Ingmāra Balode

Dym

ir cilvēki kas tev pagulēs priekšā
aizasmalā
smiedamies vai stāstīdami cik pašiem traki
iet lai tikai tu neturpinātu skatīties zvaigžņainajos ziedos
kas klāj visu nogāzi

ir cilvēki kas ar savu kameras aci
skatīsies asajos stiebros līdz tā kompasa adata
rādīs lūk
ziemeļi
aizgriezies

bet tie ņems savu statīvu vai to A burtu ar kuru
zemi mēra
atnāks un arī sniegā uzzīmēs skaidru robežu
ar tiem pašiem plānajiem zābakiem
te tālāk neej

kafejnīcā Dūms kur mēs uzsākām sarunu
lasīju tieši ka Selindžers nomiris
atkal laiks mūs notvēra avīzes lapā
tikai tajā
nebija svina

jā ko mēs te svinam
naktī drukādami vai dzerdami krāna ūdeni

to ka cilvēki
pagulēs priekšā
aizasmalā
un aizsegs tavas acis ar roku lai tu viņas neredzi
lai tu redzi tikai tās kas gaisā

lai tu pamosties
gaismā

(No Ingmāras Balodes dzejas krājuma “Dzejoļi pēc mūsu ēras” (“Neputns”, 2020), 61. lpp.)

Latviešu dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode aktīvi iesaistījusies Latvijas literatūras dzīves veidošanā – darbojusies Radio NABA raidījumā "Bron-Hīts", bijusi interneta žurnāla "Satori" un apgāda "Mansards" redaktore, viņa ir darbīga un godalgota 20. un 21. gadsimta poļu dzejas un prozas tulkotāja (zināšanas par poļu valodu un kultūru Balode apguvusi, studējot Starptautiskā poļu valodas skolā Ļubļinā, Starptautiskā poļu valodas, literatūras un kultūras vasaras skolā Češinā, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijā – kultūras sakaru specialitātē "Latvija – Polija”, šobrīd dzejniece turpina studijas LKA doktorantūrā).

Tieši pateicoties Balodei, latviski lasāmi vairāku ievērojamu autoru darbi, tostarp Džona Ašberija, Martinas Buližaņskas, Jaceka Denela, Tadeuša Dombrovska, Zbigņeva Herberta, E. E. Kamingsa, Hannas Krālas, Staņislava Lema, Česlava Miloša, Tadeuša Ruževiča, Tomaša Ružicka, Eugēniuša Tkačišina-Dicka un Ādama Zagajevska sacerējumi. Piemēram, dzejolis “Neiespējamās draudzības” (66. lappusē) no Balodes atdzejotās Ādama Zagajevska dzejas izlases “Svešā skaistumā” (“1/4 Satori”):

Piemēram, ar kādu, kura vairs nav
un kurš atstājis tikai padzeltējušas vēstules.

Vai arī garas pastaigas gar strautu,
kura dziļumā apglabātas

porcelāna tasītes – un sarunas par filozofiju
ar kautrīgu studentu vai pastnieku.

Svešinieks ar cēlu skatienu,
kāds, ko nekad vairs nesastapsi.

Draudzība ar šo pasauli, aizvien brīnišķīgāka
(ja vien ne sāļā asiņu smarža).

Tas sirmgalvis, kurš dzer kafiju
Sanlazārā un kādu tev atgādina.

Sejas, ko vien sekundi manīji
piepilsētas vilcienā, caur loga stiklu –

priecīgas braucēju sejas, kas ceļā
varbūt uz brīnišķu balli vai arī uz slaktiņu.

Un draudzība pašam ar sevi
- tu taču nezini, kas esi.

Balode latviešu dzejā debitējusi 2007. gadā ar krājumu "Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli", kam 2012. gadā sekoja krājums “alba”. Abi šie krājumi apbalvoti ar Latvijas Literatūras gada balvu.

Arvis Vigus par pirmo krājumu rakstījis, ka, “lasot šo grāmatu, rodas sajūta, ka tā ir ļoti personiska, jo autore neslēpjas aiz sarežģītu intelektuālu spēļu vai ironijas maskas. Šī varētu būt kā atelpa tiem lasītājiem, kas uzskata, ka neglītā estētika spēj pārsteigt vien literatūras stundu nomocītu tīni, bet postmodernisma spēlīšu kliedzošā oriģinalitāte izraisa žāvas” (Viguls, Arvis. Ārstniecisks līdzeklis. Satori, 23.09.2007.). Par otro krājumu izteikusies Katrīna Rudzīte: “Manuprāt, valoda ir atslēgvārds, kas izsaka šīs grāmatas būtību. Es neteiktu, ka autore kopš "Ledenēm" atmetusi liekvārdību, drīzāk dzejas valoda ir transformējusies no plūstoša garrindu stāstījuma uz koncentrētāku un tiešāku izteiksmes veidu” (Rudzīte, Katrīna. Pateikt vairāk. Satori, 18.09.2012.).

2020. gadā iznācis jaunākais Balodes dzejas krājums "Dzejoļi pēc mūsu ēras”, kuru literatūras kritikā komentējis Ivars Šteinbergs: “Balodes valoda [..] negrauj sintakses likumības, kā to vietām tiecas darīt viņas atdzejotais e. e. kamingss, bet tā novirzās no normām tieši tik daudz, lai nekļūtu paredzama, lai sagādātu pārsteigumu. Šī novirzīšanās ne tikai palīdz izvairīties no banalitātēm, jo neļauj iestigt prognozējamās gultnēs, bet piešķir valodai lakonismu un daudznozīmību” (Šteinbergs, Ivars. Lauzt valodu maigi. Punctum, 26.01.2021.).