Ābrams Feldhūns

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (1); Tulkotājs (1)

Attēli: Persona attēlā(6)

VārdsĀbrams Feldhūns
KopsavilkumsĀbrams Feldhūns (1915–2009) – antīkās literatūras tulkotājs un valodnieks, filoloģijas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, Valsts emeritētais zinātnieks. Tulkojis no sengrieķu un latīņu valodas Euripīda, Senekas, Aristofana, Plauta, Platona, Terencija, Sofokla, Ksenofonta, Hēsioda, Ēzopa un daudzu citu seno grieķu un romiešu autoru darbus. No vācu valodas tulkojis "Indriķa hroniku", pārstrādājis Garlība Merķeļa "Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimeņta beigās" tulkojumu. Vairākām tulkotām grāmatām ir sastādītājs, priekšvārda vai pēcvārda un komentāru autors.
Personiska informācijaDzimis tirgotāja un drēbnieka Rafaila Feldhūna ģimenē. Tēvam piederēja veikals Rīgā, Kungu ielā 14. Ābrama Feldhūna māte mirusi, kad viņam bija vien pieci gadi.
Ābrams Feldhūns bijis seškārtējs Latvijas meistars sprintā.
1935, marts–aprīlis: piedalījies sporta sacensībās Telavivā.
1939, aug.: piedalījies studentu olimpiādē Montekarlo. Atceļā no olimpiādes, sākoties Otrajam pasaules karam, atradies Berlīnē.
Profesionālā darbība

Nozīmīgākie darbi valodniecībā

1972: Ernesta Glika Jaunās Derības latviešu tulkojuma leksikas un frazeoloģijas kartotēka, deponēta Valsts bibliotēkā 1972. gadā. Šī pētījuma rezultātā tapa arī publikācija "Absolūtā datīva konstrukcija Jaunās Derības tulkojuma pirmizdevumā" (krājumā "Latviešu valodas un literatūras problēmas", 1970. gads).
1974: "Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā" – 13. sējums. "Sengrieķu valodas īpašvārdi" (sastādītājs).
1985: "Latīņu valodas īpašvārdu atveide latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 1985, 21).
1990: "Internacionālismu pārnesumdalīšana" (("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 1990, 26).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No sengrieķu valodas
1974: Longs "Dafnids un Hloja".
1975: Aishils triloģija "Orestija" (krājumā "Sengrieķu traģēdijas").
1978: Ēzops "Ēzopa Fabulas".
1980: Lukiāns "Dievu, mirušo un hetēru sarunas".
1984: Līsijs "Tiesas runas".
1984: Euripīds "Alkestīda", "Trojietes", "Ifigenija tauru zemē", "Helena", "Bakhantes" un kopā ar Henriku Novacki "Ifigenija Aulidā", "Kiklops" (krājumā Eurpīds "Traģēdijas").
1987: "Netveramais Sokrats. Sokrats sengrieķu domātāju un rakstnieku atmiņās" (Platona, Ksenofonta, Plūtarha, Diogena Lāertieša, Ailiāna sacerējumu tulkojums).
1994: sengrieķu dzejas izlase "Afrodīte mirdzošā tronī...".
1997: Platons "Sokrata prāva" ("Eutifrons"; "Sokrata aizstāvēšanās"; "Kritons"; "Faidons").
1999: Platons "Dialogi un vēstules" ("Protagors", "Hipijs lielākais", "Faidrs", 7. un 8. vēstule).
2003: Hērods "Mīmi".
2004: Platons "Gorgijs".
2005: Ksenofonts "Dzīres".
2005: Ksenofonts "Atmiņas par Sokratu".
2006: Platons "Dialogi" ("Lisīds", "Harmids", "Alkibiads", "Hipijs mazākais").
2006: Aishils "Persieši".
2008: Sofokls "Ajants".

No latīņu valodas

1979: Plauts "Karavīrs lielībnieks", "Gūstekņi", "Pseidols", "Māla krūka", "Dvīņi"; Terencijs "Einuhs", "Brāļi" (krājumā "Antīkā komēdija").
1989: Lūcijs Annejs Seneka "Mēdeja", "Faidra", "Tiests", "Trojietes", "Oktāvija" (krājumā "Traģēdija").
1993: "Indriķa hronika".
1996: Lūcijs Annejs Seneka "Vēstules Lucīlijam par ētiku".
2001: Lūcijs Annejs Seneka "Dialogi" ("Par laimīgu dzīvi", "Par dzīves īsumu", "Par gudrā nelokāmību", "Par dvēseles mieru", "Par dusmām", "Mierinājums mātei Helvijai", "Mierinājums Marcijai").

No vācu valodas
1953: Garlībs Merķelis "Latvieši" (pārstrādāts tulkojums).
1958: Bertolts Brehts "Trīsgrašu romāns" (arī pēcvārda autors).

Sastādītājs un komentāru autors

1959: Aristotelis "Poētika" (ievada autors; Augusta Ģiezena tulkojums).
1961: Homērs "Iliāda" (ievada un komentāru autors; Augusta Ģiezena tulkojums).
1967: Homērs "Odiseja" (ievada un komentāru autors; Augusta Ģiezena tulkojums).
1970: Vergilijs "Eneīda" (ievada un komentāru autors, redaktors; Augusta Ģiezena tulkojums).

1975: "Sengrieķu traģēdijas" (sastādītājs un komentāru autors).
1979: "Antīkā komēdija" (sastādītājs un pēcvārda autors).
1980: Lukiāns "Dievu, mirušo un hetēru sarunas" (sastādītājs).
1984: Līsijs "Tiesu runas" (sastādītājs un priekšvārda autors).
1984: Euripīds "Traģēdijas" (sastādītājs, komentāru un pēcvārda autors).
1987: "Netveramais Sokrats. Sokrats sengrieķu domātāju un rakstnieku atmiņās" (sastādītājs un paskaidrojumu autors).
1989: Lūcijs Annejs Seneka "Traģēdijas" (sastādītājs, komentāru un pēcvārda autors).
1994: sengrieķu dzejas izlase "Afrodīte mirdzošā tronī...".

1995: Hēsiods "Teogonija; Darbi un dienas" (pēcvārda, paskaidrojumu autors un redaktors; Augusta Ģiezena tulkojums).
1996: Lūcijs Annejs Seneka "Vēstules Lucīlijam par ētiku" (arī kometāru autors).
2001: Lūcijs Annejs Seneka "Dialogi" (priekšvārda, komentāru un pēcvārda autors).
2005: Ksenofonts "Atmiņas par Sokratu" (arī piezīmju un ievada autors).
2006: Platons "Dialogi" (arī piezīmju un dialogu pēcvārdu autors).
2006: Aishils "Persieši" (arī piezīmju un ievada autors).
2008: Sofokls "Ajants" (arī ievadesejas un piezīmju autors).
2009: Sofokls "Trāhīnietes".

Apbalvojumi un pagodinājumi

1993, 26. nov.: Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors filoloģijā.
1996, 16. maijs: Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmija par ieguldījumu antīkās klasikas latviskošanā (īpaši par ieguldījumu, rediģējot un komentējot Hēsioda eposu "Teogonija" un poēmu "Darbi un dienas".
1999: par mūža ieguldījumu zinātnē saņēmis emeritētā zinātnieka diplomu.
Citātu galerija"Ā. Feldhūna tulkojumi no klasiskajām valodām ir nozīmīgi antīkā kultūrmantojuma apguvē latviskajā kultūrvidē. Viņa dramaturģisko un filozofisko tekstu tulkojumi līdzās A. Ģiezena atdzejotajiem Homēra eposiem ir plašākie latviešu valodā lasāmie antīkās literatūras avoti. Šie teksti tiek izmantoti gan izglītībā, gan mākslā – teātra uzvedumos, literāros sacerējumos u. c. Tāpat aktualitāti nav zaudējuši antīko īpašvārdu atveides norādījumi, tie ar atsevišķiem izņēmumiem tiek izmantoti joprojām."

Bodniece, Līva. Ābrams Feldhūns. Nacionālā enciklopēdija.
SaiknesLarisa Bulava (1950) - Meita
Nodarbesvalodnieks
tulkotājs
zinātnieks
filologs
atdzejotājs
docents
Dzimšanas laiks/vieta26.10.1915
Rīga
Rīga
Dzīvesvieta1933 (Datums nav precīzs)
Raiņa bulvāris 21, Rīga
Raiņa bulvāris 21, Rīga, LV-1050

1946 (Datums nav precīzs)
Stabu iela 19, Rīga
Stabu iela 19, Rīga, LV-1011

1948 (Datums nav precīzs)
Baznīcas iela 34, Rīga
Baznīcas iela 34, Rīga, LV-1010
Tolaik Eduarda Veidenbauma iela.
Izglītība
Bērnībā un jaunībā mācījies klavierspēli Jūlija Majevska studijā.

Rīga
Rīga
Pie Volfganga Dārziņa mācījies elementāro mūzikas teoriju un solfedžo.

nezināms – 1956
Filoloģijas zinātņu kandidāts

nezināms – 1993
Filoloģijas doktors

1924 – 1933
Rīgas Valsts vācu klasiskā ģimnāzija
Rīga
Rīga

1933 – 1941
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Vispirms iestājies Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā, 1935. gadā pārgājis uz Klasiskās filoloģijas nodaļu. Studējis Latvijas Universitātē ar pārtraukumiem (armijas dienesta, Otrā pasaules kara dēļ).

00.09.1942 – 00.08.1943
Taškenta
Tashkent, Uzbekistan
Vidusāzijas Valsts universitātes students

1946 – 1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

1946. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātes Klasiskās filoloģijas nodaļā, lai turpinātu Latvijas Republikas laikā iesāktās Klasiskās filoloģijas studijas 4. kursā. Studijas beidzis ar diplomdarbu "Politiskās invektīvas Aristofana komēdijās".

Darbavieta00.08.1940 – 00.06.1941
Laikraksta "Sarkanais Sports" atbildīgā redaktora vietnieks

00.08.1940 – 00.06.1941
Laikraksts "Jaunais Komunārs"
Rīga
Rīga
Līdzstrādnieks

00.09.1941 – 00.09.1942
Buhāra
Bukhara, Bukhara Region, Uzbekistan
Skolotājs Pedagoģiskajā tehnikumā.

00.08.1943 – 00.11.1944
Taškenta
Tashkent, Uzbekistan
Kadru daļas atbildīgais sekretārs Farhadas spēkstacijas celtniecībā Taškentas apgabalā.

26.10.1945 – 00.08.1946
VAPP Grāmatu apgāds
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Redaktors

00.08.1946 – 1951
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Redaktors

1951 – 1958
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Vārdnīcu redakcijas vadītājs

1958 – 1975
Rīgas Politehniskais institūts
Kaļķu iela 1, Rīga
Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1050
Svešvalodu katedras vadītājs
Dalība organizācijās1986 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1990 – 2009
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011
Biedrs
Dienests15.04.1937 – 30.09.1938
Latvijas Armija
Rīga
Rīga
4. Valmieras kājinieku pulka 2. rotas kareivis.

12.09.1939 – 00.11.1939
Latvijas Armija
Rīga
Rīga
Iesaukšanas pavēsti saņēmis 1939. gada 12. septembrī, atgriežoties no studentu olimpiādes Montkarlo. Otrā reize Latvijas armijā. Dienējis 4. Valmieras kājnieku pulka rotā, apsargājot poļu internētos virsniekus Lilastē.

00.12.1944 – 25.10.1945
Sarkanā armija
Kurzeme
Latvija

Frontē Kurzemē no 1945. marta līdz kapitulācijai. Demobilizēts un Rīgā ieradies 1945. gada 25. oktobrī.

359. rezerves pulka kareivis no 1944. gada decembra līdz 1945. gada martam. No 1945. gada aprīļa līdz oktobrim 319. strēlnieku pulkā, nodaļas komandieris, vecākais seržants.

Emigrē1941 – 1944
Vidusāzija
Central Asia
Buhāra, Taškenta, Taškentas apgabals.
Ceļojums00.03.1935 – 00.04.1935
Telaviva
Tel Aviv-Yafo, Israel
Dalība sporta sacensībās.

00.08.1939
Montekarlo
Monte Carlo, Monaco-Ville, Monaco
Piedalījies studentu olimpiādē Montekarlo.

01.09.1939 (Datums nav precīzs)
Berlīne
Berlin, Germany
Piedalījies studentu olimpiādē Montekarlo. Atceļā no olimpiādes, sākoties Otrajam pasaules karam, atradies Berlīnē.
Miršanas laiks/vieta27.02.2009
Rīga
Rīga
Apglabāts04.03.2009
Atvadīšanās no Ābrama Feldhūna notika Krematorijas Lielajā zālē.
ApbalvojumiLatvijas Kultūras fonda Spīdolas balva
1993

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu antīkās literatūras tulkošanā.
Mūža ieguldījums
2001

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 2001. gada 10. oktobra lēmumu.
III šķira
2001

Kartes leģenda



















Tiek rādīti ieraksti 1-26 no 26.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
26.10.1915Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Raiņa bulvāris 21, Rīga
(Raiņa bulvāris 21, Rīga, LV-1050)
1933DzīvesvietaĒka, māja
3Stabu iela 19, Rīga
(Stabu iela 19, Rīga, LV-1011)
1946DzīvesvietaĒka, māja
4Baznīcas iela 34, Rīga
(Baznīcas iela 34, Rīga, LV-1010)
1948DzīvesvietaĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
27.02.2009Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Vidusāzija
(Central Asia)
1941 - 1944EmigrēReģions, apgabals
7Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1924 - 1933IzglītībaPilsēta
9Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1933 - 1941IzglītībaĒka, māja
10Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1946 - 1948IzglītībaĒka, māja
11Taškenta
(Tashkent, Uzbekistan)
01.09.1942 - 01.08.1943IzglītībaPilsēta
12Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
26.10.1945 - 01.08.1946DarbavietaĒka, māja
13Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
01.08.1946 - 1951DarbavietaĒka, māja
14Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1951 - 1958DarbavietaĒka, māja
15Kaļķu iela 1, Rīga
(Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1050)
1958 - 1975DarbavietaĒka, māja
16Rīga
(Rīga)
01.08.1940 - 01.06.1941DarbavietaPilsēta
17Buhāra
(Bukhara, Bukhara Region, Uzbekistan)
01.09.1941 - 01.09.1942DarbavietaPilsēta
18Taškenta
(Tashkent, Uzbekistan)
01.08.1943 - 01.11.1944DarbavietaPilsēta
19Montekarlo
(Monte Carlo, Monaco-Ville, Monaco)
01.08.1939CeļojumsPilsētas daļa
20Berlīne
(Berlin, Germany)
01.09.1939CeļojumsPilsēta
21Telaviva
(Tel Aviv-Yafo, Israel)
01.03.1935 - 01.04.1935CeļojumsPilsēta
22Rīga
(Rīga)
12.09.1939 - 01.11.1939DienestsPilsēta
23Kurzeme
(Latvija)
01.12.1944 - 25.10.1945DienestsReģions, apgabals
24Rīga
(Rīga)
15.04.1937 - 30.09.1938DienestsPilsēta
25Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1986 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
26Lāčplēša iela 48/50 – 12
(Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011)
1990 - 2009Dalība organizācijāsDzīvoklis
“Nav gandrīz neviena žanra seno grieķu un romiešu literatūrā, ko nebūtu tulkojis, atdzejojis vai rediģējis Ā. Feldhūns. Šodien mēs varam lepoties ar grieķu un romiešu eposiem, traģēdijām komēdijām, arī senās dzejas šedevriem, filozofisko un retorisko prozu latviešu valodā. [..] Ā. Feldhūna talants, fantastiskā darba spējas, rūpīgums viņa latviskojumus dara perfektus, tā ka speciālisti tos uztver par suverēnu vērtību, un mūsu tauta tāpēc var lepni nostāties blakus citām kultūras tautām.” (Lagzdiņa. Irēna. Godinot izcilu mūžu. “Laiks”, 2009, 18. jūl.)

Ābrams Feldhūns (1915–2009) dzimis tirgotāja un drēbnieka Rafaila Feldhūna ģimenē. Tēvam piederēja veikals Rīgā, Kungu ielā 14. Māte diemžēl aizgāja mūžībā, kad Ābramam ir vien pieci gadi.

1924. gadā Ābrams Feldhūns uzsāka mācības Rīgas Valsts vācu klasiskajā ģimnāzijā, kuru beidza 1933. gadā. Šai paša gadā viņš iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā, pēc gada pārejot uz Klasiskās filoloģijas nodaļu. Sakarā ar dienestu Latvijas armijā un Otrā pasaules kara sākumu Latvijas teritorijā universitātē studējis ar pārtraukumiem. Studijas Latvijas Valsts universitātē viņš atsāka 1946. gadā, tās beidza ar diplomdarbu “Politiskās invektīvas Aristofana komēdijās” (1948).

Otrā pasaules karā laikā Ābrams Feldhūns evakuējās uz Vidusāziju. Tur strādāja par skolotāju Buhāras Pedagoģiskajā tehnikumā (1941–1942), kādu laiku bija Vidusāzijas Valsts universitātes students Taškentā (1942–1943), strādāja Farhadas spēkstacijas celtniecībā Taškentas apgabalā (1943–1944). Pēc tam no 1944. gada decembra līdz 1945. gada oktobrim viņš bija Sarkanās armijas sastāvā. No 1945. marta līdz kapitulācijai – atradās frontē Kurzemē. Oktobrī atgriezās Rīgā. Sāka strādāt par redaktoru VAPP Grāmatu apgādā (no 1946. gada – Latvijas Valsts izdevniecībā). No 1951. līdz 1958. gadam viņš bija Latvijas Valsts izdevniecības Vārdnīcu redakcijas vadītājs. Viņš strādāja par redaktoru un konsultantu vairāku vārdnīcu un latīņu valodas mācību grāmatu veidošanā.

No 1958. līdz 1975. gadam viņš bija Rīgas Politehniskā institūta Svešvalodu katedras vadītājs.

Jau strādājot Latvijas Valsts izdevniecībā, Ābrams Feldhūns pievērsās tulkošanai un ar to saistīto filoloģisko jautājumu pētniecībai. Sākotnēji viņš tulkoja no vācu valodas – pārstrādāja Garlība Merķeļa darba “Latvieši” iepriekšējos tulkojumus (1953), bet 1958. gadā iznāca Bertolda Brehta “Trīsgrašu romānu” romāna tulkojums.

Pateicoties Ābramam Feldhūnam latviešu valodā ir iespēja iepazīt Euripīda, Senekas, Aristofana, Plauta, Platona, Terencija, Sofokla, Ksenofonta, Hēsioda, Ēzopa un daudzu citu seno grieķu un romiešu autoru darbus. Vairākām tulkotām grāmatām ir sastādītājs, priekšvārda vai pēcvārda un komentāru autors.

No sengrieķu valodas viņš tulkojis Longa “Dafnids un Hloja” (1974), Aishila triloģiju “Orestija” (krājumā “Sengrieķu traģēdijas”, 1975), Ēzopa “Fabulas” (1978), Lukiāna “Dievu, mirušo un hetēru sarunas” (1980), vairākas Euripīda traģēdijas viņa krājumā “Traģēdijas”, Līsija “Tiesas runas” (abas 1984), “Netveramais Sokrats” (1987), sengrieķu dzejas krājumu “Afrodīte mirdzošā tronī...” (1994), Platona “Sokrata prāva” (1997), “Dialogi un vēstules” (1999), “Gorgijs” (2004) un “Dialogi” (2006), Hēroda “Mīmi” (2003), Ksenofonta “Dzīres” un “Atmiņas par Sokratu” (abas 2005), Aishila “Persieši” (2006) un Sofokla “Ajants” (2008).

No latīņu valodas tulkojis Plauta un Terencija komēdijas (krājumā “Antīkā komēdija”, 1979), Lūcija Anneja Senekas “Traģēdijas” (1989), “Vēstules Lucīlijam par ētiku” (1996) un “Dialogi” (2001), kā arī “Indriķa hroniku”(1993).

Nekrologā laikrakstā “Diena” kolēģes Mudīte Treimane un Elga Sakse rakstījušas: “Paldies gudrajam kolēģim: daudzkārt, ja bija saskarsme ar Grieķijas vai Romas senatni, noderēja viņa lietišķais padoms, piedalīšanās kā zinātniskajam redaktoram kolēģu tulkojumos. Apbrīnas vērta ir Ābrama Feldhūna latviešu valodas prasme un izjūta, ja ņemam vērā, ka viņa bērnības valoda ir bijusi cita. Tātad piecas nevainojami apgūtas un diendienā lietotas valodas, taču šķiet, ka ir bijušas vēl dažas citas pasīvajā lietošanā, bet par to viņš nerunāja.” (Sakse, Elga, Treimane, Mudīte. Ābrams Feldhūns. 26.X 1915.–27.II 2009. “Diena”, 2009, 4. marts).

Ābrams Feldhūns atstājis arī nozīmīgu devumu valodniecībā. Viņš izveidoja Ernsta Glika Jaunās Derības tulkojuma leksikas un frazeoloģijas kartotēku, kas 1972. gadā deponēta Valsts bibliotēkā. Šī pētījuma rezultātā tapa arī publikācija “Absolūtā datīva konstrukcija Jaunās Derības tulkojuma pirmizdevumā ” (krājumā “Latviešu valodas un literatūras problēmas” 1970. gadā). Ābrams Feldhūns padziļināti pievērsās antīko īpašvārdu atveides problemātikai latviešu valodā. Viņš sastādīja enciklopēdijas “Norādījumiem par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā” 13. laidienu “Sengrieķu valodas īpašvārdi” (1974). Īpašvārdu atveides problemātikai veltīti arī raksti “Latīņu valodas īpašvārdu atveide latviešu valodā” (1985), “Internacionālismu pārnesumdalīšana” (1990) krājumā “Latviešu valodas kultūras jautājumi”.

Ābramam Feldhūnam piešķirts Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors filoloģijā tituls (1993). Viņš saņēmis Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu (1993), par ieguldījumu antīkās klasikas latviskošanā (īpaši par ieguldījumu, rediģējot un komentējot Hēsioda eposu “Teogonija” un poēmu “Darbi un dienas”) saņēmis Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmiju (1996), savukārt par mūža ieguldījumu zinātnē saņēmis emeritētā zinātnieka diplomu (1999). 2001. gadā par mūža ieguldījumu antīkās literatūras tulkošanā Ābrams Feldhūns saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu un viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

Par Ābrama Fedhūna darbības nozīmīgumu klasiskā filoloģe Līva Bodniece raksta: “Ā. Feldhūna tulkojumi no klasiskajām valodām ir nozīmīgi antīkā kultūrmantojuma apguvē latviskajā kultūrvidē. Viņa dramaturģisko un filozofisko tekstu tulkojumi līdzās A. Ģiezena atdzejotajiem Homēra eposiem ir plašākie latviešu valodā lasāmie antīkās literatūras avoti. Šie teksti tiek izmantoti gan izglītībā, gan mākslā – teātra uzvedumos, literāros sacerējumos u. c. Tāpat aktualitāti nav zaudējuši antīko īpašvārdu atveides norādījumi, tie ar atsevišķiem izņēmumiem tiek izmantoti joprojām.” (Bodniece, Līva. Ābrams Feldhūns. Nacionālā enciklopēdija.)

Informāciju sagatavoja Madara Eversone.



Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.