos pieredzes apmaiņas braucienos uz Rietumeiropu. Presē lasāmas viņa ceļojumu atmiņas ("Kāds brīdis iekš- un ārzemes klīnikās", 1891, Austrums; "Arī iz ceļojumu atmiņām"; 1896, nr. 12, Austrums).

Etnogrāfijas popularizēšana

1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē veidojis antropoloģijas nodaļu. Latviešu etnogrāfiskās izstādes katalogā viņš rakstīja, ka "antropoloģija ir vēl jauna zinība, tādēļ senākās ziņas par latviešu izskatu, augumu u. t. t. nevar apspriest un ievērot no ziniskās puses."
1889. gadā sarīkojis pirmo latviešu etnogrāfisko ekspedīciju pa Vidzemi un Kurzemi, vācot materiālus Rīgas Latviešu biedrības muzejam.

Ieguldījums izglītības darbā

Ādams Butulis ir 1906. gadā dibinātās Latviešu Izglītības biedrības priekšnieks un par tādu paliek līdz pat mūža beigām. Biedrībai bija milzīga loma latviešu nacionālo skolu tīkla paplašināšanā.
Pirmā pasaules kara beigu posmā rodas labvēlīgi apstākļi pārejai uz latviešu mācību valodu. 1916. gadā kara frontes tuvuma dēļ valsts un privātajām skolām evakuējas vai izbeidz savu darbību. Butuļa vadībā biedrība 1915. gadā Krievijas impērijas valdībai iesniedza lūgumu dibināt vispārējās vidējās izglītības iestādes ar latviešu mācību valodu, 1916. gada janvārī šāda atļauta tika saņemta un Izglītības biedrība var dibināt savas vidusskolas gan zēniem, gan meitenēm. Pēc 1917. gada februāra revolūcijas šajās skolās gandrīz visi priekšmeti tika pasniegti latviešu valodā.

Līdzdalība Latvijas Universitātes dibināšanā
Tieši Ādams Butulis 1917. gada 1. novembra Latviešu Izglītības biedrības valdes sēdē ierosina jautājumu par latviešu augstskolas vajadzību. Tiek ievēlēta augstskolas sekcija, par kuras galveno darbības mērķi tiek izvirzīta augstskolas kursu jeb tautas augstskolas realizēšana. 1917. gada beigās jau ir izstrādāts tautas augstskolas projekts ar 3 nodaļām: vēstures-filoloģijas, tieslietu-tautsaimniecības zinību un dabzinātņu-medicīnas. Tomēr projekts netika īstenots gan finansiālo apsvērumu dēļ, gan vācu okupācijas varas radīto ierobežojumu dēļ. Izstrādādama dažādus priekšlikumus un apzinādama latviešu zinātniekus, kas būtu gatavi mācīt jaunajā augstskolā, Latviešu Izglītības biedrība tomēr veikusi nozīmīgus priekšdarbus, atvieglojot LU dibināšanu 1919. gada septembrī.
Ādams Butulis iestājās par akadēmiskās izglītības nepieciešamību arī latviešu sievietei.

Sabiedriskā darbība

Daudzu medicīnisku un sabiedrisku organizāciju aktīvs darbinieks – kuģniecības biedrības "Austra" priekšnieks, Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks (1886–1888) un priekšnieks (1892–1896), 1891. gadā nodibinājis un vadījis K. Valdemāra piemiņas komiteju, Latviešu izglītības biedrības priekšnieks (1908–1938), Lībiešu draugu biedrības pirmais priekšnieks (no 1932. gada), piedalījies LU organizēšanā, bijis Latvijas Tautas padomes loceklis 1918. gadā. Ādamam Butulim piederējusi arī ideja par Kultūras fonda dibināšanu.

Pagodinājumi

Latvijas Universitātes goda doktors (Dr. med. h. c., 1937)
Latviešu izglītības biedrības goda biedrs
Latviešu ārstu biedrības goda biedrs
Citātu galerija“Pašizglītošanās ir pieaugušo skola. Ja cilvēki paliktu tikai pie tām zināšanām, kuras tie ieguvuši un vispārīgi spēj iegūt skolās, tad vispārējā attīstība un izglītība būtu tālu no tagadējā stāvokļa. Skolās tikai māca mācīties. Tālāki jāmācās pašam, pašam jāizglītojas. [..] Un saprotams, pie šī pašizglītošanās darba vissvarīgāko lomu spēlē derīgas grāmatas. Izplatīt derīgas grāmatas, darīt tās pieejamas ikkatram, ir viens no svarīgākiem ļaužu apgaismošanas darbiem. Vienkārt to grāmatu maksa, kuras nodomātas vispārībai, ir jānoliek tik zema, cik tik vien iespējams, lai katram būtu iespējams tās iegādāt. Bet tā kā grāmatu tik daudz, tā ka arī pie jo liela lētuma katram nav iespējams – visas tās grāmatas iegādāties, kuras tas vēlētos un kuras tam būtu derīgas lasīt, tad te jānāk palīgā bibliotēkām un lasītavām."
Ādams Butuls. Arī iz ceļojuma atmiņām. Austrums, nr. 12, 01.12.1896, 919. lpp.

"[..] viens no vecākiem latviešu tautas darbiniekiem, plaši pazīstamais ārsts un mūsu Universitātes goda doktors Ādams Butuls bija tuvs nacionālās atmodas darbiniekiem Valdemāram, Baronam, Brīvzemniekam un Velmem, līdzīgi viņiem ideālists un palika uzticīgs savam darbam līdz pēdējam elpas vilcienam. Bija plaša vēriena cilvēks un ar savu taisnīgo raksturu un kalpošanu vispārības labā ieguvis atzinību un cieņu ne tikai latviešu, bet arī cittautiešu starpā."
Fr. Ansabergs. Dr. med. Ādams Butuls. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 1, 01.01.1939,

"Ārsts un sabiedriskais darbinieks, par jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra garīgo audzēkni iedēvētais Ādams Butulis bija noteiktu, ļoti skaidru un cēlu principu un ētisko ideālu iemiesojums, kas augstāk par personiskiem labumiem allaž stādīja mērķus tautas vajadzību apmierināšanai, prāta gaismas un labklājības vairošanai."
100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē. Ādams Butuls. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. http://www.ieverojamiemediki.lv/b/butulis-adams/ (skatīts 05.12.2020)

"Būdams ļoti rūpīgs un apzinīgs savā darbā, viņš drīz kļūst par iecienītu ārstu ne tikai latviešu sabiedrībā vien. Prakse kļūst arvien lielāka un mājas vizītes vairs nevar veikt kājām, kādēļ tēvs sāk īrēt pastāvīgai lietošanai starp priekšpusdienas un pēcpusdienas runasstundām kučieri ar elegantu pajūgu. [..] Tēvs bija parasti labsirdīgs, atsaucīgs un izpalīdzīgs; pazīdams trūkumu bērnībā un studiju gados, viņš vēlākā dzīvē ir liels altruists un nesaudzē sevi, palīdzēdams trūkumcietējiem un nabadzīgākiem slimniekiem, ārstēdams viņus par velti un piedevām apveltīdams viņus ar zālēm."
Kristaps Butuls. Tēva piemiņai. Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienība. Apkārtraksts. 01.01.1961, Nr. 69, 11. lpp.

"Kristaps Morbergs respektēja un labi ieredzēja manu tēvu Ādamu Butuli un arī konsultējās vienā otrā saslimšanas gadījumā. Kad mans tēvs reiz dabūja no Kristapa Morberga dzirdēt, ka viņš nesas ar domām, visus savus namus un kapitālu novēlēt Rīgas pilsētai, tad vienīgi mana tēva dziiļi pārliecinātai un atkārtotai neatlaidībai izdevās panākt un pierunāt krusttēvu, novēlēt savu mantu Latvijas Universitātei. Tēvs mēdza griezt onkuļa vērību uz attiecīgiem amerikāņu miljonāriem, kas bija savu mantu novēlējuši universitātēm un zinātniskiem institūtiem. Varbūt ka Kr. Morbergu pamudināja arī tas apstāklis, ka toreiz Rīgas pilsētas pašvaldībā bija uzpeldējušas kādas tur nekārtības saimnieciskos uzņēmumos. 1925. gadā Morbergs taisīja savu testamentu. Tā tad tikai pateicoties manam tēvam Latvijas Universitāte tika pie Morberga lielā mantojuma, kas vēlāk gludināja ceļu daudziem studentiem un mācības spēkiem."
Kristaps Butuls. Manas atmiņas par Kristapu Morbergu. Universitas, Nr 34, 01.04.1974., 14.–16. lpp.

Nodarbesārsts
žurnālists
izdevējs
sabiedriskais darbinieks
redaktors
Dzimšanas laiks/vieta05.12.1860
Mazsalacas pagasts
Mazsalacas pagasts, Mazsalacas novads
Dzimis Mazsalacas (tolaik Valtenberģu) pagastā.
DzīvesvietaKaļķu iela, Rīga
Kaļķu iela, Rīga
Pēdējā dzīvesvieta – Kaļķu iela 13.

1863 (Datums nav precīzs)
Iļģuciems
Rīga
Pēc tēva nāves kopā ar māti pārcēlies uz Iļģuciemu.
IzglītībaRīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050

Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju.


Rīga
Rīga
Mācījies Pētera Pāvila elementārskolā Rīgā.

Berlīne
Berlin, Germany
Apmeklējis papildināšanās kursus internā medicīnā Berlīnē.

1879 (Datums nav precīzs)
Freiburgas Alberta Ludviga Universitāte
Freiburga
Freiburg im Breisgau, Baden-Württemberg, Germany

Gadu studējis Freiburgas Universitātē.


1880 – 1885
Maskavas Universitāte
Maskava
Moscow, Russia

No 1880. līdz 1885. gadam Maskavas augstskolā studējis medicīnu. Bijis viens no 16 medicīnas studentiem, kas saņēmuši stipendijas.

Studijas beidzis izcili, ticis aicināts veidot akadēmisko karjeru, taču nolēmis veltīt sevi latviešu tautai.

Darbavieta1885
Āgenskalns
Rīga
1885. gadā sāka strādāt par ārstu Āgenskalnā.

1886 – 01.04.1889
Laikraksts "Dienas Lapa"
Rīga
Rīga

Laikraksta "Dienas Lapa" līdzredaktors un izdevējs (kopā ar Pēteri Bisenieku).

Dalība organizācijāsFraternitas Lettica
Korporācijas loceklis, filistrs

Bijis Jāņa Poruka pieminekļa komitejas priekšsēdētājs.

1886 – 1888 (Datums nav precīzs)

1886. gadā kopā ar citiem nodibinājis kuģniecības biedrību "Austra". Bijis revīzijas komisijas, vēlāk valdes priekšnieks, gādājis arī par Kuģniecības gada grāmatas izdošanu, kur iespiesti vairāki viņa raksti.


1886 – 1888
Rīgas Latviešu Biedrības Derīgu Grāmatu nodaļas apgāds
Rīga
Rīga
Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks.

1891

Pēc K. Valdemāra nāves 1891. gadā Butuls nodibināja un vadīja K. Valdemāra piemiņas komiteju, pārveda viņa pīšļus no Krievijas un uzcēla pieminekli Rīgas Lielajos kapos. Kapa pieminekļus apgādājis arī Andrejam Pumpuram un Jānim Porukam.


1892 – 1896
Rīgas Latviešu Biedrības Derīgu Grāmatu nodaļas apgāds
Rīga
Rīga

Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas priekšnieks. Attīsta rosīgu izdevniecības darbību, gādājot par pirmajiem zinātniskajiem rakstiem latviešu valodā.


1908 – 1938
Latviešu izglītības biedrība

Latviešu izglītības biedrības priekšnieks.

Viņa vadībā biedrība 1915. gadā Krievijas impērijas valdībai iesniedza lūgumu dibināt vispārējās vidējās izglītības iestādes ar latviešu mācību valodu, 1916. gada janvārī šāda atļauta tika saņemta.


1915 – 1918
Baltijas Latviešu bēgļu apgādāšanas komiteja
No 1915. līdz 1918. gadam bija Baltijas bēgļu komitejas sanitārās nodaļas vadītājs, dibināja kara slimnīcas, lazaretes un bēgļu apgādāšanas punktus.

00.08.1915
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gada augustā darbojās Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas brīvprātīgo pieņemšanas komisijā.

00.04.1917
Latvijas Neatkarības partija
Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada pavasarī Butuls bija viens no Latvijas Neatkarības partijas dibinātajiem.

1918
Latvijas Tautas padome
Latvijas Tautas padomes loceklis

00.08.1919
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Piedalījies Latvijas Universitātes un tās Medicīnas fakultātes organizēšanā 1919. gada augustā.


1932
Lībiešu draugu biedrība Latvijā

Lībiešu draugu biedrības pirmais priekšnieks no 1932. gada.

Ceļojums1889
Vidzeme
Vidzeme, Latvija
1889. gadā sarīkojis pirmo latviešu etnogrāfisko ekspedīciju pa Vidzemi un Kurzemi, vācot materiālus Rīgas Latviešu biedrības muzejam.

1889
Kurzeme
Latvija
1889. gadā sarīkojis pirmo latviešu etnogrāfisko ekspedīciju pa Vidzemi un Kurzemi, vācot materiālus Rīgas Latviešu biedrības muzejam.

1889
Vīne
Vienna, Austria
1889. gadā viens no pirmajiem ārzemju ceļojumiem – apmeklējis Vīni, Parīzi, Prāgu, Berlīni u.c. vietas un iepazinies ar slimnīcām, klīnikām, medicīniskiem muzejiem un veselības avotiem (Marienbādi, Karlsbādi).

1889
Parīze
Paris, France
1889. gadā viens no pirmajiem ārzemju ceļojumiem – apmeklējis Vīni, Parīzi, Prāgu, Berlīni u.c. vietas un iepazinies ar slimnīcām, klīnikām, medicīniskiem muzejiem un veselības avotiem (Marienbādi, Karlsbādi).

1889
Prāga
Prague, Czechia
1889. gadā viens no pirmajiem ārzemju ceļojumiem – apmeklējis Vīni, Parīzi, Prāgu, Berlīni u.c. vietas un iepazinies ar slimnīcām, klīnikām, medicīniskiem muzejiem un veselības avotiem (Marienbādi, Karlsbādi).

1889
Berlīne
Berlin, Germany
1889. gadā viens no pirmajiem ārzemju ceļojumiem – apmeklējis Vīni, Parīzi, Prāgu, Berlīni u.c. vietas un iepazinies ar slimnīcām, klīnikām, medicīniskiem muzejiem un veselības avotiem (Marienbādi, Karlsbādi).

1890
Berlīne
Berlin, Germany
1890. gadā piedalījies 10. starptautiskajā ārstu kongresā Berlīnē, kur plašāk iepazinies ar turienes medicīnas iestādēm.

1891
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
1891. gadā devies uz Pēterburgu un Maskavu iepazīties ar tur pēdējos gados dibinātiem medicīnas institūtiem.

1891
Maskava
Moscow, Russia
1891. gadā devies uz Pēterburgu un Maskavu iepazīties ar tur pēdējos gados dibinātiem medicīnas institūtiem.

1894
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy

90. gados apceļojis Eiropu, lai iepazītos ar medicīnas sasniegumiem.

1894. gadā piedalījies 11. starptautiskajā ārstu kongresā Romā, pēc tā palicis vēl vairākus mēnešus Itālijā un Šveicē.


1894
Vatikāns
Vatican City
Vatikānā iepazinies ar Brazīlijas ārstu Henriki Mendesu, ar kuru kopā turpinājis ceļojumu uz Ziemeļitāliju.

1894
Turīna
Turin, Metropolitan City of Turin, Italy

Pēc 11. starptautiskā ārstu kongresa apmeklējuma apceļojis Itāliju un Šveici. Turīnā apmeklējis Turīnas pilsētas bibliotēku, kā arī vietējo universitāti un tās medicīnas fakultāti.


1894
Milāna
Milan, Lombardy, Italy

Milānā apmeklējis Biblioteca Ambrosiana, vēsturisku bibliotēku un mākslas galeriju.


1894 (Datums nav precīzs)
Cīrihe
Zürich, Switzerland

Ceļojuma laikā apmeklējis Cīrihi, tostarp Cīrihes lasāmo muzeju, tobrīd privātu biedrību (Die Museumsgesellschaft Zürich).


1894 (Datums nav precīzs)
Minhene
Munich, Bavaria, Germany

Ceļojuma laikā apmeklējis Minheni, tostarp kādu tās bibliotēku.


1894 (Datums nav precīzs)
Berlīne
Berlin, Germany
Ceļojuma laikā apmeklējis Berlīni, tostarp kādu tās bibliotēku.

00.04.1923
Vīne
Vienna, Austria
1923. gada aprīlī caur Lietuvu dodas uz Vīnes internistu kongresu. Atpakaļceļā apmeklējis Berlīni.

06.04.1923
Lietuva
Lithuania
1923. gada aprīlī caur Lietuvu dodas uz Vīnes internistu kongresu. Atpakaļceļā apmeklējis Berlīni.

22.04.1923
Berlīne
Berlin, Germany
1923. gada aprīlī caur Lietuvu dodas uz Vīnes internistu kongresu. Atpakaļceļā apmeklējis Berlīni.

00.04.1924
Bādkisingena
Bad Kissingen, Bavaria, Germany
1924. gada aprīlī piedalījies Viduseiropas ārstu un internistu kongresā Kisingenā.

1930
Ķelne
Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany

Domājams, pēdējais ārzemju ceļojums 1930. gada nogalē, kad Ādams Butuls četrās nedēļās apmeklējis un īpaši pakavējies Ķelnē (Ķelnes Universitātē), Bonnā (Bonnas Universitātē), Parīzē (Sorbonnā), kur īpaši iedvesmojošs bijis Cité internationale universitaire de Paris apmeklējums.
Ceļojumā paredzēts bijis Beļģijas apmeklējums, no kura bijis jāatsakās, jo Parīzē Ādams Butuls saslimis ar gripu.


1930
Bonna
Bonn, North Rhine-Westphalia

Domājams, pēdējais ārzemju ceļojums 1930. gada nogalē, kad Ādams Butuls četrās nedēļās apmeklējis un īpaši pakavējies Ķelnē (Ķelnes Universitātē), Bonnā (Bonnas Universitātē), Parīzē (Sorbonnā), kur īpaši iedvesmojošs bijis Cité internationale universitaire de Paris apmeklējums.
Ceļojumā paredzēts bijis Beļģijas apmeklējums, no kura bijis jāatsakās, jo Parīzē saslimis ar gripu.


1930
Parīze
Paris, France

Domājams, pēdējais ārzemju ceļojums 1930. gada nogalē, kad Ādams Butuls četrās nedēļās apmeklējis un īpaši pakavējies Ķelnē (Ķelnes Universitātē), Bonnā (Bonnas Universitātē), Parīzē (Sorbonnā), kur īpaši iedvesmojošs bijis Cité internationale universitaire de Paris apmeklējums.
Ceļojumā paredzēts bijis Beļģijas apmeklējums, no kura bijis jāatsakās, jo Parīzē saslimis ar gripu.

Miršanas laiks/vieta14.12.1938
Rīga
Rīga
Apglabāts16.12.1938
Otrie Meža kapi
Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
III šķira
1926

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-38 no 38.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Mazsalacas pagasts
(Mazsalacas pagasts, Mazsalacas novads)
05.12.1860Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Iļģuciems
(Rīga)
1863DzīvesvietaPilsētas daļa
3Kaļķu iela, Rīga(Nav norādīts)DzīvesvietaIela
4Rīga
(Rīga)
14.12.1938Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026)
16.12.1938ApglabātsKapsēta
6Maskava
(Moscow, Russia)
1880 - 1885IzglītībaPilsēta
7Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
8Freiburga
(Freiburg im Breisgau, Baden-Württemberg, Germany)
1879IzglītībaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
10Berlīne
(Berlin, Germany)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1886 - 01.04.1889DarbavietaPilsēta
12Āgenskalns
(Rīga)
1885DarbavietaPilsētas daļa
13Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1894CeļojumsPilsēta
14Vidzeme
(Vidzeme, Latvija)
1889CeļojumsReģions, apgabals
15Kurzeme
(Latvija)
1889CeļojumsReģions, apgabals
16Vatikāns
(Vatican City)
1894CeļojumsValsts
17Turīna
(Turin, Metropolitan City of Turin, Italy)
1894CeļojumsPilsēta
18Milāna
(Milan, Lombardy, Italy)
1894CeļojumsPilsēta
19Cīrihe
(Zürich, Switzerland)
1894CeļojumsPilsēta
20Minhene
(Munich, Bavaria, Germany)
1894CeļojumsPilsēta
21Berlīne
(Berlin, Germany)
1894CeļojumsPilsēta
22Ķelne
(Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany)
1930CeļojumsPilsēta
23Bonna
(Bonn, North Rhine-Westphalia)
1930CeļojumsPilsēta
24Parīze
(Paris, France)
1930CeļojumsPilsēta
25Bādkisingena
(Bad Kissingen, Bavaria, Germany)
01.04.1924CeļojumsPilsēta
26Lietuva
(Lithuania)
06.04.1923CeļojumsValsts
27Vīne
(Vienna, Austria)
01.04.1923CeļojumsPilsēta
28Berlīne
(Berlin, Germany)
22.04.1923CeļojumsPilsēta
29Vīne
(Vienna, Austria)
1889CeļojumsPilsēta
30Parīze
(Paris, France)
1889CeļojumsPilsēta
31Prāga
(Prague, Czechia)
1889CeļojumsPilsēta
32Berlīne
(Berlin, Germany)
1889CeļojumsPilsēta
33Berlīne
(Berlin, Germany)
1890CeļojumsPilsēta
34Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1891CeļojumsPilsēta
35Maskava
(Moscow, Russia)
1891CeļojumsPilsēta
36Rīga
(Rīga)
1886 - 1888Dalība organizācijāsPilsēta
37Rīga
(Rīga)
1892 - 1896Dalība organizācijāsPilsēta
38Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
01.08.1919Dalība organizācijāsĒka, māja
Ārsts un žurnālists, sabiedrisks darbinieks ĀDAMAM BUTULIS

“Pašizglītošanās ir pieaugušo skola. Ja cilvēki paliktu tikai pie tām zināšanām, kuras tie ieguvuši un vispārīgi spēj iegūt skolās, tad vispārējā attīstība un izglītība būtu tālu no tagadējā stāvokļa. Skolās tikai māca mācīties. Tālāki jāmācās pašam, pašam jāizglītojas. [..] Un saprotams, pie šī pašizglītošanās darba vissvarīgāko lomu spēlē derīgas grāmatas. Izplatīt derīgas grāmatas, darīt tās pieejamas ikkatram, ir viens no svarīgākiem ļaužu apgaismošanas darbiem. Vienkārt to grāmatu maksa, kuras nodomātas vispārībai, ir jānoliek tik zema, cik tik vien iespējams, lai katram būtu iespējams tās iegādāt. Bet tā kā grāmatu tik daudz, tā ka arī pie jo liela lētuma katram nav iespējams – visas tās grāmatas iegādāties, kuras tas vēlētos un kuras tam būtu derīgas lasīt, tad te jānāk palīgā bibliotēkām un lasītavām.” (Ādams Butuls. Arī iz ceļojuma atmiņām. Austrums, nr. 12, 01.12.1896, 919. lpp.)

Ādams Butuls (arī Buttel, Butulis-Butelis) dzimis 1860. gada 5. decembrī Mazsalacas (tolaik Valtenberģu) pagastā nabadzīgā ģimenē kā savu vecāku vienīgais bērns. Ģimenes dzīves apstākļi un rocība pieticīgāka tapusi, Ādamam trīs gadu vecumā zaudējot tēvu – amatnieku un strādnieku. Kopā ar māti Ādams pārceļas uz dzīvi Iļģuciemā. Muižas īpašnieks un krievu fabrikants Popovs, ievērojot uzcītīgo zēnu, mācījis viņu lasīt un rakstīt krieviski, pēcāk ievietojis tolaik tikko atvērtajā Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijā, kur sākotnēji ģimnāzijas mācību programmā ietverto latviešu valodu viņam mācījis publicists un valodnieks Kaspars Biezbārdis.
Pēc ģimnāzijas beigšanas gadu Ādams Butuls studē Freiburgas Universitātē Dienvidvācijā, 1880. gadā uzsāk studijas Maskavas Augstskolas Medicīnas fakultātē. Jau studiju gados K. Valdemāra un F. Brīvzemnieka ietekmē no 1881. gada viņš publicēja rakstus par kuģniecību, izglītību un veselības aizsardzības u.c. jautājumiem laikrakstos "Mājas Viesis" un "Baltijas Vēstnesis", kā arī krievu presē. Ādams Butuls līdzās citiem latviešu inteliģences pārstāvjiem Maskavā ņem dzīvu dalību Maskavas latviešu lasāmos vakaros, kā tobrīd vecākais students kļūst par 1883. gadā nodibināto latviešu studentu vakaru vadītāju – priekšsēdētāju. Savukārt lai nodrošinātu savus materiālos apstākļus, paralēli studijām Ādams Butuls pasniedz stundas krievu skolniekiem. Pēc studiju beigām 1885. gadā aicināts veidot akadēmisko karjeru, taču lēmis savu dzīvi veltīt latviešu tautai.

Šajā laikā viņš uzsāk ārsta praksi Pārdaugavā, kur tolaik ir pirmais un vienīgais latviešu ārsts. Ap 1890. gadu viņš pārceļas uz Iekšrīgu, Kaļķu ielā. Kā atmiņās stāsta viņa dēls Kristaps Butuls, “būdams ļoti rūpīgs un apzinīgs savā darbā, viņš drīz kļūst par iecienītu ārstu ne tikai latviešu sabiedrībā vien. Prakse kļūst arvien lielāka un mājas vizītes vairs nevar veikt kājām, kādēļ tēvs sāk īrēt pastāvīgai lietošanai starp priekšpusdienas un pēcpusdienas runasstundām kučieri ar elegantu pajūgu. [..] Tēvs bija parasti labsirdīgs, atsaucīgs un izpalīdzīgs; pazīdams trūkumu bērnībā un studiju gados, viņš vēlākā dzīvē ir liels altruists un nesaudzē sevi, palīdzēdams trūkumcietējiem un nabadzīgākiem slimniekiem, ārstēdams viņus par velti un piedevām apveltīdams viņus ar zālēm.” (Kristaps Butuls. Tēva piemiņai. Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienība. Apkārtraksts. 01.01.1961, Nr. 69, 11. lpp.)

Ādams Butuls veltījis daudz laika sabiedriskam darbam, viņa vārds saistīts ar vairākām pirmskara nacionālajām organizācijām, bēgļu palīdzības komiteju, kuras darbības laikā dibinājis kara slimnīcas, lazaretes un bēgļu apgādāšanas punktus, un virkni citu sabiedriskā labuma organizāciju.

No 1886. līdz 1889. gadam viņš ir laikraksta “Dienas Lapa” izdevējs un redaktors kopā ar Pēteri Bisenieku. No 1886. līdz 1888. gadam bijis Rīgas Latviešu biedrības Derīgu Grāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks, bet no 1892. līdz 1896. gadam – priekšnieks. Pēc K. Valdemāra nāves 1891. gadā Butuls nodibināja un vadīja K. Valdemāra piemiņas komiteju, pārveda viņa pīšļus no Krievijas un uzcēla pieminekli Rīgas Lielajos kapos. Kapa pieminekļus apgādājis arī Andrejam Pumpuram un Jānim Porukam, bijis Andreja Pumpura biedrības un Jāņa Poruka piemiņas komitejas biedrs.

1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē Ādams Butuls veidojis antropoloģijas nodaļu. Latviešu etnogrāfiskās izstādes katalogā viņš rakstīja, ka "antropoloģija ir vēl jauna zinība, tādēļ senākās ziņas par latviešu izskatu, augumu u. t. t. nevar apspriest un ievērot no ziniskās puses." 1889. gadā Ādams Butuls sarīkojis pirmo latviešu etnogrāfisko ekspedīciju pa Vidzemi un Kurzemi, vācot materiālus Rīgas Latviešu biedrības muzejam.

19. gadsimta 90. gados devies vairākos pieredzes apmaiņas braucienos uz Rietumeiropu, kuru ceļojumu atmiņas lasāmas presē ("Kāds brīdis iekš- un ārzemes klīnikās", 1891, Austrums; "Arī iz ceļojumu atmiņām"; 1896, nr. 12, Austrums; atmiņas publicētas arī vēlāk). No šodienas viedokļa saistoši lasāmi ir Ādama Butuļa apraksti par Cīrihes un Turīnas bibliotēkām viņa ceļojumu laikā 1894. gadā. Jau 19. gadsimta beigās viņš novērtē mūsdienīgu pieeju lasītāju apkalpošanā un telpu labiekārtojumu, kas atstāj labvēlīgu iespaidu uz lasīšanas kultūras attīstību. Butuļa tēlojumos izvērsti raksturots 19. gadsimta beigu Rietumeiropas bibliotēku iekārtojums un organizācija, nopietnā, savam laikam ievērojamā grāmatu un žurnālu izvēle. Uzmanību viņš pievērsis lasītāju interesēm un bibliotēku rūpēm par pieejamību cilvēkiem ērtā laikā. Īpaši Ādams Butuls uzteic Turīnas bibliotēkas darbalaiku līdz plkst. 22 vakarā, kas ļauj bibliotēku apmeklēt darba cilvēkiem, kuriem nereti diena noslēdzas vien ap septiņiem astoņiem.

Ādams Butulis ir 1906. gadā dibinātās Latviešu izglītības biedrības priekšnieks un par tādu paliek līdz pat mūža beigām. Biedrībai bija milzīga loma latviešu nacionālo skolu tīkla paplašināšanā. Butuļa vadībā biedrība 1915. gadā Krievijas impērijas valdībai iesniedza lūgumu dibināt vispārējās vidējās izglītības iestādes ar latviešu mācību valodu, 1916. gada janvārī šāda atļauta tika saņemta. Taču ievērojamāks ir Ādama Butuļa ieguldījums Latvijas Universitātes dibināšanā. 1917. gada. 1. novembra biedrības valdes sēdē tieši Ādams Butuls ierosinājis jautājumu par latviešu augstskolas vajadzību. Pie Izglītības biedrības noorganizētās Augstskolas sekcijas vadībā ir Ādams Butuls, par sekcijas darbības mērķi kļūst Augstskolas kursu vai Tautskolas realizēšana.
Tieši Ādams Butulis 1917. gada 1. novembra Latviešu Izglītības biedrības valdes sēdē ierosina jautājumu par latviešu augstskolas vajadzību. Pie Izglītības biedrības tiek noorganizēta Augstskolas sekcija, ievēlēta tās vadība (par vadītāju kļūstot Ādamam Butulim) un par tās galveno darbības mērķi tiek izvirzīta augstskolas kursu jeb tautas augstskolas realizēšana. Jau 1917. gada beigās top izstrādāts tautas augstskolas projekts ar 3 nodaļām: vēstures-filoloģijas, tieslietu-tautsaimniecības zinību un dabzinātņu-medicīnas. Tomēr projekts netika īstenots gan finansiālo apsvērumu dēļ, gan vācu okupācijas varas radīto ierobežojumu dēļ. Ādams Butuls turpmākos gados regulāri referējis par augstskolu jautājumu citās valstīs un piedalījies Latvijas Universitātes un Medicīnas fakultātes organizēšanā 1919. gada augustā.
Kāda mazāk zināma vēstures lappuse ir Ādama Butuļa rosinājums būvuzņēmējam Kristapam Morbergam – cita starpā savas sievas audžutēvam un dēla krusttēvam – novēlēt savus īpašumus un līdzekļus Latvijas Universitātei, tā palīdzot tai kļūt par nozīmīgāko augstskolu Latvijā. Atmiņās par to vēsta Butula dēls Kristaps Butuls: "Kristaps Morbergs respektēja un labi ieredzēja manu tēvu Ādamu Butuli un arī konsultējās vienā otrā saslimšanas gadījumā. Kad mans tēvs reiz dabūja no Kristapa Morberga dzirdēt, ka viņš nesas ar domām, visus savus namus un kapitālu novēlēt Rīgas pilsētai, tad vienīgi mana tēva dziļi pārliecinātai un atkārtotai neatlaidībai izdevās panākt un pierunāt krusttēvu, novēlēt savu mantu Latvijas Universitātei. Tēvs mēdza griezt onkuļa vērību uz attiecīgiem amerikāņu miljonāriem, kas bija savu mantu novēlējuši universitātēm un zinātniskiem institūtiem. Varbūt ka Kr. Morbergu pamudināja arī tas apstāklis, ka toreiz Rīgas pilsētas pašvaldībā bija uzpeldējušas kādas tur nekārtības saimnieciskos uzņēmumos. 1925. gadā Morbergs taisīja savu testamentu. Tā tad tikai pateicoties manam tēvam Latvijas Universitāte tika pie Morberga lielā mantojuma, kas vēlāk gludināja ceļu daudziem studentiem un mācības spēkiem." (Kristaps Butuls. Manas atmiņas par Kristapu Morbergu. Universitas, Nr 34, 01.04.1974., 14.–16. lpp.) Ļoti iespējams, tikai Ādama Butula tālredzīgās domāšanas un aizrautīgās pārliecības dēļ Kristapa Morberga mantojums netika kaisīts sīkos tēriņos, bet turpina nest augļus vēl šobaltdien.
Ādams Butuls 1937. gadā saņēmis arī LU Goda doktora nosaukumu, savukārt līdz mūsdienām Latvijas Universitātes muzejā glabājas Ādama Butuļa kolekcija – viņa 1939. gadā LU Sistemātiskās zooloģijas institūta muzejam novēlētā jūras gliemju čaulu kolekcija. Vairāk par šo kolekciju lasīt https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/50178/

Arī šodien nav aizmirsts Ādama Butuļa ieguldījums kā sabiedriskā darbā, tā ārstniecībā. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs iekļāvis Ādamu Butuli simt Latvijas medicīnas vēsturē nozīmīgāko personu sarakstā – virtuālajā enciklopēdijā sagatavotais šķirklis lasāms http://www.ieverojamiemediki.lv/b/butulis-adams/

Informāciju apkopoja Signe Raudive 05.12.2020.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.