Kārlis Dēķens

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (16); Redaktors (1); Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsKārlis Dēķens
PseidonīmsVecais, Gulbenietis, -ķ-
KopsavilkumsKārlis Dēķens (1866–1942), pedagogs, publicists, dzejnieks. Tulkotājas Annas Grēviņas tēvs. Strādājis par skolotāju. No 1920. gada aktīvi piedalījies politiskajā dzīvē – bijis Satversmes sapulces un pirmo četru Saeimu deputāts, darbojies izglītības komisijā, bijis Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs. Lasījis lekcijas Latvijas Universitātē (skolturībā, latviešu valodas metodikā), Rīgas skolotāju institūtā un Tautas augstskolā. Jaunībā rakstījis galvenokārt satīrisko dzeju, kas publicēta laikraksta "Dienas Lapa" pielikumā un "Zobgala kalendārā". Sarakstījis vairākas mācību un metodiskās grāmatas "Vadonis ģeogrāfijas mācībā" (1906–08),"Ievadījums latviešu valodas mācībā" (1916) un citas.
Personiska informācijaDzimis rentnieka ģimenē.
Mācījies draudzes skolā, Valkas un Kuldīgas skolotāju semināros (beidzis 1889. gadā).
Strādājis par tautskolotāju Viļķenes un Susējas pagastskolās.
No 1900: strādājis par tautskolotāju Valmieras elementārskolā.
No 1902: pēc pārkvalificēšanās strādājis par tautskolotāju Valmieras Kurlmēmo skolā.
Nolicis mājskolotāja eksāmenus.
1906–15: strādājis par skolotāju Ata Ķeniņa tirdzniecības skolā un Viļa Olava komercskolā Rīgā.
1905: uzstājies par skolu demokratizāciju Vidzemes un Kurzemes skolotāju kongresā.
1906: bijis laikrakstu "Atbalss", "Biedris" un "Diena" redakcijas loceklis.
1907: apcietināts par revolucionāru darbību.
1908: attaisnots.
1909–11: bijis Latvijas Skolotāju biedrības pr-js un biedrības žurnāla "Izglītība" redakcijas komisijas loceklis.
1914: bijis žurnāla "Skola un Māja" redaktors.
1915: strādājis uz Novgorodas guberņu evakuētajā Lubānas komercskolā.
No 1916: dzīvojis Maskavā, strādājis Latviešu bēgļu komercskolā, mācījies A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē, bijis Latviešu bēgļu kultūras biroja izglītības nodaļas vadītājs.
1917: bijis viens no Tērbatas Skolotāju kongresa organizatoriem, sastādījis tur pieņemto Latvijas skolu likuma projektu; žurnāla "Latvijas Skola" redaktors (1917). Strādajis par mājskolotāju Kurzemē.
No 1919: strādājis par skolotāju Rīgas 3. ģimnāzijā. Atjaunojis Neredzīgo skolu Strazdumuižā, strādājis Izglītības tautas komisariātā.
No 1920: aktīvi piedalījies politiskajā dzīvē – bijis Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, darbojies izglītības komisijā, bijis Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs. Lasījis lekcijas LU (skolturībā, latviešu valodas metodikā), Rīgas skolotāju institūtā un Tautas augstskolā.
Profesionālā darbībaJaunībā rakstījis dzeju, galvenokārt satīrisko dzeju.
1892: pirmā publikācija – divas epigrammas "Kukaiņu kolekcija", "Lejeniešiem" laikraksta "Dienas Lapa" pielikumā (49. nr.).
Līdz 1894: publicējis vairākus satīriskus darbus laikrakstā "Dienas Lapa" un "Zobgala kalendārā".
Sarakstījis mācību un metodiskās grāmatas.
1902: sarakstījis grāmatu par pedagoģijas vēsturi "Mūsu tautskola".
1905: uzstājies par skolu demokratizāciju Vidzemes un Kurzemes skolotāju kongresā.
1927–29: bijis F. Galenieka sastādītās "Sabiedriska darbinieka enciklopēdijas" (1-6) redaktors.

Mācību grāmatas

1906–1908: Vadonis ģeogrāfijas mācībā (1.–3. kurss, izdots vairākkārt)
1916: Ievadījums latviešu valodas mācībā
1918: Mozus vai Darvins?
1919: Jānītis mājā. Lasāmā grāmata mājas bērniem
1919: Jauna ābece
1919: Rokas grāmata pedagoģijā
1920: Bībeles stāsti
1921: Vadonis dzimtenes mācībā
1921: Politiska un vispārēja svešvārdu grāmata ( kopā ar Vili Dermani un Kārli Ducmani)
1922: Latviešu valodas mācības metodika pamatskolām
1923: Mana pirmā krievu grāmata
1924: Skola, tās veidi un iekārta
1925: Vadonis rēķinu mācībā
SaiknesMāris Grēviņš (1930–1994) - Mazdēls
Valdis Grēviņš (1895–1968) - Znots
Valts Grēviņš (1921–1961) - Mazdēls
Anna Grēviņa (1892–1979) - Meita
Marta Dziļuma (1974) - Mazmazmeita
Nodarbesdzejnieks
publicists
pedagogs
Dzimšanas laiks/vieta28.06.1866
Šļaukas
Šļaukas, Daukstu pagasts, Gulbenes novads
Dzimis Jaungulbenes pagasta "Šļaukās".

Izglītība1878 – 1884 (Datums nav precīzs)
Jaungulbenes pagasts
Jaungulbenes pagasts, Gulbenes novads

Mācījies draudzes skolā.


1884 – 1887
Vidzemes Skolotāju seminārs
Rīga
Rīga

Tautās sauktais Valkas skolotāju seminārs


1887 – 1889
Baltijas skolotāju seminārs
Kuldīga
Kuldīga, Kuldīgas novads
Tautā saukts – Kuldīgas skolotāju seminārs

1906 (Datums nav precīzs)
Nolicis mājskolotāja eksāmenus.

1916 (Datums nav precīzs)
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
Maskava
Moscow, Russia
Darbavieta1889 – 1895 (Datums nav precīzs)
Viļķenes pagastskola
Viļķene
Viļķene, Viļķenes pagasts, Limbažu novads

Tautskolotājs


1895 – 1900 (Datums nav precīzs)
Suseja
Suseja , Zalves pagasts, Neretas novads

Strādājis par tautskolotāju Susejas pagastskolā.


1900 – 1902
Valmieras elementārskola
Valmiera
Valmiera

Tautskolotājs


1902 – 1906
Valmieras kurlmēmo skola
Valmiera
Valmiera

Skolotājs


1906
Laikrakstu "Atbalss", "Biedris" un "Diena" redakcijas loceklis


1906 – 1915
Ķeniņu ģimnāzija
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011

Strādājis par skolotāju Ata Ķeniņa tirdzniecības skolā.


1906 – 1915
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Aleksandra Čaka iela 26, Rīga
Aleksandra Čaka iela 26, Rīga, LV-1011

Skolotājs


1909 – 1911
Mēnešraksts "Izglītība"
Rīga
Rīga
Redakcijas komisijas loceklis


1914
Žurnāla "Skola un Māja" redaktors

1915
Novgoroda
Veliky Novgorod, Novgorod Oblast, Russia
Strādājis Lubānas komercskolā, kas Pirmā pasaules kara laikā bija evakuēta uz Novgorodas guberņu.

1916
Latviešu kultūras birojs
Maskava
Moscow, Russia
Izglītības nodaļas vadītājs

1916
Maskava
Moscow, Russia
Latviešu bēgļu komercskola, skolotājs

1917 – 1918 (Datums nav precīzs)
Kurzeme
Latvija
Strādājis par skolotāju

17.11.1918 – 30.04.1920
Latvijas Tautas padome
Loceklis

1919 – 1920
Rīgas 3. vidusskola
Rīga
Rīga

Skolotājs

Izveidojis klasi nedzirdīgajiem bērniem un atjaunojis Strazdumuižas Neredzīgo skolu.


1920 – 1934
Rīgas dome
Rīga
Rīga
Priekšsēdētājs

01.05.1920 – 07.11.1922
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Rīga
Rīga

07.11.1922 – 15.05.1934
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050

1., 2., 3., 4. Saeimas deputāts


1928 – 1930
Žurnāls "Signāls"
Rīga
Rīga
Redaktors
Dalība organizācijās1905
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Apcietinājums1907
Apcietināts par revolucionāru darbību. 1908. gadā attaisnots.

00.05.1934 – 00.07.1934
Liepājas koncentrācijas nometne
Liepāja
Liepāja

Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsumu sociāldemokrātu Kārli Dēķenu kā vienu no potenciālajiem jaunā režīma pretiniekiem apcietināja, un pāris mēmešus viņš pavadīja nometnē.

Miršanas laiks/vieta10.06.1942
Zaļenieku pagasts
Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads
Miris Zaļenieku pagasta "Mazbaņos".

ApglabātsRaiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1927. gada 28. aprīļa lēmumu.
III šķira
1927

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-24 no 24.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Šļaukas
(Šļaukas, Daukstu pagasts, Gulbenes novads)
28.06.1866Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Zaļenieku pagasts
(Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads)
10.06.1942Miršanas laiks/vietaPagasts
3Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
4Jaungulbenes pagasts
(Jaungulbenes pagasts, Gulbenes novads)
1878 - 1884IzglītībaPagasts
5Rīga
(Rīga)
1884 - 1887IzglītībaPilsēta
6Maskava
(Moscow, Russia)
1916IzglītībaPilsēta
7Kuldīga
(Kuldīga, Kuldīgas novads)
1887 - 1889IzglītībaPilsēta
8Valmiera
(Valmiera)
1900 - 1902DarbavietaPilsēta
9Valmiera
(Valmiera)
1902 - 1906DarbavietaPilsēta
10Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1906 - 1915DarbavietaĒka, māja
11Aleksandra Čaka iela 26, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 26, Rīga, LV-1011)
1906 - 1915DarbavietaĒka, māja
12Viļķene
(Viļķene, Viļķenes pagasts, Limbažu novads)
1889 - 1895DarbavietaCiems
13Suseja
(Suseja , Zalves pagasts, Neretas novads)
1895 - 1900DarbavietaCiems
14Rīga
(Rīga)
1920 - 1934DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1909 - 1911DarbavietaPilsēta
16Novgoroda
(Veliky Novgorod, Novgorod Oblast, Russia)
1915DarbavietaPilsēta
17Maskava
(Moscow, Russia)
1916DarbavietaPilsēta
18Maskava
(Moscow, Russia)
1916DarbavietaPilsēta
19Kurzeme
(Latvija)
1917 - 1918DarbavietaReģions, apgabals
20Rīga
(Rīga)
1919 - 1920DarbavietaPilsēta
21Rīga
(Rīga)
01.05.1920 - 07.11.1922DarbavietaPilsēta
22Jēkaba iela 11, Rīga
(Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050)
07.11.1922 - 15.05.1934DarbavietaĒka, māja
23Rīga
(Rīga)
1928 - 1930DarbavietaPilsēta
24Liepāja
(Liepāja)
01.05.1934 - 01.07.1934ApcietinājumsPilsēta
Pedagogs, politiskais un sabiedriskais darbinieks Kārlis Dēķens (1866–1942) dzimis Jaungulbenē “Šlauku” rentnieka ģimenē. Beidzis vietējo pagastskolu, tālāk izglītojies Vidzemes skolotāju seminārā (1884–1887), bet, kad semināru pārveido par ķesteru skolu, mācības turpina Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1887–1889). Tieši Kuldīgas laiks licis semināristam pārvērtēt dzīvi un turpmāk allaž iesaistīties procesos, kas pārveidojot tiecas dzīvi darīt labāku un pilnvērtīgāku, protams, pēc Dēķena ieskatiem. Strādājot skolās Viļķenē, Susejā un Valmierā (1889–1902), viņš piedalās sabiedriskajā dzīvē – jautājumu izskaidrošanas vakaros, koncertos un teātra izrādēs. Tā, piemēram, Valmierā viņš kopā ar dzīvesbiedri Emīliju (1864–1934), arī skolotāju, piedalījās Rūdolfa Blaumaņa lugu “Indrāni” un “Ugunī” izrādēs, kurās spēlēja arī pats dramaturgs un kuras tika iestudētas Alekša Mierlauka un Blaumaņa vadībā. Par Dēķena tēloto Indrānu tēvu un Sutku stāsta Jānis Greste: “Divi tik pretēji tipi ka Indrānu tēvs un Sutka. Abus tēloja Dēķens. Un tēloja tā, ka neesmu nekad Indrānu labāku redzējis. Mans spriedums nav neko vērts, bet to teica Blaumanis. Viņš salīdzināja laikam ar Duburu un atrada Deķenu pārāku. Mazāk mākslots, īsts, pārliecinošs. To pašu sprieda visi mazie ļaudis, kas darbojas lugā līdzi. Blaumanis aktieru rutīnu uzlūkoja kā ko nevēlamu, amatniecisku. Aktieriem rutīna esot, dvēseles neesot. Bet diletantiem esot otrādi, tie tiešām arī dzīvojot līdzi.” (Citēts pēc: Grēviņš V. Tautas audzinātājs Kārlis Dēķens. Padomju Latvijas Skola, 1945, Nr. 8)

Pedagoģiskais darbs bija nozīmīga Kārļa Dēķena mūža daļa – atcerē par vectēvu viņa mazdēls Valts Grēviņš raksta: “Dēķena skolnieki zina stāstīt, ka viņš klasē nekad nav kliedzis, skaļi rājies, bet vienmēr pratis pārliecināt, ieinteresēt mācībās pat viskūtrākos un vispalaidnīgākos audzēkņus. Stundām vienmēr nopietni gatavojies, pārzinājis mācāmo vielu sīkumos, ilustrējot to bagātīgiem piemēriem.” (Op. cit.) Mīlestību un cieņu Dēķens izpelnījās arī no saviem kurlmēmajiem audzēkņiem, sevišķu uzmanību viņš veltīja arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Līdztekus praktiskajai pedagoģijai Dēķens bija arī mācību un metodikas grāmatu autors, lasīja lekcijas Latvijas Universitātē, Rīgas skolotāju institūtā un Tautas augstskolā.

Kārlim Dēķenam bija tuvas jaunstrāvnieku idejas, jaunībā laikrakstā “Dienas Lapa” publicējis galvenokārt satīrisko dzeju, piemēram, viņa pirmā publikācija ir divas epigrammas “Kukaiņu kolekcija” un “Lejeniešiem” (1892, Nr. 49), dzejoļi lasāmi arī “Zobgala kalendārā”.

1905. gadu Kārlis Dēķens saistījās ar sociāldemokrātiem Raini, Vili Dermani, Jāni Asaru un iestājas Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā un visu mūžu bija pārliecināts sociāldemokrāts. Šā paša gada novembrī Vidzemes un Kurzemes skolotāju kongresā uzstājies par skolu demokratizāciju, aicinot ieviest obligātu bezmaksas izglītību abu dzimumu bērniem no 8 līdz 16 gadu vecumam, mācīt mātes valodā, krievu valodu atstājot kā priekšmetu, atdalīt skolu no baznīcas. 1907. gadā Dēķenu par revolucionāru darbību apcietina, 1908. gadā viņš tiek atbrīvots.

Kārlis Dēķens darbojies arī žurnālistikā, bijis Latvijas Skolotāju biedrības izdotā žurnāla “Izglītība” (1909–1911) redakcijas loceklis un žurnāla “Māja un Skola” (1914) redaktors, pats tajos publicēdams krietnu daļu rakstu, nereti parakstoties ar pseidonīmiem Vecais, Gulbenietis un citiem.

Pirmā pasaules kara gados bijis Maskavā, kur darbojies Latviešu kultūras birojā, vadījis izglītības nodaļu (1916) un Šaņavska universitātē apmeklējis pedagoģijas un psiholoģijas kursus, “šai laikā sastāda Latviešu skolu likuma projektu, ko pieņem 1917. g. latviešu skolotāju Tērbatas kongresā. Šis projekts paredz vienotu skolu, kur pamata, vidus, papildu un arī augstskolas atrodas organiskā sakarā ar pakāpeniskām pārejām no zemākā posma uz augstāko. Šis projekts paredz izglītības iespējas visiem apdāvinātiem jauniešiem bez mantas stāvokļa izšķirības.” (Padomju Latvijas Skola, 1945, Nr. 8)

Nodibinoties Latvijas Republikai, Dēķens aktīvi iesaistās politiskajā dzīvē – ir Latvijas Tautas padome (1918–1920), Satversmes sapulces (1920–1922) loceklis un pirmo četru Saeimu (1922–1934) deputāts, un viņa uzmanības lokā bija izglītības jautājumi, un viņš pārstāv sociāldemokrātisko pozīciju. Pēc Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma 68 gadus veco Dēķenu kā potenciāli bīstamu jaunajam režīmam apcietina, un pāris mēnešus viņš pavada Liepājas koncentrācijas nometnē, kad veselības problēmu dēļ tiek atbrīvots.

Mūža nogalē, kad vairs nebija piesaistīts darba pienākumiem, Kārlis Dēķens pievērsās rakstu darbiem – 1941. gada pirmajā pusē tika pabeigts kapitāls darbs “Latvijas skolu vēsture”, pie kuras bija strādāts gadiem; bija uzrakstīta “Pedagoģijas vēsture”, “Cimzes semināra vēsture”, “Šļauku” [Dēķena dzimtās vietas] vēsture ar sīku ģenealoģiju, arī memuāri, kas aptvēra laiku apmēram līdz 1910. gadam. Pēdējais darbs, pie kā viņš strādāja, bija “Reliģiju vēsture”, kur, runājot par ticības izcelšanos un salīdzinot dažādas konfesijas, centās pierādīt materiālistisko pasaules uzskatu kā vienīgo pamatoto.

Kārlis Dēķens aizgāja mūžībā 1942. gada 10. jūnijā Zaļenieku “Mazbaņos”, apbedīts Raiņa kapos Rīgā.

P. S. Par Kārļa Dēķena uzvārdu

Dažkārt to izrunā nepareizi, pagarinot nevis pirmo patskani ē (kā ir pareizi), bet otro patskani ē, jo runātāju apziņā zudusi vārda “dēķens” nozīme. Vārds “dēķens”, fonētiski pārveidojoties, latviešu valodā ienācis no vācu valodas, kur ādas un jēlādu tirdzniecībā ar vārdu “Decher” apzīmēts noteikts daudzums jēlādu, proti, desmit. Arī latviešu valodā “dēķens” (dažkārt lietota arī forma “dēķins”) apzīmē skaitli desmit. Ja meklējam vēl tālākas saknes, latīņu valodā atrodam skaitļa vārdu decuria → decem – ‘desmit’.

Epigrammi no –ķ –

Kukaiņus es lasīju,
Raugat, mani draugi!
Grūti viņus meklēju,
To pat neliegs skauģi.
Kārtošana mākslīga!
Rodiņš – raibā margrieta,
Bērtuls – niknais zirneklis,
Vaguls – lielais mēlnesis,
Skudra – saldais dzejotājs,
Tārpiņš – lugu tulkotājs.
Lūk, cik daudz te rotējas
Košā stikla kastītē
Epigrammu nagliņās
Visi vienā strēķītē!

Lejeniešiem

Labā muižā Lejienā
Skolotāja pietrūka,
Veciem, jauniem tīkamu
Iemeklēja krodznieku.

(Dienas Lapa, 1892, Nr. 49, 29. februāris)

Ieva Kalniņa, 28.06.2021.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.